Labrīt, Vērotāj un Sunshine
Sunshine, cik labi teikts - "ligzdas magnēts" zaudē savu spēku... Tieši tā vakar nodomāju...mazie lido apkārt un arvien retāk nosēžas ligzdā, jo nav vajadzības - ja zivi var saņemt uz cita koka. Vakar paklausījos, kā Aino sauca zivi no cita koka, tālāk...tagad viņi apjauš, ka, kā mamma mācījusi, ar savu saukšanu tēti dabūs pie sevis, ne vienmēr jābūt ligzdā. Un kad viņi pie upes ir kopā ar tēti, tad pavisam aizmirst ligzdu - noķerto zivi pieprasa uz vietas, un tad drīz vien jau paši metās ūdenī... Kukelke no LK raksta, ka mazajiem zivjērgļiem sākumā no 10 mēģinājumiem vienā tikai izdodas noķert zivi, bet tas ir arī tas medību azarts, kas ir insinktīvs un tos dzen pēc medījuma, jo tētis vēl apgādā ar nepieciešamo barību. Tik interesanti vērot, kā arvien mērķtiecīgāk viņi iemācās sargāt savu zivi, vērojot savu apkārtni... kad otrs tuvojas, tad jau iepriekš zivs tiek stingri satverta un ar spārniem aizsargāta, un tad - tik lidot ar visu zivi prom. Lidošanas prasmes arī tik ātri atraisās - mazie tik brīvi laidelējas, paceļas burtiski vertikāli augšā. .. tādi spēcīgi instinkti ielikti, kaut ko piemācās klāt, izmēģina, noskatās viens no otra...
8.40 Mazi ciemiņi ligzdā... dzirdami dzeņa knābja klaudzieni netālu...
