Durbes jūras ērgļi 2019

Post Reply
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Durbes jūras ērgļi 2019

Post by Vērotāja »

Saites uz enciklopēdijām
Par svina kaitīgumu
Krāsainie gredzeni
Jūras ērgļu vecuma noteikšanas tabulas


Jūras ērgļu skaits Latvijā. 2017.gada dati
Uzturēšanās vietas ziemā - vispārēji
Forumieša SA Travel Youtube kanālā ievietotās filmas

Igauņu pontu arhīvs
https://lkarhiiv.eenet.ee/2015-juras-erglis/2015-09-01/


Pieauguša jūras ērgļa ķermeņa garums sasniedz 70 cm, spārnu plētums 200—230 cm, svars 4—7 kg.
Latvijas teritorijā jūras ērgļi ir nometnieki, t.i. uzturas visu gadu.

Jūras ērgļiem piemīt dimorfisms - mātītes ir augumā lielākas par tēviņiem.
Citu ārējo dzimuma atšķirību nav.

Jūras ērgļu galvenā barība ir zivis.
Taču tie medī arī ūdensputnus, putnus, izceļ citu putnu mazuļus no ligzdām. Dažreiz noķer mazos meža zvērus . Ēd mirušos dzīvniekus vai mednieku atstātās dzīvnieku iekšas.

Pieaugušam jūras ērglim nepieciešamais barības daudzums pēc dažādiem pētījumiem ir no 500 līdz 625 gr dienā (pētījums par ASV baltgalvas ērgļiem (500-600) un pētījums par jūras ērgļiem Norvēģijā (625))

Latvijā jūras ērgļi dēj vienu līdz trīs olas no februāra beigām līdz marta beigām. Parasti marta pirmajās divās nedēļās.
Agrāk izdētā ola pēc Jāņa Ķuzes informācijas ir izdēta apmēram 24.februārī. Vēlākā ola izdēta aprīļa pirmajā pusē.

Inkubācijas periods no 36 līdz 42 dienām. Vidēji 38.
Mazuļu svars izšķiļoties ir apmēram 100 gr.

Izšķīlušos mazuļus baro abi vecāki. Latvijas avotos ir norādīts, ka baro tikai mātīte, taču tiešraidēs novērotais liecina pretējo - visās novērotajās ligzdās mazuļus ir barojuši arī tēviņi.

Mazulis pirmo nedēļu guļ tikai ligzdas bedrītē.
Ap 7-10 dienu mazulis sāk kāpties uz ligzdas malu, lai nokārtotos.
Sākot no 35-40.dienas mazuļi fiziski ir spējīgi paši sadalīt barību.
Pēc 40-45.dienas mazie sāk vingrināt spārnus.
Zarošana ir atkarīga no apkārtējo zaru izvietojuma. Ja zars ir tuvu ligzdas līmenim un ir viegli sasniedzams, zarošana notiek agrāk. Ja zari ir augstu un tur var nokļūt tikai lidojot (nevis uzlecot), tad zarošana notiek īsi pirms pirmā īstā lidojuma. Zarošanas vecums 55-72. diena.
Pēc 75.dienas mazie dodas pirmajā īstajā lidojumā. Parasti 75-82.dienā. Avotos norādīts, ka jaunās mātītes izlido salīdzinoši vēlāk kā jaunie tēviņi.

Pēc izlidošanas mazie atgriežas ligzdā, bet atgriešanās laiks ir ļoti individuāls. Sākot no dažām stundām un līdz dažām nedēļām.
Ja bērni uzreiz neatgriežas ligzdā, vecāki tos atrod. Baro mazuļus arī pēc izlidošanas, vai nu ligzdā vai ārpus tās, kur nu vecāki mazuli atrod.
Vecāki piebaro mazos apmēram līdz septembrim, pēc tam mazie kļūst patstāvīgi.

Pirmos dzīves gadus līdz dzimumgatavībai jaunie ērgļi pavada klejojumos.
Ar raidītāju aprīkotā Igaunijas jūras ērgļa Meelis ceļi liecina, ka ērglis ir bijis aizlidojis pat līdz Murmanskai. Taču lielāko daļu laika tas pavada klejojot pa Igauniju, Latviju un aizlidojot līdz Pēterburgai.
Jānis Ķuze informē, ka mūsu ērgļi ir redzēti pat Francijā un Krievijā pie Volgas.

Jūras ērgļi dzimumgatavību sasniedz piecu gadu vecumā.
Pirmā gada jūras ērgļi ir ar tumšu spalvu, tumšām acīm un melniem knābjiem. Ar katru spalvu nomaiņu, kas notiek vasarā un rudenī, spalva, knābis un acis paliek gaišāki, līdz piecu gadu vecumā ērgļiem ir balta aste, dzeltens knābis un dzeltenas acis.
Jūras ērgļu izskata izmaiņas pēc vecuma
viewtopic.php?p=239407#p239407

Sasniedzot dzimumgatavību, jūras ērgļi izveido pāri un ieņem ligzdošanas teritoriju.
Tiešraides kamerās novērotais liecina, ka jūras ērgļu pāra veidošanas process ir visai sarežģīts un ērgļi ne vienmēr ir gatavi pieņemt otru putnu. Ja putni tomēr pieņem viens otru, pāra attiecības veidojas lēni.

Pieaugušie putni, kas ir teritoriāli, apkārt klejo krietni mazāk un cenšas turēties savos ligzdošanas iecirkņos arī ziemās (mazāk izteikti decembrī - janvārī), tomēr skarbākos mēnešos arī tie ir spiesti doties tālākos klejojumos.

Lai gan dzimumgatavība tiek sasniegta piektajā dzīves gadā, statistiski biežāk ērgļi sāk ligzdot 6-7 gadu vecumā.

Ērgļi ir monogāmi un saglabā pāri uz mūžu, līdz kāds no partneriem iet bojā.
Jūras ērgļu vidējais dzīves ilgums ir 21 gads. Savvaļā ir reģistēti arī 27 un 33 gadus veci jūras ērgļi (ne Latvijā). Nebrīvē var nodzīvot ap 40 gadus.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

Par gredzeniem

Krāsaino gredzenu tabulas Looduskalender forumā - pirmā tabula līdz 2012.gadam, otrā tabula pēc 2012.gada
https://www.looduskalender.ee/forum/vie ... 39#p192939

Sakarā ar to, ka oriģinālajā vietnē fotogrāfijas ir dzēstas, šeit ievietotas saglabātās fotogrāfiju kopijas. Visas autortiesības pieder Looduskalender tēmas veidotājiem.

Image

Image

Krievijas plēšputnu, tai skaitā jūras ērgļu, gredzenošanas sistēma http://rrrcn.ru/en/ringing/obraztsyi-ko ... Wl9gLmfr7E



Par iemeslu, kādēļ Latvijas jūras ērgļiem krāsaino gredzenu lieto tikai uz vienas kājas, Jānis Ķuze rakstīja:
viewtopic.php?p=32769#p32769

Par gredzeniem - Durbertam uz labās kājas tika uzlikts tā saucamais valsts gredzens ar krāsu kombināciju "zils virs melna" un kodu H390. Gredzenošanas programma pēdējo gadu laikā ir mainījusies - savulaik uz kreisās kājas tika likti t.s. "gada gredzeni", kuriem krāsa mainījās katru gadu, bet bija visām valstīm kopīga. Šo gredzenu krāsu nolasīšana ļāva saprast putna šķilšanās gadu. Kopš 2012. gada kārtība ir mainīta un uz kreisās kājas tiek likti melni gredzeni (visās iesaistītajās valstīs), kur valstij specifisks ir tikai pirmais burts, Latvijas gadījumā tas ir "K". Šim gredzenam ir lielāka nozīme valstīs, kur "valsts gredzeni" ir grūti nolasāmi, labs piemērs ir Durbe ar savu zili balto gredzenu, kas praktiski nav salasāms. Latvijas valsts gredzeni ir ar ļoti labu krāsu kombināciju (tumšs fons), turklāt nesen Zviedrijā tika izgatavota jauna gredzenu sērija ar ļoti labu burtu/ciparu dizainu (šāds gredzens tika uzlikts arī Durbertam), šie gredzeni ir labi nolasāmi. Uzskatu, ka šādā gadījumā kreisās kājas gredzenam nozīme ir mazāka, un mēs varam iztikt tikai ar zili melno labās kājas gredzenu.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

2016.gads. LVM. Jūras ērgļi Tērvetes dabas parkā uzstāda augstāk esošās ligzdas rekordu Latvijā - 34,4 m.
https://www.mammadaba.lv/dabas-objektu- ... ka-tervete

viewtopic.php?p=50067#p50067
Jānis Ķuze wrote: 20 Aug 2015 22:22
Vērotāja wrote: Jānis rakstīja, ka kameru turēs līdz oktobrim, jo tad būs redzams vai vecie ērgļi izvēlēsies šo ligzdu, tātad jau sāks gatavoties jaunajai ligzdošanai.
Šajā sakarā man radās jautājums Jānim - vai Roberts arī dzīs prom Durbertu no ligzdošanas rajona?

Un vēl otrs jautājums - kāds ir jauno ērgļu dzīvesveids un kur viņi uzturas līdz dzimumbriedumam?
Ticamākais notikumu attīstības scenārijs ir šāds - pieaugušie putni jaunuli baros arvien retāk, tādējādi spiežot to kļūt patstāvīgam.. Nedomāju, ka tas ietvers arī fizisku konfliktēšanu, tomēr siltu attieksmi mēs arī vairs neredzēsim. Pirmajos dzīves gados tiem nav teritoriālas piesaistes, tādēļ putni var doties tālos klejojumos, meklējot labākās barošanās vietas (mūsu ērgļi ir redzēti pat Francijā un Krievijā pie Volgas). Pieaugušie putni, kas ir teritoriāli, apkārt klejo krietni mazāk un cenšas turēties savos ligzdošanas iecirkņos arī ziemās (mazāk izteikti decembrī - janvārī), tomēr skarbākos mēnešos arī tie ir spiesti doties tālākos klejojumos.
Par iespējām mums vēl kādreiz satikt Durbertu pēc tam, kad viņš rudenī būs sācis klīst projām, uzrakstīšu dabasdatu ziņām kaut kad tuvāko nedēļu laikā.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

Jūras ērgļu skaits un izplatība

17.02.2017
Jānis Ķuze wrote: 17 Feb 2017 20:48 Par visu pēc kārtas: šobrīd Latvijā ligzdo 100-150 pāri (kā jau foreļjanka pareizi norādīja) un skaits iet uz augšu. Galvu var nedaudz jaukt te iepriekš redzamie no dabasdatiem atlasītie novērojumi, kam ar populācijas izplatību ir maz sakara. Reālo priekšstatu gūsiet, aizejot uz dabasdatu Ligzdojošo putnu atlanta sadaļu, tad uz Statistiku un izvēloties jūras ērgli. Redzēsiet šī brīža izplatības karti (tumšāk iekrāsotie kvadrāti ir ar pierādītu ligzdošanu), kas labi raksturo izplatību Latvijā - divas trešdaļas ligzdo Kurzemē, austrumu daļā ir viena nozīmīga koncentrēšanās vieta pie Lubāna ezera, kur ligzdo vismaz 10 pāri. Ames pieminētā jūras mala (Igaunijā tur ligzdo lielākā daļa no ērgļiem) ir salīdzinoši tukša - īstu "jūras ērgļu" mums ir labi ja 5-10 pāri, absolūtais vairums ligzdo iekšzemē.

Ligzdošanas blīvums ļoti variē - labākajās vietās (piemēram, Kurzemē pie zivju dīķiem vai pie Lubāna ezera) attālums starp divām produktīvām ligzdām var būt tikai nedaudz virs 2 km, kamēr parasti tie ir aptuveni 10 km un ir plaši reģioni, kur šīs sugas ligzdošana nav zināma vispār (piem., Zemgales industriālās lauksaimniecības rajonos).
(...)
viewtopic.php?p=116278#p116278
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

Forumieša SA Travel Youtube kanāls https://www.youtube.com/channel/UCFHIBk ... nzULRdJPPQ

Pirmā filma: Jūras ērgļi
"White tailed Eagles" part 1


Otrā filma: Jauno jūras ērgļu skola
"White tailed Eagles" part 2 "Young white tailed eagles school"
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

SA Travel wrote: 22 Jun 2019 22:49 Sveiks visiem! Sen neēsmu šeit atzīmējes (daudz filmēju :) ), bet sīkos (riku un Miku) vēroju regulāri :D :D :D
Vakār atrādu vel viel ligzdu ar mazuli, uzgāju nejauši. Ligzdās koordinātes aizsūtīju J.Ķūzim, viņš solījā apsekot ligzdu pie pirmās izdevības...
Pēc tā ko es atradu zem ligzdas, varu secināt, ka cāļi bijā divi... :cry: bet ņemot vērā, ka tagad ērgļiem ir diezgan grūti ar pārtikas nodrošināšanu (zivis šādā karstuma ir dziļumā, bet lauki ir stipri aizaugušu), ir liels prieks, ka šeit vismaz viens izdzīvoja.

Image
SA Travel wrote: 23 Jun 2019 00:34 Paldies, Vērotāja!
Ja, saūtā ir lieliska. Bet lielāks prieks redzēt, kā pagājuša gadā jaunuļiem izdodās! (sk. bilde)

Pagājušā gadā, atradu 3 līgzdas, visās bija mazuļi kur 1 kur 2. Diemžēl, šogād konstātēju, ka ligzda kas bija pied Dopora dīķa vairs nav, LVM aktīvi tur cert mežu un ligzdas koks ir pazudis, kaut gan izskatās pēc izlascirsmas bet domāju, ka tas ir tikai sākums tajā rajona. Vel viena ligzda (Ventspils raj.) kur bija 2 cāļi vienkarši ir sabrukusi vai paši sīkie mēģinājuši "pārbūvēt", tagad koks ir tukšs. Vienīga ligzda kas palika, ir pie Skrundas, tur viss notiek... :D

Image
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

2018.gads Bose, vecāki Osis un Cilla (Ziemeļkurzemes ligzda)
Tēma forumā viewtopic.php?f=27&t=3865

Pirmā ola izdēta - 20.martā 14.28
Izšķīlās - 25.aprīlī 15.36 (37.perēšanas dienā, ieskaitot izdēšanas dienu)
Pirmais lidojums - 13.jūlijā 15.51 (79.dienā)
Atgriešanās no pirmā lidojuma - 20.jūlijā 18.47 (7.dienā)
Pēdējo reizi redzēta ligzdā - 6.septembrī (134.dienā)

2018.gads Knips, vecāki Osis un Cilla (Ziemeļkurzemes ligzda)
Tēma forumā viewtopic.php?f=27&t=3865

Otrā ola izdēta - 23.martā 11.05
Izšķīlās - 28.aprīlī 11.00 (37.perēšanas dienā, ieskaitot izdēšanas dienu)
Izkrita no ligzdas - 22.jūnijā 6.37 (55.dienā)
Izlaists savvaļā no rehabilitācijas centra - 30.septembrī (155.dienā)
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

RAKSTI

Dabasdati.Raksts un diskusija par situāciju pēc mazuļa gredzenošanas 2015.gadā
LVM. Tērvetē atrasta augstākā jūras ērgļu ligzda. 2016.gads.
LVM dabas parkā Tērvetē atrastā jūras ērgļa ligzda ir augstākā jebkad zināmā šīs sugas ligzda Latvijā - 34,4 metri. Līdz šim augstākās ligzdas (abas 31,6 metri) atradās Skrundas apkārtnē un Ķemeru Nacionālā parka teritorijā.
LA.lv. Kormorāni un jūras ērgļi. 2012.gads.
Jūras kraukļu dabiskais ienaidnieks ir jūras ērglis. Sākotnējais interešu objekts abām sugām ir zivju dīķi vai zivīm bagāti ezeri, taču ērgļi medī arī dažādus ūdensputnus, tostarp kormorānus.
Latvijas Universitāte. Izbāzenis LU Zooloģijas muzejā. 2012.gads.


Angļu valodā:
Jūras ērgļu reintroducēšana Īrijā.
Reintroduction of White-tailed Eagles Haliaeetus albicilla to Ireland
Pirmā jūras ērgļu ligzdošana un uzturēšanās Ziemeļamerikā, Aļaskā.
(PDF) First North American Nesting and Occurrence of Haliaeetus albicilla on Attu Island, Alaska
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

Raksts kopēts no Latvijas Universitātes vietnes https://www.lu.lv/muzejs/menesa-prieksmets/2012-gads/
_______________________


Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejs par mēneša priekšmetu izvirza jūras ērgli (Haliaeetus albicilla (L.)) – vairāk nekā 90 gadus senu eksponātu.

Šo jūras ērgli par 50 rubļiem 1920.gada 15.jūnijā kopā ar vēl 37 objektiem (tai skaitā 29 putniem) no taksodermista (arī ornitologa un mikologa) Ferdinanda Erdmana Štolla (F .E. Stoll) nopircis jaundibinātās Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabaszinātņu nodaļas Sistemātiskās zooloģijas institūts. Precīzāki putna ieguves dati (laiks un vieta) nav zināmi.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība jūras ērgli izvirzīja par "Gada putnu 2012". Suga ir reta un iekļauta gan Latvijas, gan Eiropas īpaši aizsargājamo putnu sarakstā. Šo Latvijas lielāko ērgļu (spārnu izpletums 205-244 cm) skaits laika ritumā ir piedzīvojis ievērojamas izmaiņas. Latvijas teritorijā no 19.gadsimta, kad jūras ērglis bijis "samērā biežs ligzdotājs”, to skaits 20.gadsimta 50.gados saruka līdz vienai zināmai ligzdai pie Burtnieka ezera. Tikai pagājušā gadsimta 70.gados suga sāka atspirgt – no trim jaunatklātām teritorijām pie Engures un Kaņiera ezera jūras ērgļu skaits valstī mūsdienās sasniedzis ap 100 ligzdojošu pāru.

Tas ir viens no nedaudzajiem veiksmes stāstiem īpaši aizsargājamo putnu sugu saimē.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

viewtopic.php?p=239398#p239398
lianaliesma wrote: 29 Feb 2020 10:42 Jūras ērgļu identifikācija pēc acīm, Liz01.
https://www.looduskalender.ee/forum/vie ... 69#p710969
Image
viewtopic.php?p=269339#p269339
Image

Jūras ērgļu spalvu identifikācija pēc kopskata, Urmas Sellis.
https://www.looduskalender.ee/n/node/4261
Image

Image
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

Vecākais Latvijā gredzenotais jūras ērglis

https://www.facebook.com/LatvijasValsts ... 588703767/

Latvijas valsts meži
Facebook publikācija 17.martā 2023

No Lietuvas gredzenošanas centra ir saņemta informācija par bojā gājušu jūras ērgli, kas 1995. gadā gredzenots Latvijā. 🦅🇱🇻 Pēc gredzeniem uz putna kājām noskaidrots, ka ērgli dabas lieguma “Lubāna mitrājs” teritorijā gredzenojis ornitologs, Latvijas valsts meži (LVM) Vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
🔎 Ērglis sasniedzis ievērojamu vecumu – 28 gadus, kas ir līdz šim zināmais jūras ērgļa lielākais vecums savvaļā Latvijā. LVM un Latvijas Dabas fonds veiktais monitorings liecina par šīs iepriekš retās ērgļu sugas ievērojamu skaita pieaugumu visā Latvijā.
Lasi vairāk: https://www.lvm.lv/jaunumi/6839-noskaid ... ras-erglis
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

Mūsu forumā ir sadaļa par baltgalvas ērgļu fizioloģiju. Tā ir ļoti tuvi radniecīga suga mūsu jūras ērgļiem.
Ir lielisks BDrieliņi atrasts materiāls, kuru mūsu Sassa ir pārtulkojusi latviešu valodā -
Par olas apaugļošanas un veidošanās laikiem
viewtopic.php?p=307938#p307938

No šī materiāla izriet, ka tēviņa sperma uzglabājas mātītes ķermenī līdz 2 nedēlām.
Olšūnas (“dzeltenuma”) nobriešana mātītes ķermenī ilgst apmēram 8-10 dienas; pēdējā nobriešanas stadijā tas ievērojami pieaug. Kad notiek ovulācija, olšūna (dzeltenums) atstāj olnīcu un nonāk olšūnā.
Turpmākais process līdz olas izdēšanai ilgst ap 25 stundas vistām un 48-50 stundas baltgalvas ērgļiem
Plašāk jau pieminētajā materiālā viewtopic.php?p=307938#p307938

Avoti:
Diagram of Female Reproductive System: Sasanami T, Matsuzaki M, Mizushima S, Hiyama G - The Journal of reproduction and development (2013)
Cross section of avian egg: Guide to Bald Eagle Egg Incubation and Chick-Rearing by Peter Sharpe, Ph . D.
Institute for Wildlife Studies


Nedaudz zemāk šim komentāram ir papildinājums.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

Mazliet papildināšu iepriekš ievietoto ierakstu par olas veidošanās termiņiem. Tabula ar 25 stundām ir sastādīta vistas olai, Raptor Recource project ir pārrēķinājuši termiņus baltgalvas ērgiem.
https://www.raptorresource.org/2020/01/ ... ZMjhavlB6g

Projekta speciālisti uzskata, ka ola tiek dēta aptuveni piecas dienas pēc tam, kad no gadījuma pārošanās tā pāriet biežajā fāzē. Šo fāzi nosaka mātīte, šajā laikā izrādot iniciatīvu un mudinot partneri.
Biežās pārošanās fāzē ola tiek apaugļota. Projekta speciālisti skaidro, ka pēc apaugļošanas ola tiek izdēta 48-50 stundu laikā.

Rakstā ir atrodama sīkāka informācija par olas veidošanās fāzēm, gala tabulu pievienoju.
Koriģētie termiņi atbilstoši baltgalvas ērgļa fizioloģijai ir sarkanie cipari kreisajā malā un skaidrojumi tekstā.
https://www.raptorresource.org/2020/01/ ... ZMjhavlB6g


Image

Piemērojot šo informāciju mūsu Durbes jūras ērgļu pārošanās gaitai, Mildas un Svešā starpā biežā pārošanās fāze vēl nav sākusies. Milda iniciatīvu pagaidām neizrāda, tāpat ir reizes, kad tēviņš izrāda gatavību uzsākt pārošanos, bet Milda to noraida.
Šodien, 24.02 plkst.7.21 Milda noraidīja, bet plkst. 9.38 bija atbalstoša aicinājumam pāroties un tā notika.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

Informācija par svina kaitīgumu putniem

Jānis Ķuze wrote: 15 Feb 2016 19:09 Svins ir ļoti nozīmīga problēma - Vācijā, kur šis jautājums ir pētīts plašāk, tas ir viens no galvenajiem jūras ērgļu mirstības iemesliem. Tā ir problēma ne tikai šai, bet arī citām sugām - Latvijā ir konstatēts gadījums, kad no saindēšanās ar svinu ir gājis bojā klinšu ērglis. Putni ar to saindējas, ēdot medību atliekas, ko mednieki atstāj mežā.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība jau gadiem runā par to, ka svina munīcijas lietošanu medībās vajadzētu aizliegt (ir pieejamas dažādas bezsvina alternatīvas), tomēr mednieku lobijs ir pārāk spēcīgs. Atceros, ka žurnālā MMD savulaik bija pāris labi raksti par šo tēmu (vienu uzrakstīja Uģis Bergmanis, kas pats ir mednieks) un kas lika aizdomāties par to, vai ar svina munīciju šautu dzīvnieku gaļas lietošana uzturā ir droša pašiem medniekiem. Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, kad svina munīcija kļūs par vēsturi - tāpat, kā svina piedevas benzīnam.
viewtopic.php?p=63767#p63767
Jānis Ķuze wrote: 13 Feb 2017 10:30 Plēsīgo putnu saindēšanās ar svinu ir nozīmīga dabas aizsardzības problēma un vienlaikus arī plaši pētīts jautājums. Vācijā vērtēts, ka tas ir iemesls 23% no ērgļu bojāejas gadījumiem, Zviedrijā 22% no pārbaudītajiem beigtajiem jūras ērgļiem konstatēts paaugstināts svina līmenis, kas 14% gadījumu vērtēts kā letāls. Svins tiek uzņemts gandrīz tikai no medību munīcijas - gan ar aizšautiem, vai nošautiem un neatrastiem putniem; ar putniem, kas paši ir saindējušies ar svinu (pīlēm norijot skrotis), un ar lielo dzīvnieku atliekām, kas vai nu tiek atstātas mežā kā medījumu atliekas (kā iekšas vai izgriezti vairāk sašautie gabali), vai arī kas ir gājuši bojā pēc aizšaušanas un nav tikuši atrasti.

Pēc svina fragmentu apēšanas tie izšķīst kuņģa skābē un uzkrājas aknās, nierēs un smadzeņu audos. Svina līmenis tiek uzskatīts par paaugstinātu, ja aknās vai nierēs pārsniedz 6 μg/g sausā svara, un par letālu, ja pārsniedz 20 μg/g (citos avotos minētas arī koncentrācijas 15-30 μg/g robežās). Saindēšanās izpaužas kā anoreksija, letarģija, muskuļu vājums, un pie lielākām koncentrācijām beidzas ar nāvi. Diemžēl man nav izdevies atrast norādes par to, cik ātri šie dažādie simptomi var parādīties pie dažāda uzņemtā svina daudzuma, tomēr pieredze no gadījumiem, kad atrasti saindējušies un lidot nespējīgi putni liecina, ka tie var nīkuļot nedēļu vai pat ilgāk.

Risinājums šai problēmai ir pilnīgs svina munīcijas aizliegums, un par tāda nepieciešamību Latvijas Ornitoloģijas biedrība sāka runāt jau 2009. gadā (http://lob.lv/lv/programmas/medibas.php). Diemžēl Latvijā nav tikts tālāk par svina munīcijas aizliegumu ūdensputnu medībās atsevišķās aizsargājamo teritoriju kategorijās, viens pozitīvs izņēmums ir pilnīgs svina munīcijas izmantošanas aizliegums Ķemeru nacionālajā parkā.
(...)
viewtopic.php?p=115356#p115356
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

Somijas speciālistu darbs, kurā pētīti ar cilvēku saistītie jūras ērgļu nāves cēloņi, tai skaitā saindēšanās ar svinu.
Marja Isomursu, Juhani Koivusaari, Torsten Stjernberg, Varpu Hirvelä-Koski, and Eija-Riitta Venäläinen.
Saindēšanās ar svinu un citi ar cilvēku saistīti faktori izraisa ievērojamu jūras ērgļu mirstību
Marja Isomursu, Juhani Koivusaari, Torsten Stjernberg, Varpu Hirvelä-Koski, and Eija-Riitta Venäläinen
Lead poisoning and other human-related factors cause significant mortality in white-tailed eagles

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6230332/

Tekstā ir ļoti interesanta tabula, kurā procentuāli norādīti visi ērgļu nāves celoņi, tai skaitā dalīti jaunie/pieaugušie/kopā
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articl ... objectonly
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

Jānis Ķuze vakar par mobingu stāstīja raidījumā Zināmais nezināmajā. Viņa teikto var lasīt raksta apakšā https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-n ... d.a126977/

Olas attīstība
https://www.youtube.com/watch?v=PedajVADLGw

https://www.youtube.com/watch?v=DW3Tw5qpfZQ
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

8.janvāris

Dienas pierakstu sākums viewtopic.php?p=204763#p204763

Ērgļi ligzdu šodien neapmeklēja.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46444
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Durbes jūras ērgļi 2019 - īss kopsavilkums

Post by Vērotāja »

9.janvāris

Dienas pierakstu sākums viewtopic.php?p=204817#p204817

Raimis un Milda apmeklēja ligzdu un mazliet pastrādāja.
mega2 wrote: 09 Jan 2019 09:16 9:05 abi mīcījās pa ligzdu un vēroja apkārtni! :roll:
(....)
Image
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Post Reply

Return to “Aktualitātes”