Informācija par baltgalvas ērgļiem, 2018-2023

User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Informācija par baltgalvas ērgļiem, 2018-2023

Post by Lianaliesma »

Interesanti fakti par baltgalvas ērgļiem un to dzīvi.

Baltgalvas ērglis / Белоголовый орлан / Bald eagle (Haliaeetus leucocephalus)
https://en.wikipedia.org/wiki/Bald_eagle
https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltgalvas_%C4%93rglis

Baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder jūras ērgļu apakšdzimtai (Haliaeetinae). Šai jūras ērgļu ģints (Haliaeetus) sugai ir 2 pasugas. Tas ir tuvu radniecīgs jūras ērglim (Haliaeetus albicilla).
Baltgalvas ērglis dzīvo Ziemeļamerikā, galvenokārt Aļaskā, Kanādā, ASV kontinentālajā daļā un Meksikas ziemeļos. Baltgalvas ērglis mājo pie lielām ūdenskrātuvēm, ap kurām ir veci, ligzdošanai piemēroti koki.
Baltgalvas ērglis ir Amerikas Savienoto Valstu nacionālais simbols. 20. gadsimta otrajā pusē baltgalvas ērglim ASV teritorijā draudēja izmiršana, tomēr mūsdienās populācija ir atjaunojusies un kopš 2007. gada putns vairs netiek uzskatīts par aizsargājamu.

Baltgalvas ērglis ir lielisks lidotājs, kas māk izmantot gaisa straumes. Tas lidojumā spēj sasniegt 56—70 km/st ātrumu, pamīšus sitot spārnus un planējot. Nesot medījumu, tā ātrums krītas līdz 48 km/st. Pikējot tā ātrums sasniedz 120—160 km/st.
Atkarībā no izplatības areāla baltgalvas ērglis ir nometnieks vai gājputns. Tā ziemošanai mītnes teritorijā galvenais nosacījums ir atvērtas ūdenskrātuves, bez ledus. Ja ūdens baseini ziemas laikā aizsalst, ērglis migrē uz dienvidiem vai uz okeāna krastu. Migrācija parasti notiek dienas laikā, kad saule uzsilda gaisa masas un lidot ir vieglāk.
Baltgalvas ērglis pārtiek galvenokārt no zivīm, bet medī jebko, kas gadās ceļā. Klusā okeāna piekrastes ziemeļu reģionos tā galvenā barība ir foreles un laši. Baltgalvas ērglis zivis medī, strauji pikējot lejup un, saķerot zivi ar saviem garajiem nagiem, izrauj to laukā no ūdens. Tas medī arī nelielus zīdītājus, piemēram, zaķus, trušus, jenotus, bebrus, ondatras un stirnas. Iecienītākie putnu medījumi ir dūkuri, alki, pīles, kaijas, lauči, gārņi un zosis. Lielākā daļa medījuma ir mazāka par pašu ērgli, bet reizēm upuris ir samērā liels, piemēram, gulbji, jenoti un jauni pārnadži. Tie visi var būt lielāki nekā baltgalvas ērglis. Reizēm, ja ir iespēja, ērglis medī arī rāpuļus, abiniekus un vēžveidīgos.
Baltgalvas ērglis pārtiek arī no maitas, īpaši ziemā. Tie meklē pārtiku arī pilsētu atkritumu izgāztuvēs un meža pikniku vietās.

Apmēram 5 gadu vecumā baltgalvas ērgļi sasniedz dzimumbriedumu. Kad ērgļi sasniedz pārošanās vecumu, tie bieži atgriežas reģionā, kurā ir nākuši pasaulē. Baltgalvas ērgļi veido pāri uz mūžu, bet, ja viens no pāra iet bojā, veidojas jauns pāris. Ja jaunizveidojies pāris pirmajā reizē zaudē savus mazuļus, tas visbiežāk nepaliek kopā. Riesta laikā ērgļi viens otram izrāda uzmanību ar īpašiem saucieniem un rituālu lidojumu. Lidojums ietver dažādus akrobātiskus elementus, pakaļdzīšanos un uzlidošanu augstu debesīs, kur pāris saķeras kopā ar nagiem un ļaujas brīvajam kritienam. Īsi pirms atsišanās pret zemi tie palaiž viens otru vaļā un paceļas atkal gaisā. Baltgalvas ērglis būvē lielākās putnu ligzdas visā pasaulē.] Tā ir 4 metrus dziļa, 2,5 metrus plata un sver apmēram 1,1 tonnu. Floridā ir atrasta vislielākā zināmā baltgalvas ērgļa ligzda. Tā ir 6,1 metru dziļa, 2,9 metrus plata un sver 3 tonnas. Ligzda tiek būvēta no koku zariem vecu un lielu koku zaros, ūdens tuvumā. Ja ērgļu dzīves vietā trūkst piemērotu koku ligzdas būvniecībai, tad tā tiek būvēta uz zemes. Ligzda tiek izmantota daudzu gadu garumā.
Dējumā ir 1—3 olas, bet ļoti reti tiek izaudzināti visi trīs mazuļi. Visbiežāk tiek izdētas 2 olas. Abi vecāki piedalās olu perēšanā. Kamēr viens no pāra perē, otrs medī vai meklē būvniecības materiālus ligzdai. Inkubācijas periods ilgst 5—6 nedēlas. Tā kā perēšana sākas līdzko pirmā ola ir izdēta, tad vecākais mazulis ir lielāks un spēcīgāks par pārējiem. Visi mazuļi visbiežāk neizaug dēļ iekšējās konkurences par barību. Trīs olu dējumā pēdējam mazulim tikpat kā nav cerību izdzīvot. Olas ir apmēram 73 mm garas un 55 mm platas. Tikko izšķīlušies mazuļi ir pilnīgi nevarīgi, tie ir segti ar baltām, mīkstām pūkām. Mazuļi pamet ligzdu pēc 70 dienām, bet arī pēc tam uzturas ligzdas tuvumā. Vecāki vēl kādu laiku turpina tos barot, kamēr jaunuļi iemācās lidot un medīt. Apmēram 3 mēnešu vecumā tie sasniedz pieauguša putna augumu.


Image
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Informācija par baltgalvas ērgļiem, 2018-2022

Post by Lianaliesma »

Specifisko nosaukumu angļu valodā skaidrojošā vārdnīca http://www.nationaleaglecenter.org/learn/glossary/

2018. viewtopic.php?p=201369#p201369

2019. viewtopic.php?p=224927#p224927
:!: Sarkanastes klijānu mazulis aug baltgalvas ērgļu ligzdā kopā ar ērglēniem.

2020. viewtopic.php?p=261673#p261673

2021. viewtopic.php?p=272632#p272632

2022. viewtopic.php?p=309660#p309660
:!: Reti novērojama parādība, ka baltgalvas ērgļu ligzdā izšķiļas un tiek izaudzināti 4 mazuļi.
:!: Turklāt -ligzdo 3 vecāki - 2 mātītes un 1 tēviņš. viewtopic.php?p=310368#p310368

2023. viewtopic.php?p=364854#p364854
:!: Ērglis atgūst no ligzdas izlekušu zivi! viewtopic.php?p=371576#p371576










_____________________________
Tiešraides kameras pie baltgalvas ērgļu ligzdām https://www.mangolinkcam.com/webcams/bi ... agles.html
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Diskusijas

Post by Lianaliesma »

:P :P :P Image
Lianaliesma wrote: 20 Sep 2016 14:58 Interesanti fakti http://justfunfacts.com/interesting-fac ... ld-eagles/

:arrow: Baltgalvas ērgļu nosaukums angļu valodā cēlies no sena angļu vārda “balde”, kas nozīmē "balts".
:arrow: Ērgļi lidojumā var pacelties līdz 3 km augstumā, viņu asā redze ļauj saskatīt zivis 1,6km attālumā.
:arrow: Medījot viņi sasniedz līdz 160km/stundā lielu ātrumu.
:arrow: Nereti vecākais mazulis nogalina jaunāko, īpaši, ja vecākais ir mātīte.

Baltgalvas ērgļu izskata izmaiņas pēc vecuma http://www.featheredphotography.com/blo ... ld-eagles/

Baltgalvas ērgļu ziemošana
:arrow: Baltgalvas ērgļi izmanto īpašu teritoriju savai ligzdošanas vietai un ziemas barošanas vietām, vai visu gadu dzīvo vienā vietā.
:arrow: Ziemeļu un vidienes ērgļu populācijas, tostarp tās, kuras atrodas Aļaskā, ziemā parasti migrē uz dienvidiem no augusta līdz janvārim.
:arrow: Lielo ezeru reģiona un blakus esošo Kanādas teritoriju ērgļi var migrēt uz austrumiem, lai ziemotu gar Atlantijas okeāna piekrasti no Maine un Ņūbrunsvikas līdz Česapīkas līcim.
:arrow: Barības meklējumos baltgalvas ērgļi, kas ligzdo Amerikas ziemeļu teritorijās un Kanādā, migrē uz dienvidiem vēlā rudenī un ziemas sākumā, kad ezeri un upes viņu ligzdošanas vietās aizsalst.
:arrow: Ērgļi parasti apmetas lielos kokos aizsargātās vietās astoņu jūdžu attālumā no to barošanās vietām.
:arrow: Ērgļi parasti ziemo tik tālu uz ziemeļiem, cik tālu ir pieejams ledus brīvs ūdens.
:arrow: Ziemas mēnešos ērgļi ir plaši izplatīti visā kontinentālajā ASV. Ievērojams to skaits pulcējas gar Misisipi upes augštecē un tās lielākajām pietekām. Mazākā koncentrācijā tos var atrast citās teritorijās, tostarp Rietumu un Dienvidrietumu tuksnešainajās teritorijās.
:arrow: Ziemošanas vietas parasti ietver atvērtas ūdenskrātuves ar daudz zivju un no cilvēku traucējumiem aizsargātas teritorijas.
:arrow: Priekšroka tiek dota skujkokiem vai lapkokiem ar plašu lapotni.
:arrow: Apstāšanās dzīvotne ir līdzīga ziemošanas biotopiem, jo ​​pārtikas pieejamība ir vissvarīgākais faktors.
:arrow: Baltgalvas ērgļi migrē vieni, bet barošanās vietās to var būt simtiem.
:arrow: Ērgļi atgriežas savās ligzdošanas vietās ziemas beigās, tiklīdz ir pieejama barība.
:arrow: Lielākā daļa ziemojošo ērgļu atrodas tuvu atklātam ūdenim, kur tie barojas ar zivīm un ūdensputniem, bieži vien izvēloties kritušos, kroplos vai citādi neaizsargātos dzīvniekus. Zīdītāju maitas arī ir to alternatīvs pārtikas avots.
:arrow: Naktīs ziemojošie ērgļi bieži sastopami lielos pulkos kokos, dažos gadījumos nolidojot pat 20 km vai vairāk no barošanas vietām uz nakšņošanas vietu.
:arrow: Vieni un tie paši koki tiek izmantoti vairākus gadus, bieži vien tie ir vietās, kas ir aizsargātas no vēja ar veģetāciju vai reljefu, nodrošinot labvēlīgu termisko vidi.
:arrow: Ziemeļu izcelsmes putni parasti atgriežas ligzdošanas vietās no janvāra līdz martam.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Vērotāja
Posts: 46697
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Diskusijas

Post by Vērotāja »

Tas gan labs! Laikam Aļaskas ērgļi pa ledu slidinās?
:D
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Diskusijas

Post by Lianaliesma »

Kolosāls baltgalvas ērgļa foto no fotogrāfa Sasse krājumiem
Imagehttps://www.facebook.com/photo.php?fbid ... =3&theater
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
Made
Posts: 9304
Joined: 07 Apr 2015 10:32

Re: Diskusijas

Post by Made »

:D :D :D izskatās pieredzes bagāts :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Diskusijas 2014-2019

Post by Lianaliesma »

20.06.

Sarkanastes klijānu mazulis aug baltgalvas ērgļu ligzdā kopā ar 2 ērglēniem, Z-Kalifornijā, 2019 :shock: :P
https://www.facebook.com/photo.php?fbid ... ater&ifg=1
foto Terri Lhuiller
I found a red-tailed hawklet in an Eagle's Nest with 2 Eaglets! The adult eagles somehow took this little one in as one of their own & are feeding & caring for it along with their 2 eaglets! It's an amazing phenomena that has been documented before in 2017 on Vancouver Island in B.C.
Karen Elaine
Amazing capture! Where is this nest MsEaglewoman?

MsEaglewoman
Northern California, we can't disclose the exact location due to the sensitivity of the birds!
Image

Image

Red tailed Hawk Baby in Eagle's Nest with 2 Eaglets
MsEaglewoman
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Vērotāja
Posts: 46697
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Diskusijas 2014-2019

Post by Vērotāja »

Kā tas nākas, ka abas reizes viena suga? Varbūt pīkstiens līdzīgs un tas attur ērgļus izbarot atnesto medījumu?
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
d.e.
Posts: 3022
Joined: 02 Jun 2015 16:25

Re: Diskusijas 2014-2019

Post by d.e. »

Vērotāja wrote: 21 Jun 2019 16:56 Kā tas nākas, ka abas reizes viena suga? Varbūt pīkstiens līdzīgs un tas attur ērgļus izbarot atnesto medījumu?
Tiešām šķiet neticami, ka tas atkārtojas! :) Gan jau, ka tur ir kāda likumsakarība...pīkstiens vai smarža vai garša vai kkas vēl.
Made
Posts: 9304
Joined: 07 Apr 2015 10:32

Re: Diskusijas 2014-2019

Post by Made »

Šīs tēmas 22.lpp ir mans komentārs, bet es vairs neatceros, kurā no tām saitēm es izlasīju to :roll: ja viņš uzreiz sāk lūgt barību, tad ieslēdzas barošanas instinkts ērgļu mammai..
Made wrote: 13 Jun 2017 15:13 Bija teikts, ka tie barības saucieni viņiem tiešām esot ļoti līdzīgi.
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Diskusijas 2014-2019

Post by Lianaliesma »

02.07.

Fotogrāfs Kristiāns Sasse iepazīstina ar baltgalvas ērgļu ligzdu Reddingā, Kalifornijā, kurā arī, tāpat kā pirms 2 gadiem vērotajā, aug sarkanastes klijāna mazulis.
Te video par 2017.gadā vēroto Vankūveras ligzdā Kanādā ar interesantām hipotēzēm Hawk raised by Eagles - The complete Story https://www.youtube.com/watch?v=M0O1Dp2cocQ

Tiešraide no Reddingas ligzdas ik dienas pl. 17.00 (PT laika zonā) - mūsu zonā otras dienas pl.15.00.
Fotogrāfa Christian Sasse youtube profils https://www.youtube.com/channel/UCZh5Vp ... dvreiI8SQA
Komentāri par Reddingas ligzdu FB https://www.facebook.com/pg/Friendsofth ... les/posts/
​This is a rare event - live from Redding, CA - another red tailed hawk in an eagle's nest. LIVE COVERAGE DAILY 5pm PT
Image
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Diskusijas 2014-2019

Post by Lianaliesma »

Live from Hawk eagle nest 1/2 un 2/2/ SassePhoto
Video - ligzdā ir 2 baltgalvas ērglēni un sarkanastes klijāna mazulis.



Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
MĀRIS
Posts: 15171
Joined: 29 Apr 2015 16:32
Location: Kuldīga

Re: Diskusijas 2014-2019

Post by MĀRIS »

4.07.
Labrīt!
Spankijs2! :lol: Forši! Par to jau pie pirmā Spankija runāja, ka šamiem balsis esot ļoti līdzīgas, līdz ar to ērgļu vecāki upuri sākot uzskatīt par barojamo. :P
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Diskusijas 2014-2019

Post by Lianaliesma »

06.07.
Sidnejas ligzda 2017 un Reddingas ligzda 2019

Celebrating - Red tailed hawk in Eagle Nest 2017 and 2019
SassePhoto
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Diskusijas 2014-2019

Post by Lianaliesma »

Mazais klijānēns nav manīts kopš 5.jūlija pl.17.00...
Pastāv hipotēze, ka mazais ir izkritis no ligzdas un viņu apēdis lācis, kas manīts zem ligzdas.
​Still no sighting of Tuffy since 7:00 pm Friday July 5th
What happened to the Red-tailed Hawk in the Redding Eagle Nest? - Basic forensics
SassePhoto


foto no video
Image

Image
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Diskusijas 2014-2019

Post by Lianaliesma »

Interesanti...
lianaliesma wrote: 28 Jul 2020 01:17 27.07.

Kad ērgļu jaunieši sāk "runāties" pieaugušo ērgļu balsīs?
Tas notiek pamazām, pēc tam, kad tie jau uzsākuši lidot un pametuši ligzdu.
Video var redzēt piefiksētu šo notikumu, kad 2013.gada viens no jaunajiem ērglēniem uzsāk runāties pieaugušo mēlē.

https://www.facebook.com/groups/1107722 ... 987571742/
Theresa Tufte Swanstrom
Does anyone know when Juvies start chattering like adults? I don't recall seeing this in info about eagles.

Sherri Elliott
Theresa Tufte Swanstrom .. and others ... D34, D35, D36 are all getting their 'big bird' vocals. BE's don't have vocal cords, as the sound is produced in the syrinx -- a bony chamber where the trachea divides to go to the lungs. The syrinx is still growing in juvenile birds and we often can hear the change in pitch and range by fledge, but not always. It's very special when we hear those changes! This is one of my favorite videos. It's the 2013 season. Dad Decorah has flown off from the overhang branch above and D17 comes onto the Y-Branch, and D16 joins. There's a bit of wingflapping between them and D16 at the bottom of the branch begins to scree vocalize, when suddenly is able to produce an adult trill call. ;) You can see by the doubletake of D17 that even he/she is surprised by its sibling's new vocal. It's all normal, but we often don't get to see/hear before they disperse.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Diskusijas 2014-2019

Post by Lianaliesma »

2021.
Interesanti fakti...
Sassa wrote: 23 Nov 2021 18:35 ...Vēlētos ielikt šādu paskaidrojošu Facebook ierakstu manā tulkojumā. Iespējams, ka topošajiem ērgļu cienītājiem tas būs noderīgi:
AIZKAVĒTĀ PERĒŠANA
Iespējams, daži no jums ir pamanījuši, ka Harieta nesēž uz olas, bet gan drīzāk stāv pie tās. Lai gan šeit ir silti laikapstākļi, visticamāk, tā ir uzvedība, ko sauc par "aizkavētu perēšanu".
Ērgļi dažkārt aizkavē perēšanu, lai olas varētu izšķilties pēc laika tuvāk viena otrai.
Harieta šajā ligzdā vienmēr ir dējusi 2 olas, un tās vienmēr tiek dētas ar 3 dienu starpību. Parastos perēšanas apstākļos otrā izdētā ola izšķiļas dažas dienas pēc pirmās olas, tādējādi sniedzot pirmajam ērgļu mazulim priekšrocības. Augumu atšķirība starp ērgļu mazuļiem, kas izšķīlušies ar 3 dienu starpību, ir ļoti pamanāma, un tas izraisa lielu dominanci no daudz lielākā pirmdzimtā ērglēna puses.
Ja pirmās olas perēšana tiek aizkavēta, embrija agrīnā attīstība palēninās. Tiklīdz būs izdēta otrā ola, notiks regulāra perēšana, ļaujot olām izšķilties vienai pēc otras, kas savukārt samazinās konkurenci starp abiem ērglēniem, ko Harieta un M15 un mēs visi kā vērotāji noteikti novērtēsim!

(avots: Susan Starck Romano, Southwest Florida Eaglecam, Facebook)
Sassa wrote: 24 Nov 2021 08:35 ...Piedāvāju savā tulkojumā pieredzējušas baltgalvas ērgļu un, konkrēti, Harietas un M15 vērotājas skaidrojumu, kas balstīts uz speciālistu sniegto informāciju:
BALTGALVAS ĒRGĻU MĀTĪTES DOMINANCE
Novērotā Harietas uzvedība ir diezgan izplatīta ligzdojošo baltgalvas ērgļu pāru vidū. Šeit ir informācija, kas izskaidro uzvedību (jūs atpazīsiet lielāko daļu, ja ne visu): parasti pārošanos uzsāk baltgalvas ērgļu mātīte. Kad mātīte būs gatava pāroties, viņa aicinās tēviņu ar saucieniem, kustinot asti un noliecot galvu. Ja viņas “smalkos mājienus” neievēro, viņa var kļūt agresīva, plivināt spārnus, iespert tēviņam vai pat uzkāpt virsū. Tā kā mātīte ir dominējošā ligzdojošā pārī, viņa ne tikai uzsāk saiknes nostiprināšanu, bet arī dod savam dzīvesbiedram norādījumus attiecībā uz barību un dalību ligzdošanas pienākumos (perēšanā un olu sildīšanā). Reizēm tēviņš var pārprast viņas signālus un mēģināt pāroties, bet tiek noraidīts. Citreiz mātīte var ar balss vai fiziskām izpausmēm atgādināt par ēdiena atnešanu.

Lielākoties visa informācija par mātītes dominējošo dabu ligzdošanas laikā tomēr tiek sasaistīta ar dzimumdimorfismu plēsējputnu vidū. Proti, tas, ka mātīte ir par 25% lielāka nekā tēviņš, jau pašos pamatos nostiprina viņas dominances spējas un vēlmi kontrolēt visas ar pārošanos un ligzdošanu saistītās norises. Zinātnieki vēl joprojām nav nonākuši pie viennozīmīga pamatojuma, kāpēc plēsējputnu mātītes ir lielākas par tēviņiem, taču dominējošo dabu skaidro tieši ar šo faktu.

(avots: Wskrsnwings, Facebook, YouTube; balstīts uz Raptorresource.org sniegto informāciju: https://www.raptorresource.org/)
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Diskusijas 2014-2021

Post by Lianaliesma »

Kāpēc ērgļi ir piesaistīti savām ligzdas teritorijām...

Viens no aizraujošākajiem baltgalvas ērgļu uzvedības aspektiem ir tas, ko mēs dēvējam par "uzticību ligzdas vietai", viņiem svarīga ir sava ligzda un tās atrašanās vieta. Viņi katru gadu atgriežas ligzdā, papildina un uzlabo to. Saikne ir vēl stiprāka nekā viņu saikne ar savu dzīvesbiedru! Un, lai gan ērgļi noteikti nav vienīgie, kas šādi rīkojas, ir interesanti to papētīt, jo ir tik daudz citu putnu un dzīvnieku, kas ik gadu pārvietojas no vienas vietas uz otru. Kas te slēpjas?
Atbilde: Atrašanās vieta. Atrašanās vieta. Atrašanās vieta.
Ērgļu dzīve ir grūta. Viņiem ir jāmedī, jāmeklē barība, un pēc tam šī barība jāsargā no citiem ērgļiem! Viņu pēcnācēju dabiskās mirstības rādītāji ir augsti – tikai 50% ērgļu izdzīvo pirmo dzīves gadu; tikai 20% sasniedz pilngadību. Tā kā dzīve ir grūta, viņi vēlas visas priekšrocības, ko viņi var iegūt, īpaši saviem mazuļiem. Kad viņi atrod labu, spēcīgu koku un ideālu teritoriju ar daudz barības, viņi negatavojas no tā atteikties, un tas ir pilnīgi loģiski. Mēs, cilvēki, šajā ziņā neesam atšķirīgi.
Katru ligzdošanas sezonu pāris atgriežas ligzdas vietā. Viņi izies visus pieklājības rituālus un, iespējams, atkal izveidos pāri, bet, ja nē, viens no abiem paliks ligzdā ar savu jauno dzīvesbiedru. Viņi papildinās ligzdu un izaudzēs mazuļus. Sakarā ar šo nepārtraukto būvēšanu sezonu pēc sezonas ligzdas var izaugt ļoti lielas un galu galā tās vai nu nogāžas vētrā, vai arī koku zari sabrūk zem ligzdas svara. Ligzdas sabrukšana ligzdošanas sezonā ir traumatiska, un bieži vien ērgļu pāris pamet vietu. Tomēr labā vietā, visticamāk, jaunie īrnieki ligzdu.

https://www.facebook.com/TheNationalEag ... 9593158609
National Eagle Center · View shop
November 23
EAGLE 101: WHY ARE EAGLES SO ATTACHED TO THEIR NEST SITE?
One of the more fascinating behavioral aspects of Bald Eagles is what we refer to as "nest site fidelity", that strong connection they have their physical nest and it's location. They return annually to the nest and add to it and improve it. The connection is even stronger than their bond to their mate! And while eagles are certainly not alone in this behavior, it is interesting to consider when so many other types of birds and animals move around year to year. So what is behind their nest connection?
The answer: Location. Location. Location.
Eagle life is hard. They have to hunt and scavenge for food, and then defend that food from other eagles to boot! Natural mortality rates for their offspring are high - only 50% of eaglets survive their first year; only 20% reach adulthood. Because life is hard, they want every advantage they can get, especially for their young. When they find a good, strong tree and ideal habitat with lots of food, they aren't about to give it up, and that makes perfect sense. We humans aren't all that different in this regard.
And so it goes. Each nesting season the pair return to the nest site. They'll go through all the courtship rituals and likely pair up again, but if not, one of the two will stay at the nest with their new mate. They will add to the nest and raise the young. Due to this continual building season after season, nests can grow very large and eventually either blow down in a storm or the tree branches will collapse under the weight. Destruction of a nest during nesting season is traumatic and often results in site abandonment by that pair. However, a good location will likely see new tenants move it and start their own nest, as is the case down highway 61 from Wabasha at Weaver, MN where a new nest has been constructed almost exactly where a very large nest sat for many years before collapsing.
There you have it! Real estate is important to eagles just like humans. Photo by Debbie Wilson. 🦅😉👍
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Diskusijas 2014-2021

Post by Lianaliesma »

Sassa wrote: 10 Dec 2021 01:33 ...
Tulkojums: Cik ilgs laiks nepieciešams, lai izdētu olu?
Baltgalvas ērgļi nodrošina olu apaugļošanu, regulāri kopojoties (pārojoties), uzglabājot spermu īpašos uzglabāšanas kanāliņos un koncentrējot to piltuvveida dobumā (infundibulum) jeb apaugļošanas vietā. Tiek uzskatīts, ka sperma mātītes reproduktīvajā traktā var glabāties apmēram 2 nedēļas.
Image

1. solis. Olnīcas: tādiem hormoniem kā prolaktīns un kortikosterons var būt izšķiroša nozīme attiecībā uz olu izdēšanas laiku un dējuma lielumu. Ērgļu mātītes dod mājienu par savu auglību, izrādot paaugstinātu interesi par kopošanos. Olšūnas (“dzeltenuma”) nobriešana ilgst apmēram 8-10 dienas; pēdējā nobriešanas stadijā tas ievērojami pieaug. Kad notiek ovulācija, olšūna (dzeltenums) atstāj olnīcu un nonāk olšūnā. Olšūna ir sadalīta piecās galvenajās daļās: piltuvveida dobums (infundibulum), olvada posms, kurā veidojas olas baltums (magnum), posms, kurā veidojas iekšējā un ārējā čaumalas membrāna un olas baltumam tiek pievienots neliels olbaltumvielas daudzums, kā arī sākas čaumalas kalcifikācija (isthmus), čaumalu veidojošais dziedzeris (shell gland) un maksts.

Image

Mātītes reproduktīvā sistēma – starp ovulāciju un olas izgrūšanu (oviposition) jeb izdēšanu vidēji paiet 25 stundas un attīstības gaitā ola nedaudz pagrozās (baltgalvas ērgļiem tās ir 48 stundas)


2. solis. Kad notiek ovulācija, ola (dzeltenums) nonāk olšūnā. Olvads ir sadalīts piecos galvenajos posmos. Šie posmi ir infundibulum, magnum, isthmus [skatīt iepriekš], čaumalu veidojošais dziedzeris un maksts.
Image
Putna olas šķērsgriezums
Image

3. solis. Magnum [skatīt iepriekš] — lielākais olvada posms. Ola pārvietojas caur magnum posmu dažu stundu laikā. Šeit olbaltums tiek izdalīts četros slāņos: iekšējais biezais slānis (chalaziferous), iekšējais šķidrums, ārējais blīvais slānis (albumīna maisiņš) un ārējais šķidrums (skatīt šķērsgriezumu). Albumīns ir ūdens un olbaltumvielu avots embrijam, kā arī amortizē embriju un novērš infekcijas izraisītājus.
Image

4. solis. Isthmus [skatīt iepriekš] — nākamās stundas laikā ola pārvietojas cauri sašaurinājumam, kur tiek izveidotas divas nedzīvas čaumalas membrānas, kas darbojas kā matrikss, atbalstot čaumalas veidošanos (skatīt šķērsgriezumu). Čaumalas membrānas sastāv no keratīnam līdzīgām šķiedrām un pigmenta un darbojas kā mehāniska barjera pret infekcijām.
Image

5. solis. Čaumalu veidojošais dziedzeris (jeb dzemde) — visilgākais olu veidošanās process notiek, kad ola pārvietojas caur čaumalu veidojošo dziedzeri jeb dzemdi, kas aizņem apmēram 20-23 stundas (piemēram, vistām). Tieši šeit tiek izveidots apvalks, pigments un kutikula (skatīt šķērsgriezumu). Apvalks darbojas kā fiziska embrija aizsardzība un ir galvenais kalcija avots attīstības procesā esošajam embrijam. Apvalks darbojas arī kā pirmā barjera pret infekcijām. Tā ir mehāniska barjera, kuras pamatā ir poru izmērs un garums. Kutikula darbojas kā papildu mehāniska barjera infekcijām, daļēji aizsprostojot čaumalas poras.
Image

6. solis. Maksts un olu izdēšana: ola iziet caur maksti un kloāku, pirms tā beidzot tiek izgrūsta. Makstij nav īsti nekādas nozīmes olu veidošanas procesā, bet tā ir svarīga olu izdēšanā. Maksts sastāv no muskuļiem, kas palīdz izstumt olu no Džekijas ķermeņa. Pirms olas izgrūšanas (oviposition) jeb pilnībā izveidojušās olas izdēšanas makstī uz olas izveidojas olas virskārta jeb kutikulas slānis.
Aptuveni divas dienas pēc olas veidošanās sākuma, tā tiek izdēta pēc īsa olas izgrūšanas procesa (oviposition). Atlikušās olšūnas (dzeltenumi) olnīcā vai nu turpinās nobriest, vai paliks neaktīvas, atkarībā no tā, ko hormoni teiks Džekijai.


Avoti:
Diagram of Female Reproductive System: Sasanami T, Matsuzaki M, Mizushima S, Hiyama G - The Journal of reproduction and development (2013)
Cross section of avian egg: Guide to Bald Eagle Egg Incubation and Chick-Rearing by Peter Sharpe, Ph . D.
Institute for Wildlife Studies


Vērotāja papildina komentāru:
Raptor Recource Project ir šī pati tabula ar pārrēķinu atbilstoši baltgalvas ērgļu fizioloģijai un olas veidošanās laikam 48 stundas
https://www.raptorresource.org/2020/01/ ... 9c-ROV2FXE
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Diskusijas un interesanti fakti, 2014-2021

Post by Lianaliesma »

Sassa wrote: 11 Dec 2021 01:31 Diendusa jeb spēka snauda (Power Nap), jeb vienas puslodes miegs (Unihemispheric Sleep)

Baltgalvas ērgļi ir monogāmi, tāpēc to pārošanās nav tik enerģētiski prasīga, kā arī uz viņiem attiecas daudz mazāks plēsonīgu uzbrukumu risks, salīdzinot ar mazāka izmēra putnu sugām, jo ērgļiem nav jāmeklē vairāki partneri. Abas šīs “realitātes” ļauj viņiem atpūsties, jo nav jāuztraucas par uzglūnošiem plēsējiem. Baltgalvas ērgļi var atpūsties vai nolaisties uz atpūtu jebkurā vietā, kas ir pietiekami izturīga, lai tos atbalstītu. Šādu privilēģiju izņēmums gan ir pārošanās sezona.

💤 Vienas puslodes miegs 💤
Tā ir dažu putnu pielāgošanās metode, lai viņi izvairītos no kļūšanas par medījumu vai netiktu pārsteigti nesagatavoti. Vienas puslodes miega laikā vienlaikus atpūšas tikai viena smadzeņu puslode, un domājams, ka šī adaptācija ļauj guļošajam palikt daļēji modram, vienlaikus gūstot nepieciešamo atpūtas laiku. Lai gan vienas puslodes miegs nav apstiprināta teorija tieši attiecībā uz ērgļiem, tas, iespējams, kalpo kā noderīga adaptācija vairošanās sezonā, jo ļauj ligzdojošajiem pieaugušajiem putniem vārda tiešā nozīmē izvairīties no briesmām, audzinot mazuļus. Piemēram, no ūpjiem, kuri ir ambiciozi visēdāji un medīs jebko, tostarp ērgļu mazuļus.


Image

(avots: Saunders Tito, Facebook, oriģinālteksts: https://www.facebook.com/groups/1899900 ... 4210171175, YT kanāls: https://www.youtube.com/channel/UCOYUOG ... qwg6JNNwTA)
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
Post Reply

Return to “Diskusijas”