5. novembrī notika jautājumu un atbilžu sesija par Grinnelu un Enniju un lielo piekūnu populāciju ASV, kā arī vispārīgi par savvaļas putnu rehabilitāciju (to var skatīt šeit angļu valodā: https://www.youtube.com/watch?v=ncc0dgeOEt0)
Piedāvāju šīs sesijas garo kopsavilkumu
(
jau iepriekš atvainojos, ja kādam pieredzējušam putnu vērotājam kādas daļas no turpmākā teksta šķiet pārāk elementāras, kā arī, lūdzu, labojiet, papildiniet, ja kaut kas, jūsuprāt, neatbilst patiesībai)
Jautājumu un atbilžu sesiju vada Šons Pītersens un Linna Skofīlda. Šajā sesijā pievienojas viesis – plēsējputnu rehabilitācijas speciāliste, kura pārzina Grinnela pašreizējo rehabilitācijas procesu.
Ievadā pirmais jautājums ir par to, kas notika ar Grinnelu un kāpēc viņš ir rehabilitācijā.
Grinnelu visdrīzāk savainoja cits lielais piekūns, bet pilnīgi noteikti kāds plēsējputns. No malas cilvēki ir ziņojuši, ka redzēja trīs lielos piekūnus kaujamies dienā, kad Grinnels tika savainots, un no tā var secināt, ka tieši tā Grinnels guva savainojumus.
Pevienojas minētais viesis Šerila, kura jau 20 gadus darbojas kā brīvprātīgā muzejā un savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centrā
Lindsay Wildlife Experience. Strādājusi savvaļas dzīvnieku slimnīcā vairākus gadus un pēdējos 20 gadus specializējusies darbā ar piekūniem un atsevišķām pūču sugām. Šerilai tiek uzdots jautājums, ko nozīmē specializēšanās darbā ar piekūniem atšķirībā no darba ar citām plēsējputnu sugām. Viņa stāsta, ka katrai plēsējputnu sugai ir individuālas iezīmes, tāpēc jāpārzina to izcelsmes vēsture, virusoloģija un uzvedība, lai izprastu, kā vislabāk par tiem rūpēties. Skaidrs, ka piekūni ir putni, kuri medī un ēd citus putnus.
Ne visi piekūni, bet lielie piekūni gan pārtiek, galvenokārt, tikai no citiem putniem. Lielie piekūni ir izvēlīgāki nekā atsevišķas citas plēsējputnu sugas.
Seko īss kopsavilkums par to, kas notika ar Grinnelu.
Grinnels tika atrasts 29. oktobrī sēžam uz atkritumu tvertnes. Viņu varēja viegli sagūstīt, jo Grinnels bija pilnīgi pārguris un ievainots. Tajā pašā dienā viņu nogādāja
Lindsay Wildlife Experience centrā, kur viņam veica sākotnēju veselības stāvokļa novērtējumu un izmeklējumus. Šerila stāsta, ka katram savvaļas dzīvniekam, kas tiek ievests šajā centrā (vairāk nekā 5000 dzīvnieku gadā) tiek veikta sākotnēja izmeklēšana. Pirmkārt, cilvēkiem, kuri atraduši konkrēto dzīvnieku, tiek lūgts pastāstīt par apstākļiem, kādos viņi to ir atraduši, lai izsecinātu, kas, iespējams, notika.
Sākumā dzīvnieks tiek ievietots mierīgā vidē, lai ļautu viņam atgūties un aprast ar jaunajiem apstākļiem, jo bieži viņiem nācies pārdzīvot lielu stresu. Tad dzīvniekam tiek nodrošināta šķidruma ievade – pamatā tas ir vienkārši ūdens, bet ar zināmām piedevām, kas jau vien bieži spēj darīt brīnumus. Pēc tam tiek veikta pilnīga izmeklēšana – putniem tiek pārbaudīti spārni, spārnu spalvas, kājas utt., principā pilnīgi viss, par ko speciālisti var iedomāties. Svarīga ir arī svēršana. Piemēram,
Grinnels tiek svērts katru dienu, lai pārliecinātos, ka viņš nezaudē svaru. Viņam šobrīd tiek dotas antibiotikas, pretiekaisuma medikamenti un pretparazītu līdzekļi.
Grinnela organismā ir konstatēts viens no parazītiem, tāpēc katru dienu tiek pārbaudīti izkārnījumi. Parazīti gan savvaļas dzīvniekos ir ļoti plaši sastopama parādība, un, piemēram, jaunuļiem liels parazītu daudzums organismā var aizkavēt iemācīšanos lidot.
Kāds vērotājs uzdod jautājumu, vai speciālisti domā, ka Grinnelam var izdoties atkarot savu teritoriju, jo šobrīd izskatās, ka jaunais tēviņš cenšas piesardzīgi izveidot pāri ar Enniju. Un vai pastāv iespēja, ka līdz ar Grinnela atgriešanos Ennija palīdzēs aiztriekt prom jauno tēviņu? Protams, uz šo jautājumu atbildēt īsti nav iespējams, jo tas ir atkarīgs no katra putna individuālajām iezīmēm. Tikmēr paralēli tiešraidē ir redzams, ka Ennija kārpās pa ligzdu un izrāda gatavību ligzdošanai, kas ir savādi, jo šie putni ligzdo pavasarī. Šķiet, ka Ennija to tagad sāk darīt, lai izrādītu, ka pieņem jaunā tēviņa uzmanības apliecinājumus. Šobrīd nav iespējams prognozēt, kas notiks, kad Grinnelu palaidīs atpakaļ brīvē – vai viņš atgriezīsies ligzdā, vai arī meklēs jaunu teritoriju; kā reaģēs Ennija – varbūt viņa ļaus tēviņiem noskaidrot situāciju savā starpā, kas, patiesībā, ir visticamākais iznākums. Ennija visdrīzāk atturēsies iesaistīties jebkādā konfliktā starp diviem tēviņiem, jo viņai pats galvenais ir saglabāt savu teritoriju. Taču Ennijai un Grinnelam ir veiksmīga un produktīva vēsture, kas runā par labu Grinnelam.
Tika gan ziņots, ka Grinnels cīnījās ar lielo piekūnu pāri. Šobrīd svešā mātīte ietur distanci. Atliek tikai minēt, vai viņa vienkārši nogaida izdevīgu brīdi, vai arī ir vispār atkāpusies. Grinnelam atgriežoties, iespējams, būs jācīnās tikai ar tēviņu, un tā jau var būt pavisam cita cīņa atkarībā no Grinnela atveseļošanās panākumiem.
Rehabilitācijas centrā ir vairākas saucamās “putnumājas” (
aviaries), kur putni var apgūt lidotprasmi vai atgūt lidotspēju. Parasti putniem, kuri ir izveseļojušies, tas izdodas diezgan ātri.
Nav teikts, ka Grinnelam pat būs nepieciešams uzturēties putnumājā. Muskuļu tonuss tiek atgūts diezgan ātri, un lidotspējas atgūšana ir atkarīga no rehabilitācijas ilguma. Dažkārt ar piekūniem, kuriem ir spārnu ievainojumi vai lauzti kauli, tiek izmantotas speciālas plēsējputniem paredzētas (
falconry) metodes. Nav daudz sugu, ar kurām tiek izmantotas šīs metodes, un tās netiek izmantotas ļoti bieži, bet tās tiek izmantotas lielo piekūnu rehabilitācijā.
Runājot par barošanu, Grinnels neēda pirmās divas dienas, esot aprūpē. Bet viņam bija pietiekami lielas tauku rezerves, tāpēc tas neraisīja uztraukumu. Grinnels nebija jābaro piespiedu kārtā. Tiklīdz viņš saprata, ka ir ļoti izsalcis, ēšana nāca pati no sevis. Plēsējputniem tiek piedāvāts tikai beigts medījums, izņemot gadījumus, kad, piemēram, jātestē putna medīšanas prasme vai putns ir ļoti jauns un nekad nav medījis pats.
Grinnela gadījumā ēdiens tiek ievietots viņa slimnīcas būrī, un viņš pats var izvēlēties, kad dienas laikā vēlas to apēst.
Grinnels tiks palaists brīvē savā teritorijā, taču putni, par kuriem zināms, ka tie ir zaudējuši savu teritoriju, tiek palaisti attiecīgajā reģionā, bet ne tieši tajā vietā, kur tie atrasti, lai novērstu iespējamās konfliktsituācijas. Vienā gadījumā lielā piekūna mātīte, kura bija zaudējusi savu teritoriju, tika palaista 20 jūdzes (apm. 32 km) no savas iepriekšējās teritorijas, bet tāpat atgriezās tajā un cīnījās ar to ieņēmušo mātīti. Par Grinnela palaišanu lems
CalFalcons projekta grupa, kura šobrīd apsver variantus. Ir doma palaist Grinnelu uz citas attālākas ēkas jumta, no kura var saredzēt “ligzdas” ēku, tādējādi ļaujot viņam izvēlēties turpmāko rīcības gaitu. Bet galavārdu šajā jautājumā teiks plēsējputnu eksperti. Skaidras atbildes nav arī uz šo jautājumu. Putns pats izlems, kur viņam doties, pat ja viņu aizvedīs un palaidīs lielā attālumā no iepriekšējās teritorijas. Piemēram, ir bijuši mēģinājumi pārvietot putnus, kas rada draudus, no lidostu teritorijām, bet liela daļa no tiem atgriežas atpakaļ.
Ennija, iespējams, diez vai kavēs laiku un gaidīs Grinnela atgriešanos. Ir fiksēti arī gadījumi, kad viens no lielo piekūnu pāra paliek ziemot esošajā teritorijā, bet otrs aizlido, un tajā laikā uzrodas jauns potenciāls partneris. Parasti seko konflikts, kurš izšķir tālāko notikumu gaitu.
Atbildot uz jautājumu
par Grinnela knābi, no kura atlūzis gabaliņš, Šerila stāsta, ka šajā gadījumā tas ataugs pats no sevis. Ir atlūzis pats knābja galiņš, kas sastāv no keratīna tāpat kā nagi, tāpēc tas ataugs laika gaitā.
Vai zvanu torņa kariljonu koncerti traucē piekūniem?
.
Liels prieks, ka Grinnelam klājas labi!
Cik gan piemīlīgs un skaists lielais piekūns!
