Dabasdati.lv Forums

Vai ir tā, ka tinēju nosaukumi visos gadījumos atvasināti no lapām, kurās satinas kāpuri? Piem., ābolu tinēja kāpuri vienmēr tinas ābolu lapās utml.?
Ceriņu lapās bija kaut kādi tinēju kāpuri, tagad domāju - tie garantēti ir "ceriņu tinēji" vai tur var būt jebkurš cits tinējs arī? Internetā uz "ceriņu tinējs" atsaucās tikai viena lapa, tā pati bez latīniskā nosaukuma. Varbūt tādu "ceriņu tinēju" nemaz nav?

Pamēģināšu ilustrācijai pielikt bildes ar maniem "ceriņu tinējiem" :

Ejot caur citām valodām, izskatās, ka to, kas ieviesies Tavā ceriņā sauc

latīniski - Gracillaria syringella, angliski - lilac leafminer, krieviski - Сиреневая минирующая моль

Latviski nosaukumu neatradu, bet varētu būt Ceriņu tīklkode (?)

http://www.microlepidoptera.nl/soorten/ ... 30130&p=10

Ja interesē apkarošana, tad laikam jāmeklē info kādā no svešvalodām

Hmm, bet vai tad tīklkodēm kāpuriem nav jātaisa tīkli, nevis jātinas lapās kā tinējiem?
Un vēl tiem ceriņiem raksturīgi šādi apgrauzumi: - tie nez saistīti ar vēl kādām citām būtnēm?

Neesmu jau specs augu kaitniekos, vienkārši sameklēju netā

Tā kode man atradās galvenokārt pēc trīs rādītājiem - precīza kāpura līdzība, melnās kakas apkārt kāpuram un satītā lapa.
Nl saiti ieliku tādēļ, ka tur ir labas bildes, kas precīzi atbilst šiem rādītājiem -
kāpurs un kakas
http://www.microlepidoptera.nl/soorten/ ... 30130&p=10
satīta lapa
http://www.microlepidoptera.nl/soorten/ ... 130130&p=6
pati kode
http://www.microlepidoptera.nl/soorten/ ... 130130&p=4

Tiešām nezinu vai ceriņu kodes kāpurs tā apgrauž lapu malas, iespējams, ka ceriņu apsēduši dažādi kaitnieki (blakus ir dālijas?)

Taču ja mērķis ir nevis noteikt konkrēto kaitēkli, bet atveseļot augu, tad vajadzētu meklēt galvenokārt saitus par agrotehniku ceriņiem - pa ceļam uzdūros tēmām, ka kaitēkļu sakne ir nepareiza vietas izvēle (kaimiņu augi), nepietiekoša augsnes apstrāde ap augu un nepietiekoša auga mēslošana. Diemžēl latviski maz informācijas.

Nē, apkarot gan man nav nācis prātā, ceriņi smuki izskatās, nav ne brūni, ne kā, smukām rakstainām lapām. Mani vairāk interesē paši kāpuri un to dzīvesveids. Apkārt nekas dižs neaug, tur nav dārza, ceriņi aug jūrmalā - robeža starp smilšaino daļu un pagalma zāli.

Mikrotauriņu lietās neko liels speciālists tomēr neesmu, bet Vērotājas atrastā suga Gracillaria syringella manuprāt būs īstais tauriņš Gan kāpuri līdzīgi, gan bojājums līdzīgs - kā arī nav īpaši citu daudz variantu uz ceriņiem. Latvijā pie tam arī ir sastopama.

Latviskā nosaukuma šim tauriņam nav, bet visbiežāk to nosaukumu sakombinē tiešām no kāda raksturīgākā kāpura barības auga un tauriņa dzimtas nosaukuma. Gracilariidae dzimtai, pie kuras šis tauriņš pieder, figurē latviskais nosaukums - šaurspārnu kodes. Tā ka šo varētu saukt par ceriņu šaurspārnu kodi. Pēc bojājuma jau varētu arī to saukt par tinējkodi, taču tāds latviskais nosaukums pieder citai dzimtai - Scythrididae. Tinēji savukārt ir vēl cita dzimta - Tortricidae. Attiecīgi, īsti pareizi tos nebūtu lietot, pat ja bojājums ir atbilstošs nosaukumam.

Tiesa varu tikai atkal teikt, ka kukaiņiem 90% (vai pat vairāk) gadījumu latviskie nosaukumi ir visnotaļ bezjēdzīgs pasākums, jo lielākai daļai tie nav izdomāti un lielākai daļai to nemaz nav iespējams izdarīt, jo lai latviski precīzi apraskstītu kādu sugu bieži vien ir nepieciešami trīs vārdi - un pat tad visbiežā gadās, ka tas neko daudz nepaskaidro. Tāpēc, lai arī tas ir daudz sarežģītāk, tomēr attiecībā uz kukaiņiem jāmēģina piešauties lietot latīniskos nosaukumus. Saprotu, ka ierindas cilvēkam gribas katru lietu saukt kaut kā saprotami latviešu valodā, bet kukaiņu jomā, tas diemžēl ir ļoti sarežģīti.

Tā ka atbildot uz pirmo jautājumu - nosaukums it kā parasti ir darināts tā, lai tajā būtu iekļauts augs, kuru visbiežāk kukainis izmanto. Tā, piemēram, ābolu tinējs visbiežāk apdzīvos ābeles. Taču ir problēma, ka šis tauriņš nav monofāgs (kāpuri nebarojas tikai ar vienu augu sugu) un var tīt arī citu augu lapas. Un arī otrādi - citi tinēji, kuru varbūt biežāk izmanto citas augu sugas, arī var tīt ābeļu lapas. Attiecīgi šī iemesla dēļ, liela daļa latvisko nosaukumu ir neprecīzi. Tā, piemēram, ozolu mūķenes kāpuriem garšo ozolu lapas, bet tie var ēst ~300 citus dažādus augus un var būt sastopami vietās, kur ne tuvumā nav ozoli (priežu mežā), kur barojas ar kaut ko citu. Tā ka latviskie nosaukumi nedaudz var dot kaut kādu priekšstatu par barības augu, bet par absolūtu patiesību to nevajag uzskatīt.

dziedava wrote:Hmm, bet vai tad tīklkodēm kāpuriem nav jātaisa tīkli, nevis jātinas lapās kā tinējiem?
Un vēl tiem ceriņiem raksturīgi šādi apgrauzumi:

- tie nez saistīti ar vēl kādām citām būtnēm?

Šis gan jau būs vēl kāds cits grauzējs Nezinu gan, kas to varētu darīt - varbūt kāds smecernieks, varbūt kaut kas cits. Tad tur vaininieks jāpieķer 'pie rokas', lai būtu lielāka skaidrība Kgan var jau būt, ka tas ir kaut kāds parasts ceriņu 'kaitnieks', bet pārāk daudz par tādiem neesmu lasījis/dzirdējis, tāpēc nevaru īsti palīdzēt.

Liels paldies par skaidrojumiem! Bet tad sanāk, ka lapas tin ne tikai tinēji un tad jau šis latviskais nosaukums arī nav viennozīmīgs. - Biju domājusi, ka, ja tin lapas, tad tinējs viennozīmīgi.

Tā sanāk jā. Un, lai dzīve būtu vēl sarežģītāka, dažādi tinēji ir vēl citās kukaiņu grupās - piemēram, tinējsmecernieki. Tāpēc man īpaši nepatīk mēģināt atpazīt kukaini tikai pēc tā darbības pēdām, jo visbiežāk ir vairāki iespējami varianti. Protams, ir arī atsevišķas kukaiņu sugas, kuras pēc darbības pēdām var noteikt ar augstu precizitāti (it īpaši pieredzējis speciālists), bet tās tomēr ir mazākumā.

Interesanti, kas tad tinējiem (tiem, kas tā oficiāli saucas) ir tas pamats, kāpēc viņi visi salikti kopā, ja reiz lapu tīšana ir tikai tā starp citu? Vai, precīzāk, 2 jautājumi:
1) Vai visi oficiālie tinēji tin lapas?
2) Kāpēc oficiālie tinēji visi ir kopā, pēc kāda parametra apvienoti?

Tik smalks pārzinātājs par tinējiem (Tortricidae) laikam nebūšu - tur tomēr ir ļoti daudz sugu (varētu būt tuvu 400) pie mums. Vai viņi visi tin lapas - nemācēšu pateikt

Bet ja skatās tā vispār par kukaiņu dzimtām, tad jāsaka, ka piederību pie kādas dzimtas nosaka tomēr vispirms pēc morfoloģiskām kukaiņa pazīmēm. Visiem dzimtas īpatņiem ir kaut kādas kopīgas ārējas pazīmes, kas tos vieno. Bioloģija un ekoloģija visbiežāk ir arī līdzīga (tāpēc nosaukumi bieži vien ir atbilstoši), taču var gadīties arī izņēmumi. Tā, piemēram, koksngraužiem, pēc nosaukuma skatot, vajadzētu 'grauzt' tikai koksni, taču ir sugas, kuru kāpuri attīstās lakstaugos. Tāpat ir atšķirība vai kāpuri graužas zem mizas, vai dziļāk koksnē, cik svaiga/satrupējusi koksne nepieciešama utt. Attiecīgi, ja tā salīdzina, tad es pieņemu, ka tādā sugām bagātā dzimtā kā tinēji arī ir vērojams kas līdzīgs. Būs jāpalasa kaut kas par viņiem, lai šo aizdomu apstiprinātu

Nu re, nemaz tālu gūglē nebija jāmeklē - citāts no http://www.tortricidae.com/foodplants.asp :

"The common name "leafrollers" has been applied to the family Tortricidae owing to the larval habit of shelter-building by folding or rolling leaves of the food plant. However, the larvae of tortricids employ a wide range of feeding strategies, many fairly divergent from the typical leaf-rolling habit (Horak & Brown 1991, Powell et al. 1998). There are gall-makers, root-borers, fruit-borers, seed-predators, flower-feeders, and tip-tiers."

Jauki, paldies! Bet žēl, ka ārējās pazīmes tā neviennozīmīgi savienojas ar darbošanos, dzīvesveidu, resp., ne gluži tas žēl, bet žēl, ka nevar ieviest tādu vispārsaprotamu sistemātiku. Bet varbūt tas tā speciāli, lai cilvēkiem ir kur rakt un rakt dziļāk.

Sistemātika un taksonomija ir tiešām tāda piņķerīga būšana - tiesa tas nav nekas akmenī iekalts un ik pa laikam tur kkas tomēr pamainās. Grūti pateikt vai tas ir 'par lami' vai 'diemžēl', jo pēc šādām izmaiņām nereti rodas neliels (vai pat liels) jūklis. Piemēram, tagad naktstauriņiem sākusi figurēt tāda dzimta kā 'Erebidae', kas ietver sevī lācīšus (Arctidae) un mūķenes (Lymantriidae) un nelielu daļu no pūcītēm (Noctuidae). Ej nu tagad noorientējies. Tiesa vairākums par laimi šķiet vēl izmanto veco sistemātiku un neviens jau to nevarēs aizliegt lietot arī, ja tā Erebidae dzimta tiks plašāk atzīta par derīgu. Vienīgais ar ko varēs riskēt ir ar to, ka citu acīs cilvēks izskatīsies vecmodīgs

Tiesa, gribētos teikt, ka pašreizējā sistemātika (kas g.k. balstīta uz organisma ārējām pazīmēm) tomēr ir optimālākais (un arī saprotamākais) variants. Līdz ar molekulāro metožu attīstību pēdējā laikā daudz tiek veiktas ģenētiskās analīzes un tādā veidā mēģina noteikt kādu organismu radniecību, bet tad vienu brīdi sanāca pamatīgas auzas. No sērijas iznāca, ka stārķiem vis tuvāk radniecīgi ir ērgļi (attiecīgi tiem būtu jābūt vienā dzimtā) un tamlīdzīgi. Beigās šķiet šādu augstāku taksonu (dzimtu, ģinšu u.c.) sistematizēšanu pēc ģenētiskā koda tomēr atmeta (vismaz plašākā lietošanā), jo tās būtu pārāk krasas pārmaiņas. Molekulārās metodes tagad izmanto tik, lai nodalītu kādas divas līdzīgas sugas vai izdalītu kādu pasugu par atsevišķu sugu.

Sistemātikā konservatīvisms tomēr ir visai būtisks aspekts, jo ja notiks pārāk biežas maiņas, tad jau zūd visa sistematizēšanas jēga. Tas cik negribīgi šādas izmaiņas tiek ieviestas tomēr arī norāda, ka pašreizējais dzīvo organismu iedalījums ir visai 'pareizs', strukturēts un labs lietošanā

No sērijas iznāca, ka stārķiem vis tuvāk radniecīgi ir ērgļi (attiecīgi tiem būtu jābūt vienā dzimtā)

Bet tas atkal būtu interesanti - pētniecībai dziļāk - bet nu kāpēc sanāk, ka tik uz aci atšķirīgas būtnes tomēr kaut kādā ziņā sanāk stipri līdzīgas? Rūpējas daba, lai cilvēkiem nekad nebūtu garlaicīgi un viss nekad nebūtu skaidrs.

Kgan ja tā ar 'atvērtu prātu' padomā, tad stārķiem jau it kā var sameklēt zināmas līdzības ar ērgļiem - spārni tādi 'ērgliski', ligzdas lielas kā ērgļiem, planē ne sliktāk kā ērgļi, principā ir plēsēji utt. - tik vien, ka knābis garš un taisns, kājas un kakls garāki

Te droši vien plašs darba lauks evolūcijas pētniekiem pētot visādas konverģences un diverģences, kad vai nu starp līdzīgiem organismiem evolūcijas gaitā atšķirības palielinās (atšķirīga dzīves veida dēļ) vai arī atšķirīgi organismi līdzīga dzīvesveida dēļ kļūst līdzīgi (klasiskais variants - zīdītājs delfīns kļuvis ārēji līdzīgs zivij dēļ līdzīgā dzīvesveida).

Tā ka iespējams, ka pēc gadiem mums tas liksies tikai normāli, ka stārķis un ērglis atrodas vienā dzimtā Man jau tomēr gribētos, lai paliek, ka stārķis tomēr ir stārķis, bet ērglis ir ērglis, nevis ka stārķis ir ērglis Kaut gan ja tā filozofiski pieiet lietai, tad jau principā ir vienalga kādā dzimtā kāds organisms tiek ievietots - suga no tā jau nemainās

dziedava, CerambyX, riktīgi interesanta diskusija, ja jau par tinējiem - kas ir tie nejaucēni, kas gandrīz katru gadu ievas pēc baltām kupenām padara par pelēku ņudzošu tārpu kaudzi ar tīkliem pa vidu ? Tiem arī vajadzētu piederēt pie tinējiem, ja ņemam vērā profesionālās spējas - kas viņi ir pēc sistemātikas?

Manuprāt, tās ir ievu tīklkodes:
http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.p ... &ftips1=44
un tās tak netin lapas, bet gan veido tīklus, tāpēc tām pa manam arī nevajadzētu būt tinējiem, un ļoti pareizi tiek sauktas par tīklkodēm.

Jā, tās ievu 'ietinējas' tiešām ir ievu tīklkodes (Yponomeuta evonymella), kas pieder pie tīklkožu Yponomeutidae dzimtas

Tiesa, ja atkal skatās pēc bojājuma, tad ir virkne visādu citādu kāpuru, kas aizsardzības nolūkos 'ietīklojas' - no tauriņiem, piemēram, vērpēji (Lasiocampidae - tiesa tie izmēros visai brangi) un no citiem kukaiņiem tīkllapsenes (Pamphiliidae - tuvu radniecīgas zāģlapsenēm), nu un gan jau vēl kādi citi, ko tagad uz sitiena neatminos.