https://www.allaboutbirds.org/guide/Gre ... ifehistory
http://animals.nationalgeographic.com/a ... orned-owl/
https://en.wikipedia.org/wiki/Great_horned_owl
Mazliet papētīju sīkāk par Amerikas ūpjiem, tik daudz interesantas informācijas var izlasīt par šiem putniem! Izrādās, mierīgās, meditatīvās, pūkaino ausu īpašnieces vērošana ligzdā var radīt vienpusīgu priekšstatu par šiem spēcīgajiem, bīstamajiem medniekiem.
Te pāris citātu:
- Līdzīgi kā citiem ūpjiem, šiem putniem ir unikāla gremošanas sistēma. Viņi norij medījumu veselu un vēlāk atrij kaulu, ādas un citas nevēlamas medījuma daļas. Amerikas ūpjiem ir visdaudzveidīgākā diēta no visiem Ziemeļamerikas plēsīgajiem putniem. Viņi
medī visu, sākot no maziem grauzējiem un skorpioniem līdz zaķiem, skunksiem, zosīm un plēsīgiem putniem. Viņi ēd arī žurkas, kurmjus, suslikus, burundukus, vāveres, murkšķus, prērijas suņus, sikspārņus, mājas kaķus, dzeloņcūkas, pīles, pūces, vanagus, vārnas, kraukļus, baložus un daudzus citus medījumus.
Amerikas ūpji ir nikni mednieki, kas var noķert liela izmēra medījumu,
ieskaitot zivjērgļus, lielos piekūnus (Peregrine Falcons)
un citas pūces.
Ziemeļamerikā Amerikas ūpji dzīvo līdzās diviem plēsīgajiem putniem, kas ir vēl lielāki un spēcīgāki par ūpjiem - Baltgalvas ērgli un Klinšu ērgli.
- Medīšana parasti notiek naktīs laikā no 20.30 līdz 24.00 un pēc tam atkal no 4.30 līdz saullēktam. Gandrīz visi medījumi tiek nogalināti ar triecienu ar ūpja kājām vai nodurti ar nagiem. Kad vien iespējams, medījums tiek norīts vesels.
Amerikas ūpis ir viens no visveiksmīgākajiem un daudzpusīgākajiem medniekiem starp Amerikas plēsīgajiem putniem.
- Ūpji ir stingri monogāmi. Pāri parasti vairojas un atrod dzīvesbiedru uz mūžu.
- Amerikas ūpji var veiksmīgi perēt ļoti aukstā laikā, pat -33 grādu temperatūrā. -25 grādos °C olas var "izturēt" mammas prombūtni ilgāk nekā 10 minūtes. Perēšana ir gandrīz nepārtraukta līdz brīdim, kamēr mazuļi ir aptuveni 2 nedēļas veci, pēc tam tā pakāpeniski samazinās; šajā laikā tēviņš baro gan mātīti, gan mazuļus.
-
Parasti viena pati mātīte perē visu laiku un reti izkustas no ligzdas (
kā to labi var redzēt, vērojot ligzdu), savukārt tēviņš ķer un nest viņai medījumu; parasti pirmais medījums tiek atnests drīz pēc tumsas iestāšanās.
Nepieskatītas olas un mazuļus var apēst lapsas, koijoti, lūši, jenoti, vārnas un kraukļi.
-
Amerikas ūpji ir "stingri" sēdētāji ligzdā un pamatā neatstāj ligzdu, ja vien netiek piespiesti to darīt. Ūpji parasti reaģē agresīvi uz jebkādiem ligzdas traucējumiem, brēcot un izdodot dažādas dīvainas skaņas, šņācot un svilpjot, klabinot knābi, izdodot dažādas rīkles skaņas un beigās ieplešot spārnus un sitot ar kājām/nagiem, ja uzbrucējs neatkāpjas.
Biologi bieži pārliecinās par abu vecāku aizstāvības instinktiem un putnu lielo spēku un spēju nikni uzbrukt, kad viņi kāpj uz ūpju ligzdām.
Tiem, kas pēta ūpju ligzdas, tiek rekomendēta aizsargķiveru, aizsargbriļļu un alpīnisma ekipējuma lietošana, kā arī kāpšana 2 vai vairāk cilvēku grupās.
- Amerikas ūpji ir vienas no visilgāk dzīvojošajām pūcēm Ziemeļamerikā. Viens no ūpjiem nodzīvojis 28 gadus. Taču parasts Amerikas ūpju dzīves ilgums ir aptuveni 13 gadi.