Мама Утка и другие
Nordri
Liekas gan, ka mūsējie! Lai veicas!
Liekas gan, ka mūsējie! Lai veicas!
Ir zināms, ka pirmās skaņas putnēni izdod jau pirms izšķilšanās. Putnēna pīkstēšana olā liecina, ka tas drīz nāks pasaulē. Taču pirms tam no olas atskan tādi kā klauvējieni. Agrāk tika uzskatīts, ka putnēns sit ar knābi pa čaumalu it kā censtos pārsist to no iekšpuses. Izrādījās, ka šīs knikšķošās skaņas patiesībā ir putnēna, kurš pārplēsis dīgļa apvalku un izbāzis knābi olas gaisa kamerā, elpošana. Šīm pirmajām skaņām ir liela nozīme visa dējuma sinhronās izšķilšanās koordinācijā. Perētājas mātītes, izdzirdušas mazuļu saucienus, sāk regulāri izdot savu īpašu signālu, un arī tas veicina putnēnu attīstības sinhronizāciju. Ar tādas sinhronizācijas palīdzību 10 – 12 meža pīles vai laukirbes mazuļi izšķiļas vienas diennakts laikā. Tāds sinhronizācijas mehānisms izveidojies dažām putnu sugām, kas ligzdo uz zemes un drošības apsvērumu dēļ spiestas atstāt ligzdu tūlīt pēc izšķilšanās. Vecāku saucieni, kas domāti mazuļiem, kuri vēl atrodas olas čaumalā, stimulē tos ātrāk izšķilties. Cik svarīgi ir tādi akustiski sakari starp vecākiem un vēl neizšķīlušamies putnēniem, pierāda eksperimenti ar meža pīlēm. Perējošā pīle izdod saucienus ar noteiktu intervālu — četras skaņas sekundē. Tādā pašā režīmā sasaucas arī mazuļi pirms izšķilšanās. Eksperimentā embrijiem deva noklausīties magnetofona ierakstu, kurā skanēja putnēnu balsis ar frekvenci divas, četras vai sešas skaņas sekundē. Pirms izšķilšanās normāli uz māti reaģēja tie pīlēni, kas bija dzirdējuši signālus ar sugai raksturīgo intervālu. Tagad kļūst saprotams, kāpēc dabai ir vajadzīga šķietami priekšlaicīga mātes sazināšanās ar mazuļiem. Acīmredzot pēc tāda kontakta pasaulē ienāk putnēns, kas jau zināmā mērā ir sagatavots tālākajai dzīvei.
http://visiputni.lv/bologija/dziedasana/
(pameklējot internetā) Somijas teritorijā upe tek tikai 8-9 km, bet tālāk Krievijā* 44-45 km, sasniedzot Lādogas ezeru. Neskatoties uz 4 funkcionējošo spēkstaciju aizsprostiem (nezinu, vai kāds ir arī nārstojošo zivju ceļā un kas ir Krievijas posmā), Hiitolanjoki upe ir galvenais Ladogas lašu (Salmo salar m. Sebago) populācijas ģenerētāja. Upē ir sešas no ES direktīvā noteiktajām zivju sugām, kurām Somijā nepieciešama īpaša aizsardzība: saldūdens lasis, nēģis, salate jeb meža vimba, platgalve un akmeņgrauzis (fresh water salmon, lamprey, asp, european bullhead and spined loach). Tās pietekā Silamusjoki upē ir dabiska taimiņu populācija.Iekšzemes laši un savvaļas foreles ir vienas no krāšņākajām Somijas apdraudētajām zivīm. Iepazīstinot tās ar sabiedrību, mūsu mērķis ir vairot izpratni un izraisīt diskusijas par Somijas apdraudētajām migrējošo zivju populācijām. Mūsu tiešraides kamera filmē nārsta vietu Hiitolanjoki upē Somijas dienvidaustrumos.
*Krievijā (un arī Somijas google kartē) upi sauc arī citādi - Kokkolainijoki (Кокколанйоки vai Хиитоланйоки, lejtecē Асиланйоки)Galvenie piesārņojuma faktori ir notekūdeņi, kas Somijas apmetnēs novadīti trīs attīrīšanas iekārtās. Turklāt M-real Simpele Mill celulozes un papīra rūpnīca izvada notekūdeņus caur piesārņota ūdens bioloģiskās attīrīšanas iekārtu. Kopš 1970. gada ir samazināts ūdens piesārņojums ar dzīvsudrabu.
Jā, tā ir problēma. Tāpēc ir lietderīgi likt nevis tiešraides, bet gan autora/kanāla adresi.
Skaidrs:) paldies..nez kāpēc domāju,ka tēma ir šīlianaliesma wrote: ↑14 Mar 2021 13:05 TasPatsFans, pārliku komentārus uz tēmu Putnu barotavas viewtopic.php?p=271232#p271232