Dabasdati.lv Forums

Slavenā Niderlandes Beleef de Lente

http://www.beleefdelente.nl/

Starp citu, piekūnietei burtiski tuvākajās dienās vajadzētu šķilties cāļiem. Bet apogu pāris, izcīnijis smagu teritoriālu cīnu ar meža baložiem, sācis dēt olas.

Apogu mamma vakar izdēja otro olu

Bet stārim ir 5 olas! Vai traks! Kas tos bērnus piebaros:)

imi, diemžēl domāju, ka ne visi izdzīvos. Ko lai dara, tāda ir putnu dzīve

Vērotāja wrote:Slavenā Niderlandes Beleef de Lente

http://www.beleefdelente.nl/

Starp citu, piekūnietei burtiski tuvākajās dienās vajadzētu šķilties cāļiem. Bet apogu pāris, izcīnijis smagu teritoriālu cīnu ar meža baložiem, sācis dēt olas.

Vispār tie bija mājas baloži. Baigi ātri viņi kaut kā padevās. Vispār viņi atstāja pastulbu putnu iespaidu.

roosaluristaja wrote:Vispār tie bija mājas baloži. Baigi ātri viņi kaut kā padevās. Vispār viņi atstāja pastulbu putnu iespaidu.

Par to, ka atstāja pastulbu iespaidu, piekrītu. Bet tomēr tie bija meža baloži. Lapas autori rakstot saīsina šī putna nosaukumu kā HD, taču dažās vietās raksta pilnu nosaukumu Holenduif vai Holenduiven (piemēram apskatnieku komentārs 04.aprīlī 21.56 vai klipa nosaukums 21.03)
Iegūglējot holandiešu vārdu Holenduif, nonākam pie latīniskā nosaukuma Columba Oenas, tātad tomēr Meža balodis

http://www.kerkuilenwerkgroep-flevoland ... enduif.htm

Vērotāja wrote:

roosaluristaja wrote:Vispār tie bija mājas baloži. Baigi ātri viņi kaut kā padevās. Vispār viņi atstāja pastulbu putnu iespaidu.

Par to, ka atstāja pastulbu iespaidu, piekrītu. Bet tomēr tie bija meža baloži. Lapas autori rakstot saīsina šī putna nosaukumu kā HD, taču dažās vietās raksta pilnu nosaukumu Holenduif vai Holenduiven (piemēram apskatnieku komentārs 04.aprīlī 21.56 vai klipa nosaukums 21.03)
Iegūglējot holandiešu vārdu Holenduif, nonākam pie latīniskā nosaukuma Columba Oenas, tātad tomēr Meža balodis

http://www.kerkuilenwerkgroep-flevoland ... enduif.htm

Nujā tā viņš ir. Tiešām meža baloži. Diezgan dīvainas viņiem tur Holandē paražas. Latvijā meža baloži nekad neizvēlētos ligzdot apdzīvotā vietā savādas formas koka kastē.

Tajā saitē, kuru ieliku iepriekšējā komentārā, fotogrāfijas ir no šo pašu apogu kastes. Patiesībā es neko nezinu par meža baložu paradumiem un būtu interesanti uzzināt.

Neteikšu, ka visu izlasu Beleef de Lente, taču apskatnieku komentārus ar tulkotāja palīdzību cenšos pārskatīt. Tāpēc atcerējos pagājušo gadu - kad baložmāte iedēja olu, ligzdā jau bija apogu mazuļi un skatītāji rakstīja, lai ligzdas saimnieki izņem olu, tad arī baloži aizvāksies. Uz ko ligzdas apskatnieks atbildēja, ka meža baloži esot Nīderlandē aizsargājamie putni, tādēļ viņiem neesot tiesību postīt ligzdošanu, sak, lai paši putni savā starpā tiek galā, viņi neiejaukšoties. šogad viņi spriež, ka kastei jāsamazina arī ārēja skreja.

Piekūnu mammai izšķīlušies divi mazuļi
Uz pavisam īsu brīdi bija izlidojusi, izdevās noķert kadru.

Arī par šo piekūnu pāri ir interesants stāsts - cik saprotu, tad šo kasti uzstādīja 2004.gadā, tajā ligzdoja pāris Ma un Pa (kā jau viņi sauc visus putnus).
Bet 2007.gadā, nedēļu pēc 3 bērnu izšķilšanās, ligzdas tuvumā parādījās Beļģijā gredzenota piekūnu mātīte ar numuru uz gredzena S2. Sākās teritoriāla cīņa, kurā S2 uzveica Ma, Ma pēc sakāves aizlidoja un tā arī nekad vairs neatgriezās...
Tēvs Pa turpināja barot mazuļus viens, S2 uzturējās netālu no ligzdas. Pagāja divas nedēļas, tēvam izdevās divus mazos vienam uzturēt pie dzīvības, trešais nomira no bada. Līdz trešajā nedēļā, kad Pa atnesa medījumu uz ligzdu, nolika priekšā bērniem un pats aizlidoja, ligzdā ielidoja S2. Sīkie pacēluši knābīšus bakstījās gar pieaugušo piekūnieti un S2 atmodās instinkti - sākumā bikli, bet vēlāk jau drošāk S2 sāka barot svešos bērnus. Vēlāk jau viņi abi ar Pa rūpējās par mazuļiem.
(Es tik sīki aprakstu, jo ziemā noskatījos vairākas stundas garus klipus par šo notikumu. Jāatrod saglabātā saite, kaut kur datora favorītos jāpameklē)

Lūk tāds, reizē skumjš un aizkustinošs un vienlaikus skaists stāsts par to, kāpēc tēvs tiek saukts par Pa, bet mamma par S2.

Man prieks vērot izbrīnījušos pūcēnu. Mammīte atstājusi viņu vienu pašu.
Es jau krietnu laiku gaidīju, kad beidzot izperēsies mazulis. Nu varam redzēt rezultātu:)

Vērotāja wrote:Tajā saitē, kuru ieliku iepriekšējā komentārā, fotogrāfijas ir no šo pašu apogu kastes. Patiesībā es neko nezinu par meža baložu paradumiem un būtu interesanti uzzināt.

Neteikšu, ka visu izlasu Beleef de Lente, taču apskatnieku komentārus ar tulkotāja palīdzību cenšos pārskatīt. Tāpēc atcerējos pagājušo gadu - kad baložmāte iedēja olu, ligzdā jau bija apogu mazuļi un skatītāji rakstīja, lai ligzdas saimnieki izņem olu, tad arī baloži aizvāksies. Uz ko ligzdas apskatnieks atbildēja, ka meža baloži esot Nīderlandē aizsargājamie putni, tādēļ viņiem neesot tiesību postīt ligzdošanu, sak, lai paši putni savā starpā tiek galā, viņi neiejaukšoties. šogad viņi spriež, ka kastei jāsamazina arī ārēja skreja.

Latvijā meža baloži ligzdo mežos, īpaši vecos priežu mežos. Tur viņi apdzīvo dažādus dobumus. Var ligzdot arī būros, bet klasiskos, strazdu būru tipa, nevis šitādos dīvainos veidojumos ar priekšnamu un īsto ligzdošanas kameru. Cik izlasīju tajā rakstā, Holandē meža baloži labprāt ligzdo agroainavā, vecos parkos, mīl aizņemt plīvurpūcēm domātos būrus. Latvijā nav ne plīvurpūču, ne mājas apogu, ne arī viņu būru, tā ka dzīvesveids meža baložiem ir krietni atšķirīgs.

Ligzdu jaunumi - apgiem trešā ola, stārķiem izsķīlušies divi bērniņi.
Par piekūniem gan nezinu vai ir jau nākošie izšķīlušies, viņa guļ virsū un arī klipos nav informācijas pagaidām.
Mazie ūpji gan izauguši lieli, teju vai mammas augumā.

Dzilnītis dēj olu, augumiņš brīžiem saspringst, nemierīga.

lija, palasi augstāk, mēs par meža baložu un apogu cīņu jau drusku izrunājām. Bet cik noprotu no tās saites, kuru ieliku 22.aprīļa komentārā, šī cīņa konkrētajā kastē ir jau no 2004.gada Tā viņi tur karo katru gadu.

Viscītīgāk vēroju mazo apogu, interesē kā viņi sadalīs māju. Pūcīte uzvedas mierīgi un pašpārliecināti. Ja baloži netraucētu viņai izlidot, sadzīvošana būtu miermīlīga, bet viņai izlidošanu jāizcīna ar kauju. Baloži neatkāpsies, caurām dienām uzvedas agresīvi kamēr pūcīte apnikusi no baložu trokšņošanas meklē tumšāko kaktiņu. Cik tiku redzējusi viņa vakaros varēja brīvi izlidot, bet vakar vakarā to panāca ar kauju:pūcīte stāv savā izejā un pacietīgi gaida kad balodi novāks asti no viņas izejas, balodis speciāli nedod viņai izeju. Tad pūcīte lēnām sāk raut no baloža astes ārā spalvas, daudz pūcīte izrāva, bet balodis neatkāpās. Izdēvīgā brīdī pūcīte uzleca balodim uz muguras un gri'bēja lekt tālāk ārā pa durvīm tad nu arī balodis metās ārā un izskatījās ka pūcīte aizjāja uz baloža muguras. Tas bija vakarā pēc 10 kad citus vakarus jau ar krēslu pūcīte bija prom

lija, zini, man jau liekas, ka abi pāri ir pieraduši pie šīs cīņas. Nu vai tad citādi viņi katru gadu aizvien kāptu uz tā paša grābekļa un līstu abi vienā un tai pašā kastē?
Es gan domāju, ka apogi, lai arī mazi, bet diezgan kareivīgi putni un baložus iztrenkās.

Pagājušā gadā paskatījos nedaudz, kad tur bija divi mazulīši. Ja šis nav pirmais gads, tad apbrīnoju baložus, neizskatās ,ka viņi tur kautko izperēs. Baložu papus mammu dzen perēt ar varu, bet mamma ar viltu cenša izlocīties no šī pienākuma jo jāskatās taču ko Pūcīte dara.

lija, kā jau te augstāk komentāros roosaluristaja rakstīja, neviens sevi cienījošs meža balodis kastē nelīstu perēt, turklāt blakus apogiem.
Bet man šķiet, ka Nīderlandē to mežu ir tik maz, ka šim baložu pārim vienkārši nav citas vietas! J
a prastu rakstīt holandiešu valodā, iekomentētu, ka tie cilvēki Nīderlandē ir jocīgi - visvienkāršākā izeja būtu uzstādīt netālu vēl vienu kasti ar lielu skreju baložiem, bet šai apogu kastei samazināt skreju.

Tad katrs putns izvēlētos savu un kari beigtos, bet viņi it kā tīšām noskatās kā šie pāri cīnās jau 8 gadu(!) un neredz tik primitīvu risinājumu. Goda vārds, brīžiem dusmas pārņem

Laikam bioloģisks eksperiments kā sadraudzēt plēsoņas ar neplēsoņām. Dzīvē jau ir pieredzēti arī tādi brīnumi.

Vērotāja wrote:lija, kā jau te augstāk komentāros roosaluristaja rakstīja, neviens sevi cienījošs meža balodis kastē nelīstu perēt, turklāt blakus apogiem.
Bet man šķiet, ka Nīderlandē to mežu ir tik maz, ka šim baložu pārim vienkārši nav citas vietas! J
a prastu rakstīt holandiešu valodā, iekomentētu, ka tie cilvēki Nīderlandē ir jocīgi - visvienkāršākā izeja būtu uzstādīt netālu vēl vienu kasti ar lielu skreju baložiem, bet šai apogu kastei samazināt skreju.

Tad katrs putns izvēlētos savu un kari beigtos, bet viņi it kā tīšām noskatās kā šie pāri cīnās jau 8 gadu(!) un neredz tik primitīvu risinājumu. Goda vārds, brīžiem dusmas pārņem

Njā, es nemaz nezināju, ka apogu/baložu karš ilgst jau astoto gadu. Tikai otro gadu sekoju līdzi Beleef de Lente. Tad jau nu toč tie holandieši ir vai nu mazohisti, ka viņiem katru gadu patīk to plūkšanos skatīties, vai arī, kapitālismā dzīvojot, viņiem smadzenes pārtaukojušās, ka nevar izštukot tik viernkāršu risinājumu, kā samazināt ieieju, lai padarītu šo būri baložiem nepieejamu.

Skatoties uz pusaugu ūpjiem top skaidrs kā radušās pasakas par meža briesmonīšiem
Nes holandiešu Sarkangalvīte pa mežu pievakarē pīrāgus vecmāmiņai, pēkšņi pretī izkūņojas pārītis tādu "monstriņu" un vēl fonā noskan tēva stingrais Ū-ūū! Ja neesi gatavs kaut ko tādu ieraudzīt, domāju, var diezgan spēcīgi sabīties