Dabasdati.lv Forums

Varbūt kādu interesē zivjērgļi?
Diemžēl kamerai nav nepārtraukta plūsma, kadrs mainās ik pēc 5 sekundēm.
Ligzdā redzēju divus mazos.

http://kotinetti.suomi.net/saaksi/index.php
© Voitto Pulkkinen

Īsti nevar saprast cik tie sīkie ligzdā ir. šodien liekas, ka tur guļ trīs putnēni, bet neesmu pārliecināta. © Voitto Pulkkinen

Tā kā ar cāļu skaitīšanu nu nekādi netieku galā, nācās pārvarēt slinkumu un tulkot no somu valodas:
12.6.2011: Neljäs poikanen kuoriutui
9.6.2011: Kolmas poikanen kuoriutui
6.6.2011: Toinen poikanen kuoriutui
6.6.2011: Ensimmäinen poikanen kuoriutui

un izrdādījās, ka viņi ir četri!
Mazo krāsa ir brūngana, līdzīga apkārtnes krāsām, tāpēc tik grūti gāja

Bet vispār šajā kamerā ir kaut kas īsti ziemeļnieciski skarbs un pati ligzda ir ļoti īpatnēji būvēta. © Voitto Pulkkinen

Interesanti gaismas stari vakarā
© Voitto Pulkkinen

Kārtīga zivjērgļa ligzda - pašā koka galā Izskatās ar, ka kaut kur purvā uz kādas 'saliņas', kur lielāki koki aug (mazājā purva priedītē, jau ligzdu neuzcels ).

CerambyX - bet ko tie zivjērgļi ēd? Nu it kā nojaušu, ka zivis , bet jautājums kādas? Un kur tās tiek medītas - jūrā vai saldūdens tilpnēs?

Izdevās sīkos nobildēt © Voitto Pulkkinen

Nu ļoti tipiska zivērgļa ligzda,pie mums tieši no tādiem pašiem bomjiem būvē! Zivis?Jebkuras ,kuras var noķert t.i.uzturas ūdens augšējos slāņos-karpa,sapals,vimba,līdaka,breksis(plaudis) un t.t.Pamatā jau karpa dīķsaimniecībās(lidz šim neesmu arī sastapis nopietnu dīķsaimnieku, kam pret to būtu pretenzijas,skats ir vienreizējs).Jūlijā, kaut vai Sātiņos, skatu,īpaši no rīta un vakarpusē, var samērā bieži novērot.Pēc tam sariktē gaisā pareizi ,ar galvu pa priekšu,nopurinās un nes mazajiem.

Jā,medī arī jūrā,īpaši migrācijā.Gan jau tās pašas zivis,jo mūsu Baltijas jūrā jau mīt arī praktiski visas saldūdens zivis.Ķer arī lašveidīgos ,ja ir tāda izdevība(varavīksnes foreles ,palijas un c.ko nu tik tagad feinšmekeri neaudzē).

Un var lidot laikam visai tālu no ligzdas uz zivju ķeršanas vietām - kaut gan visbiežāk jau tomēr +/- labu barošanās vietu tuvumā ceļ to ligzdu. Bet ja nemaldos, bija kādreiz Bažu purvā zivjērglim ligzda un tur līdz jūrai, kas tajā apkārtnē principā daudz maz vienīgā sakarīgā barošanās vieta, ir vairāk kā 5km ko lidot.

Un īstenībā interesanti - nez cik šitie mazuļi veci, bet nemaz nav balti un pūkaini, kā mazajam ērglim. Acīmredzot ekoloģisks pielāgojums tam, ka ligzda pašā koka galā un ļoti labi pārredzama citiem plēsējiem (m.ērglim tomēr slēptāka - iekšā zaros). A tā, ja šie ir nekustīgi, tad grūti i pamanīt

CerambyX - paskaties manu vakardienas komentāru 16.04, tur somiski iekopēti šķilšanās datumi.
Visjaunākajam sanāk četras dienas, vienam septītā, bet diviem vecākajiem jau desmitā.

Visādi cenšos to mazāko ieraudzīt, bet nekā neizdodas, laikam guļ tur apakšā starp lielajiem. Uz barošanas laiku pagaidām neesmu trāpījusi, tad būs vieglāk ieraudzīt. © Voitto Pulkkinen

Uz barošanas laiku liktās cerības attaisnojās, izdevās ieraudzīt ceturto mazuli
bildes © Voitto Pulkkinen

Pēc 18 ģimene kopā © Voitto Pulkkinen

Neilgi pirms 13 ligzdā bija abi vecāki.
Mazo krāsa tiešām apbrīnojami saplūst ar ligzdas zaru krāsu.

bildes © Voitto Pulkkinen

Bildi taisīju pirms pāris stundām. Interesanti, ka atšķirībā no mazajiem ērgļiem, šeit sīčus baro arī tēviņš © Voitto Pulkkinen

Barošanas laiks. Nu var redzēt visas četras mazuļu galvas (cik nu šos maskēšanās meistarus vispār var redzēt)

bildes © Voitto Pulkkinen

Vērotāja wrote:Bildi taisīju pirms pāris stundām. Interesanti, ka atšķirībā no mazajiem ērgļiem, šeit sīčus baro arī tēviņš

Pēc kā tāds spriedums? Cik nu zinu ,ir otrādi,vecais piegādā,arī perējošai mammai ,tā baro vai paēd.Atšķirt dzimumus varētu pēc lieluma,visticamāk zivniekiem ,tāpat kā vairumam plēšu-mamma ir lielāka,iespējams ka ir vēl kādas sīkas nianses.Jaunos un jaunus atšķirt var no vecajiem.

Protams, iespējams, ka kļūdījos, jo šo kameru skatos tikai ceturto dienu un vēl neesmu piešāvusi aci no pirmā skatiena atšķirt tēviņu no mātītes.
Taču tajā situācijā, kas ir attēlā - nerdzēju brīdi kad atlidoja, bet piefiksēju, ka tas ērglis, kurš baroja (?), vēlāk aizlidoja.
Bet otrs ērglis palika ligzdā līdz tumsai (tātad tā ir mātīte).

Kameras darbība ar 5 sek pauzēm neļauj pilnīgi skaidri izsekot darbībai, taču situācija, kuru piefiksēju, izskatījās pēc barošanas - mazie snaikstīja galvas pretī ērgļa knābim. Lai gan varētu būt, ka ērglis vienkārši pārbaudīja mazos.

Nu būs viegli atšķirt tēviņu no mammas, jo pamanīju, ka mammai uz kreisās kājas ir metāla gredzens

bildes © Voitto Pulkkinen

Līst... © Voitto Pulkkinen