
Mīlīši! Es, goda vārds, neesmu nevienu pametis! Ik pa brīdim iemetu šeit acis, un redzu, ka te viss notiek pēc vispasaules augstākajiem standartiem,...! Pat biju palaidis garām, kā šamiem izaug tik lieli spārni. Vakar, kad ieraudzīju La Marie bildītē

/nopietni, acis uz kātiņiem/! Vēl tikai gribētos zarošanu sagaidīt. Bet..., lielie notikumi Durbes ligzdā drīz beigsies, nevar jau mēnešiem dalīt teritoriju, kādam jau jāatkāpjas, un tad viss atkal atgriezīsies vecajās sliedēs. Ja godīgi - žēl man Robčika, lai gan ļoti labi saprotu - kāda atšķirība, kas ligzdo, Robčiks vai Ernests, galvenais, ka tik ligzdotu, bet tomēr, vienkārši, cilvēciski žēl.
Vērotāja, lūdzu nerājies. Zinu, ka ne tur kur vaig, un ne tā kā vaig. Vairāk
/varbūt/ tā nedarīšu.
Bet tagad, 11.15. abi guļ kā plauši.
