Mīlīši! Es jau neko! Es tikai to, ko redzu, mēģinu kaut kādiem sev saprotamiem vārdiem iedokumentēt šajos memuāros. Kā nu es māku, tā maunu, tfū, rakstu, un ļoti ceru, ka klaji nekur neesmu samelojis. Visādā ziņā ja arī esmu, tad netīši.
Tas jau pilnīgi dabiski, ka lielā cīņa par varu notiek pirmajās dienās, ko ļoti labi varēja Harietas ligzdā redzēt. Pēc tam jau atliek tikai "ļaunu aci uzmest", kad ligzdas otrais numurs jau mūk. Bet es esmu cilvēks, ar taisnīgu dvēseli, un man sirds sāp tādus skatus skatoties!
