d.e. wrote:
11:32 viens mazais knibina sauso zāli, otrs žāvājas un vēro
Solo wrote:Liz01 wrote:8:57 fish delivery ... the little one yawns ...
new for me: ...
when you see what looks like a yawn, it is the bird moving food from the crop to the stomach. (source
http://www.dceaglecam.org/pdf/DC-FAQs.pdf)
Interesanti...
Izrādās, ka žāvājoties putni pārvieto barību no guzas uz kuņģi...
http://www.dceaglecam.org/pdf/DC-FAQs.pdf
http://visiputni.lv/putna-uzbuve/gremosanas-organi/
Gremošanas orgāni putniem samērā vienkāršāki nekā zīdītājiem. Gremošanas trakta atsevišķo daļu kārtība ir šāda:
1. barības vads (šaurākā nozīmē) ar guzu;
2. dziedzeru kuņģis;
3. muskuļu kuņģis;
4. tievā zarna ar aklām zarnām;
5. resnā zarna.
Guzā barība stāv ilgāku laiku, dziedzeru atdalījumi to izmiekšķē, un tādā veidā notiek it kā zināma iepriekšēja sagremošana.
Dziedzeru kuņģis ir tikai nedaudz resnāks par barības vadu; tūliņ pēc viņa nāk īstais kuņģis —
muskuļu kuņģis. Pēdējam ir ļoti biezas, muskuļainas sienas; viņā bieži atrod smilšu graudiņus, pat svešķermeņus — stikla gabaliņus u. c.; to uzdevums ir mehāniski sasmalcināt barību. Ar šādu rīvēšanos graudiņi ar laiku apdilst un pieņem apaļu formu, ko labi redz vistveidīgo (medņu), kaiju u. c. putnu kuņģos. Muskuļu kuņģa iekšējās sienās atrodas sevišķi dziedzeri, kas atdala ragvielu. Šo dziedzeru atdalījumi no sākuma aug it kā saru vai plāksnīšu veidā; pēdējās saplūst kopā un izveido plašu nepārtrauktu cietu raga segu kuņģa iekšienē. No muskuļu kustībām kuņģis gan saraujas, gan izplešas, un tur iekšā esošā barība tiek it kā samalta.
Tievā zarna laupītāju putniem ir īsāka nekā graudu ēdājiem; tur, kur tievā zarna pāriet resnajā zarnā, veidojas aklās zarnas. Putniem parasti ir divas aklās zarnas, ļoti reti viena; bet daudzām sugām aklās zarnas vispār nav.
No
resnās zarnas izkārnījumi tiek izspiesti ar gaisa maisu spiedienu. Pašu resnās zarnas izejas galu sauc par kloāku, jo tur atveras dzimumorgānu un nieru izvadi.
Daudzi putni, sevišķi plēsīgie un pūces, arī vārnas, kaijas u. c., nesagremojamās barības daļas, kā piem. kaulus, vilnu, kukaiņu segas, gliemju vāciņus un tamlīdzīgas lietas, pēc zināma laika (parasti 2—5 dienām), kad tās pietiekošā vairumā ir salasījušās gremošanas orgānos, atgrūž atpakaļ un izmet pa knābi laukā. Šim izgrūstām, nesagremotām barības atliekām parasti ir ieapaļa vai iegarena forma, un tās sauc par
atrijām. Atriju izmešana plēsīgiem putniem, vanagiem un sevišķi pūcēm ir tik nepieciešama, ka gūstā turētos eksemplārus nedrīkst barot ar tīru gaļu vien, bet tai jāpiemaisa arī nesagremojamas daļas — vilna, ādas, putnu spalvas, kauli u. c. — lai gremošanas orgānu darbība noritētu pēc dabiskām prasībām, t. i. lai būtu dota iespēja izveidot atrijas.