Sarunas par dažādām tēmām
Re: Sarunas par dažādām tēmām
Varbūt gredzenošana var izzust tāpat vien bez pierādījumiem par kaitīgumu - kā burtliča amats digitalizācijas laikmetā
Tik daudz gredzenu netiek nolasīti gredzenotajiem mazputniņiem... Un, ja populācija paliek stabila, vai nav vienalga, kur tas ērglis dzimis..
Vienkārši tā ir iegājies - materiāli un nemateriāli, ka gredzenot vajag..
Vajadzētu pamatojumu nevis negredzenošanai, bet tieši gredzenošanai - kā zaļajām vārnām, lai redzētu, vai nāk jaunas arī klāt utt.
Tik daudz gredzenu netiek nolasīti gredzenotajiem mazputniņiem... Un, ja populācija paliek stabila, vai nav vienalga, kur tas ērglis dzimis..
Vienkārši tā ir iegājies - materiāli un nemateriāli, ka gredzenot vajag..
Vajadzētu pamatojumu nevis negredzenošanai, bet tieši gredzenošanai - kā zaļajām vārnām, lai redzētu, vai nāk jaunas arī klāt utt.
Re: Sarunas par dažādām tēmām
Made! Tā ir N A U D A!!! Nauda, kas nāk no Eiropas savienības priekš gredzenošanas!!!
Kā vienmēŗ atduramies.... Ēst gribam visi...
Kā vienmēŗ atduramies.... Ēst gribam visi...
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Re: Sarunas par dažādām tēmām
Jā, tā es arī saku - materiāli un nemateriāli iegājies..
Ir projekti, kuriem var pievienoties un nepievienoties.
Hmm.. es domāju, ka valstij obligātais monitorings neparedz viennozīmīgi obligātu gredzenošanu.. vai varbūt paredz?
Ir projekti, kuriem var pievienoties un nepievienoties.
Hmm.. es domāju, ka valstij obligātais monitorings neparedz viennozīmīgi obligātu gredzenošanu.. vai varbūt paredz?
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re:
Lai cik lieliem burtiem raksti.
Pastāv dažādi skatījumi uz mehānisku KATRA putnēna svēršanas, spārna garuma izmērīšanas un apgredzenošanas loģisko nepieciešamību.
Manās acīs tas ir atavisms, no kura cilvēce ir gatava atbrīvoties un iet tālāk uz savvaļas dabas izpratni.
Kādreiz cilvēks nespēs naudas dēļ pārkāpt savai sirds apziņai.
P.S. Tiešraides PIERĀDA putnu vecāku stresu, kad cilvēks kāpj kokā gredzenot mazos.
Vēl tagad nespēju aizmirst Durbītes nervozo rīcību, atnesot zivi uz zara pie ligzdas un sākot to drudžaini plēst un ēst, nespējot iekāpt ligzdā un nepabarojot mazo Durbertīņuku. Tas ir izmisums, tas ir neprāts.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Re: Re:
Nu ko. Sēdēsim un gaidīsim TOS laikus. Paretam kaut kur paspriedelēsim...lianaliesma wrote: ↑05 Jul 2020 16:52 ...
Kādreiz cilvēks nespēs naudas dēļ pārkāpt savai sirds apziņai.
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Re: Sarunas par dažādām tēmām
lianaliesma wrote: ↑05 Jul 2020 13:45 ...
J. Ķuze kaut kur agrāk ir teicis, ka reālo ainu, kas notiek ligzdās, arī pēc gredzenošanas, ornitologi ieraudzījuši tikai pēc tiešraižu palaišanas ēterā, ...
Šādu, līdzīgu teikumu kādu šeit uzrakstījis U. Bergmanis, mēs visi esam dzirdējuši no Jāņa Ķuzes mutes mūsu saietos.lianaliesma wrote: ↑05 Jul 2020 13:45 ...
U. Bergmanis šogad atteicās no Klinta gredzenošanas tieši putnu drošības apsvērumu dēļ.
... kaut arī nav tiešu pierādījumu par jauno klinšu ērgļu gredzenošanas/ligzdas apmeklēšanas negatīvu ietekmi uz ērgļu turpmāku ligzdošanu konkrētajā ligzdā,...
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Sarunas par dažādām tēmām
Interesanti, Māri, ka Tu liec akcentu uz U.B. teiktā pirmo daļu un it kā redzi/dzirdi TIKAI to.
Līdzīgi arī mežinieki droši vien redz tikai to, ka - viņiem jāgūst peļņa un jāzāģē koki jau no agra pavasara. Un tas jau arī ir tiesa.
Bet U.B. turpina, neskatoties uz to, ka akmenī cirstu pierādījumu zinātnē "it kā" vēl nav ... un ne jau velti viņš raizējas. Un rīkojas ne pēc tās atziņas par pierādījumu trūkumu...
Līdzīgi arī mežinieki droši vien redz tikai to, ka - viņiem jāgūst peļņa un jāzāģē koki jau no agra pavasara. Un tas jau arī ir tiesa.
Bet U.B. turpina, neskatoties uz to, ka akmenī cirstu pierādījumu zinātnē "it kā" vēl nav ... un ne jau velti viņš raizējas. Un rīkojas ne pēc tās atziņas par pierādījumu trūkumu...
Uģis Bergmanis wrote: ↑06 Jun 2020 15:44 ... Par Klinta gredzenošanu - kaut arī nav tiešu pierādījumu par jauno klinšu ērgļu gredzenošanas/ligzdas apmeklēšanas negatīvu ietekmi uz ērgļu turpmāku ligzdošanu konkrētajā ligzdā, taču, ievērojot piesardzību, jaunais ērglis šajā ligzdā netiks gredzenots. "Latvijas valsts mežu" un līdz ar to manās interesēs ir iegūt informāciju par klinšu ērgļu barību, ligzdošanas fenoloģiju un citām ligzdošanas bioloģijas niansēm iespējami ilgā periodā. Šādai informācijai būs ievērojami lielāka zinātniska vērtība nekā vienam apgredzenotam klinšu ērglim.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Re: Sarunas par dažādām tēmām
Šis mani ļoti pārsteidza. Rakstot šādu apgalvojumu, vajadzētu konkrēti norādīt, par kādu naudu ir runa, kādi ES projekti domāti.
Gredzenošanas pamatā vienmēr bijusi zinātkāre un entuziasms. Gredzenus par naudu iepērk no ārzemēm. Ļoti iespējams, ka brīvprātīgie putnu gredzenotāji drīz paši personīgi maksās (varbūt jau tagad maksā) par putnu gredzeniem, lai varētu gredzenot.
Ļoti skumji lasīt, ka šim noderīgajam paņēmienam saskatāma tikai negatīvā puse.
Re: Sarunas par dažādām tēmām
Domāju, ka tās ir atskaņas no Durbertas laika diskusijām, un runa ir par to pašu projektu. Forumā bija vairāk, bet meklēšana nestrādā.
Toreiz Jānis runāja, ka varētu rosināt pārskatīt gredzenošanu, ja būtu pamatojums..Jūras ērgļu gredzenošana starptautiskas programmas ietvaros notiek nu jau gandrīz 40 gadus, Latvija šai programmai pievienojās 1984. gadā un kopš tā laika pie mums ir apgredzenoti vairāk kā 400 jūras ērgļi, absolūtais vairums kā jaunie putni ligzdās. Līdz šim mums nav bijis pamats domāt, ka gredzenošana radītu kritisku traucējumu (jo savādāk programmas īstenošana būtu pārtraukta), lai gan detalizēti pārliecināties par putnu uzvedību pēc ligzdas kontrolēšanas nav bijis iespējams - ar tiešsaistes kamerām Latvijā strādājam tikai četrus gadus un arī citur pasaulē kameras pie šīs sugas ligzdām ir uzsākts likt salīdzinoši nesen.
https://dabasdati.lv/lv/article/par-jau ... gzda/2019/
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Sarunas par dažādām tēmām
Nu jā. Tur pirms Mades citētā teksta pats Jānis Ķuze arī saka:Made wrote: ↑05 Jul 2020 22:02 ...Toreiz Jānis runāja, ka varētu rosināt pārskatīt gredzenošanu, ja būtu pamatojums..Jūras ērgļu gredzenošana starptautiskas programmas ietvaros notiek nu jau gandrīz 40 gadus, Latvija šai programmai pievienojās 1984. gadā un kopš tā laika pie mums ir apgredzenoti vairāk kā 400 jūras ērgļi, absolūtais vairums kā jaunie putni ligzdās. Līdz šim mums nav bijis pamats domāt, ka gredzenošana radītu kritisku traucējumu (jo savādāk programmas īstenošana būtu pārtraukta), lai gan detalizēti pārliecināties par putnu uzvedību pēc ligzdas kontrolēšanas nav bijis iespējams - ar tiešsaistes kamerām Latvijā strādājam tikai četrus gadus un arī citur pasaulē kameras pie šīs sugas ligzdām ir uzsākts likt salīdzinoši nesen.
https://dabasdati.lv/lv/article/par-jau ... gzda/2019/
... otrdienas rītā Durberts tika pie gredzena, savukārt kopš tā laika varam vērot izmainītu pieaugušo putnu uzvedību (tēviņš barību sāka piegādāt aiznākamās dienas vakarā, savukārt mātīte Durbe kameras pārskatītajā zonā pirmo reizi ielidoja sestdienas rītā). Tā kā gredzenošana ir ticamākais šo uzvedības izmaiņu iemesls, sniegšu īsu ieskatu tās būtībā...
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Re: Sarunas par dažādām tēmām
6.07.
Labrīt!
Vienmēr esmu kliedzis, bļāvis, ka tiešraides /Durbes/ ligzda obligāti ir jāgredzeno ne jau tāpēc, ka man patiktu spīdzināt putnus, skatīties šausmenes tiešraidē, bet taisni manis izcelto citātu dēļ - nav tiešu pierādījumu!!!, un to skandē visi!!!, bet lai iegūtu šos pierādījumus neko nedara, bet nez kāpēc slēpjam galvu smiltīs un dziedam "V Bagdade vsjo spokoino...", lai gan dabā zinām ka nav "spokoino"! Labi zinām kas notika Igaunijas jūras ērgļu ligzdās pēc gredzenošanas, Durbertas... Ļoti reti kur tas ir palicis bez smagām sekām, un pēc maniem uzskatiem vairāk tāpēc, ka veiksmīgi gredzenotājs ticis pie ligzdas, ka vecāki viņu nav pat pefiksējuši. Bet mēs tik dziedam "nav tiešu pierādījumu!!!"...
Un nestāstiet man, ka eiropas monitorings var notikt bez kaut kāda finansējuma no eiropas puses, pie kā pēc manām domām turamies, jo nekur neesmu dzirdējis kaut mazāko gribēšanu kaut ko izmainīt šajā sfērā...
Es nekad neesmu necienīgi izturējies pret Jāņa, Uģa, un citu ornitologu darbu, un šeit ne tuvu nav runa par to!
Arī es savā darbā bieži esmu spiests iziet uz kompromisiem, jo finansējums ir tik, cik viņš ir...
Labrīt!
Nezinu, vai man var pārmest tikai negatīvās puses atspoguļošanu, lai gan nekāds aktīvais gredzenošanas piekritējs nekad neesmu bijis. Pieļauju, ka viņa bija vajadzīga, aktuāla 40 - 10 gadus atpakaļ, bet ne šodien, mūsdienās.
Vienmēr esmu kliedzis, bļāvis, ka tiešraides /Durbes/ ligzda obligāti ir jāgredzeno ne jau tāpēc, ka man patiktu spīdzināt putnus, skatīties šausmenes tiešraidē, bet taisni manis izcelto citātu dēļ - nav tiešu pierādījumu!!!, un to skandē visi!!!, bet lai iegūtu šos pierādījumus neko nedara, bet nez kāpēc slēpjam galvu smiltīs un dziedam "V Bagdade vsjo spokoino...", lai gan dabā zinām ka nav "spokoino"! Labi zinām kas notika Igaunijas jūras ērgļu ligzdās pēc gredzenošanas, Durbertas... Ļoti reti kur tas ir palicis bez smagām sekām, un pēc maniem uzskatiem vairāk tāpēc, ka veiksmīgi gredzenotājs ticis pie ligzdas, ka vecāki viņu nav pat pefiksējuši. Bet mēs tik dziedam "nav tiešu pierādījumu!!!"...
Un nestāstiet man, ka eiropas monitorings var notikt bez kaut kāda finansējuma no eiropas puses, pie kā pēc manām domām turamies, jo nekur neesmu dzirdējis kaut mazāko gribēšanu kaut ko izmainīt šajā sfērā...
Es nekad neesmu necienīgi izturējies pret Jāņa, Uģa, un citu ornitologu darbu, un šeit ne tuvu nav runa par to!
Arī es savā darbā bieži esmu spiests iziet uz kompromisiem, jo finansējums ir tik, cik viņš ir...
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Re: Sarunas par dažādām tēmām
Es jau rakstīju un jautāju... vai parastais dalībvalstīm obligātais putnu monitorings (lauku putnu monitorings iekļauj/iekļāva 33 putnu sugas - vai tā ir, ka obligāts, ja grib saņemt lauku attīstības plāna finansējumu? vēl varētu būt Natura 2000 Putnu vietu monitorings, runā arī par meža putnu monitoringu...).. tātad, vai tas obligātais monitorings iekļauj gredzenošanu? - manuprāt, nē! Varbūt ir vēl kādi obligātie, kur tieši gredzenošana ir obligāta?
Neobligātām programmām, kas iekļauj gredzenošanu (un raidītāju uzlikšanu utt.), mēs laikam varam pievienoties un varam nepievienoties..
Vai varam "atvienoties", ja kāds termiņš ir notecējis, bet pagarinājumu vairs negribam?
Laikam galvenais jautājums ir Gribam vai negribam?
Ja negribam gredzenot, tad varam atrast citus ceļus, jo šis ceļš, manuprāt, ir kā mantojuma nepacietīga gaidīšana, lai tiktu pie pārtikušas dzīves. Tīrāk ir atrast pašam veidu tikt pie turības.MĀRIS wrote: ↑06 Jul 2020 09:12 bet lai iegūtu šos pierādījumus neko nedara, bet nez kāpēc slēpjam galvu smiltīs un dziedam "V Bagdade vsjo spokoino...", lai gan dabā zinām ka nav "spokoino"! Labi zinām kas notika Igaunijas jūras ērgļu ligzdās pēc gredzenošanas, Durbertas... Ļoti reti kur tas ir palicis bez smagām sekām, un pēc maniem uzskatiem vairāk tāpēc, ka veiksmīgi gredzenotājs ticis pie ligzdas, ka vecāki viņu nav pat pefiksējuši. Bet mēs tik dziedam "nav tiešu pierādījumu!!!"...
Es jau toreiz (kad 2 jūrnieku ligzdas bija) to domu sacīju un tagad atkārtoju. Padomā pats - cik tad neveiksmīgas gredzenošanas tiešraidē vajag, lai pierādījumi būtu droši un neapšaubāmi !!! (un cik vispār lielās zīlītes ir jāapgredzeno, lai beidzot mēs iegūtu tās ziņas par sugu, ko cenšamies ar to iegūt? es reiz skatījos, ka tām EURING bija visvairāk gredzenu kādā periodā uzlikts.. vai mēs neesam jau aizmirsuši, ko gribējām iegūt? krājam katram gadījumam bāzi.. un vēlāk tā var izrādīties tik un tā nepietiekama, nesalīdzināma un novecojusi kā skaņuplates, kuras vairs nav uz kā klausīties). Ja mēs gredzenojam tikai dēļ šiem pierādījumiem, tad noliekam sevi amorālā situācijā - jo "veiksme" ir tad, ja gredzenošanas sekas ir sliktas. Ja nekas nenotiek, tad ir "neveiksme". Tas slikti atsauktos uz mūsu dvēseli. Vajag citādi.
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Sarunas par dažādām tēmām
06.07.
Ar ko sliktas emocijas? Kas būtu cilvēks bez tām?
Droši vien dabas mīļi vērotāji tieši emocionālās iedarbības dēļ pat pārvērtē ornitologus, uzskatot tos visus par tādiem pašiem emocionāliem dabas draugiem.
Kas ir cilvēks-parastais? Ārstam, ornitologam, skolotājam, valodniekam, filosofam, gleznotājam... tas ir kas cits.
Tiešraides ligzdas vērošana katram no tiem dod ko citu. Citam emocijas, citam zināšanas, citam iedvesmu, citam bailes no pasaules dažādības, citam darbu, ar ko pelnīt iztiku. Tas nenozīmē, ka katram ligzdu dzīves vērotājam jākļūst zinošam ornitoloģijas zinātnē.
Manī nav vēlēšanās iegaumēt cilvēku radītās putnu klasifikācijas listes un nosaukumus, jo ātri tos aizmirstu, manī pat ir kaut kāda pretestība pret cilvēka vēlmi visus iedalīt kādā nosacītā sarakstā, lai gan saprotu, ka tas atvieglo izziņas procesu un padara iespējamu sarunu par tēmu. Citam tieši tas ir svarīgi un viņš priecīgs pārvalda savas zināšanas.
Man patīk ieraudzīt/izzināt arvien ko jaunu no pasaules dažādības. Patīk izjust mīlestību pret katru dzīvu radību, ko nevar neizjust, vērojot tuvplānā, tiešraidē.
Kā uz to paskatās.Jamsis wrote: ↑06 Jul 2020 23:19... Tāpēc kamerām ir jēga, citam pielec ātrāk, citam lēnāk, visi neesam vienādiforelljjanka wrote: ↑06 Jul 2020 21:38 ...
Grūti pateikt,manuprāt, tiešraižu vērošana neko daudz cilvēka-parastā izpratnē par Dabu nav mainījusi,emocijas,emocijas un emocijas,īpaši vairāk ko komentēt arī negribas,neredzu jēgu!...
Ar ko sliktas emocijas? Kas būtu cilvēks bez tām?
Droši vien dabas mīļi vērotāji tieši emocionālās iedarbības dēļ pat pārvērtē ornitologus, uzskatot tos visus par tādiem pašiem emocionāliem dabas draugiem.
Kas ir cilvēks-parastais? Ārstam, ornitologam, skolotājam, valodniekam, filosofam, gleznotājam... tas ir kas cits.
Tiešraides ligzdas vērošana katram no tiem dod ko citu. Citam emocijas, citam zināšanas, citam iedvesmu, citam bailes no pasaules dažādības, citam darbu, ar ko pelnīt iztiku. Tas nenozīmē, ka katram ligzdu dzīves vērotājam jākļūst zinošam ornitoloģijas zinātnē.
Manī nav vēlēšanās iegaumēt cilvēku radītās putnu klasifikācijas listes un nosaukumus, jo ātri tos aizmirstu, manī pat ir kaut kāda pretestība pret cilvēka vēlmi visus iedalīt kādā nosacītā sarakstā, lai gan saprotu, ka tas atvieglo izziņas procesu un padara iespējamu sarunu par tēmu. Citam tieši tas ir svarīgi un viņš priecīgs pārvalda savas zināšanas.
Man patīk ieraudzīt/izzināt arvien ko jaunu no pasaules dažādības. Patīk izjust mīlestību pret katru dzīvu radību, ko nevar neizjust, vērojot tuvplānā, tiešraidē.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Re: Sarunas par dažādām tēmām
Piekrītu lianaliesmai katrā vārdā. Vēl gribu piebilst, ka, caur tiešraižu skatīšanos, man pavērās jauna pasaule un, tā kā es tai paļāvos, tad mana dzīve būtiski mainījās. Domāju, ka ne tikai man.
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Sarunas par dažādām tēmām
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Re: Sarunas par dažādām tēmām
Paldies, lianaliesma, par šīs jaukās tikšanās atsaukšanu atmiņā!
Esmu pārliecināts, ka nākamgad izdosies nobaudīt vēl kādu gardu torti.
Esmu sarūpējis arī mūsu kopējā varoņa nominantu - zivjērgli Teo.
Vēl tikai vajadzētu tādu sīkumu kā torti.
Esmu pārliecināts, ka nākamgad izdosies nobaudīt vēl kādu gardu torti.
Esmu sarūpējis arī mūsu kopējā varoņa nominantu - zivjērgli Teo.
Vēl tikai vajadzētu tādu sīkumu kā torti.
Putnu dzīves iepazīšana un mīlestība uz tiem vieno cilvēkus.
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Sarunas par dažādām tēmām
Tas tiešām būtu jauks iemesls tortes baudīšanai!
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Re: Jūras ērgļi Durbē, 2021 (Milda un Raimis)
13.04.2021.
Moderatora komentārs:
Diskusijas par vārdiem, ko vērotāji lieto, apzīmējot dažādos jūras ērgļu tēviņus Durbes ligzdā https://forums.dabasdati.lv/viewtopic.php?f=27&t=4085
(pārvietojot, komentāri automātiski sastājas secīgi pēc komentāra ievietošanas laika)
Var būt Mega2 palikt pie viena vārda! Fredis, Frīdis, Čips. Rītā būs Čaks, Čurka, Čembermens. kas tā retāk ielūkojas šeit, paliek nesaprašanā.
.
Moderatora komentārs:
Diskusijas par vārdiem, ko vērotāji lieto, apzīmējot dažādos jūras ērgļu tēviņus Durbes ligzdā https://forums.dabasdati.lv/viewtopic.php?f=27&t=4085
(pārvietojot, komentāri automātiski sastājas secīgi pēc komentāra ievietošanas laika)
Var būt Mega2 palikt pie viena vārda! Fredis, Frīdis, Čips. Rītā būs Čaks, Čurka, Čembermens. kas tā retāk ielūkojas šeit, paliek nesaprašanā.
.
Re: Jūras ērgļi Durbē, 2021 (Milda un Raimis)
Tad vajag biežāk ielūkoties un viss taps skaidrs-kas neko nedara,tas arī nekļūdās-varbūt savas pamācības paturi pie sevis-Tava artava foruma rakstīšanā ir ''milzīga''- 6 gadu laikā kopš šeit esi, tik vien spējis,kā uzrakstīt dažus komentus,nu kļuvis par lielo speciālistu,lai mācītu ko un kā rakstīt!
Re: Jūras ērgļi Durbē, 2021 (Milda un Raimis)
mega2 wrote: ↑13 Apr 2021 08:54Tad vajag biežāk ielūkoties un viss taps skaidrs-kas neko nedara,tas arī nekļūdās-varbūt savas pamācības paturi pie sevis-Tava artava foruma rakstīšanā ir ''milzīga''- 6 gadu laikā kopš šeit esi, tik vien spējis,kā uzrakstīt dažus komentus,nu kļuvis par lielo speciālistu,lai mācītu ko un kā rakstīt!
Nesanāk biežāk ielūkoties, kā vien reizi četrās dienās. Darbs! Citi var kvernēt dienām, gadiem ilgi. Aiziešu pensijā, tad varēšu vairāk veltīt laika vērošanai. Šeit nav tā vieta kur komentēties, jo tiec apstrīdēts, nolikts pie vietas. Šeit nemāk argumentēti pierādīt savu viedokli.