Dabasdati.lv Forums

Pēc putnu sugu daudzveidības, populāciju lielumu un dzīvotņu kvalitātes Rustūžu purvs ir pielīdzināms (vai pat vērtīgāks par) citiem līdzīga lieluma purviem, kas iekļauti Latvijas ĪADT un Natura 2000 tīklā kā dabas liegumi (salīdzinošos rādītājus sk. apakšnodaļā 7.2).

Abām īpaši aizsargājamo tārtiņveidīgo putnu sugām, kas Latvijā ligzdo tieši purvos, dzeltenajam tārtiņam Pluvialis apricaria un purva tilbītei Tringa glareola, Rustūžu purvā sastopamas ievērojamas populācijas (1. tabula) un izcilas kvalitātes dzīvotnes – dabisks, susināšanas maz ietekmēts atklāts augstais purvs ar slīkšņu un lāmu kompleksu (pēc visām pazīmēm atbilstošs ES nozīmes biotopam 7110*: aktīvi augstie purvi, sk. fotoattēlus atzinuma 2. un 3. pielikumā).

Abu minēto šauri specializēto putnu sugu ierobežotās un sarūkošās (Keišs et al. 20187) izplatības, kā arī dzelteno tārtiņu ligzdojošās populācijas samazināšanās (Ķerus 20118) kontekstā Rustūžu purvs ir jāvērtē kā sugas metapopulāciju ilgstpējai nozīmīga, ļoti labā stāvoklī esoša saudzējama populāciju atradne.

Rustūžu purva atrašanos ārpus Natura 2000 teritoriju tīkla var uzskatīt par vēsturisku pārpratumu, projekta EMERALD9 laikā nekonstatējot Rustūžu purva ornitoloģisko nozīmību un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu augsto kvalitāti.
...
Rustūžu purvā paredzētā darbība atstātu neatgriezenisku nelabvēlīgu ietekmi uz dzelteno tārtiņu un purva tilbīšu ligzdojošajām populācijām. Vērtējot Rustūžu purvu kā veselu un vienotu ekosistēmu, vismaz abu prioritāro putnu sugu reģionālās un nacionālās populācijas un to dzīvotņu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai šī sugu atradne būtu saglabājama dabiskā, nepārveidotā stāvoklī.

Made wrote: ↑23 Mar 2019 12:36 Es neko nezināju par Rustūžu purvu Limbažu novada Viļķenes pagastā. Un jūs?

Vērotāja wrote: ↑23 Mar 2019 16:39 ...
Lai samaksātu kompensācijas, valstij vajag naudu.
Lai valstij būtu nauda, vajag, lai katrs pirmais jaunietis nepamet Latviju laimes meklējumos citur. Lai paliktu te, vajag darbu un naudu.
Aplis ir noslēdzies un esam atgriezušies pie punkta 1.

lianaliesma wrote: ↑23 Mar 2019 17:13 deputātiem un ierēdņiem būtu jānosaka ar visiem pārējiem valsts iedzīvotājiem samērojamas algas, atteikties no dažādām kompensācijām, prēmijām, utt.

Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere:
Mūsu valsts ir bagāta ar purviem, purvi aizņem aptuveni 10% no Latvijas valsts teritorijas (645,1 tūkst. ha), taču kūdras izstrāde notiek tikai 4% no kopējās purvu platības. Pašlaik atradnēs ir uzkrājušies 1,5 miljardi tonnu kūdras, un Latvijā atrodas 0,4% no visas pasaules kūdras krājumiem. 95% no Latvijā iegūtās kūdras eksportē.

Vērotāja wrote: ↑23 Mar 2019 16:39

Made wrote: ↑23 Mar 2019 12:36 Es neko nezināju par Rustūžu purvu Limbažu novada Viļķenes pagastā. Un jūs?

Nekas nebija zināms.
Taču izskatās, ka šis pasākums ir no tās pašas sērijas kā Braku mežs. Pašvaldībām vajag naudu, cilvēkiem vajag darbu un dabas intereses tāpēc nevienu neinteresē.
Man nav pat teorētiska un utopiska priekšstata kā šo problēmu var risināt. Laikam, kā ir teicis Jānis Ķ., tikai ar kompensācijām, kas ir adekvātas negūtajiem ieņēmumiem.
Lai samaksātu kompensācijas, valstij vajag naudu.
Lai valstij būtu nauda, vajag, lai katrs pirmais jaunietis nepamet Latviju laimes meklējumos citur. Lai paliktu te, vajag darbu un naudu.
Aplis ir noslēdzies un esam atgriezušies pie punkta 1.

Kūdras ieguves atradnē „Rustūžu purvs” Limbažu novadā Viļķenes pagastā ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana notiks:
2019.gada 26. martā plkst. 18.00 Viļķenes pagasta pārvaldē.

Visiem, kuriem nav vienalga, ka kūdras eksportam norok dzīvus Latvijas purvus lūdzu skatīt http://www.vpvb.gov.lv/lv/?id=1808 Šoreiz nav runa par padomju laiku licences laukumu vai par esošu kūdras lauku paplašināšanu, vai nosusināšanas sabojāta purva norakšanu. Šoreiz SIA "Rīgas Meži" vēlas pārdot norakšanai īstu, dzīvu purvu. Un ja viss kumoss par treknu (ietekme uz vidi pārāk būtiska), tad "kompromisa vārdā" iecirtīsies "mazāk vērtīgajā" daļā, bet pēc tam jau redzēs (tad tā būs tikai esošas raktuves paplašināšana). Mūsu iespējas ir izmantot visus likumīgos līdzekļus vest SIA "Rīgas Meži" un viņu maizesdevējus Rīgas dome pie prāta. Rakstām iebildumus ietekmes uz vidi novērtējuma laikā (skat. norādītajā saitē, termiņš 12. aprīlis), rakstām SIA Rīgas meži vadībai, domes deputātiem, piketējam utt.

Simba wrote: ↑26 Mar 2019 14:10 Šodien, pateicoties forumietei Aijucis, pamanījām, ka likumiskajā kārtā nav ievērota publicitāte sabiedriskajai apspriešanai. Ja tam ir jābūt paziņotam Viļķenes pašvaldībā un/vai Limbažu novada lapā, tad atrast par to informāciju var tikai Vides pārraudzības valsts birojā.

Vērotāja wrote: ↑26 Mar 2019 15:04 Simba, Limbažu novada mājas lapā ir publicēts paziņojums par sabiedrisko apspriešanu
Publikācijas datums 13.marts

Vērotāja wrote: ↑27 Mar 2019 01:02 taču Viļķenes pagasta Facebook profilā ir vairāki ziņojumi par sabiedrisko apspriešanu.

3.11. Prognoze par iespējamo ietekmi uz ainavas daudzveidību, tās elementiem, kultūrvēsturisko vidi un rekreācijas resursiem
Vienīgā ainaviskā vērtība paredzētās darbības redzeslaukā ir pats mazskartais augstais purvs šādas dabiskas ainavas cienītājiem, kurš, bez šaubām, tiks iznīcināts. Tomēr .. aktuālā kūdras ieguves rūpnieciskā ainava, kas uzskatāma par bezvērtīgu, katrā konkrētā laika nogrieznī būs vērojama ļoti ierobežotā apkaimē. .. veidosies jauna cilvēka pārveidotas, bet dabiski atjaunojošās purva vides un jaunaudžu ainava, kurai gan nepiemitīs speciālistiem saprotamas aizsargājamu biotopu ainaviskās kvalitātes, bet plašai sabiedrībai tā būs viena no normālām Latvijas lauku un mežu zemju ainavām bez īpašas vērtības, tāpat kā pašreizējā. Nav ziņu, ka Rustūžu purvs līdz šim būtu bijis plaša ainavas vērotāju loka piesaistes objekts, nedz arī citādā ziņā rekreācijas mērķis, un nav pamata tam tādam kļūt arī turpmāk: ainavas izmaiņu ietekmi izjutīs nebūtiska sabiedrības daļa, pārsvarā tikai mazapdzīvotās apkaimes pastāvīgie iemītnieki. Paredzētās darbības ainaviskajā ietekmē nekā pozitīva nevar būt, tā būs negatīva, bet nebūtiska: parasts kompromiss starp nosacīti dabisku vidi un saimniecisko lietderību.
.. Tieša, ilgtermiņa, primāra, faktiski neatgriezeniska (varbūt atgriezeniska daudzu paaudžu laikā) ietekme.

2.7. Ainaviskais un kultūrvēsturiskais teritorijas un apkārtnes nozīmīgums. Tuvākie valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, rekreācijas un tūrisma objekti
Visā Viļķenes pagastā atrodas tikai viens valsts aizsargājamais kultūras piemineklis – Nr.3961 –, un tās ir ērģeles Svētās Katrīnas luterāņu baznīcā pašā Viļķenē. Vēl Viļķenes pagastā atrodas četri Limbažu novada nozīmes kultūras pieminekļi, kuri arī visi atrodas pašā Viļķenē: Viļķenes (Pērnigeles) Odigitrija Dievmātes pareizticīgo baznīca Viļķenmuižā, divi kapu pieminekļi Katrīnas kapos Viļķenes centrā un piemineklis Latvijas himnas autoram Baumaņu Kārlim Viļķenes ziemeļos. Visi šie pieci kultūras pieminekļi Viļķenē atrodas 2 – 3,5 km attālumā no Rustūžu purva tuvākā punkta. Nekādu konkrētu tūrisma un rekreācijas objektu mazākā attālumā nav. Vienīgā ainaviskā vērtība paredzētās darbības redzeslaukā ir pats mazskartais augstais purvs šādas dabiskas ainavas cienītājiem, tomēr pārsvarā šo purvu izmanto dzērveņu lasītāji pilnīgi citiem mērķiem, ne ainavas baudīšanai, un nav arī nekādu ziņu, ka tas būtu putnu vērotāju masveida piesaistes objekts.