Ieraugot ronēnus pludmalē, apbrīno, bet neaiztiec!
Iestājoties siltākam laikam, jūras piekrastē parādīsies roņu mazuļi, tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde atgādina – ieraugot ronēnus pludmalē, apbrīno, bet neaiztiec! Cilvēkiem nav vēlams tuvoties roņu mazuļiem un tos aiztikt vai dzīt atpakaļ jūrā. Visticamāk, tie no ūdens izlīduši, lai sasildītos un uzkrātu spēkus, tādēļ paši spēj izvērtēt, kad nepieciešams atgriezties ūdenī. Ja ronēni ir apaļīgi un veselīgi, tie jāatstāj mierā un jāturas no tiem pa gabalu. Tiem tuvoties pieļaujams tikai gadījumos, kad ronēni izskatās novārguši vai ir ievainoti, norāda dabas aizsargi.
Esam jau stāstījuši, ka Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar filmu studiju “Animācijas brigāde” ir radījusi vairākas izglītojošas leļļu īsfilmas, lai aizraujošā un atraktīvā veidā aicinātu iedzīvotājus aizdomāties par Latvijas dabas saglabāšanu un ar to saistītajiem izaicinājumiem. Filmu režisori ir vietējo un starptautisko atzinību saņēmuši animācijas filmu meistari – Māris Brinkmanis, Ēvalds Lācis un Reinis Ūbele.
Video: Dabas aizsardzības pārvalde; Film Studio "Animacijas Brigade" Ltd
Re: Sarunas par dabu
Posted: 21 Mar 2020 10:43
by Ģeogrāfs
Labdien šajā skaistajā dienā! Kauns teikt, bet Ģeogrāfs apmaldījies mazputniņos... It kā varētu būt ķivulis, bet atrodamā informācija liecina, ka tik agri nemēdz šeit būt. Apmēram zilzīlītes lielumā. Atvainojos par bildītes kvalitāti (virtuvē vēl nemazgāts logs )
Viņi te dzīvo cauru gadu un ir bieži viesi barotavās kopā ar zīlītēm un zaļžubītēm.
Arī mūsu pašu Zaķusalas kamerā šorīt redzami ķivuļi viewtopic.php?p=241693#p241693
Re: Sarunas par dabu
Posted: 21 Mar 2020 11:02
by Vērotāja
Paturpinot par ķivuli, avotos ir minēts, ka ziemā viņi pulcējas baros. Bargās ziemās bars pārtikas meklējumos var palidot uz Dienvidiem, bet pie mums acīmredzami ielido bari no Ziemeļu reģioniem.
Kartē ar dzeltenu atzīmēti reģioni, kur ķivuļi dzīvo tikai vasarā un ziemā migrē prom.
Zaļajā reģionā (kas ietver arī Latviju) ķivuļi dzīvo visu gadu
Avots Wikipēdija https://commons.wikimedia.org/wiki/File ... -tarin.PNG
Ornitologs Dmitrijs Boiko ik gadu saņemot zvanus un vēstules no iedzīvotājiem, kuri, tāpat kā Daina, nobažījušies par gulbja veselību. Visbiežāk satrauktie rīdzinieki ar ornitologu sazinoties tieši gada aukstajos mēnešos, kad gulbis saceļ spalvas un šķiet, ka gredzens iežmiedzis tā kaklu. Taču vasaras mēnešos esot skaidro redzams, ka starp kaklu un gredzenu ir atstarpe.
Ja gulbim aukstā laikā ir vajadzība "uzpūst" spalvas, un tik lielā joslā viņš to nevar izdarīt.. turklāt - gan jau ka gredzens aukstā laikā ir auksts - kā ledaina šalle..da nu tos kakla gredzenus... (nevaru skatīties, tikai izlasīju)
Re: Sarunas par dabu
Posted: 28 Mar 2020 20:04
by Vērotāja
Marfo wrote: ↑28 Mar 2020 19:28
Un citās valstīs? Vai Tu zini?
And in other countries? Do you know?
Ornitologs Dmitrijs Boiko ik gadu saņemot zvanus un vēstules no iedzīvotājiem, kuri, tāpat kā Daina, nobažījušies par gulbja veselību. Visbiežāk satrauktie rīdzinieki ar ornitologu sazinoties tieši gada aukstajos mēnešos, kad gulbis saceļ spalvas un šķiet, ka gredzens iežmiedzis tā kaklu. Taču vasaras mēnešos esot skaidro redzams, ka starp kaklu un gredzenu ir atstarpe.
Ja gulbim aukstā laikā ir vajadzība "uzpūst" spalvas, un tik lielā joslā viņš to nevar izdarīt.. turklāt - gan jau ka gredzens aukstā laikā ir auksts - kā ledaina šalle..da nu tos kakla gredzenus... (nevaru skatīties, tikai izlasīju)
Nez, citreiz ir gadījies redzēt cilvēkus, kam gredzens uz pirksta (pamatā jau laulības) vizuāli ir laika gaitā kļuvis vismaz kādus pāris izmērus par mazu un izskatās, ka bez pirksta amputācijas to vairs nost nevar dabūt (mazliet nelāgi paliek par to iedomājoties, šādus skatus redzot), bet neko - cilvēki dzīvo un laikam nemaz neizjūt to kā traucējumu? Ne ziemā, ne vasarā Gulbja kakla gredzenam līdz tādām šausmām vēl ļoti tālu
Re: Sarunas par dabu
Posted: 30 Mar 2020 00:16
by Made
Nu jā, cilvēki pie visa pierod un ir dzīvi*, bet re, jaunā paaudze jau raisās brīvībā (te tūristi arī var pamēģināt kakla gredzenus)
Ja nopietni, tad man ir nejaukas asociācijas (bez tā, ka pati neciešu neko cieši ap kaklu) - es pieredzēju viena kastaņkoka nāvi. Maziņš bija pie mieta piesaistīts ar ļoti stingru metāla stiepli, kurai cilpa galā, un augot bija jau tā iežmiegts no visām pusēm, ka uz pusi jau bija resnumā pāri cilpai. Visu acu priekšā auga neievērots. Kamēr es vēl tikai staigāju garām un "taisījos" viņu atbrīvot, bija jau nolūzis vai nolauzts tajā iežmaugā. Tad nu es vismaz atbrīvoju netālu vienu ozoliņu, kuram bija aplikta apkārt piekaramā atslēga un arī sāka jau žņaugt..
Vakardien vakarā sagribējās paskatīties uz daudzajām zosīm, kas šopavasar sevišķi daudz barojas mūspusē. Bez putnu vērošanas nācās pavērot arī kādas, par laimi, neveiksmīgas medības. Tā kā bija jau pēc 20.00 vakarā, tad attēls gan dikti miglains. Zosis par lapšuku sevišķi neuztraucās - palidoja mazliet tālāk un turpināja zāles plūkšanu.
Re: Sarunas par dabu
Posted: 12 Apr 2020 12:59
by Vērotāja
.
Paldies, aijuci
Lapšukam jau arī jāēd. Pašlaik bērņukus gaida
Ir taču skaista, vai ne?
Re: Sarunas par dabu
Posted: 12 Apr 2020 14:40
by aijucis
Vērotāja wrote: ↑12 Apr 2020 12:59
Lapšukam jau arī jāēd.
Ir jau Tev taisnība. Un to zosu ir bezgala daudz. Konkrētajā barā apmēram 700.
Vērotāja wrote: ↑12 Apr 2020 12:59
Lapšukam jau arī jāēd.
Ir jau Tev taisnība. Un to zosu ir bezgala daudz. Konkrētajā barā apmēram 700.
700 priekš migrējošājm zosīm nav daudz. Daudz ir 5 - 10 tūkstoši. Tas gan ir izcilās atpūtas vietās.
Ir izveidota sistēma, kas aizbaida putnus, bet jautājums, vai tas putniem nekaitē?
Posted: 22 May 2020 15:33
by Lavanda8
Ierosinu tēmu diskusijai!
Putnu mīļotāji līdz manīm nonāca informācija, kuru ir vērts apspriest, bet vislabāk jau, lai tā tiktu izpētīta no pieredzējušu putnu pētnieku puses. Ir izveidota sistēma, kas aizbaida putnus, bet jautājums, vai tas putniem nekaitē, viņu maņu orgāniem?
Ko jūs par to domājat, vai ir kas zināms, pētīts, jo šī sistēma ir izveidota pavisam nesen?
Datorā veidotas skaņas RTU pētnieki izmanto ierīcē, kas atbaida putnus, ūdenstilpes periodiski apstarojot ar lāzera gaismu, un šādi akustiskie signāli darbojas gan virs ūdens gan zem tā.
Šī aparatūra izvietota pie zivju dīķiem, kuru īpašniekiem regulāras raizes sagādā jūras kraukļi, zivju un jūras ērgļi, gārņi un ķīri, kuri nesmādē bagātīgi un viegli iegūstamo maltīti, kas pieejama šajās ūdenstilpēs.
Kad baltgalvas ērgļu jaunieši sāk "runāties" pieaugušo ērgļu balsīs?
Tas notiek pamazām, pēc tam, kad tie jau uzsākuši lidot un pametuši ligzdu.
Video var redzēt piefiksētu šo notikumu, kad 2013.gada viens no jaunajiem ērglēniem uzsāk runāties pieaugušo mēlē.
Theresa Tufte Swanstrom
Does anyone know when Juvies start chattering like adults? I don't recall seeing this in info about eagles.
Sherri Elliott
Theresa Tufte Swanstrom .. and others ... D34, D35, D36 are all getting their 'big bird' vocals. BE's don't have vocal cords, as the sound is produced in the syrinx -- a bony chamber where the trachea divides to go to the lungs. The syrinx is still growing in juvenile birds and we often can hear the change in pitch and range by fledge, but not always. It's very special when we hear those changes! This is one of my favorite videos. It's the 2013 season. Dad Decorah has flown off from the overhang branch above and D17 comes onto the Y-Branch, and D16 joins. There's a bit of wingflapping between them and D16 at the bottom of the branch begins to scree vocalize, when suddenly is able to produce an adult trill call. You can see by the doubletake of D17 that even he/she is surprised by its sibling's new vocal. It's all normal, but we often don't get to see/hear before they disperse.
Re: Sarunas par dabu
Posted: 29 Jul 2020 13:10
by uldis
Vakar pamanīju interesantu vārnu - gandrīz albīna. Bildēts ar telefonu uz diezgan lielā attālumā, tādēļ kvalitāte ne visai.
Re: Sarunas par dabu
Posted: 31 Jul 2020 00:01
by d.e.
uldis wrote: ↑29 Jul 2020 13:10
Vakar pamanīju interesantu vārnu - gandrīz albīna. Bildēts ar telefonu uz diezgan lielā attālumā, tādēļ kvalitāte ne visai.
It kā varētu būt ķivulis, bet atrodamā informācija liecina, ka tik agri nemēdz šeit būt. Apmēram zilzīlītes lielumā. Atvainojos par bildītes kvalitāti (virtuvē vēl nemazgāts logs 
(nevaru skatīties, tikai izlasīju)
Gulbja kakla gredzenam līdz tādām šausmām vēl ļoti tālu 
