lianaliesma wrote: ↑30 May 2019 00:35
Par stresa ietekmi uz putniem
Daudzo vērotāju komentāros izteiktas pārdomas sakarā ar situāciju baltgalvas ērgļu Big Bear tiešraides ligzdā - par daudzajiem stresa faktoriem, kas varētu būt ietekmējuši un pastiprinājuši ērglēna nespēju izdzīvot aukstajos laikapstākļos.
https://www.youtube.com/watch?v=ExVKBHhu3rA
Aptuvens tulkojums:
Putni ir ļoti jūtīgi pret stresa situācijām. Šajā situācijā bija daudz stresa faktoru - ļoti auksts laiks, pēkšņa barības maiņa (tika atnests putns, pēc tam vāvere), putnu gredzenošana un atkal slikts laiks. Šie faktori notika gandrīz vienlaicīgi 24 stundu laikā. Jomas speciālistiem vajadzēja atlikt gredzenošanu vai arī vispār to šajā gadā atcelt slikto laika apstākļu dēļ. Gredzenošana tikai pastiprināja putnu stresu.
Pēdējās dienās cālis uzvedās ļoti nemierīgi, izplēta spārnus, skaļi sauca, kad vecāki tuvojās ligzdai ar zivi vai zaru.
Viņš nekad agrāk tā neuzvedās, tikai klusu pīkstēja ar savu brāli.
Bieži stress rada putnos paniku un viņi kļūst nemierīgi.
Viņa apetīte pasliktinājās, mazulis gandrīz neēda.
Izsalcis ķermenis nevar radīt enerģiju, lai sasildītos.
Simba pēc gredzenošanas palika mierīga, labi ēda. Viņa imunitāte un nervu sistēma bija stiprāka.
Stresam ir trīs fāzes: pirmajā fāzē raksturīgs īslaicīgs nemiers. Ir izmaiņas limfātiskajā sistēmā, muskuļu tonusa samazinājums, ķermeņa temperatūras un arteriālā spiediena izmaiņas. Iespējama iekaisumu procesa pastiprināšanās.
Otrā fāze ir noturīga. Kad tā iestājas, pataloģiskie procesi ķermenī normalizējas. Putni pakāpeniski adaptējas pret stresa situāciju un sasprindzinājuma līmenis tiek pārvarēts.
Trešā fāze ir izsīkums. Šī stadija sākas, ja putna ķermenim neizdevās ieiet otrajā fāzē un pārvarēt stresu. Trešajā fāzē notiek neatgriezeniskas izmaiņas, kas gala rezultātā noved pie putna bojāejas.
Iespējams, ka mazulis nomira no pneimonijas, taču daudzi stresa faktori uzkrājās īsā laika posmā un palīdzēja slimībai attīstīties.