Made wrote: ↑16 Mar 2019 22:23
hmmm, pret faktiem, ka perē, es neko, bet interpretācija un secinājumi (ka nejūt) nepārliecina ko mēs varam zināt, kāda motivācija ir viņu prātā un instinktos
Raugoties no Dabas viedokļa, nez vai tiktu ieprogrammēta kāda darbība, kurai nav jēgas, bet kura patērē daudz enerģijas un rada mazāku drošību īpatnim.
Vēl fakts izvērtēšanai - Mētra olu perēja līdz brīdim, kamēr Uģis izdomāja nomainīt beigto olu ar olu, kura sākusi šķilties. Traucējums motivēja Mētru pamest ligzdu un vairs tajā gadā ligzdā viņa neatgriezās. Tātad nekāds īpašais instinkts viņu pāri paredzētajam 36-44 dienu termiņam ligzdā vairs neturēja.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Made wrote: ↑16 Mar 2019 22:23
hmmm, pret faktiem, ka perē, es neko, bet interpretācija un secinājumi (ka nejūt) nepārliecina ko mēs varam zināt, kāda motivācija ir viņu prātā un instinktos
Raugoties no Dabas viedokļa, nez vai tiktu ieprogrammēta kāda darbība, kurai nav jēgas, bet kura patērē daudz enerģijas un rada mazāku drošību īpatnim.
Tieši tā - dabai būtu jāiemāca atpazīt nedzīvu olu, lai velti nesēdētu...
Man tomēr liekas, ka viņi nevar būt tik dumji, ka neatpazīst beigtu olu.
Varbūt viņi vienkārši pieņem spēles noteikumus. Uz perēšanas laiku varbūt izdalās kādi hormoni (olas izdēšanas fakts un pati ola kā tāda to stimulē) un instinkti atbilstoši strādā un viņus tas apmierina.
Es šodien pārkāpu likumu - publiski varu atzīties. Es pārkāpu likumu par aizsargājamu sugu saudzēšanu (nav ne jausmas, kurš likuma burts un pants, bet gan jau atbildīgie zinātu). Ko es darīju? Es izraku lakšus. Veselu plastmasas kasti pilnu piebāztu, turklāt man bija žēl, ka nebija vēl vismaz 10 tādas. Kā Jūs domājat - kāda apmēra sods man par to pienākas?
Un tad ir papildu jautājums: kā Jūs domājat - kāds sods pienākas par mežistrādi, kas veikta reta un aizsargājama auga biotopā?
Ogrēnieši nu gan varēja apzināt arī savas gāršas, ja reiz Kurzeme tā spicākā, varbūt paplašinātu lakšu austrumu robežu
Ne tikai cilvēki labprāt mielojas ar lakšiem. Auga nosaukums latīņu valodā nozīmē „lāču sīpols" (no latīņu valodas allium‒ sīpols, ursus - lācis), kas norāda, ka arī brūnajiem lāčiem laksis ir liels gardums. Tie mēdzot izrakāt meža zemsedzi, lai piekļūtu iekārotajiem sīpoliem. Laksi par kārumu uzskata arī meža cūkas.
Laksis ir Eiropas suga ‒ tas sastopams no Skandināvijas līdz pat Vidusjūrai, Balkāniem un Kaukāzam. Tomēr Latvijā laksis ir retums, jo šeit tas aug tuvu izplatības areāla austrumu robežai. Pie tam lakšu sastopamību samazina arī mežizstrāde. Laksim patīk koku radītā ēna, bet saules spoži apspīdētā izcirtumā laksis nespēj izdzīvot. Ne velti daudzās Eiropas valstīs, arī Latvijā, laksis ir suga, ko pētnieki pamatoti uzskata par dabisku un bioloģiski vērtīgu mežu iemītnieku. https://nra.lv/latvija/108886-latvijas- ... laksis.htm
Simba wrote: ↑06 Apr 2019 21:00
Es šodien pārkāpu likumu - publiski varu atzīties. Es pārkāpu likumu par aizsargājamu sugu saudzēšanu (nav ne jausmas, kurš likuma burts un pants, bet gan jau atbildīgie zinātu).
Simba, Tu protams vari sākt lasīt Sugu un biotopu aizsardzības likumu un iepazīties ar noteikumiem MK 350 un gan jau tie lakši arī tur kkur minēti, bet pati redzi, ka dzīvē viss ir savādāk. Nevienam tie lakši tur neinteresē, tajā izcirstajā vietā tāpat vairs neaugs, lakšiem patīk diezgan ēnainas vietas. Tā ka baksti vien zem kāda krūma zemē ar domu, ka izglābi.
Ā, skatos Vērotāja nupat jau pirms manis to pašu likumu ielikusi. Jā, punktu tur daudz... Ja to visu kāds ievērotu, mēs bezmaz neskartos džungļos dzīvotu...
Sugu un biotopu likums (saskaņots ar ES direktīvām) ir par pamatu Natura 2000 ierīkošanai - vietas kombinējas no sugu un biotopu vietām un putnu vietām, tā arī Rustūžu IVN gāja divu veidu eksperti - viens par augu sugām un biotopiem un tad vēl ornitologi. Kad nebijām ES, tad bija ĪADT - īpaši atbalstāmās dabas teritorijas, valsts un pašvaldību līmeņa, gandrīz visas valsts ĪADT arī dabūja Natura 2000 statusu, bet ir, kas palika laikam arī valsts un vietējā līmeņa.
Bet ES nozīmes biotopi tagad tik tiek inventarizēti visā ES un Latvijā (jo saprot, ka paliek arvien mazāk dabisko teritoriju) un tie vēl nav tiešā aizsardzības statusā (kas ārpus Natura 2000 un ĪADT). Kad Lauku attīstības programmā paredzēja agrovides pasākumus, Dabas fonds runāja un rakstīja, ka ir bēda par tiem svarīgiem biotopiem (laikam ļoti purvainas pļavas, ciņotas utt.), ko nevar palikt zem labā stāvoklī esošas lauksaimniecības zemes (pat dabisko zālāju statusā) un tiem nevar dabūt atbalstu apsaimniekošanai.
Iepretim TVNET birojam, vienā no retajiem Marijas ielas kokiem divas gudras, ziņkārīgas, ar pašcieņu apveltītas vārnas būvē ligzdu. Skats brīžam ir tik aizkustinošs un pārsteidzošs, ka nolēmām padalīties “vārnošanās” priekā. Piedāvājam tiešraidi no intelektuālo vārnu dzīves šova!