Zināšanu katalogs

Discussions
User avatar
Vērotāja
Posts: 46695
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanas par putniem

Post by Vērotāja »

SATURA RĀDĪTĀJS (MĀJAS LAPAS UN DAŽĀDI INTERESANTI FAKTI PAR PUTNIEM):

LOB vadītāja Viesturs Ķerus blogs
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46695
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanas par putniem

Post by Vērotāja »

Jāņa Ķuzes ieteiktā BBC filma ar Deividu Attenboro "The Life of Bird" desmit sērijās.

Kam nesagādā grūtības angļu valoda, te filma ir oriģinālvalodā (uzspiežot uz bildēm atvērsies sērijas)
http://watchdocumentary.org/view-life-o ... -date.html

Ja vieglāk saprast dublētu krievu valodā, filma ir te (sestā no augšas un uz leju)
http://wildportal.ru/ptitsi/0_films.html
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46695
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Vērotāja »

lianasliesmas ieteiktā filma no LK par zivjērgļiem un to dzīves vidi
OSPREY - My RØDE Reel 2014
http://youtu.be/v1CRVuO9VjM

Filmas un projekta autors Jacob Steinberg
http://www.ospreyfeature.com/Community.html

Image
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Lianaliesma »

Song of the Osprey

Interesanti par zivjērgļiem
http://thewildlifewriter.blogspot.no/20 ... sprey.html
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Vērotāja
Posts: 46695
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Vērotāja »

Mājaslapa - Birds ir slow motions (Putni palēninātā kustībā)
Lieliski klipi palēninājumā

http://birdsinslowmotion.com/


(Tur mazi lodziņi, jāatver pilnekrāna režīmā un pirmajā klipā jaakceptē veids kā no pilnekrāna iziet, parasti akceptē taustiņu Esc.)
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Lianaliesma »

Interesanti par putniem....

http://tencinu.wordpress.com/2012/07/04 ... korotkovs/
...
Zinātnieki pārsteigti uzzināja, ka galveno enerģiju putni tērē nevis lidošanai, bet ēšanai.
...
Atklāts, ka pārlidojumā strazdi gandrīz nezaudē svaru (zudumi ir mazāki par 6% no svara), bet tauku daudzums paliek nemainīgs. Gaidītais, ka tie enerģiju iegūst, tērējot savus taukus, nepiepildījās. Putniņi tiešām pirms lidojuma palielina tauku daudzumu, bet tie kalpo galvenokārt siltuma saglabāšanai. Jo augstāk, jo aukstāks, un lai netērētu papildus enerģiju siltumam, putni veido “siltumizolāciju”, mētelīti, kas tos lidojumā sargā no aukstuma.

Veiksim vienkāršus aprēķinus. 30 gramus smagam putnam 6% ir 1,8g. Sadedzinot 1g ogļhidrātu, izdalās 4 kilokalorijas enerģijas (16,75 kDž), 1g tauku dod 9kkal jeb 37,68kDž. 1,8g ķermeņa masas tieša pārvēršana enerģijā var nodrošināt no 30 līdz 68kDž. Īstenībā šis skaitlis ir daudz mazāks, jo pārvēršanas koeficients organismā ir daudz mazāks par 100%.

Kā redzam, no 130kDž, kas vajadzīgi lidojumam, ar barības krājumu sadedzināšanu var nodrošināt mazāk par pusi.

Jo vairāk tas attiecas uz putniem, kas lido pār Atlantijas okeānu. Piemēram, sarkanspārnu tārtiņi, kuru spārnu vidējais vēziens ir vien 34cm, savās sezonas migrācijās veic beznosēšanās 3300km pārlidojumu ar ātrumu ap 90km/st no Aleutu līdz Havaju salām. No klasisku priekšstatu viedokļa tāds lidojums nav iespējams, putniem būtu jānobeidzas no novājēšanas kaut kur pusceļā.
No klasisku priekšstatu viedokļa tāds lidojums nav iespējams, putniem būtu jānobeidzas no novājēšanas kaut kur pusceļā.

Tātad, no klasiskā redzes viedokļa putnu migrācijas lidojumi nav iespējami!

Tomēr putni par to neko nezin un pārlido jau tūkstošiem gadu.

Vai tiešām putni darbojas pēc kādiem citiem, mums nezināmiem fizikas likumiem?

Mēs ļoti piesardzīgi izturamies pret “īpašu bioloģisku likumu jeb īpašas bioloģiskas enerģijas” apspriešanu. Jebkuru neizprotamu norisi vispirms jāmēģina izskaidrot ar zināmām likumsakarībām. Mūsdienu bioloģijā ļoti lielas izredzes ir SINERĢĒTIKAS – zinātnes par atvērtām termodinamiskām sistēmām – likumsakarību lietojumam. 19.gadsimta klasiskā zinātne visas sistēmas aplūkoja kā SLĒGTAS – tādas, kas pastāv iekšējās norisēs. Šāda pieeja noveda pie daudziem strupceļiem termodinamikā un fizikā. Pretrunas atrisinājās, pateicoties Iļjas Prigožina un Hakena zinātnisko skolu darbiem. Viņi pierādīja, ka vairums īstenu dabas sistēmu ir jāuzskata par ATVĒRTĀM – tādām, kas pastāv apmaiņā ar apkārtējo telpu – ne vien ar vielu, bet arī ar enerģiju un informāciju. Pie kam ar pēdējiem katrā noteiktā gadījumā var saistīt noteiktas fizikālas norises. Aplūkosim enerģijas izguves mehānismu no gaisa, piemēram, kā tas ir putniem.

Tā ir arī ar bioenerģiju. Daudz jau zinām, daudz saprotam, bet tā nav pēdējā patiesība. Un izziņas ceļā mūs vēl gaida daudz brīnumainu atklājumu. Bet atgriezīsimies pie putniem.

Putnu elpošanas sistēma ir ja ne vispilnīgākā, tad vissarežģītākā no visiem mugurkaulniekiem. Elpvados neizmantots gaiss ir vien trahejā, bet caur plaušām gaiss plūst tikai vienā virzienā, pie kam pilnu ciklu gaiss iziet divos elpošanas pāros (ieelpa-izelpa, ieelpa-izelpa), tā sauktajā dubultelpošanā. Bronhas, ieejot plaušās, nodod gaisu otrās pakāpes bronhās, kas daļēji iziet ārpus plaušām un veido gaisa maisus, kas izvietoti dažās putna ķermeņa vietās. Otrās pakāpes bronhas savā starpā savieno daudzas parabronhas, kas apvītas ar asinsvadu kaplāru tīklu. Gaisa maisu tilpums ir vairākas reizes lielāks par plaušu tilpumu. Gaisa maisi ir izvietoti starp iekšējiem orgāniem, starp muskuļiem, zem ādas, un ir savienoti ar vairākiem kaulu dobumiem. Gāzu apmaiņā gaisa maisi nepiedalās, tie pilda citus uzdevumus, tostarp nozīmīgākie ir plaušu ventilācija un siltumatdeve. Galvenā putnu elpošanas īpatnība – plaušas, kas netiek izplestas, ir slēgtas cietā krūšu kurvī, kas nemaina tilpumu. Tāpēc plaušas tiek gaisa caurpūstas ar bronhu sistēmas palīdzību, bet gaisa plūsmu uztur elpmaisu tilpuma izmaiņa.

Zīmīgi, ka putnu elpvados nav atklāti nekādi vārsti, un visa savādā gaisa kustība notiek saskaņā ar hidrodinamikas likumiem. Gāzu apmaiņas straujumu veicina asinsrites pretplūsmas sistēma putnu plaušās, tas ir, asinis un gaiss plūst pretējos virzienos. Tādēļ “svaigāks” gaiss saskaras ar “arteriālākām” asinīm, kas nodrošina efektīvu gāzu apmaiņu. No 1 litra gaisa putni izgūst 40 mililitrus skābekļa (zīdītāji — 30ml), pie tam skābekļa spraigums (напряженность) arteriālajās asinīs ir lielāks, bet ogļskābās gāzes spraigums mazāks kā izelpojamā gaisā!

Tālākās šīs nodaļas lappuses līdz nodaļas secinājumiem cilvēkiem, kuri ne visai interesējušies par bioloģiju, var izrādīties pārāk apgrūtinošas, tāpēc tās var bez liela zaudējuma izlaist. Galvenā doma ir, ka mūsdienu zinātniskie priekšstati ir pareizi, bet ne vienmēr pilnīgi pabeigti. Zinātne nav sastingusi pilnīga sistēma, bet dzīvs organisms, kas pastāvīgi attīstās un sasniedz jaunus apvāršņus. Idejas ar vislielākajām izredzēm dažkārt laikabiedriem šķiet neprātīgas, bet vēlāk pie tām pierod un uztver bez brīnīšanās.
Skābekļa molekulai piemīt daudz unikālu īpašību. Tai ir divi elektroni ar paralēliem spiniem valences molekulārajā orbitālē (М ^^, kur zīme ^ nozīmē elektronu ar noteiktu spina virzienu). Tāds ārējā elektronu apvalka stāvoklis tiek saukts par tripletu. Tripleta skābeklis ( 3O2 ; tas ir skābekļa molekulas pamatstāvoklis) ir potenciāls enerģijas avots, tomēr tā nevar īstenoties patvaļīgi, jo atbilstoši Vīgnera saglabāšanās likumam tieša reakcija ar molekulām singletā (singlets skābeklis jeb 1O2 ir molekulāra skābekļa elektroniski ierosināts stāvoklis, kas ir nenoturīgāks kā parastajam tripleta skābeklim) stāvoklī nav iespējama. Tas ir viens no tripleta skābekļa noturīguma nosacījumiem. Ir vairāki skābekļa aktivizācijas veidi, un viens no tiem ir vienelektrona vairošanās. Skābeklim pārtverot elektronus, rodas starpprodukti – skābekļa aktīvās formas (ROS, reactive oxygen species). Daļa no tām ir brīvie radikāļi – molekulas ar elektronu nepāra skaitu ārējās orbitālēs. Lai iegūtu otru elektronu, tādas molekulas aktīvi mijiedarbojas ar apkārtējām molekulām, kas tad kalpo par elektronu donoriem. Brīvais radikālis satver elektronu un pārvēršas par molekulu, kamēr tā donors sāk meklēt savu donoru. Tādā veidā brīvie radikāļi var izraisīt ķēdes reakciju tādos organisku molekulu kā lipīdi, proteīni, ogļhidrāti šķīdumos. Optimāla vide tādām norisēm ir asinis.

Radikāļu ķēdes reakcijas tiešām var kaitēt bioloģiskām molekulām mēģenē (in vitro), tāpēc skābekļa aktīvās formas bioloģiskajā un medicīniskajā literatūrā tiek uzskatītas par veselībai kaitīgu faktoru. Tomēr liels datu apjoms liek domāt, ka īstenībā skābekļa aktīvās formas ir bioloģiskās norises nozīmīga sastāvdaļa. Saskaņā ar dažādiem vērtējumiem 10-15% patērētā skābekļa miera stāvoklī tiek pārveidoti vienelektrona mehānisma norisē, kā gaitā rodas skābekļa aktīvās formas. Spriedzes vai aktīva darba apstākļos, kad skābekļa aktīvās formas ražojošo enzīmu aktivitāte palielinās, skābekļa patēriņš palielinās par 20-40%, un viss šis virsnormas daudzums tiek pārveidots vienelektrona mehānisma norisē. Tātad skābekļa aktīvajām formām vajadzētu būt nozīmīgai lomai normālā fizioloģijā.

Būtiski svarīgi ir, ka rekombinācijas norisē izdalās enerģijas kvanti, kas ekvivalenti redzamā vai ultravioletā diapazona enerģijai. Galvenais donors šajās norisēs ir ūdens molekulas, kurām ir vismazākais jonizācijas potenciāls. A.Gurvičs un E.Sent-Djerdji neatkarīgi viens no otra uzrādīja, ka dzīvās sistēmās elektronu ierosinājuma enerģija neizkliedējas siltumā, bet tiek nodota ar makromolekulām vai to ansambļiem. Enerģijas porcijas, kas ekvivalentas fotonu enerģijai, kas rodas radikāļu rekombinācijas reakcijās, var kalpot par bioķīmisko reakciju palaidējiem (trigeriem), nodrošinot metabolisku norišu ritmisku raksturu.

Katrā ķēdes reakcijā atbrīvojas līdz 8 elektronvolti (EV) enerģijas. Putnam, kas lidojot ieelpo miklu gaisu, tas rada papildus enerģijas avotu adenozīntrifosfātu ražošanai muskuļos. 1EV ir vienāds ar 1.6х10-19 džouliem, vienā gaisa kubikcentimetrā ir apmēram 1016 molekulu, tāpēc 100kDž enerģijas ražošanai putnam ir jāpārstrādā apmēram 106 kubikcentimetri gaisa. Putna elpošanas biežums lidojumā ir 60-160 cikli minūtē. Tāpēc šā gaisa apjoma caurlaišanai putnam vajag 102-103 minūtes jeb 2 līdz 16 stundas. Šis laiks ir salīdzināms ar migrācijas lidojuma ilgumu.

Aprakstītais mehānisms nepretendē uz pilnību sīkumos, bet tas ļauj izdarīt dažus secinājumus:

. Mūsdienu biofizikas koncepcijas vēl tikai veidojas, aina ir tālu no pilnības.

. Bioloģiskie organismi izgūst enerģiju ne vien no barības, bet arī tieši no gaisa, ūdens un gaismas.

. Ārējiem stimuliem ir pamatliekoša loma dzīvības iekšējo norišu aktivācijā. Citiem vārdiem, supervāji informatīvi stimuli aktivizē homokinētisku ķēdes reakciju kaskādes.

Izklāstītie pamatlikumi kaut kādā mērā ir lietojami arī cilvēka organisma energoapgādes norisēm, īpaši aktīvas darbības, piemēram, ilgstošu sportisku sacensību gaitā. Piemēram, triatlona sacensībās sportisti iztērē milzīgu enerģijas daudzumu bez iespējas to būtiski papildināt. Dabiski, aplūkotais mehānisms prasa sīku izpēti attiecībā uz cilvēka organismu, tomēr šādā pieņēmumu variantā tas ļauj iezīmēt praktiskus sportista organisma energoapgādes palielināšanas veidus.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Lianaliesma »

Interesanti par plēsējiem...

Video - leoparda mātīte aprūpē mērkaķēnu :roll:
Animals have Mercy - MUST SEE!
http://youtu.be/TWRMS9YE8lg
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Vērotāja
Posts: 46695
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Vērotāja »

Igaunijas putnu vērošanas kameru servera Pontu arhīvs (sākot no 2007.gada)

http://193.40.124.24/
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46695
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Vērotāja »

Olas attīstība (vistas ola)

Image

Image
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46695
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Vērotāja »

.
Jūras ērgļa izskata izmaiņas atkarībā no vecuma
Gallery compiled by Urmas Sellis, Looduskelender

https://www.looduskalender.ee/forum/vie ... 759#p89759
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46695
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Vērotāja »

Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46695
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Vērotāja »

Eirāzijas melno stārķu migrācijas ceļi un ziemošanas vietas
No čehu vietnes http://www.wikiwand.com/cs/%C4%8C%C3%A1 ... /Taxonomie

Image
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46695
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Vērotāja »

Pārkopēts Sunshine 2016.gada 8.decembra komentārs no šīs tēmas http://www.dabasdati.lv/forums/viewtopi ... &start=540


Šeit Amerikas Ērgļu Asociācijas norādīts ļoti interesanta vietne par baltgalvas ērgļiem. Lūk, mazliet no šajā lapā norādītās info.

https://www.eagles.org/what-we-do/educa ... e-biology/


Pasaulē kopumā ir 59 ērgļu sugas. Šajā lapā redzamas visas ērgļu sugas: http://www.birdlife.org/worldwide/news/ ... le-species


BALTGALVAS ĒRGĻU DZĪVES UN REPRODUKCIJAS ILGUMS

Aptuvenais baltgalvas ērgļu dzīves ilgums ir 30 gadi. Visilgākais zināmais vecums, kādu ir sasniedzis baltgalvas ērglis savvaļā, ir 39 gadi. Nebrīves apstākļos baltgalvas ērgļu vecums var pat pārsniegt 50 gadus, pateicoties mazāk draudiem un veterinārajai aprūpei.

Aptuveni 50% jauno ērgļu aiziet bojā pirmā dzīves gada laikā dēļ neprasmes tikt galā ar dabā esošajiem riskiem/briesmām. Pēc pirmā dzīves gada aptuveni 90% ērgļu izdzīvo katru gadu.

Tiek domāts, ka ērgļi spēj vairoties visas savas dzīves garumā, bet par to ir maz pētījumu. Ir zināms gadījums, kad ērglis sekmīgi audzināja mazuļus tā(s) 26. dzīves gadā (!).

SPALVAS
Baltgalvas ērgļiem ir 7200 spalvas.
Te ir ļoti labs foto materiāls par spalvām, to atšķirībām jaunam un pieaugušam putam:
https://www.flickr.com/photos/94664847@ ... 8425451727
"Primaries" nodrošina grūdienu un atbalstu; "secondaries" - pacelšanos, "restrices" palīdz bremzēt un vadīt lidojumu.


LIDOŠANA

Šeit ir īss, labs video par to, kuri muskuļi un kā putnam palīdz lidot. Interesanti, ka lidošanas muskuļi ir zem spārniem.


OLU ATTĪSTĪBA
Baltgalvas ērgļu embrijam nepieciešamas aptuveni 35 dienas, lai nobriestu līdz pilnībā attīstītam ērglēnam.

Te lielisks, ilustratīvs video par to, kā 21 dienā no vienas mazas šūniņas attīstās putna mazulis:



ĒRGĻU REDZE
Ērgļa acs ir gandrīz tikpat liela kā cilvēka, bet tās asums ir vismaz 4 reizes lielāks nekā cilvēkam ar perfektu redzi.
Tas nozīmē, ka ērglis, visdrīzāk, spēj saskatīt zaķi, kurš atrodas aptuveni 1,5 km attālumā.
Ērgļi redz krāsas.
Ērgļa acs krāsa mainās, viņiem pieaugot. Mazuļu acis ir gandrīz melnas; jauniem putniem tās parasti ir tumši brūnas, bet pieaugušiem puniem acs pamazām kļūst gaiši brūna.
Ērgļi guļot aizver acs plakstiņu. Viņiem ir arī tā saucamā mirkšķināšanas membrāna, kas virzās no acs iekšienes uz ārpusi. Tā notīra netīrumus un putekļus un acs; tā kā šī membrāna ir caurspīdīga, ērglis redz arī tad, kad tā ir pāri acij.

ĒRGĻU IZMĒRS UN SVARS
Pieauguša baltgalvas ērgļa tēviņa svars ir 2,7 līdz 4 kg; mātītes sver aptuveni trešdaļu vairāk.
Floridas baltgalvas ērglis sver tikai 2,7 kg. Aļaskā dzīvojošas mātītes sasniedz 6,8 kg.

Baltgalvas ērgļa spārnu atvērums ir 1,8 līdz 2,4 metri.

Vidēja Baltgalvas ērgļa mātīte ir 90 - 96 cm liela.

GREMOŠANAS SISTĒMA
http://digestivesystemsxavier.weebly.co ... halus.html
Ērgļi guzā spēj uzkrāt līdz pat 1 kilogramam barības, un tādējādi iztikt pat vairākas dienas bez ēšanas.
Ērgļiem ir ļoti agresīva kuņģa sula, kas spēj pārstrādāt arī kaulus. Lielākā daļa zivju tiek pilnībā sagremotas.
Tas, kas nevar tikt sagremots, tiek atrīts - spalvas un dažkārt arī kauli veido t.s. atriju.

Ērgļu gremošanas sistēma:
Image

***
VĒL INTERESANTI
- ne visām putnu sugām ir tā saucamais perēšanas laukumiņš: vieta uz vecāku krūtīm, kur nav spalvu. Baltgalvas ērgļiem ABIEM vecākiem attīstās perēšanas laukumiņš. Kad vecāki apguļoties uz olām izstiepjas un mirkli grozās, gorās, viņi pārsedz olas ar perēšanas laukumiņu, lai tās būtu siltumā;

- ērgļa nagi veidoti no tā paša materiāla, kā cilvēku pirkstu nagi, un tie ir ļoti līdzīgi suņu nagiem. Lielas Baltgalvas ērgļu dāmas nagi var būt pat 5 centimetrus gari.

- Baltgalvas ērgļu vārds (bald eagle) cēlies no sena angļu vārda "bald", kas nozīmē baltas-galvas (bet ne - plikpauris!). :D
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Lianaliesma »

Interesanti...

http://m.wol.jw.org/lv/wol/d/r49/lp-lt/102002206
Savvaļas dzīvnieku izsekošana

Zinātnieki ir atklājuši, ka klejotājalbatross dienā vidēji nolido 300 kilometru, bet reizēm pat vairāk nekā 1000 kilometru. Šie lieliskie planētāji, kuru spārnu plētums var pārsniegt trīsarpus metrus (tas ir lielāks nekā jebkuram citam mūsdienās sastopamam putnam), celdamies augstāk un atkal nolaizdamies zemāk, viļņveidīgi slīd pār okeāna plašumiem un dažu mēnešu laikā nolido vairāk nekā 30 000 kilometru. Līdzīgos pētījumos, kas tika veikti Amerikas Savienotajās Valstīs, tika konstatēts, ka kāds Laisānas albatross no Ternas salas, kas atrodas ziemeļrietumos no Honolulu, četrreiz lidoja uz Aleutu salām pēc barības savam vienīgajam mazulim — turp un atpakaļ katrs no šiem lidojumiem ir 6000 kilometru garš. :o

Vai gredzenošana ir nežēlīga?
Putnu gredzeniem ir dažāda forma, lielums, krāsa un materiāls. Lielākā daļa ir izgatavoti no tādiem viegliem materiāliem kā alumīnijs vai plastmasa, bet putni, kas dzīvo ilgu mūžu vai daudz laika pavada sāļā ūdenī, tiek gredzenoti ar nerūsošā tērauda vai kāda cita nerūsoša materiāla gredzeniem. Gredzeni ar krāsu kodu ļauj identificēt putnus pa gabalu. Tas gan nozīmē, ka vienam putnam jāapliek vairāki gredzeni, toties putns nav atkārtoti jānoķer, lai identificētu, un tam tiek aiztaupīts stress.
Lai kāds iezīmēšanas paņēmiens tiktu izmantots, pētnieki uzmanās, lai tas neizraisītu kairinājumu un neietekmētu putna uzvedību, fizioloģiju, ilgmūžību, attiecības ar sugasbrāļiem, ekoloģiju un izdzīvošanas iespējas. Piemēram, ja putnam piestiprinātu spilgtu birku pie spārna, to vieglāk varētu pamanīt plēsēji, turklāt, iespējams, mazinātos tā izredzes atrast pāri. Dažu sugu putni izkārnās sev uz kājām, tāpēc gredzens tiem varētu radīt infekciju risku. Aukstos apvidos uz gredzeniem var izveidoties ledus kārta, kas putniem var kaitēt, — īpaši apdraudēti šai ziņā ir ūdensputni. Tie ir tikai daži no apsvērumiem, kas jāņem vērā, gredzenojot putnus, bet tie ļauj saprast, cik plašas zināšanas par putnu bioloģiju un uzvedību ir vajadzīgas, lai šī metode būtu gan efektīva, gan humāna.

IEZĪMĒŠANAS UN IZSEKOŠANAS METODES
Zinātniskos nolūkos tiek iezīmēti ne tikai putni, bet arī daudzi citi dzīvnieki. Iezīmēšanas metodes ir atkarīgas no pētījumu mērķiem, kā arī no pētījamo dzīvnieku fiziskajām īpatnībām un paradumiem. Bez kāju gredzeniem pētnieki lieto arī īpašus karodziņus, lentes, birkas, krāsu, tetovējumus, degzīmes, kaklasiksnas, radioraidītājus, miniatūrus datorus, nerūsošā tērauda šautriņas (ar galā piestiprinātu kodētu plāksnīti), kā arī pirkstu, ausu vai astes apcirpšanu un dažādas citas metodes, priekšmetus un ierīces. Dažas no tām ir pavisam lētas, turpretī citas izmaksā diezgan dārgi, piemēram, ar videokameru apgādātā miniatūrā elektroniskā ierīce, ko lieto roņu niršanas paradumu pētīšanai un kas maksā 15 000 dolāru.

Kādu citu elektronisku ierīci zinātnieki implantē anestezētam dzīvniekam zem ādas vai ķermenī un vēlāk ar speciālām iekārtām uztver tās pārraidītos signālus. Lai pētītu zilos tunčus, zivs ķermenī tiek implantēts miniatūrs dators, kura mikroshēmas līdz pat deviņu gadu garumā uzkrāj datus par temperatūru, dziļumu, gaismas intensitāti un laiku. Atguvuši šo ierīci, zinātnieki saņem bagātīgu informāciju, piemēram, par zivs ceļojumiem, kuru maršrutu var izskaitļot, salīdzinot datus par gaismas daudzumu ar laika mērījumiem.

Čūskas var iezīmēt, atdalot dažas zvīņas, bruņrupučus — izdarot iegriezumus bruņās, ķirzakas — amputējot pirkstu, aligatorus un krokodilus — amputējot pirkstu vai atdalot kādu ragvielas vairodziņu no astes. Dažu sugu dzīvniekiem dabiskās izskata atšķirības ir pietiekami lielas, lai atsevišķus indivīdus varētu identificēt vienkārši pēc fotogrāfijām.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Sunshine
Posts: 8336
Joined: 08 May 2013 15:49

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Sunshine »

Kādu vakaru atklāju un aizrāvos ar īpašu, unikālu ērgli - Neotropikas harpiju jeb harpijērgli (Harpy eagle, Harpia harpyja).

Ārkārtīgi iespaidīgi, majestātiski putni..

http://3.bp.blogspot.com/-g44aqNVlcYg/U ... images.jpg
Image

http://birdingblogs.com/2011/gunnar/sem ... -world-cup
Image

https://s-media-cache-ak0.pinimg.com/or ... 985d2d.jpg
Image

http://animals.sandiegozoo.org/animals/harpy-eagle
Image

Harpijērglis ir Amerikas lielākais plēsīgais putns, un dzīvo Amazones lietus mežā. Tas atrodas barības ķēdes pašā augšgalā un tam nav dabisku ienaidnieku.
Viņu nosaukums nāk no "harpijām" Grieķu mitoloģijā. Lai gan Harpijērgļi nav paši lielākie putni pasaulē (šis tituls pieder Andu kondoriem), tiek uzskatīts, ka šie vienreizējie putni ir smagākie un spēcīgākie putni pasaulē.
Viņu spārnu garums var sasniegt divus metrus. Tie lidojot spēj sasniegt ātrumu līdz pat 80 kilometriem stundā; viņi nes medījumus, kuri sver vairāk nekā 7 kg. Medījot tie dod ārkārtīgi spēcīgu triecienu ar kājām, radot aptuveni 50 kg spiedienu uz savu upuri un nogalinot to acumirklī.

Harpijērgļa nagu salīdzinājums ar Baltgalvas ērgli un citiem putniem/zvēriem.. :o Harpijērgļiem ir garākie nagi no visiem ērgļiem.
Viņu nagi ir tikpat gari kā grizli lācim - 13 cm! :shock:
Image

Te ir brīnišķīga filma par šo reto, ļoti grūti sastopamo, noslēpumaino ērgli, kas sniedz unikālu ieskatu šī putna dzīvē.
Filmas operatoriem izdevās izvietot kameru pie Harpijērgļa ligzdas un gada garumā sekot šī putna gaitām.

User avatar
Vērotāja
Posts: 46695
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Vērotāja »

TasPatsFans wrote:nedaudz interesantu lietu...Citāts no norvēģu forumiešiem


Kad ola šūna ir maksimāli piepildīts ar plūmju ar olnīcu, atvienojiet to un krīt piltuvi un tālāk pa garu olvados. Mēslošana notiek tikai pēc ovulācijas, tieši pie piltuvi. Šeit sperma palikt dzīvs sienas krokās vairākās dienās. Joma, kurā veidojas apvalks, ko sauc dzemdi. Apvalks sastāv galvenokārt no kalcija karbonāta un sīkās poras, kas pārraida skābeklis, oglekļa dioksīdu un ūdeni. Visbeidzot piemērota gļotas, kas dod ola gludu virsmu.

Image
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46695
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Vērotāja »

Made wrote: Smolyanka, filmā par melno stārķu "Dzīvības lidojumu" ir teikts, ka stārķi baros nelido un katram pašam jāiemācās ceļš. Māris Strazds stāsta, ka viņi vienā dienā iemācoties lietot "termiku" - augšupceļošās siltās gaisa strāvas, es priekš sevis to saucu par liftu :) Vietās, kur tādas strāvas ir, pulcējas daudz putnu un tad viens no otra var noskatīties - viņi paceļas daudz augstāk par parasto lidojuma augstumu un tad planē tālu lejā... un tad atkal :)

Image
Image
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Lianaliesma »

Pētījumu rezultātu apkopojums par balto un melno stārķu perējuma samazināšanas veidiem un iemesliem...

Brood Reduction and Parental Infanticide — are the White Stork Ciconia ciconia and the Black Stork C. nigra exceptional?
http://www.bioone.org/doi/pdf/10.3161/068.037.0207

A case of parental infanticide in the black stork
http://www.solon.be/wp-content/uploads/ ... inski2.pdf
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Zināšanas par putniem, filmas uc

Post by Lianaliesma »

Putnu nosaukumi dažādās valodās un dziesmas atskaņojums

http://www.oiseaux.net/birds/

Pasaules putnu dziesmu ieraksti

http://www.xeno-canto.org/explore?query=sylvia+borin
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
Post Reply

Return to “Diskusijas”