Patiesībā vēl joprojām grūti kaut ko uzrakstīt, jo krūtīs mutuļo tā demagoģija, kas nāca no SIA "Eirokonsultants" pārstāvja Valda Karlsberga, kas veica prezentāciju un patiesībā arī vadīja (vai nevadīja) sapulci. Ir jau saprotams, jo viņam ir dots uzdevums savākt dokumentus un tos interpretēt pēc iespējas tā, lai plānotais bizness "ietu cauri". Sapulcē bija arī SIA "Sfagnum" pārstāvis Renārs Rutkis, kas runāja maz un uz uzdotajiem jautājumiem pārsvarā slēpās aiz komercnoslēpuma aizslietņa. Samērā aktīvi, bet bez būtiskiem argumentiem, bet ar mēģinājumiem uzbrukt personām, kas domā savādāk, runāja „Rīgas mežu” pārstāvis.
Prezentācija bija īsa, gandrīz neko nepasakoša, turklāt, cik ātrumā varēja piefiksēt, vairākās vietās nesakrita ar pašu dokumentu. Kad norādīju uz to, ko pamanīju, bija neliels apjukums un izlocīšanās.
Viņi ir pieķērušies pie tā, ka varētu izstrādāt tikai purva ZR daļu un palikuši kurli pret to, ka vispirms atzinumā ir minēts, ka purvs būtu jāatstāj neskarts un patiesībā ir Natura 2000 purvs. Ir atmesta 1. un 2. alternatīva. Plānots izstrādāt ZR daļu, veidojot hidroizolācijas sienu starp purva daļām (sašaurinājuma vietā), neļaujot noplūst ūdenim no DA daļas uz potenciālo kūdras karjeru. Šeit ievietoju purva šķērsgriezumu. Izstrādājamā ZR daļa ir augstāka par atstājamo DA daļu.
Manuprāt, DA daļā mitruma režīmu lielā mērā ietekmē ZR daļa. Ūdens taču tek uz leju. Ja norobežos šīs daļas un vēlāk nosusinās un izstrādās augstāko daļu, lielā mērā cietīs DA daļa. Uz šiem jautājumiem atbildes nesaņēmu. (Šinī jautājumā vajadzētu speciālistu –ļoti, ļoti. Var jau būt, ka es kļūdos, bet ja ne, tad tas būtu ļoti spēcīgs arguments projekta slēgšanai).
Es vēl nebiju saskatījusi iepriekš aprakstīto, kad piezvanīju zinātņu doktoram Andrim Špatam, kurš Bīriņos nodarbojas ar dzērveņu audzēšanu izstrādāta purva daļā, un jautāju, ko viņš domā par ietekmi. Viņa galvenais arguments bija, ka pazūd ūdens ne tikai no tuvākajām akām, bet arī no laukiem un mežiem, jo ap nosusināmo platību tiek izrakti grāvji, kas neļauj ūdenim ieplūst apkārtējā augsnē, kuru iepriekš ir barojis purvs. Izpētes dokumentā rakstīts, ka līdz 2km atkarībā no reljefa. Uz Z un R purva mala ir augstāka, tur purva ūdens tik ļoti neietekmē gruntsūdeni, bet uz D un R gan purva mala ir gandrīz vienā augstumā ar apkārtējo platību.
Bez tam izstrādājamā kūdra žūst un žāvē gaisu, kas attiecīgi cenšas piesaistīt mitrumu un veidojas radiācijas salnas. Projekta bīdītāji tuvējo māju saimniekiem solīja ieurbt dziļurbuma akas, taču laukiem un dīķiem jau viņi nevarēs palīdzēt. Sapulcē par salnām – diemžēl aizmirsu.
Bioloģiskās vērtības jau šiem cilvēkiem nav vērtības. Uz visiem iebildumiem atbilde skanēja, ka vērtīgākā daļa taču netiks izstrādāta. Jūras ērgļi dzīvojot izstrādājamā Toļļu purva vidū un citi putni dzīvojot citos kūdras ieguves purvos. Siltumnīcas efektu radošo gāzu emisijas gan esot sliktas, bet neko tur nevarot darīt, kaut kas esot jāziedo. Šīs tēmas debates otrdienas vakarā pilnībā nav iespējams aprakstīt.
Vietējos iedzīvotājus satrauc autoceļi. Šajā objektā plānotas izvest 27 kravas dienā ar ietilpību 90m₃. Tas nozīmē, ka mašīnas brauks 54 reizes (turp un atpakaļ). Tam vēl jāpieskaita visi tie reisi, kas brauc no jau izstrādājamā Toļļu purva (nezinu cik, bet ne mazāk). Kūdras izstrādātājus ceļi nesatrauc, jo par tiem atbildot valsts – tā arī lai labojot, ja esot beigti. Šis arī varētu būt spēcīgs arguments vēstulē.
Patiesībā arī vairāki citi rādītāji būtu jāsummē ar Toļļu purva radīto ietekmi, bet kur nu tik plašs skatiens...
Ļoti aktīvi un ar sagatavotiem argumentiem uzstājās vienas purvmalas māju saimnieks. Pēc sanāksmes sarunā uzzināju, ka viņš gatavojas iesniegt lūgumu iekļaut Rustūžu purvu dabas lieguma teritoriju sarakstā. To pašu gatavojas darīt arī Latvijas Dabas fonda ļaudis (sapulcē bija L. Enģele) un Vides aizsardzības klubs (E. Kalniņa) Nepajautāju, vai abas iestādes kopā vai atsevišķi. Tad nu es domāju, varbūt varētu attiecīgu iesniegumu sagatavot arī Latvijas ornitoloģijas biedrība. Purva izpētes dokumenti jau ir. Kurš zina, ar ko jārunā? Dabas fonda pārstāve sacīja, ka jācenšas projekta virzību aizkavēt līdz dabas inventarizācijas beigām. Tad uz tās pamata noteikti varētu šo purvu aizsargāt.
Ir jau vēl izvērtējumā vietas, kur secinājumi nesakrīt ar speciālistu pētījumu izvērtējumu – jāiedziļinās.
Lūdzu visus domāt: „kurš gan cits, ja ne es”, un darīt ko nu kurš spēj.
aijucis
28.03.2019.plkst. 02.10
Bet skumji ir par to situāciju.
Īstie putnu draugi tieši cenšas netraucēt.. Nu ko - jāliek tiešraides kamera un būs masas
.