Zināšanu katalogs

Discussions
User avatar
Vērotāja
Posts: 46452
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanas par putniem, filmas, raksti

Post by Vērotāja »

Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Zināšanas par putniem, filmas, raksti

Post by Lianaliesma »

Vērotāja wrote: 11 Dec 2018 13:17
Made wrote: 11 Dec 2018 12:01 Pirmajā acu uzmetienā liekas viss kā parasti - ir ligzda. Un tad nāk tā apjausma, ka ir taču brīnums - ligzda no tukšas vietas! Kad skatījos Jāņa prezentāciju, iedomājos, ka šo momentu arī varēja uzsvērt - labi, ārzemju ligzdās mums ir viens piemērs (vai varbūt vairāki?), kad ligzdu atjauno no nekā, bet kopumā laikam taču tādu videonovērojumu nav daudz, ne? :roll:
Cik atceros, mums (Latvijā, Igaunijā) šis ir vienīgais piemērs.
Vēl tiešraidēs ASV baltgalvas ērgļu M15 un Harietas ligzda Floridā izjuka un tika uzbūvēta no jauna.
Vai vēl ir? Es neatceros.
lianaliesmai ir milzīga pieredze ārvalstu ligzdu pārziņā, varbūt ir vēl kāds gadījums?
D-Floridā, 2016.gada septembrī ērgļi uzcēla ligzdu no jauna iepriekšējajā kokā viewtopic.php?p=100009#p100009

Pitsburgā,. 12.02.2017. vētrā tika nolauzts ligzdas koks ar visu ligzdu, kurai bija instalēta tiešraides kamera, un 10.februārī izdēto oliņu tajā. Bet ērgļi uzcēla jaunu ligzdu īsā laikā netālu no iepriekšējās ligzdas vietas... Tika novērots, ka jaunajā ligzdā 19.februārī mātīte izdēja, domājams, 3.oliņu. 2.ola izdēta kur citur, kā domā novērotāji... :P

Pittsburgh’s Famous Bald Eagles Lost Their Nest Tree, But They Aren't Giving Up
https://www.audubon.org/news/pittsburgh ... ent-giving

Pittsburgh Hays bald eagle nest blowing down - 2/12/2017
Bill Powers

2017 Nesting Season
2/10/2017 @ 5:49 PM the first egg was laid.
2/12/2017 @ 9:30 PM the nest tree blew down in a wind storm and egg #1 is lost. Click here to see video
2/15/2017 The eagle pair starts construction on a new nest about 100 yards from old nest site.
2/19/2017 A group of citizen scientist viewed incubation behavior which suggested the female laid her 3rd egg in the new nest with the assumption the 2nd egg was laid elsewhere by the female.
http://www.pixcontroller.com/eagles/
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Vērotāja
Posts: 46452
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanas par putniem, filmas, raksti

Post by Vērotāja »

Dr. biol. Ainārs Auniņš
Ieva Mārdega

Fona monitorings: Dienas putnu monitorings
Gala atskaite par 2016. gadu

https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC ... dienas.pdf
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46452
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanu katalogs

Post by Vērotāja »

Par putnu dziedāšanu

http://visiputni.lv/bologija/dziedasana/

Citāts:
Made wrote: 11 Jul 2019 19:24 Paldies, Vērotāja, interesanti :) Atvainojos par garu citātu, varbūt bija jāliek citā tēmā
Putniem elpojot gaiss iet caur knābi un rīkli un nonāk elpošanas caurulē — trahejā. Caur traheju gaiss nokļūst bronhos un pēc tam plaušās. Izelpojot gaiss iet pretējā virzienā. Sistēmas, kas vada gaisu, ir pielāgotas arī skaņu veidošanai. 1847. gadā Johanness Millers pierādija, ka putnu galvenais balss aparāts ir apakšējā balsene jeb sirinkss. Apakšējā balsene atrodas starp traheju un bronhiem un veido savdabīgu kameru. Cilvēkiem sirinksa nav, skaņa tiem veidojas augšējā balsenē. Apakšējā balsenē skaņu veido timpālā membrāna un ārējās lūpas, kas atrodas bronhu pretējās sienās. Tā kā putnam ir divas skaņu veidojošās struktūras (pa vienai pie katra bronha ieejas), tad arī skaņas var nākt no katras struktūras neatkarīgi. Timpālās membrānas var iestiepties bronhos dažādā dziļumā, stājoties ceļā gaisa plūsmai un mainot skaņas augstumu (frekvenci) un skaļumu (amplitūdu). Kad gaiss iet caur sirinksu, sirinksa lūpas saspringst, tādējādi mainot skaņas skaļumu un nemainot augstumu. Regulējot ar muskuļiem membrānu spriegumu dziedāšanas laikā, putni var pat atstāt vienu bronhu kādu laiku slēgtu, bet, atverot abus bronhus, — dziedāt divās balsīs. Tāds skaņu veidošanas mehānisms labi izskaidro skaņu daudzveidību putnu vokālajā repertuārā. Un vēl viena interesanta detaļa: putni elpo arī dziedāšanas laikā.
Vakarlēpis, piemēram, var nepārtraukti turkšķēt astoņas minūtes, cīrulis nepārtrauc savu trillināšanu pat līdz 18 minūtēm. Laiku pa laikam putniem tomēr ir jāieelpo. Un tiešām, putnu, piemēram, tā paša cīruļa, dziesmā klusi, īsi treļļi mijas ar gariem un skaļiem. Acīmredzot šo īso treļļu laikā putniem izdodas ievilkt gaisu. Jo sarežģītāku dziesmu putns dzied, jo daudzveidīgākām jābūt sirinksa kustībām. Cīrulim, melngalvas ķauķim, lakstīgalai un citiem zvirbuļveidīgajiem dziedātājputniem ir no pieciem līdz deviņiem balsenes muskuļu pāriem. Tieši šie muskuļi kustina membrānas un balsenes lūpas, veidojot dažādas skaņas. Putniem, kuru balss nav tik daudzveidīga, balsenes muskuļu skaits ir mazāks, piemēram, mežirbēm un citiem vistveidīgajiem ir tikai viens balsenes muskuļu pāris. Retos gadījumos skaņas veidojas arī augšējā rīkles daļā, piemēram, gulbim un rubenim šņācot.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46452
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanu katalogs

Post by Vērotāja »

.
LOB vadītāja Viestura Ķerus blogs

http://vkerus.blogspot.com/
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46452
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanu katalogs

Post by Vērotāja »

Fotogrāfija no grāmatas "Latvijas putni", autori J.Baumanis, P.Blūms.
Izdevniecība "Liesma", Rīgā, 1969
(kā izrādījās, apspriežot šo tēmu LOB Putnu atpazīšanas kursos, šis ir vienīgais izdevums, kur putna spalvas ir nosauktas latviešu valodā)

Image

Putna skelets vietnē uzdevumi.lv
https://www.uzdevumi.lv/p/biologija/8-k ... 2ee4b5bff8
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46452
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanu katalogs

Post by Vērotāja »

Pirmsšķilšanās čiepstēšana no baltgalvas ērgļa olas.
Ieraksts veikts no olas, kura atrodas inkubatorā.

Autors: G Keeslar
Prehatch Video for Two Harbors eaglet April 2
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46452
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanu katalogs

Post by Vērotāja »

Baltgalvas ērgļu un klinšu ērgļu spalvu identifikācija.
(Visu spalvu fotogrāfijas un nosaukumi)


IDENTIFICATION OF BALD AND GOLDEN EAGLE FEATHERS
Identification Guides for Wildlife Law Enforcement No. 15

Pepper W. Trail
National Fish and Wildlife Forensics Laboratory
1490 East Main Street
Ashland, OR 97520
Email: pepper_trail@fws.gov
June 2014

https://www.fws.gov/lab/idnotes/EagleID ... _small.pdf
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46452
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanu katalogs

Post by Vērotāja »

Baltgalvas ērgļu inkubācijas un augšanas laikā patērētās enerģijas aprēķina manuālis

Guide to Bald Eagle Egg Incubation and Chick-Rearing
Prepared by
Peter Sharpe, Ph.D.
Institute for Wildlife Studies
===
LIST OF TABLES
1. Stages of bald eagle embryonic development during a 35-day incubation
period as adapted from Hamburger and Hamilton (1951).
2. Calculated energy requirements of young healthy and sick bald eagle chicks
based upon Equations 1 and 2.

http://www.iws.org/Incubation%20Manual.PDF#page=1
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Zināšanu katalogs

Post by Lianaliesma »

Jūras ērgļu identifikācija pēc acīm - Liz01.
https://www.looduskalender.ee/forum/vie ... 69#p710969
Image

Jūras ērgļu spalvu identifikācija pēc kopskata, Urmas Sellis.
https://www.looduskalender.ee/n/node/4261
Image

Image

Image

Image
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Zināšanu katalogs

Post by Lianaliesma »

Baltgalvas ērglēna mēle viewtopic.php?p=279413#p279413
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Zināšanu katalogs

Post by Lianaliesma »

:!: Reti novērojams, ka baltgalvas ērgļu ligzdā tiek audzināti 4 mazuļi!

https://www.wbay.com/2021/04/27/an-even ... k7_J8MtL8c
Apr. 27, 2021
1000 Islands Environmental Center
1000 Islands Nest Update 4 24 21
We have been able to see the eaglets for the first time this week. This is when we can confirm how many chicks have hatched. Typical clutches for bald eagles are 1-3 eggs. Imagine our surprise when we were able to visualize 4 eaglets! This is extremely rare. To our knowledge only 3 other nests in the United States have been documented with 4 chicks in one nest.
Video no 7.maija https://www.facebook.com/1000IslandsKau ... 302202348/
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Zināšanu katalogs

Post by Lianaliesma »

Madara_Ozola wrote: 03 Jul 2021 22:39 Ar Uģa Piterāna atļauju pārpublicēju jūras ērgļa lidspalvu - nu tā, lai ir skaidri saprotams, ar cik lielu putnu mums darīšana. :) Spalva atrasta Slīteres nacionālajā parkā.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Zināšanu katalogs

Post by Lianaliesma »

Gājputnu atlidošanas un aizlidošanas termiņi un kārtība atkarībā no dzimuma un vecuma
Pilns teksts šeit http://visiputni.lv/bologija/putnu-migracija/

:!: Dažādi putni atgriežas dzimtenē dažādā laikā — apmēram tad, kad katrai sugai jau iespējams pietiekošā daudzumā iegūt savu parasto barību. Agros (siltos) pavasaros arī daudzi gājputni dzimtene ierodas agrāk, bet vēlos (aukstos) pavasaros — vēlāk kā parasti.
Parasti tikai vairākas dienas pēc pirmajiem atsevišķiem indivīdiem tās pašas sugas pārstāvji sāk parādīties lielākā skaitā. Paši beidzamie aizkavējušies indivīdi nereti ierodas pat vairākas nedēļas pēc pirmajiem atlidotājiem.
Pirmie no ziemošanas vietām katrai sugai atgriežas vecie putni un tikai pēc tam jaunie, kuri stājas pie vairošanās pirmo reizi. Šāda kārtība, protams, nav jāuzskata par absolūtu likumu — arī starp pirmajiem atceļotājiem dažreiz gadās atsevišķi jauni putni un otrādi. Tomēr starp agrāk atlidojušiem indivīdiem vienmēr ir pārsvarā vecie īpatņi, bet starp vēlu atlidojušiem – jaunie.
Turpretī atkarībā no dzimuma atlidošanas kārtība dažādiem puniem ir dažāda.
Ievērojami lielāka dažādība nekā pavasarī ir novērojama dažādu putnu rudens aizceļošanas gaitā.
Vairums putnu rudenī aizceļo atgriezeniskā kārtībā kā pavasari atlido — pirmie aizlido tie, kas pavasarī ieradās kā pēdējie (svīre, vālodze u. c.) un otrādi. Tomēr ir arī daudz izņēmumu.
Arī citādi rudens aizlidošana ievērojami atšķiras no pavasara atlidošanas. Ja pavasarī putni it kā steidzas ātrāk atgriezties dzimtenē un apstājas atpūtas – barošanās vietās tikai uz īsu laiku, tad rudenī tie paši putni ceļo lēnām un ilgstoši aizkavējas barošanās vietās. Sevišķi piemērotās vietās putni rudenī nereti aizkavējas ne tikai vairākas dienas, bet dažreiz pat nedēļām ilgi.
Sakarā ar aprakstīto ilgstošo aizkavēšanos piemērotās vietās, vidējais pārvietošanās ātrums diennaktī daudzām putnu sugām rudens ceļošanas laikā ir visai mazs. Baltais stārķis, kurš pavasarī ceļu no savām ziemas mītnēm līdz mums veic mēneša laikā, rudenī to pašu attālumu lido turpat divarpus mēnešus.
:!: Vairums putnu ceļo baros. Tikai nedaudzu sugu pārstāvji savus ceļojumus veic atsevišķi, pa vienam.
Baru veidošanās parasti sākas tūlīt pēc mazuļu izaudzēšanas ligzdošanas vietu tuvumā.
Daudzām sugām bari izveidojas, apvienojoties vairākiem perējumiem, tāpēc šādos baros sastopami kā jaunie, tā abu dzimumu vecie putni. Šādā veidā vienmēr veidojas zosu, gulbju un dažu citu putnu bari. Daudzām pīlēm, kā jau minēts, tēviņi jau agri aizlido uz spalvu mešanas vietām. Arī vēlāk lidojot uz ziemošanas vietām, šādi tēviņi parasti izveido atsevišķus barus. Turpretī pīļu mātītes parasti lido kopējos baros ar jauniem putniem. Citām sugām kurām jaunie putni parasti aizlido agrāk, piemēram, žubītei, niedru stērstei, lauku cīrulim, mājas strazdiem, arī stārķim u. c., pirmie aizlidojošie bari sastāv tikai vai gandrīz tikai no jauniem putniem, turpretī pēdējie — gandrīz tikai no veciem indivīdiem. Vispār — cik dažādas ir atšķirības vienas un tās pašas sugas dažāda vecuma un dzimuma indivīdu aizlidošanas un atlidošanas termiņos, tikpat dažādā sastāvā var novērot šo putnu barus ceļošanas laikā.
Daudzi putni ceļo «tīros», t. i., no vienas sugas indivīdiem sastāvošos baros. Turpretī citas sugas bieži izveido jauktus barus. Dziedātājstrazdi bieži lido kopā ar plukšķiem, vārnas — ar kovārņiem un krauķiem, žubītes — ar ziemas žubītēm un zaļžubītēm, kaņepīši ar ķivuļiem utt. Ļoti bieži redzamas kopā arī dažādas pīļu sugas.
Tomēr daži pētnieki uzsver, ka ir liela atšķirība starp putnu bara pamatsastāvu, kurš paliek nemainīgs visā ceļošanas laikā līdz mērķa sasniegšanai, un to sastāvu, kādu nereti var novērot dažās atsevišķās vietās. Izdevīgās atpūtas – barošanās vietās kopējos baros var nejauši salasīties vai atsevišķos ceļa posmos kādu laiku arī lidot kopā dažādi putnu bari, kuri ceļa lielāko daļu veic neatkarīgi cits no cita un bieži lido pat uz dažādām vietām.
Pēc dažu citu autoru domām, putnu baru pamatsastāvu veido tikai vienas sugas vienāda vecuma un dzimuma īpatņi ar vienādu uz barotību un vienādiem organismā notiekošiem bioloģiski – fizioloģiskiem procesiem. Visi šādā grupējumā ietilpstošie putni vienlaicīgi un kopējā barā ne vien aizlidojot uz ziemas mītnēm, bet arī kopā pārziemojot un pavasarī atkal visi kopā atgriežoties ligzdošanas vietās (atskaitot, protams, bojā gājušos putnus). Ka tiešām pastāv šādi un tiem līdzīgi grupējumi, par to liecina arī novērojumi putnu ziemošanas vietās — daudzām sugām atsevišķi bari tur parasti turas atsevišķi cits no cita.
Tādu putnu, kas ceļošanas laikā nesalasās baros, bet ceļo pa vienam, nav daudz. Kā piemērus var minēt sloku, dzeguzi, tītiņu jeb grozgalvīti, griezi, ūdensvistiņu u.c. Atsevišķi ceļo arī vairums plēsīgo putnu.
:!: Daļa putnu ceļošanas laikā lido tikai pa dienu, daļa — gandrīz tikai naktī, vēl citi lido kā dienu, tā nakti. «Dienas ceļotāju» nav daudz. Pie tādiem pieder stārķi, dzērves, plēsīgie putni, vārnu dzimtas pārstāvji (vārna, krauķis u.c.), bezdelīgas, svīres, dažas kaijas un daži žubīšu dzimtas pārstāvji (žubīte, kaņepītis, ķivulis un daži citi). Vairums dienā ceļojošo putnu parasti lido gandrīz tikai rīta stundas, un tikai dažas sugas (piemēram, dzērves, daži plēsīgie) nereti ceļo arī pēcpusdienā.
Kā dienu, tā nakti ceļo tikai nedaudzi putni – dažas pīļu un zosu sugas, mājas strazds, lauku cīrulis, ķīvīte, dažas kaijas u.c.
Naktīs lido gandrīz visi sīkie kukaiņēdāji, tārtiņveidīgie, griežveidīgie un dūkurveidīgie putni, vairums pīļu, daži žubīšu dzimtas pārstāvji un daudzi citi. Šo putnu ceļošanu ļoti grūti novērot, jo rīta gaismai austot, tie parasti redzami jau barošanās vietās un nav zināms, no cik tālas vietas un no kuras puses tie ieradušies. Tikpat pēkšņi šo putnu bari kādā naktī atkal pazūd, un parasti paliek nezināms, kur tie devušies tālāk. Vienīgā pazīme, pēc kuras bieži var spriest par nakts ceļotāju pārlidošanu, ir viņu balsis. Lai bars neizklīstu, šie putni bieži sasaucas savā starpā. Klusējot lido tikai nedaudzi nakts ceļotāji, galvenokārt tādi, kuri lido pa vienam vai arī ļoti blīvos baros.
:!: Pēc dažu pētnieku datiem, vairums sīko dziedātājputnu bezvēja laikā lido ar ātrumu 32—60 km stundā, zvirbuļu vanags — 32—41, sudrabkaija un melnspārnu kaija — ap 50, krauķis — 52, vārna 50—60 (pēc citiem novērojumiem — līdz 72), kovārnis — 62, daudzi tārtiņveidīgie putni — 55—86, strazds — 61—79, dažas piekūnu sugas — 64—77 km stundā. Pēc tiem pašiem datiem, zosis ceļo ar ātrumu 67—91, pīles — 71—97, baltie stārķi — 77, bezdelīgas 100—120 (pēc citiem novērojumiem — 54—65) un svīres 150—160 (pēc citām ziņām — 110) km stundā.
Apskatītajos piemēros minēts putnu pārvietošanās ātrums līmeniskā lidojumā attiecībā pret gaisa masām, t.i., ar kādiem ātrumiem putni lido bezvēja laikā. Praktiski ceļošanas laikā putnu lidošanas ātrumu ļoti stipri ietekmē vēja ātrums un virziens. Ar vienu un to pašu enerģijas patēriņu putni pa vējam var lidot daudz ātrāk kā pret vēju, jo vējā putnu pārvietošanās ātrums gandrīz līdzinās vēja un lidojuma ātrumu summai. Profesors Turovs raksta, ka pie vēja ātruma 64 km stundā putns, lidodams pa vējam ar ātrumu 40 km stundā, pārvietojas ar ātrumu 104 km stundā, bet pret vēju — tikai 24 km stundā.
Tomēr novērojumi (par kuriem sīkāk būs runa turpmāk) liecina, ka daudzi putni ceļošanas laikā izvairās lidot stiprā vējā un it sevišķi tad, ja tas pūš ceļošanas virzienā. Taisni otrādi — daudzi putni ļoti labprāt ceļo pret vēju. :!:
Aprēķini rāda, ka daudzi gājputni rudenī veic vidēji ik dienas apmēram 100— 200 km.
:!: Lidotāju ziņojumi, kā arī ar tālmēriem iegūtie dati liecina, ka lielā augstumā putni sastopami ļoti reti. Lauku balodis kādreiz novērots 2500 m augstumā, krauklis — 2000 m, bet cīrulis — 1900 m augstumā. Tomēr tādi gadījumi ir izņēmumi — pat 1000 m augstumu putni sasniedz ļoti reti. 900 m augstumā dažreiz novēroti stārķi un klijāni, bet vārnu bars esot lidojis 500 m augstumā. Šādu augstumu nereti sasniedzot arī gulbji. Lielais vairums putnu lido vel zemāk — līdz 400 m augstumam, bet sīkie putni visbiežāk ceļo dažu desmitu metru augstumā, parasti ne augstāk par 100 m. Tikai retos gadījumos daži sīkie putni (mājas strazdi, meža strazdi, žubīšu dzimtas pārstāvji, bezdelīgas) novēroti lidojot dažu simtu metru augstumā. Biežāk tādā augstumā lido lielie putni — stārķi, dzērves, zosis, daudzi plēsīgie putni u. c.
Pārlidojot augstas kalnu grēdas (piemēram, Himalajus, Tjanšanu, Kaukazu u. c.), putni var sasniegt diezgan ievērojamu absolūto augstumu (virs jūras līmeņa) — nereti tie paceļas pat līdz 6000 m. Vislielākais absolūtais augstums, kādā līdz šim novēroti ceļotāji putni, ir 9500 m. Tādā augstumā kādreiz novērots zosu bars pie Everesta.
:!: Daudzas sugas stiprākā vējā izmaina lidošanas virzienu un bieži lido pret vēju pat tad, ja iznāk pārvietoties pretēji normālam ceļošanas virzienam. Šāda uzvedība novērota pie žubītes, lauku un sila cīruļa, dzeltenās cielavas, pļavu čipstes, mājas strazda, zīlītēm, sila strazda, plukšķa, bezdelīgas u. c. Nelielā vējā tie paši putni lido normālā ceļošanas virzienā arī tad, ja tas pūš no sāniem vai muguras. Lielākie putni parasti mazāk jutīgi pret vēja virzienu, tomēr arī no tiem daudzi labprātāk lido pret vēju (piemēram, pīles, kaijas u. c.). Par dažiem lieliem putniem, kuri nereti lido lielākā augstumā (zosis, dzērves, plēsīgie putni u c) pagaidām vēl maz drošu datu, jo vēja virziens lielākā augstumā var būt citāds kā pie zemes.
:!: Temperatūras pazemināšanās rudenī paātrina šo putnu ceļošanu un palēnina vai pat pilnīgi aptur to pavasarī. Iestājoties sevišķi nelabvēlīgiem apstākļiem (sniegs un sals u. c.), kā jau minēts, daudzi putni pavasarī ceļo atpakaļ. Bet tiklīdz laika apstākļi uzlabojas putnu bari no jauna lido virzienā uz ligzdošanas apgabaliem. Vietās, kuras masveidīgi pārlido ceļotāji putni (piemēram, Kuršu kāpas), var labi novērot šādu ceļošanu turp un atpakaļ atkarībā no laika apstākļu izmaiņām.
:!: Noskaidrojies, ka nelabvēlīgos apstākļos dažas putnu sugas var iegrimt dažu zīdītāju ziemas miegam līdzīgā stāvoklī. Sākumā šādu spēju atklāja bezdelīgām un svīrēm. Konstatēja, ka, nokļūstot ilgstošos nelabvēlīgos apstākļos, šie putni uz laiku pārtrauc ceļošanu, salasās sausās vietās un, cieši kopā saspiedušies, iemieg, pie kam tāpat kā ziemas miegā gulošiem zīdītājiem arī šiem putniem tad stipri pazeminās ķermeņa temperatūra un samazinās vielmaiņa. Vēlāk šo parādību, kuru nosauca par «ceļošanas miegu» vai «bada miegu» konstatēja arī pie dažiem citiem putniem. Tomēr par pašu interesantāko jāuzskata kāds atradums Amerikā. 1946. un dažos turpmākos gados tur atrada kādu turienes vakarlēpi, kurš gulēja īstā ziemas miegā speciāli sagatavotā migā. Šajā sakarībā jāatceras Arostoteļa domas, ka daudzi putni rudenī neaizceļo, bet pārziemo noslēpušies alās.

:!: Jūru un sauszemes robežai ir it kā vadošas līnijas nozīme kā sauszemes putnu, tā dažādu ūdensputnu ceļošanā. Pirmie sablīvējas piekrastes zonā visbiežāk tāpēc, ka jūra kā grūti pārvarams dabisks šķērslis spiež putnus novirzīties no normālā ceļošanas virziena. Turpretī dažādi ūdens un piekrastes putni salasās jūrmalā tāpēc, ka atrod tur ļoti labvēlīgus barošanās apstākļus.
Vairums to putnu, kuri ceļo tikai naktīs, acīm redzot vispār daudz mazāk ievēro dažādas apvidus īpatnības. Mūsu valsts teritorijā tie viscaur lido izklaidus plašā frontē, pieturoties noteiktam ceļošanas virzienam. Lielās pilsētās, piemēram, Rīgā, kur daudzi dienā ceļojošie putni novērojami samērā reti, naktīs dzirdamas visdažādāko pārlidojošo putnu balsis.

:!: Putniem ir ļoti stingri izteikta saistība ar ligzdošanas vietām. Lai cik tālu no dzimtenes arī atrastos pārziemošanas apgabali, dzīvi palikušie vecie putni katru pavasari no jauna atgriežas iepriekšējās ligzdošanas vietās. Daudzi putni atlido ne vien uz tiem pašiem mežu, lauku, pļavu, purvu vai ezeru iecirkņiem, kuros tie ligzdoja iepriekšējā gadā, bet nereti tie ik gadu ieņem arī vienus un tos pašus ligzdošanas iecirkņus vai pat tās pašas ligzdas. Šāda vairāk vai mazāk stingra saistība ar ligzdošanas vietām novērojama pie ļoti dažādiem putniem. Vispār zināma ir lielo plēsīgo putnu, stārķu u. c. atgriešanās uz iepriekšējām ligzdām.
Noskaidrots, ka bieži pat lielās kolonijās ligzdojošiem putniem katram īpatnim ir sava, noteikta vieta ligzdai. Ziemeļu «putnu kalnos» ligzdojošie alkveidīgie putni, kaijas u. c. katru gadu dēj savas olas uz viena un tā paša klints izciļņa vienā un tajā pašā vietā. Jaunie putni, kuri pie ligzdošanas stājas pirmo reizi, arī atgriežas dzimtajos apgabalos un izvietojas dzimto ligzdu apkārtnē. Jaunie putni, kuri, meklējot ligzdošanas vietas, izklīst plašākā apkārtnē ap dzimtām ligzdām, ieņem bojā gājušo veco īpatņu ligzdošanas iecirkņus. Līdz ar to tie sekmē vienmērīgu un sugas pastāvēšanai izdevīgu putnu sadalīšanos visās piemērotās vietās. Tieši jaunie putni ir tie, kuri ieklejo jaunajos apgabalos, veicinot sugas izplatīšanos piemērotās vietās un izplatības areāla palielināšanos. Un beidzot, — jauno putnu attālināšanās no dzimtām ligzdām samazina tuvu radniecīgo īpatņu savstarpējās krustošanās iespēju. Šīs vietas, kur jaunie īpatņi stājas pie ligzdošanas pirmo reizi, turpmāk kļūst par viņu dzimteni, uz kurieni tie arī atgriežas nākošajos gados, parasti līdz mūža beigām.
:!: Jāatzīmē, ka jaunie putni vienmēr atgriežas dzimtajos apgabalos tikai tajā pavasarī, kad tie sasnieguši dzimumgatavību. Daudzi putni sāk ligzdot tikai divu gadu vecumā vai vecāki. Dažām no šīm sugām jaunie putni pēc pirmās pārziemošanas tūlīt neatgriežas dzimtenē, bet nereti pavada vasaru izdevīgās barošanās vietās kaut kur «pusceļā» uz ligzdošanas apgabaliem, vai arī paliek turpat ziemošanas vietās līdz nākošajām pavasarim. Raksturīgs piemērs šajā ziņā ir baltais stārķis. Gredzenoto stārķu atrašanas dati liecina, ka vairums šīs sugas jauno putnu nākošajā pavasarī (pēc izvadīšanas no ligzdām nelido uz dzimteni bet paliek turpat ziemošanas vietās Dienvidāfrikā. Tikai neliela daļa jauno stārķu pavirzās tuvāk dzimtenei un pavada vasaru šaipus ekvatora — Dienvideiropas zemēs, Mazāzijā. vai Egiptē. Tikai trešā gada pavasarī, kad jaunie stārķi parasti sasniedz dzimumgatavību, tie atgriežas ligzdošanas apgabalos.
:!: Vispārējais ceļošanas virziens, šķiet, katrai sugai vai populācijai iedzimtības ceļā saglabājas no paaudzes uz paaudzi. Tāpēc arī jaunie putni spēj atrast ziemošanas vietas bez veco putnu palīdzības. Tomēr šajā lietā nav skaidrs pats galvenais — pēc kādiem redzamiem vai neredzamiem orientieriem, pēc kāda «kompasa» tad putni nosaka pareizo vispārējo ceļošanas virzienu? Šeit jāatzīmē, ka daudzi putni spēj ne tikai noteikt debess puses, bet arī savu atrašanās vietu. Par to liecina neskaitāmi putnu pārvadāšanas izmēģinājumi. Gājputni, kuri noķerti uz ligzdām, pārvesti un palaisti pavisam svešās vietās pat daudzu simtu kilometru attālumā, gandrīz vienmēr pēc īsāka vai garāka laika ierodas atpakaļ pie savām ligzdām. Interesanti atzīmēt, ka nometniekiem šī spēja noteikt savu atrašanās vietu ir attīstīta nesalīdzināmi vājāk.
:!: Kā putni nosaka pareizo ceļošanas virzienu, nodarbina zinātnieku prātus jau gadsimtiem ilgi. Grūti būs atrast vēl kādu citu ar putnu ceļošanu saistītu jautājumu, par kuru būtu izteikti tik dažādi un bieži vien pretrunīgi uzskati un minējumi. Vieni domā, ka putni ceļošanas laikā vadās tikai pēc redzes, pie kam, kā orientieri tiek minēti gan dažādi zemes virsas un reljefa veidojumi, gan saules vai zvaigžņu un pat mēness stāvoklis Citi uzskata, ka putni izjūt zemes magnētiskā lauka spēka līnijas un pēc tam no debess puses vai pat savu atrašanās vietu. Vēl citi izteic domu, ka liela nozīme ir dažādo meteoroloģisko apstākļu (temperatūras, gaisa spiediena u.c.) nevienmērīgam sadalījumam dažādās vietās. Beidzot, ir mēģinājumi izskaidrot putnu orientēšanos ar spēju uztvert gan elektromagnētiskos viļņus, gan kosmiskos starus, gan zemes pievilkšanas spēka dažādības dažādās zemeslodes vietās utt.
Putnu ceļošana jeb parādība, ka daudzas putnu sugas rudeni atstāj dzimteni, lai nelabvēlīgos aukstos mēnešus pavadītu siltākās zemēs, ziemas mītnēs, ir loti apbrīnojams bioloģisks jautājums. Putnu ceļošana ir instinkts, dzineklis, kas, bez šaubām, saistīts ar seniem klimata pārgrozījumiem, tiešāk — ar ledus laikmeta iestāšanos un nozušanu attiecīgā putna dzimtenē. Lai gan pati ceļošana ir dzineklis, tomēr putni ceļa izvēlē visvairāk paļaujas uz savu aso redzes spēju.
Eiropā mēdz izšķirt trīs galvenos putnu ceļus.
:!: Pirmais būtu t. s. jūrmalas ceļš, kas iezīmējas gar Baltijas, Ziemeļu jūru, Atlantijas okeāna un Vidus jūras piekrastēm; šo ceļu starp daudziem citiem lieto Ziemeļeiropas ūdensputni. Daudzo līkumu un jūras līču dēļ, šis ceļš ir loti garš; lidojot pa to, Sibīrijas gaŗkaklim jāveic apm. 8000 km, lai gan viņa ziemas miteklis no perēšanas vietas taisnā līnijā ir tikai apm. 3000 km.
:!: Otrs cels ir t. s. Itālijas, Spānijas ceļš: tas ved no Austrumeiropas pāri Ungārijai, Ziemeļitālijai, Korsikas salai uz Spāniju.
:!: Trešais ceļš būtu Adrijas, Tunisas ceļš, kas iet pāri Sicīlijas salai.


Putnu migrācijas ceļi
Image
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
Jana_krilova23
Posts: 3168
Joined: 11 May 2020 14:53

Re: Zināšanu katalogs

Post by Jana_krilova23 »

lianaliesma wrote: 19 Aug 2021 11:49 Gājputnu atlidošanas un aizlidošanas termiņi un kārtība atkarībā no dzimuma un vecuma
http://visiputni.lv/bologija/putnu-migracija/
Paldies par tik izsmeļošu informāciju! 😍
User avatar
Lianaliesma
Posts: 48277
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Zināšanu katalogs

Post by Lianaliesma »

Par baltgalvas un citu ērgļu paradumu aizkavēt pirmās olas perēšanu
Sassa wrote: 23 Nov 2021 18:35 ...Vēlētos ielikt šādu paskaidrojošu Facebook ierakstu manā tulkojumā. Iespējams, ka topošajiem ērgļu cienītājiem tas būs noderīgi:
AIZKAVĒTĀ PERĒŠANA
Iespējams, daži no jums ir pamanījuši, ka Harieta nesēž uz olas, bet gan drīzāk stāv pie tās. Lai gan šeit ir silti laikapstākļi, visticamāk, tā ir uzvedība, ko sauc par "aizkavētu perēšanu".
Ērgļi dažkārt aizkavē perēšanu, lai olas varētu izšķilties pēc laika tuvāk viena otrai.
Harieta šajā ligzdā vienmēr ir dējusi 2 olas, un tās vienmēr tiek dētas ar 3 dienu starpību. Parastos perēšanas apstākļos otrā izdētā ola izšķiļas dažas dienas pēc pirmās olas, tādējādi sniedzot pirmajam ērgļu mazulim priekšrocības. Augumu atšķirība starp ērgļu mazuļiem, kas izšķīlušies ar 3 dienu starpību, ir ļoti pamanāma, un tas izraisa lielu dominanci no daudz lielākā pirmdzimtā ērglēna puses.
Ja pirmās olas perēšana tiek aizkavēta, embrija agrīnā attīstība palēninās. Tiklīdz būs izdēta otrā ola, notiks regulāra perēšana, ļaujot olām izšķilties vienai pēc otras, kas savukārt samazinās konkurenci starp abiem ērglēniem, ko Harieta un M15 un mēs visi kā vērotāji noteikti novērtēsim!

(avots: Susan Starck Romano, Southwest Florida Eaglecam, Facebook)
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus. :P
User avatar
Vērotāja
Posts: 46452
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanu katalogs

Post by Vērotāja »

Publicēts FB grupā Latvijas fauna
https://www.facebook.com/photo.php?fbid ... 648&type=3

Image
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46452
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanu katalogs

Post by Vērotāja »

Raksts par putnu vecuma apzīmējumiem.
Termini 1CY, juvenile, sub-adult, nestling, fledgling.

https://hawkwatch.org/blog/item/1014-te ... gy-mix-ups
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
User avatar
Vērotāja
Posts: 46452
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Zināšanu katalogs

Post by Vērotāja »



Jaunais saraksts Latvijas putnu nosaukumi
(Saraksts apstiprināts ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības padomes lēmumu 2022. gada 27. janvārī)

https://putnidaba.lob.lv/latvijas-putnu-nosaukumi/


Raksts Dabasdati.lv, kur iezīmētas galvenās izmaiņas
https://dabasdati.lv/lv/article/publice ... -saraksts/
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Urtica
Posts: 3349
Joined: 29 Jan 2022 16:30

Re: Zināšanu katalogs

Post by Urtica »

Vērotāja wrote: 07 Apr 2022 09:25

Jaunais saraksts Latvijas putnu nosaukumi
(Saraksts apstiprināts ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības padomes lēmumu 2022. gada 27. janvārī)

https://putnidaba.lob.lv/latvijas-putnu-nosaukumi/
Liels paldies, Vērotāja par vērtīgo informāciju. Ja pareizi saprotu, tad saraksts nav sistematizēts. Grūti tādā orientēties. :roll:
Post Reply

Return to “Diskusijas”