Uģis Bergmanis (22 Mai 2017 21:14) wrote:Godātie Vērotāji! Situācijās, kad tiešraide nedarbojas, droši zvaniet man uz 371-29485851.
Uģis Bergmanis wrote: ↑19 Mar 2020 10:48 Godātie Vērotāji! Ligzda atrodas “Latvijas valsts mežu” valdījumā esošā mežā, dabas parkā “Kuja”, mazo ērgļu monitoringa parauglaukumā “Žūklis”, netālu no Aizkujas ciema. Ligzdu ērgļi uzbūvēja 2018. gadā un sekmīgi ligzdoja 2019. gadā
(The nest is located in a forest managed by the Latvian State Forests, in the Kuja Nature Park, on a Lesser Spottes Eagle monitoring plot called “Žūklis”, near the village of Aizkuja. The eagles built their nest in 2018 and successfully breed there in 2019).
Veiksmi vērošanā!
Uģis Bergmanis wrote: ↑15 Apr 2020 18:34 Labdien, Vērotāji! Beidzot izdevās atrisināt tehniskās problēmas un Aizkujas ligzda atkal ir tiešraidē. Kā jau iepriekš rakstīju, 11.aprīlī, kad mēģinājām veikt sistēmas uzlabojumus un "pazaudējām" rūteri, redzēju, kā ligzdošanas rajonā ierodas mātīte. Šodien, atjaunojot sakarus, virs ligzdas zemu riestoja jau abi ērgļi. Tas nozīmē, ka tēviņš ir atlidojis periodā 12.04.-15.04. Ērgļi ir izvēlējušies tieši šo ligzdu, tas ir labi. Tā kā mazo ērgļu monitoringa datu bāzē šis ligzdošanas rajons ir "Roznieku" rajons, man ir priekšlikums ērgļu tēviņu saukt par Roznieku. Mātītei, lūdzu, kolektīvi izdomājiet kādu skaistu latvisku vārdu. Es visādi domāju, kā pielikt kameru, un šis bija piemērotākais zars, vēl vienā iespējamā variantā ligzdu daļēji aizsegtu viens no resnajiem žākles zariem, un kamera būtu tālāk no ligzdas. Piekrītu, ka kamera varēja būt augstāk novietota, taču, tādā gadījumā būtu jāatkāpjas no ligzdas pa slīpo zaru atpakaļ un ligzda būtu mazāka. Kā saka - kod kurā pirkstā gribi, visi sāp. Šis ir kompromisa variants.
Vēl viena priecīga ziņa - 200 metru attālumā, rezerves ligzdā, perē peļu klijāns, drīzumā ligzda būs redzama tiešraidē.
Uģis Bergmanis wrote: ↑21 Apr 2020 06:29 Labrīt, Vērotāji! Man rodas iespaids, ka škietami svešais ērglis, kurš pirmo reizi ligzdā ielaidās vakar, 20.04., un atņēma Rozniekam lielo strupasti, ir mātīte. Pēc uzvedības pieļauju, ka tieši šī ir ligzdas īstā mātīte, jo 21.04. jau no agra rīta ērglis mierīgi stāvēja ligzdā, kā mājās. Turpretim, mātīte, kuru nodēvējām par Rasu, ligzdā visā līdzšinējā novērošanas periodā ielaidās tikai vienu reizi, arī tad uz īsu brīdi, izturējās tā aizdomīgi un tramīgi. Tas ir tiešām dīvaini, jo parasti arī mātītes piedalās ligzdas būvēšanā. Kā novērojām, ligzdu būvēja tikai Roznieks. Tagad būtu svarīgi sagaidīt, lai Roznieks aprastu ar jauno situāciju un sāktu pāroties ar jauno raibo mātīti, kas ir pilnīgi pieaudzis putns. Jaunā mātīte ir raiba tamdēļ, ka viņa maina spalvas - tumšās ir tikko nomainītās, gaišās - vēl vecā apspalvojuma spalvas. Vēl notiek mazo ērgļu migrācija un cerība nav zudusi arī Betiņsalā sagaidīt mātīti. Veiksmi vērošanā!
Uģis Bergmanis wrote: ↑21 Apr 2020 06:42 Labrīt vēlreiz! Kā izrādās, abi ir saskanīgs pāris - pārojas un abi nes zarus.
viewtopic.php?p=259428#p259428Uģis Bergmanis wrote: ↑17 Jun 2020 23:44 Labvakar, Vērotāji! Šorīt pārstartēju sistēmu, kas pati to būtu darījusi ievērojami vēlāk. Kamēr kameras nestrādāja, pa 16.jūniju apēsts mazākais mazais ērglēns. Mazajam peļu klijānam ar aci viss labi, bija iekaisusi āda ap aci, tagad viss sadzijis un sāk augt spalvas.
Uģis Bergmanis wrote: ↑26 Jun 2020 15:38 Labdien, Vērotāji! Par AS "Latvijas valsts meži" izsludināto iniciatīvu nevajadzētu apvainoties. Mēs neapšaubām Dabas datu foruma nozīmīgumu projekta gara uzturēšanā un zinātniski nozīmīgas informācijas dokumentēšanā, taču, mūsu interesēs ir iespējami plaša sabiedrības loka iesaistīšana šīs un citu ligzdu vērošanā un popularizēšanā. Un FB auditorija ir visai plaša, piekritīsiet. Ka sākumā misējās ar nepareizas ligzdas bildes ievietošanu - tas ir cilvēciskais faktors, kurš gan nekļūdās? Arī es personīgi atbalstu vārda došanas akciju, jo Dabas datu foruma loks ir visai šaurs, šeit viedokļus paužam mēs, arī es, nosacīti maz vērotāju. Neliegsim šo prieku arī citiem un iesaistīsimies! Jo vairāk cilvēku skatīsies tiešraidi, jo labāk mēs spēsim pasargāt šos putnus. Atceramies kaut vai sankcionēto neseno koku zāģēšanu tikai 250m attālumā no ligzdas. Visi kopā mēs būsim spēcīgāki. Ar cieņu - Uģis Bergmanis, AS "Latvijas valsts meži" dabas tiešraižu projekta vadītājs.
Uģis Bergmanis wrote: ↑04 Jul 2020 00:21 Labvakar, Vērotāji! Šorīt rūcošie motorzāģi tikai 200-250m attālumā no apdzīvotas mazo ērgļu ligzdas, jau trešo reizi šajā ligzdošanas sezonā, atkal bija nepatīkams pārsteigums. Māris arī šodien uzdeva jautājumu, ko AS "Latvijas valsts meži" (turpmāk tekstā - LVM) ir darījuši, lai novērstu šo problēmu. Tā kā tiešsaistē vērojamā ligzda atrodas LVM valdījuma mežā, esam iesaistīti notiekošajā. Centīšos iespējami saprotoši sniegt savu redzējumu gan par konkrēto ligzdošanas rajonu, gan par izveidojušos situāciju. Priekšlikumu par mikrolieguma un buferzonas izveidošanu konkrētās mazo ērgļu dzīvotnes aizsardzībai es kā putnu eksperts iesniedzu 2008.gadā (pirms 12 gadiem), tajā pašā gadā Valsts meža dienests (turpmāk tekstā - VMD) apstiprināja mikroliegumu. Mikroliegumā un buferzonā tika iekļauti tikai LVM meži. Priekšlikuma iesniegšanas brīdī ērgļi ligzdoja meža masīva dienvidrietumu daļā, 500m no pašreizējās ligzdas. Šobrīd tiešsaistē vērojamo ligzdu ērgļi uzbūvēja 2018.gadā, buferzonas nogabalā. Konstatējot ērgļu ligzdu buferzonas nogabalā, LVM konkrētajam nogabalam piešķīra dabas aizsardzības mērķi, kas no apsaimniekošanas viedokļa ir līdzvērtīgs mikrolieguma statusam. Vēl vairākiem nogabaliem piešķīrām apsaimniekošanas mērķi, kas ir līdzvērtīgs buferzonas režīmam. Patreiz visi LVM valdījumā esošā lielā meža kvartāla nogabali ir vai nu VMD izveidoti mikrolieguma un buferzonas nogabali, vai LVM teritorijas (pēc apsaimniekošanas režīma analogs mikroliegumam) un LVM buferzonas (analogs VMD buferzonām). 22.jūnijā, tiešraidē izdzirdot tuvu motorzāģu rūkoņu, aizbraucu uz zāģēšanas vietu un no mežstrādniekiem uzzināju, ka zāģēšana ir likumīga - Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija (turpmāk tekstā - DAP) esot izsniegusi rakstisku saskaņojumu koku ciršanai nemeža zemē, privātīpašumā, netālu no apdzīvotas mazo ērgļu ligzdas ligzdošanas periodā. Uz šī saskaņojuma pamata pašvaldība izsniegusi koku ciršanas atļauju nemeža zemē. Runāju ar trīs DAP inspektoriem, tajā skaitā arī ar Dagni Vasiļevski, kas nepaskaidroja, kāpēc saskaņojums izsniegts. Kā jau iepriekš rakstīju, DAP bija informēts par apdzīvoto ērgļu ligzdu, no DAP centrālās administrācijas arī saņēmām konkrētās ligzdas video novērošanas atļauju. Lūdzu DAP Latgales reģionālās administrācijas inspektorus apturēt koku ciršanu ligzdas tuvumā. Kā šodien pārliecinājāmies, koku zāģēšana nu jau 200 m attālumā no ligzdas šodien tika atsākta. Atgādināšu, ka DAP ir atbildīgā valsts iestāde par sugu un biotopu aizsardzības politikas realizēšanu, kā arī par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un uzraudzību. Kujas dabas parks vienlaikus ir arī Eiropas Savienības nozīmes dabas jeb t.s. Natura 2000 teritorija, viena no piecām Latvijā, kas kvalificējas tieši mazo ērgļu aizsardzībai. Saprotot, ka reģionālie inspektori nevēlas vai neprot atrisināt pašu radīto problēmu, šodien par konkrēto jautājumu runāju ar DAP centrālās administrācijas Dabas aizsardzības departamenta vadību, skaidroju situāciju un lūdzu rīcību. Pēc šīs sarunas forumā lasījām informāciju, ka DAP esot apturējis koku zāģēšanu līdz 31.jūlijam, pamatojoties uz Sugu un biotopu aizsardzības likumu. Kāpēc šī likuma normas netika piemērotas jau 22.jūnijā, tas jājautā DAP'am. Cerams, ka DAP centrālā administrācija ir palīdzējusi reģionālajiem inspektoriem noorientēties likumdošanā un tās piemērošanā.
Vēl nedaudz par mazo ērgļu bioloģiju. Šo 12 gadu laikā konkrētajā ligzdošanas rajonā apstiprinājās sugas aizsardzības plānā (plāns sagatavots 2019.gadā, apstiprināts 08.01.2020. https://www.daba.gov.lv/public/lat/dati ... bas_plani/) publicētais fakts, ka mazie ērgļi vienas teritorijas ietvaros jaunas ligzdas būvē vidēji 530m attālumā no iepriekšējās ligzdas. Taču, 49% gadījumu ligzdu maiņa notiek tuvāk, 300m robežās attiecībā pret iepriekš izmantoto ligzdu. Resp., mikroliegumiem un to buferzonām ir jābūt pietiekami plašām, lai nodrošinātu ērgļu ilgstošu ligzdošanu vienā teritorijā. Plānā arī esmu uzsvēris, ka mazuļu laikā mazie ērgļi ir izteikti toleranti pret mežsaimniecisko darbību tiešā ligzdas tuvumā - ligzdas tekošajā gadā mazuļu laikā parasti netiek pamestas. Šis fakts gan nekādā gadījumā nenozīmē, ka tā drīkst darīt un ka šādas darbības būtu legalizējamas, nekādā gadījumā nevajadzētu eksperimentēt - pametīs ligzdu vai nē. Turpretim, nākošajā gadā šādas ligzdas, ap kurām mazuļu laikā ir nozāģēts mežs un saglabāta tikai koku grupa vai tikai atsevišķs koks, parasti nav apdzīvotas. Traucējuma ietekme uz perējošajiem mazajiem ērgļiem ir atkarīga arī no koku sugu sastāva un biezības - ja koki ir salapojuši, tie labāk slāpē trokšņus. Turpretim, ja zāģēšana ligzdas tuvumā (sugas plānā esmu norādījis, ka kritiskais attālums līdz apdzīvotai ligzdai, kādā nav pieļaujama saimnieciskā darbība, ir 200-300m, kā konkrētajā gadījumā) tiek veikta olu perēšanas laikā, ērgļi ir ievērojami jutīgāki, un konkrētā ligzda, iespējams, tiktu pamesta. Šī mazajam ērglim raksturīgā tolerance, iespējams, ir daļējs izskaidrojums stabilai mazo ērgļu populācijai Latvijā intensīvas mežsaimniecības apstākļos.
Vēl konkrētā gadījuma sakarā mani pārsteidz mūsu vadošo dabas aizsardzības nevalstisko organizāciju vienaldzība par atbildīgās iestādes sankcionētu koku zāģēšanu apdzīvotas mazo ērgļu ligzdas tuvumā. Es neesmu saņēmis no šīm organizācijām nevienu jautājumu, nevienu piedāvājumu palīdzēt konceptuāli risināt radušos situāciju. Līdz ar to var tikai jautāt, vai šīm organizācijām rūp putnu aizsardzība tādā mērā, kā viņas pašas to publiski tiražē. Toties ziedojumu diedelēšanas trauki ir gan lidostā, gan lielveikalos, viss putnu un dabas aizsardzībai.
Vai nebūs juceklis, ka LVM un YT tiešraides būs nosauktas mazais ērglis Aizkujā, bet tēma mazais ērglis Kujā?lianaliesma wrote: ↑19 Mar 2020 11:11 Paldies!
Tad droši vien pareizāk tēmā minēt Mazie ērgļi Kujā, dabas parkā, jo Aizkuja ir ciems, no kura ligzda atrodas netālu.
Interesanti dati par Kujas dabas parku file:///C:/Users/Admin/Pictures/DP_Kuja-08.pdf
Paldies Jums ka neskatoties uz aizņemtību vienmēr atrodat laiku lai atbildētu forumā!Uģis Bergmanis wrote: ↑22 Mar 2020 20:22 Labvakar! Aizkujas ērglim ir divas ligzdas, šodien likām otru kameru pie otrās ligzdas, tā atrodas 200m attālumā no esošās tiešraides ligzdas. Otro ligzdu patreiz apdzīvo peļu klijāni. Tuvākās nedēļas/divu nedēļu laikā tiks veiktas nepieciešamās darbības vienlaicīgi abu ligzdu vērošanas nodrošināšanai, abas kameras ir pieslēgtas vienai centrālei, nepieciešami tehniski uzlabojumi. 200m attālumā privātā mežā tiek zāģēti kokmateriāli, jautājums tiks atrisināts tuvāko dienu laikā, līdz ērgļu atlidošanai.
Paldies par jaunumiem!Uģis Bergmanis wrote: ↑11 Apr 2020 16:21 Labdien, Vērotāji! Kā jau iepriekš rakstīju, plānojām veikt tehniskas darbības, lai no vienas Aizkujas centrāles varētu vienlaicīgi nodrošināt divu ligzdu tiešraidi. Šodien veicām ieplānotos darbus, taču, no ierindas izgāja rūteris. Rīt tiks uzstādīts jauns rūteris un, cerams, iecerētie darbi tiks pabeigti, kā esam to iedomājušies. Divas svarīgas ziņas - 1) darbojoties ap centrāli, kas atrodas 100m attālumā no abām ligzdām, bijām liecinieki mazā ērgļa atlidošanai ligzdošanas rajonā. Redzējām atlaižamies ērgli (mātīte?), kas vairākkārt klusu riņķoja virs ligzdas, 2) vēl trešdien, 8.aprīlī, otrā, klijānu aizņemtā ligzda, bija tukša, šodien tajā jau perēja peļu klijāns. Ļoti ceru, ka drīzumā abas ligzdas būs redzamas.
