Zivjērgļi Kurzemē, 2019 (Vita un Teo)
Posted: 22 Mar 2019 20:20
(Pandion haliaetus)
Tiešraide https://www.youtube.com/watch?v=f4ViywgdczE
Latvijas dabas fonds, visas tiešraides https://www.youtube.com/channel/UCIcQwg ... hMBclDJENw
Youtube adrese var tikt mainīta, jauno adresi jāatjauno no LDF profila.
Tiešraide caur Dabasdatu linku (visas tiešraides vienā logā) https://dabasdati.lv/lv/kameras2019
Fakti par sugu:
Wikipēdija https://lv.wikipedia.org/wiki/Zivj%C4%93rglis
Zivjērglis[1][2] jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).
Zivjērgļu populācija Latvijā lēnām pieaug un 2012. gadā ligzdojošo pāru skaits bija 190—210 pāru.
Zivjērglis no pārējiem dienas plēsīgajiem putniem atšķiras ar vairākām, tikai tam piemītošām īpašībām. Tā pirmais pirksts tāpat kā pūcēm ir vērsts uz aizmuguri, līdz ar to medījumu zivjērglis satver ar diviem vidējiem pirkstiem, kas vērsti uz priekšu, malējiem uz aizmuguri. Šāds satvēriens ir ļoti piemērots, lai noturētu slīdīgās zivis.[4]
Zivjērglis ir vidēji liels plēsīgais putns ar gariem spārniem.[7] To lielumā var salīdzināt ar lielākajiem klijāniem un piekūniem. Visas pasugas lielumā ir samērā līdzīgas, kā arī abi dzimumi ir apmēram vienādi. Zivjērgļa ķermeņa lielums ir 52—60 cm, spārnu izplētums 150–180 cm, svars tēviņiem 1,2—2,0 kg, mātītēm 1,5—2,2 kg.[12][13]
Zivjērgļi dzimumbriedumu sasniedz 3 gadu vecumā, bet ligzdot sāk 5 gadu vecumā. Pāri tie veido uz mūžu. Lai arī zivjērgļi parasti ir monogāmi, ļoti retos gadījumos var novērot poliandriju.[18]
Eiropas zivjērgļi atgriežas aprīlī, vai retos gadījumos jau martā.[6] Pirmie atlido tēviņi (dažas dienas pirms mātītes) un aizsargā ligzdošanas vietu no konkurentiem, kā arī izpilda riesta rituālu, sagaidot mātīti. Ligzdai materiālus gādā abi kopā, bet ligzdu būvē un krauj mātīte.[18]
Līdzko ligzda ir pabeigta, tēviņš sāk barot mātīti. Jo mātīte ir labāk pabarota, jo tā ir uzticīgāka vienam tēviņam.[18] Mātīte izdēj 2—4 olas, kuras ir baltas ar sarkanbrūniem raibumiem. Inkubācijas periods ilgst 32—43 dienas. Visu šo laiku tēviņš baro mātīti.[18] Tā kā mātīte sāk perēt uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas, putnēni izšķiļas dažādos laikos. Pirmās divas nedēļas mātīte paliek pie mazuļiem, tos sildot un apsargājot, bet tēviņš rūpējas par visu ģimeni. Kad putnēni ir paaugušies, tos barot sāk abi vecāki. Atnesto zivi vecāki ar knābi saplēš nelielos gabaliņos un pabaro mazuļus. Arī vēlāk, ja laiks ir ļoti karsts vai auksts, mātīte paliek pie putnēniem, tos sildot vai veidojot tiem ēnu. Abi vecāki nenogurstoši aizsargā ligzdu no iespējamiem ienaidniekiem. Jaunie putni apspalvojas 48—59 dienu vecumā. Vecāki tos turpina barot vēl 2—8 nedēļas, līdz jaunie putni spēj paši sevi uzturēt.[18]
Zivjērglis dzīvo samērā ilgu mūžu. Vecākais zināmais zivjērglis savvaļā sasniedzis 25 gadu vecumu.[18] Tipiski tie dzīvo 7—10 gadus.
Tiešraide https://www.youtube.com/watch?v=f4ViywgdczE
Latvijas dabas fonds, visas tiešraides https://www.youtube.com/channel/UCIcQwg ... hMBclDJENw
Youtube adrese var tikt mainīta, jauno adresi jāatjauno no LDF profila.
Tiešraide caur Dabasdatu linku (visas tiešraides vienā logā) https://dabasdati.lv/lv/kameras2019
Fakti par sugu:
Wikipēdija https://lv.wikipedia.org/wiki/Zivj%C4%93rglis
Zivjērglis[1][2] jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).
Zivjērgļu populācija Latvijā lēnām pieaug un 2012. gadā ligzdojošo pāru skaits bija 190—210 pāru.
Zivjērglis no pārējiem dienas plēsīgajiem putniem atšķiras ar vairākām, tikai tam piemītošām īpašībām. Tā pirmais pirksts tāpat kā pūcēm ir vērsts uz aizmuguri, līdz ar to medījumu zivjērglis satver ar diviem vidējiem pirkstiem, kas vērsti uz priekšu, malējiem uz aizmuguri. Šāds satvēriens ir ļoti piemērots, lai noturētu slīdīgās zivis.[4]
Zivjērglis ir vidēji liels plēsīgais putns ar gariem spārniem.[7] To lielumā var salīdzināt ar lielākajiem klijāniem un piekūniem. Visas pasugas lielumā ir samērā līdzīgas, kā arī abi dzimumi ir apmēram vienādi. Zivjērgļa ķermeņa lielums ir 52—60 cm, spārnu izplētums 150–180 cm, svars tēviņiem 1,2—2,0 kg, mātītēm 1,5—2,2 kg.[12][13]
Zivjērgļi dzimumbriedumu sasniedz 3 gadu vecumā, bet ligzdot sāk 5 gadu vecumā. Pāri tie veido uz mūžu. Lai arī zivjērgļi parasti ir monogāmi, ļoti retos gadījumos var novērot poliandriju.[18]
Eiropas zivjērgļi atgriežas aprīlī, vai retos gadījumos jau martā.[6] Pirmie atlido tēviņi (dažas dienas pirms mātītes) un aizsargā ligzdošanas vietu no konkurentiem, kā arī izpilda riesta rituālu, sagaidot mātīti. Ligzdai materiālus gādā abi kopā, bet ligzdu būvē un krauj mātīte.[18]
Līdzko ligzda ir pabeigta, tēviņš sāk barot mātīti. Jo mātīte ir labāk pabarota, jo tā ir uzticīgāka vienam tēviņam.[18] Mātīte izdēj 2—4 olas, kuras ir baltas ar sarkanbrūniem raibumiem. Inkubācijas periods ilgst 32—43 dienas. Visu šo laiku tēviņš baro mātīti.[18] Tā kā mātīte sāk perēt uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas, putnēni izšķiļas dažādos laikos. Pirmās divas nedēļas mātīte paliek pie mazuļiem, tos sildot un apsargājot, bet tēviņš rūpējas par visu ģimeni. Kad putnēni ir paaugušies, tos barot sāk abi vecāki. Atnesto zivi vecāki ar knābi saplēš nelielos gabaliņos un pabaro mazuļus. Arī vēlāk, ja laiks ir ļoti karsts vai auksts, mātīte paliek pie putnēniem, tos sildot vai veidojot tiem ēnu. Abi vecāki nenogurstoši aizsargā ligzdu no iespējamiem ienaidniekiem. Jaunie putni apspalvojas 48—59 dienu vecumā. Vecāki tos turpina barot vēl 2—8 nedēļas, līdz jaunie putni spēj paši sevi uzturēt.[18]
Zivjērglis dzīvo samērā ilgu mūžu. Vecākais zināmais zivjērglis savvaļā sasniedzis 25 gadu vecumu.[18] Tipiski tie dzīvo 7—10 gadus.