Dabasdati.lv Forums

.
Tiešraide: http://pontu.eenet.ee/player/zivju-erglis.html
VLC, Android: rtsp://193.40.133.138:80/live/zivju-erglis
iPhone, iPad: http://193.40.133.138/live/zivju-erglis/playlist.m3u8


Informācija par ligzdu http://dabasdati.lv/en/cat/443/
Zivjērgļa ligzda, ko varam vērot savos datora ekrānos, atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā – Viesītes novadā. Tā ir zināma kopš 2008. gada, taču jau iepriekš zināmie ērgļu novērojumi liek domāt, ka tie te ligzdoja jau dažus gadus iepriekš. Ligzdošanas sekmes šajā teritorijā ir bijušas samērā labas – tikai vienu gadu (2009. gadā) ligzdošana nav bijusi sekmīga, pārējos gados izvests vismaz viens mazulis. 2013. gadā zivjērgļi šajā ligzdā izaudzināja trīs mazuļus; jāpiebilst, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

Videonovērošanas sistēma pie ligzdas tika uzbūvēta 21. martā, vēl pirms putnu atgriešanās no ziemošanas vietām. Piekāpjot, tika konstatēts, ka ligzda ziemas laikā ir daļēji nobrukusi, tādēļ tika nolemts to nostiprināt ar mākslīgi veidotu pamatu. Pirmais zivjērglis (domājams, mātīte) pie ligzdas tika novērots 3. aprīlī (tas bija agrākais šogad zināmais šīs sugas novērojums Latvijā), kas turpmāko nedēļu gaidīja pārrodamies savu partneri. Kamēr īstais ligzdas saimnieks kavējās, ligzdā viesojās sveši, domājams, caurceļojoši zivjērgļi - 5. aprīlī novērots putns, kas bija gredzenots, uz kreisās kājas tam bija sarkans gredzens ar baltiem cipariem 083, kas liecināja, ka šis zivjērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2010. gadā aptuveni 40 km DA virzienā no šīs ligzdas. 7. aprīlī ligzdā iegriezās putns, kuram uz kreisās kājas bija metāla gredzens, savukārt 9. aprīlī ligzdā tika novērots putns, kuram metāla gredzens bija uz labās kājas. Tās pašas dienas vakarā ligzdā pārradās negredzenots tēviņš un sākās intensīvs darbs pie ligzdas būvēšanas.

Igauņu dabas ziņu portāla looduskalender foruma lietotāji zivjērgļus nosaukuši par Laumu un Pērkonu.

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Aina Everte, Aldis Veinštoks, Jānis Paegļkalns, Vigonts Kuklis. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros.Serveri nodrošina EENET Igaunijā.Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns


Laumas un Pērkona atšķirības zīmes



Svarīgi notikumi ligzdā

Laumiņa un Pērkons ar lielu gādību sagaidīja savas šīsvasaras atvasītes...
Snips - 24.maijā ap 16.40
Snaps - 26.maijā ap 15.00
Snurre - 28.maija rītā.

Agri no rīta šajā ligzdā piefiksēts zivjērglis, LK ir bildes.

Ieslēdzu un skatos, ka viens peras un ņemas visus zarus pārkārtot pa savam.

5.aprīlis

10.30

Labrīt, karlisb
Labrīt, lianaliesma

11.00 Zivjērglis rosās pa ligzdu

15.00

15.52-15.54 Ligzdas darbi

19.22 Tā zivjērglis visu dienu rosās ligzdā

6.aprīlis

10.50 Jau kādu brīdi vēroju ligzdu, taču vairāk par zivjērgļa plecu neizdodas ieraudzīt

12.38 Tur gar ligzdu lido cits liels putns, zivjērglis sargā ligzdu. Redzēju to putnu gar aizmuguri pazibam, bet vienīgais ko varēju ievērtēt ir tas, ka viņš bija liels (iespējams cits zivjērglis).

Latvijas Dabas fonda mājas lapā neatradu informāciju par šo ligzdu.
Vispārēji par zivjērgļiem


Zivjērglis ir gaišs, vidēja lieluma plēsīgais putns ar gariem spārniem, kurus lidojumā tur nedaudz ieliektus, un samērā īsu asti. Ķermeņa apakšpuse, galva un spārna apakšējās segspalvas baltas, kas labi kontrastē ar tumši brūno ķermeņa augšpusi. Labi izteikta tumša acs svītra. Spārnu apakšdaļā tumši laukumi spārnu locītavās, un tumši spārnu gali.

Zivjērglis medī savu upuri (zivi) noskatot lidojumā, un pēc neilgas plivināšanās uz vietas pikē ūdenī, dažkārt pat pilnībā ienirstot. Paceļoties no ūdens vienmēr purinās. Putns zivi nes satvertu nagos. Vidēji dienā tas apēd 0,5 kg zivju.

Zivjērglis ir gājputns, kas ligzdošanas vietās atgriežas aprīlī un aizceļo septembrī, oktobrī. Lielā skaitā Latvijai caurceļo šīs sugas Skandināvijas populāciju putni. Ziemo galvenokārt tropiskajā Āfrikā. Latvijā ligzdo aptuveni 200 pāru zivjērgļu.

Ligzdas koks parasti atrodas purvos uz kādas saliņas vai purvmalā, izcirtumos, bebrainēs. Ligzda var būt pat ļoti tālu no putna barošanās vietas.

Ligzdu parasti būvē par apkārtējo audzi garāko koku galotnēs kā cepuri, tā lai no ligzdas būtu laba apkārtnes pārredzamība. Par ligzdas kokiem tiek izvēlētas galvenokārt priedes, retāk eglēs ar nolauztu galotni vai citas koku sugās. Ligzda ir samērā liels lēzens krāvums, kas veidots no sausiem un līkiem zariem. Bieži putns izvēlas arī nokaltušus kokus.

Ligzdā parasti ir divi līdz trīs, retāk viens vai četri mazuļi. Mazuļus baro mātīte, bet barību pienes tēviņš.

Zivjērgļa ligzda sava novietojuma dēļ gandrīz vienmēr ir ļoti nestabila, un rudens vai ziemas laikā tiek nogāzta. Lai varētu ievērojami pagarināt zivjērgļa ligzdas mūžu, tiek izveidoti izturīgi un stabili mākslīgie ligzdas pamati.

Galvenie sugas apdraudējumi Latvijā ir putnu nošaušana un sapīšanās zivju tīklos, mazāk traucējums ligzdas tuvumā. Zivjērglis ir īpaši aizsargājama putnu suga un par katra indivīda iznīcināšanu noteiktais atlīdzināmo zaudējumu apmērs ir četrdesmit minimālo mēnešalgu apmērā. Pamatojoties uz Sugu un biotopu likumu, zivjsaimniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par zivjērgļa nodarītajiem būtiskiem zaudējumiem. Vairāk interesēties attiecīgajās reģionālajās vides pārvaldēs.


Aigars Kalvāns,
projekta vadītājs
e-pasts: zivjerglis@ldf.lv


Avots http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=29029

Zivjērgļu gredzenošana ar krāsainiem gredzeniem Latvijā

Lai uzzinātu vairāk par Latvijas zivjērgļa migrācijas ceļiem, ziemošanas vietām un rast atbildes uz citiem jautājumiem, 2007. gadā tika uzsākta putnu gredzenošana ar krāsainiem gredzeniem.

Ar labu optiku krāsainos gredzenus var nolasīt no liela attāluma, tāpēc nav nepieciešams atkārtoti ķert putnus. Latvijā tiek lietota sekojoša kombinācija – uz vienas kājas tiek likts krāsainais gredzens, bet uz otras - metāla.

Latvijā lieto šādus krāsu gredzenus:

Zivjērgļa mazuļus iezīmē ar sarkaniem gredzeniem. Uz gredzena ir balts numurs, kas sastāv no burta (A, C vai E) un diviem cipariem, kas sagriezti par 90º vai trijiem cipariem.



Latvijā gredzenoto zivjēģļu mazuļu gredzeni
ir sarkani ar baltiem burtiem


Savukārt pieaugušie putni tiek iezīmēti ar melniem gredzeniem. Uz gredzena ir balts numurs, kas sastāv no viena cipara un viena burta. Virs krāsainā vai metāla gredzena var būt vēl viens krāsainais gredzens (sarkans vai zaļš) bez numura.





Latvijā gredzenoto pieaugušo zivjēģļu gredzeni
ir melni ar baltiem burtiem, un virs
tiem var būt vēl viens krāsains gredzens
(sarkans vai zaļš) bez numura


Ja Jums izdodas novērot zivjērgļus ar gredzeniem, lūdzu, ziņojiet par savu novērojumu uz sekojošu adresi: zivjerglis@ldf.lv vai portālā Dabasdati.lv

Projekta "Zivjērglis" koordinators
Aigars Kalvans
zivjerglis@ldf.lv

Avots http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=29278

7.aprīlis

12.31 Ērglis bija ligzdā neilgu laiku

8.aprīlis

7.55

11.00

9.aprīls

8.35 Līst

13.40 Arī te gaida otru. Kamera gan pavisam salijusi, piles uz ekrāna.

14.14 Izstaipīja kāju un aizlidoja

10.aprīlis

7.37 Viņi ir divi!

8.07 Viens čakli būvē, otrs sēž uz koka labajā pusē, var redzēt pleca galu un dažbrīd knābi