Tāli, ja jau pat izlepušajam Snipam garšo, tad garda gan
Bet interesanti, pēc kā zivjērglēni vadās kad viņiem kāda zivs suga garšo vai negaršo? Vai viņiem ir garšas kārpiņas kā mums?
Karpas visiem trim ne pārāk, tās vienmēr paliek mētāties. Bet līņus māsas ēd tīri labprāt, bet Snips tik pāris kumosus paņergā un nomet.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Ēdam, kas garšo.
Vērotāja, domāju, katram ir savs.
Mīnce ir izvēlīgāka, apēdīs kādu reņģi vai vistas gabaliņu, citu viņa neēd. Turpretī runčuks Pēcis kā zemnieks. Ko priekšā noliek, tas tiek apēsts.
Arī ģimenē katram sava veida ēdiens - vienam kartupeļi cepti, otram vārīti, trešam rīsi.
Tas pats ar zivjērgļiem. Zivīs ir mikroorganismi, kas putniem vajadzīgi. Viņu instinkti ir spēcīgāki nekā cilvēkiem. Viņi jūt, kas organismam vajadzīgs un to arī izvēlas.
Tāda ir mana, neputna, saprašana tik vēlā pagarinātās darba dienas stundā.
Putnu dzīves iepazīšana un mīlestība uz tiem vieno cilvēkus.
Krauklis kļuvis gandrīz vai par zivjērgļu ģimenes locekli.
Un kāpēc gan nesaņemt svaigu zivi tieši no Pērkona nagiem?
Drīzumā šiem kungiem (arī dāmām?) varbūt vajadzētu atvērt īpašu lapu,
jo nu biežāk vērojam kraukļus nekā zivjērgļus.
Pašlaik saklausām tikai viņu un kraukļu balsis un spārnu švīkoņu.
10;19
Uz brīdi ieskrēja Snapa. Blakus saklausāms kraukļa samtainais baritons.
Putnu dzīves iepazīšana un mīlestība uz tiem vieno cilvēkus.
13.18 Snapa joprojām cīnās ar uzmācīgo kraukli. Dusmojoties viņa krekšķ tādā dīvainā balsī ļoti līdzīgi kā pīle.
Bet Snapa vairs nav vakarējā, zivi viņa no nagiem neizlaiž.
Kraukļa knābi var redzēt otrajā bildē kreisajā stūrī tas melnums. Tur laikam ir zars uz kā viņš sēž.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
13:59
Snurres portrets..
Bija tāds mazs, prātīgs bērns, kas visu vēroja no maliņas, kamēr brālis un māsa kāvās.. Tagad izaugusi par skaistu, patstāvīgu zivjērgļu dāmu ar raksturu. Nevienam savu zivi neatdos
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.