Zivjērgļi Latvijā, 2013 (Ulla un Uldis)

[Lianaliesma]

13.30 šodien diezgan vējains, ik pa laikam te viens, te otrs papleš vējam savus spārnus. Gaidam Uldi ar zivi.

[Vērotāja]

13.39 Ulla skatās apkārt, Grejs pa ligzdas priekšplānu vingrinās lidot, Melnīte guļ.
Tikmēr Mazule pieliekusies pie mammas kājas un vienā mierā grauž zivi

[Vērotāja]

lianaliesma, sveika. Pats jautrākais, ka zivs IR, Ulla viņu no 12.29 tur nagos, bet neēd

[Vērotāja]

13.45 Grejs atrāvās no ligzdas! Nevis palēcās, bet atrāvās ar spārnu spēku

[Lianaliesma]

Sveika, Vērotāj!
Tik daudz notikumu un tik kopmpakti. Tikko skatījos, bet nav iespējams visu pamanīt. Jo sevišķi tagad, kad mazie jau veidojas par "domājošiem" putniem, mācās no vecākiem, vēro. Esmu ievērojusi Irmas un Ilmāra ligzdā - kā mazie atdarina mammu runāšanā...
Par zivi nagos - Ullai jau noteikti ir savs funktieris, bet tikai -kāds?

Un par lidošanu - man jau labu laiku kaut kā šķiet, ka Grejam tik ļoti to gribas! Lidot! (Man arī gribētos!)

[Vērotāja]

15.32 Uldis atnesa lielu zivi ar noēstu galvu

[aer]

Nr 400 jau gandrīz aizlidoja bišku štengrāks atspēriens un būtu pa gaisu, tai brīdī vējš uzpūta
nez, gan jau, ka zivs tiktu padota arī zem ligzdas!

[Lianaliesma]

18.11 Uldis atlido ar veselu, dzīvu zivi. Ulla klūp pār Melnīti, kas tīri neapmierināta ar tādu mammas uzvedību un jau grasās sadot Ullai, bet pašlaik tomēr uzmanības centrā ir ZIVS. Ulla ēd dzīvās zivs galvu, jo tā vēl ņipri kustina asti. Melnīte mēģina piekļūt zivij no aizmugures, tas neizdodas. Tad Melnīte sāk plivināt spārnus, sak, ņemšu un aizlidošu. Ulla sāk barot Mazuli un Greju.

[Lianaliesma]

18.29 Pēc Ullas aizlidošanas ligzdā palikusi zivs aste, par ko ar mainīgiem panākumiem cīkstās Melnīte un Grejs. Beigu beigās Grejs asti aprij, tikām Mazulīte vingrinās lidošanas mākās.

[Lianaliesma]

18.43 Ligzdā beidzot miers. Kāds lido pāri galvām, un tiek pavadīts ar ilgu pilniem skatieniem... Tās ir Melnīte un Mazulīte. Grejs noguris un nolūzis - uz mirkli...

[Vērotāja]

aer, sveicināts/a forumā

19.42 Piekusuši...

[Lianaliesma]

Turpinot par dabas webkameru vērojumiem.
Man tie bija atklāsme - par norisēm dažādās putnu ligzdās man nebija ne jausmas pirms kāda gada, jo esmu pilsētas bērns, kas arī bērnībā dzīvojis laukos tikai dažus mēnešus vasarā. Manu saskarsmi ar dabu veidojuši divi suņuki un divi kaķuki. Tā kā tie ir mājdzīvnieki, ir parasts, ka tiem jau gadsimtiem ir kontakts ar cilvēku rasi. Tomēr arī viņi mani pārsteidza - ar savu tuvināšanos cilvēka domāšanai, ja vien cilvēks kontaktējas ar dzīvnieku, runā, mīl. Sajūtama atšķirība starp dzīvnieku, kuru saimnieks mīl, un to, pret kuru saimnieks ir vienaldzīgs vai arī uzskata - "sunim/kaķim suņa/kaķa vieta". Mani abi suņi, lūdzot tos izvest ārā, iemācījās gari stiept "āāāā...", jau gaidīju, ka arī burtu rrrr iemācīsies pievienot! . Tāpat par kaķiem ir veseli stāstu stāsti.
Bet skatoties ērgļu un pūču sadzīvi ar webkameru palīdzību, mani pārsteidza putnu ģimeniskās attiecības, vienam otra respekts, rūpes, katram savi atsevišķie tēviņa un mātītes pienākumi atbilstoši sugai.
Un īpaši ar Mazajiem ērgļiem - klusināts maigums attiecībās savā ģimenītē, un trauslums attiecībā pret iejaukšanos viņu dzīvē! Tas stress ir tik liels, ka pieļauju, putna apziņa tiek šokēta, un viņš nevar pārvarēt bailes un atgriezties ligzdā, ja tuvumā bijušas skaļas cilvēku sarunas, trokšņi. Man par to nebija ne jausmas! Likās - nu mežā gan var izkliegties. Bet redzot, cik ļoti tiek traucēti dzīvnieki ar šādu troksni, tā vien gribas šo informāciju iekļaut b/dārzu un skolu programmās ... Bet tas taču ir tik dabiski arī mums cilvēkiem- mēs arī vēlamies, lai citi netraucē mūsu - otra cilvēka - personisko labsajūtu ar savu uzmācīgu runāšanu, trokšņošanu, mūzikas klausīšanos, kas neļauj pašam savas domas sakārtot....
Par putnu (vispār dzīvnieku) attiecību, izjūtu cilvēciskošanu.
Es domāju, ka cilvēks ir dabas daļa, un tas, kas dots mums, ir dots arī visai dabai. Tie ir instinkti. Gan uzbrukt, izcīnīt - caur vēlēšanos izdzīvot. Gan sargāt, lolot, barot, aprūpēt un sadzīvot - caur tuvāko. Tikai cilvēkam ir dots vairāk – apzināties. Apzināties, kas viņam dabas dots, un ko viņš var izvēlēties darīt pats. Brīvā griba - vai nu pakļauties saviem instinktiem vai nē, un izdarīt izvēli - kuri instinkti ir saglabājami un attīstāmi, un kuri vairs neder. Ja dzīvnieki piepilda dabas gribu, tad cilvēki jau sāk piedalīties dabas gribas veidošanā ar apziņas palīdzību.
Lai cilvēks labāk izprastu otru cilvēku, un tāpat - dabu, ir svarīgi vilkt paralēles, salīdzināt, "izlaist caur sevi", pateikt ar cilvēkam saprotamiem izteicieniem un salīdzinājumiem.
Bet arī jāuzsver, ka cilvēks ir tas "dabas kronis" - tieši ar savu spēju atšķirt nepārvaramus instinktus no brīvās izvēles, kas jau ir augstāka apziņas pakāpe.
To visu aptvert un saprast, un izrunāt – mudina webkameru vērojumi. Tā ir pasakaina iespēja audzināt savus bērnus viedus.

[Vērotāja]

20.09 Uldis atnesa zivi, Ulla Uldi aizgrūda, atņēma zivi un ķērās pie bērnu barošanas

[Vērotāja]

lianaliesma, es, tapat kā Tu, esmu pilsētas bērns (nu jau sieva vidējos gados), man pat lauki nekad nav bijuši, jo vecāki arī rīdzinieki un viņu vecāki tāpat. Arī man sākumā bija šoks, ka putnu ģimenes ir stabili veidojumi. kurā vecāki ar lielu rūpību un maigumu audzina savus mazuļus.
Arī es sākumā domāju tāpat kā Tu par to, ka ligzdas jārāda bērniem utt utt Tā bija 2008.

Laika gaitā domas mainījās un tagad esmu pilnīgi pārliecināta, ka ligzdas bērniem bez vecāku uzraudzības skatīties nevajag. Neatceros kurš no vecajiem komentētājiem reiz rakstīja, ka pie katras tiešraides jābūt brīdinājumam, ka pārraides laikā iespējami nežēlīgi skati.
Putnu dzīvē ir pārāk daudz nāves.

Es nespēju iedomāties ko stāstītu savam bērnam par to, kāpēc ērglītis izšķīlās no oliņas, smuki auga un visus priecēja un tad viņu nogalināja vistu vanags. Punkts. Putna dzīve ir beigusies. Bet bērns divos mēnešos putniņu iemīlējis...
Tāpat nespēju iedomāties ko stāstītu bērnam par to, kāpēc skaistā stārķu māmiņa vienu bērniņu saķēra aiz kakliņa un dzīvu izsvieda no ligzdas.
Vai kāpēc viens ērgļītis vairākas dienas dzenāja pa ligzdu savu brālīti, tad to noknāba un beigās kopā ar māmiņu apēda.
Vai kāpēc divi lielākie zivjērglīši tikām knāba brālīti un nelaida pie ēdiena, kamēr tas nomira (somu zivjērgļi pērn).

Tādus skatus bērns nedrīkst redzēt viens! Labāk to vispār neredzēt līdz zināmam vecumam, bet ja tomēr gadās, blakus jābūt kādam no pieaugušajiem, kas paskaidros un mīkstinās bērna traumu no redzētā. Šos skatus neiztur daudzi pieaugušie (piemēram, friida šogad), bet bērnu psihei tā var būt neizdzēšama trauma uz visu mūžu.

Bērniem var rādīt uzfilmētu materiālu ar paskaidrojumiem un bez nāves ainām. Bērniem vajag rādīt dabu un vajag iepazīstināt ar dabu. Bet tikai ierakstā. Tiešraide var saturēt pārāk nežēlīgus skatus un negaidītu nāvi, tāpēc to var skatīties pieauguši cilvēki, kuri saprot, ka daba IR nežēlīga.

[Lianaliesma]

Vērotāj, protams piekrītu, ka bērnam noteikti vajag iepazīt pasauli kopā ar vecākiem.
Un noteikā vecumā jāsāk iepazīstināt ar skumjo un nežēlīgo pusi, kas ir neizbēgama dabā un arī dzīvē.
Lai nodotu zināšanas par dabu un dzīvi viedi un gudri, vispirms jau pašiem vecākiem/vecākajiem cilvēkiem, kas ir kopā ar bērniem, jābūt zināt gribošiem . Tad arī paplašinās zināšana un nāk atbildes un skaidrojumi šķietami neizprotamām lietām.
Ir skumji skatīties tajā bezdomu un bezspriedumu ikdienā, ko tieši bērni vislabāk izjūt....
Piemēram, reiz bērnībā meita paņēma tikko no veikala atnestu vistu (tolaik vēl ar visām kājām un galvu) aiz kakliņa un mēģināja to "atdzīvināt", klukstot "ko-ko-ko" un ar kājām to staiginot pa galdu. Mani tas tik ļoti samulsināja - cik mēs, cilvēki, mierīgi izturamies pret to, ka cilvēks nogalina, bet tajā pat laikā it kā nemākam/negribam pastāstīt bērnam par to, ka un kāpēc tas notiek dabā. Vienkārši izvairoties no sarunām, veidojas tāda diezgan bez-domu sabiedrība... tās milzīgās gaļas kaudzes veikalos, kas taču arī ir - bijusi dzīvība...
Teikšu godīgi, ka arī manī pašā nav visu atbilžu, bet - ir daudz jautājumu.
Un tas ir galvenais, kas liek augošajam cilvēkam domāt un paplašināt apziņu.

[Vērotāja]

9.jūlijs

8.12 Brokastis gaidot

[Vērotāja]

8.17 Grejs vingrina spārnus



Bet mamma uzmanīgi pieskata bērnus no kameras koka (tas nav Uldis, Uldis dricelējas, bet Ulla sēž mierīgi un pa brīžam dod visādus skaņu signālus, piemēram trauksmes signālus)

[Vērotāja]

8.25 Kamēr liku bildes, ligzdā parādījās Ulla ar zivi Nedzirdēju jezgu kā tad, kad atlido Uldis, tātad laikam Ulla kā vienmēr lidinās ar zivi nagos kamēr izdomā, ka pienācis laiks braošanai

[Vērotāja]

10.05 Ģimene ēd zivi

[Vērotāja]

13.10 Uldis atnesa zivi



Ulla to paņēma un abi lielie aizlidoja



Pēc brīža Ulla ir atpakaļ, bet stāv, skatās apkārt un pagaidām vēl nebaro. Grejs ir ļoti nepacietīgs, pīkst un rauj aiz zivs