Latvijā akmeņu cauna ir retāk sastopama, kā meža cauna, un abas ir vienīgās caunu sugas Latvijā.
Akmeņu cauna dzīvo ne tikai mežā, bet apmetas arī cilvēku mājokļu tuvumā, bieži iemitinoties ēku bēniņos. Salīdzinājumā ar meža caunu tā ir siltummīloša dienvidu suga, tādēļ labprāt apmetas cilvēku ēkās, pat daudzdzīvokļu māju bēniņos. Par dzīvnieku klātbūtni, pirmkārt, liecina ekskrementi midzeņa tuvumā, tajos parasti ir arī putnu spalvas, žurku mati, vaboļu spārni, bišu vai kameņu šūnas, dažādu augļu, ogu sēklas.[1] Dienas laikā akmeņu cauna guļ savā migā, bet medīt dodas vakarā. Reizēm akmeņu cauna medī arī dienā.[8]
Akmeņu caunas ir slavenas ar to, ka spēj izdemolēt cilvēku automašīnas, sakožot sēdekļu polsterējumu, vadus vai citas detaļas. To skaidro ar vēlmi iezīmēt savu teritoriju pret citām caunām, ja mašīna atrodas konkrētās caunas teritorijā. Savu teritoriju akmeņu cauna iezīmē ar fekālijām, bieži izmantojot kādu dabīgu pacēlumu. Akmeņu caunu dabīgie ienaidnieki ir lielie plēsīgie putni, vilki un lūši.
Akmeņu cauna ir visēdāja un ēdīs visu, ko varēs atrast. Tā medī mazus dzīvniekus, grauzējus, vāveres, zaķus, putnus, vardes, uzlasa sliekas, gliemjus, no ligzdām izēd olas un, ja ir pieejami, ēd augļus. Ziemā cauna uzbruks arī novājinātai stirnai.[4]
Reizēm akmeņu cauna apmeklē zemnieku kūtis, lai nomedītu kādu vistu vai trusi.
bet tās dāvanas gan noteikti kāds kažokzvērs atstāj,atkal jau svaiga dāvaniņa 
