Dabasdati.lv Forums

Esmu atpakaļ no Kaļiņingradas, kur sekmīgi izdevās atrast Mares ligzdu un lejuplādēt viņas pērnā gada datus. Dati pagaidām gorī vēl nav apskatāmi (acīmredzot vācu kolēģi ir aizņemti ar lauku darbiem), taču ar tiem viss ir kārtībā. Pie ligzdas biju 15. jūnijā, Marei ligzdā bija pavisam mazs cālis (vai divi), apmēram <10 dienu veci; apskatīt neļāva apstākļi (nebija kāpšļu) un negribējās arī izčakarēt – pēc datu ieguves uzreiz tināmies prom. Ligzda ozolā, mežs skaists, tuvumā tikai viens vecs izcirtumelis, ārpus meža gandrīz nakādas lauksaimniecības. Latvijā ko tādu tagad gandrīz nav reāli atrast. Es Mari arī redzēju, taču bildes nav, jo nebija līdz teleobjektīva (drošības apsvērumu dēļ – ja nu mani aiztur un visu atņem). Piedzīvojumi turp braucot bija, bet ne saistībā ar šiem faktoriem, taču viss beidzās sekmīgi. Brauciens izmaksāja ļoti dārgi (ekspress vīza vien 120 eiro) un iesita manā jau tā neesošajā budžetā milzu bedri (šobrīd mīnuss ir ap 300 EUR).

Tāpēc tagad ir problēma – No 2. jūlija līdz 7. man ir sarunāts ilggadējais palīgs kāpējs Rolands, kas var palīdzēt apmainīt/pārlikt kameras un gredzenot cāļus tur, kur nu tie būs, bet nav mašīnas. Variants ir vedējs visas dienas vai vairāki bet vienkāršāk būtu nauda nomas mašīnai un degvielai. Otrkārt, ļoti vajadzētu vēlreiz aizbraukt pie Mares (pēc mēneša) kas nozīmē vēl vienu, bet ne steidzamo vīzu un ceļa izdevumus (~50 Eiro). Uz to cerot, es aparatūru atstāju tur. Šis otrais brauciens būtu ļoti vērtīgs – redzēt, cik ir bērni, savākt vasaras datus utt.

Negribētos nonākt līdz tam, jāmet viss pie malas un jādara kaut kas sakarīgāks, par ko arī maksā naudu. Tās nav acumirklīgas izjūtas vai „draudi” – es jau krietni ilgi sevi pie šīs domas pieradinu. Šobrīd manas personiskās iespējas ir pilnīgi izsmeltas un psiholoģiski es jau labu laiku esmu nevis tuvu pie sliekšņa, bet krietni tālu aiz tā.

Lūdzu atbalstīt tos, kam interesē melno stārķu tēma un kam ir svarīgi zinātniskie rezultāti un/vai stārķu pētniecība. Kopējā nepieciešamā summa ir ap 800 EUR.

No sirds pateicamies ikvienam, kam dabas aizsardzība Latvijā ir svarīga. Pateicoties Jūsu atbalstam, kopā uz šodienu esam savākuši 2394 EUR!!! Mēs patiesi esam iedvesmoti no Jūsu atdeves un atsaucības! Saziedotā naudas summa ir milzīgs atbalsts ne tikai ornitologam Mārim Strazdam, kas vērsās pēc palīdzības sauciena pie sabiedrības, lai šogad spētu pabeigt izpētes darbus melnajiem stārķiem, bet dabas aizsardzībai kopumā. Veicot izpētes darbus pie šo putnu izmiršanas cēloņiem, mēs veicam izpēti arī mūsu mikrovidē. Ar pētījumu rezultātiem mēs varam ietekmēt valdību pieņemtos lēmumus dažādos līmeņos. Saprotot, kā strādā, piemēram, vairošanās sekmes un problēmas putniem, mēs atveram durvis nākamajiem pētījumiem jau nākamajos līmeņos arī sabiedrībā. Līdz ar to tas nav stāsts tikai par Māri Strazdu un melno stārķi. Tas ir stāsts par mums visiem un pasauli, kurā dzīvojam! Mums ir patiess un neviltots prieks, ka mūsu vidū ir cilvēki, kam nav vienalga, kam rūp, kas ar mūsu dabas daudzveidību notiek šodien un notiks rīt. Arī situācijās, kad dabas aizsardzība nav valsts prioritāšu sarakstā, mēs, sabiedrība, spējam sadoties rokās un sniegt savu palīdzību, lai iesāktais darbs turpinātos un ar savu palīdzību iedvesmojam darītājus, kam reizēm bezspēkā nolaižas rokas. Paldies Jums visiem par to! No sirds paldies!

Pateicoties līdzjutēju atbalstam, šobrīd norit aktīvi darbi pie ligzdu darbiem. Esam saņēmuši īsu ziņu no Māra Strazda par šobrīd astoņās dienās redzamo ainu melno stārķu ligzdu sekmēs:

"Izskatās, ka šis ir sliktākais gads, kāds jebkad ir bijis attiecībā uz ligzdu skaitu, kurās ir bērni – tādu noteikti ir mazāk par pusi no visām dzīvajām. Cik mazāk, pagaidām neesmu rēķinājis. Taču tur, kur ir sekmīgas ligzdas, ir līdzīgi kā pērn, kas nozīmē – ir samērā daudz cāļu ligzdās – pārsvarā 3, kas ir labi. Nepārprotami vāji cāļi ir bijuši tikai vienā ligzdā no 14, kurās esmu cāļus izmērījis un tur bija aizdomas par bojā gājušiem vecākiem. Vēl varu ziņot, ka iepriekšējā webkameras ligzda ir olu laikā daļēji nokritusi, turklāt ļoti dīvainā veidā – ligzdai pa vidu ir izkritis caurums, it kā kāds būtu to izbakstījis (bet, ja tā patiešām ir, tad tas varētu būt kāds zars no augšas, par cilvēku darbību nav ne mazāko aizdomu), olu paliekas ir zemē un putni ir prom."

Raganiete wrote: ↑17 Jul 2019 09:48 17.jūlijs
Labrīt!
Necerēta laime šorīt,melnais stārķis pašā ciema vidū.

Ziemas sezonā ar brīvprātīgo palīdzību tika organizēti ligzdu meklējumi, un viens no pārmeklējamiem rajoniem bija Virkus mežs pie Dobeles. Priecīgā ziņa ir tā, ka šogad šī ligzda ir sekmīga un tajā ir izšķīlušies 4 cālēni.



Iespējams, ka šī ir šogad vienīgā ligzda, kurā ir šāds skaits cāļu, visās pārējās tie ir divi vai trīs. Jāatzīst gan, ka 2-3 stārķēnus vecākiem ir vieglāk izbarot kā 4, tā ka laiks tikai parādīs, cik sekmīga šī ligzda ir sezonas noslēgumā.

Sliktā ziņa - šis gads ir vissliktākais neproduktīvo ligzdu skaita ziņā. Šogad no visām zināmajām ligzdām 70% ir neproduktīvas. Diemžēl nekad nav bijis tik daudz neproduktīvo ligzdu īpatsvars uz kopējā ligzdu skaita.

Esam pateicīgi visiem atbalstītājiem, ar kuru palīdzību uz šo brīdi Māris Strazds ir varējis apsekot vairāk par 100 ligzdām un uz iegūto datu pamata arī veidot secinājumus par to, kāds melnajiem stārķiem šis gads ir kopumā izvērties. Diemžēl nekas labs tas nav, bet mēs vismaz zinām to, un tas ir vērtīgi. Turpinām sekot līdzi!

Sen nekas nav bijis par stārķiem, vai ne? Te nu jaunākās ziņas! Sekojam līdzi



Kādu laiku esam klusējuši ap un par stārķiem, taču nupat nākam klajā ar vairākām vērā ņemamām aktualitātēm

Šā gada janvārī kopā ar melno stārķu entuziastiem pārmeklējām Virkus mežu un šīs aktivitātes rezultātā atradām vairākas ligzdas, no kurām viena nepārprotami bija melnā stārķa ligzda. Par šo ligzdu vasarā reiz jau ieminējāmies kontekstā ar tajā esošo lielo mazuļu skaitu: 4 braši mazuļi (skat. treilkameras bildi iepriekšējā - 8.augusta ierakstā)! Tobrīd minējām, ka iespējams šogad tā ir bijusi vienīgā Latvijā, kurā cāļu skaits ir vairāk par trim.

Taču šobrīd, kad ligzdošanas sezona ir noslēgusies, ir tapis zināms vēl kāds būtisks fakts saistībā ar šo veiksmīgo ligzdu! Šī ir pirmā jebkad Latvijā dokumentētā ligzda, kurā cāļi ir netraucēti varējuši pavadīt savu bērnību vairāk par 100 (!!!) dienām! Līdz šim lielākais zināmais ligzdā pavadītais bērnības laiks ir bijusi 91 viena diena. Virkus meža ligzdā putniem bērnība ir ilgusi vismaz 106 dienas! Šis mežs ir ļoti īpašs ar to, ka tos nekas nav traucējis, trobelējis, izraustījis un putni mierīgi ir varējuši dzīvot savā mierā, laikā un tempā. Tēvs šos putnus ir barojis līdz pat 3.septembrim un, kā nereti tas gadās, pēdējās dienās arī no sirds pārbarojis - ligzdā mētājušies asari un mazuļiem bijis acīmredzams, cik ļoti tie ir pārēdušies un ka asari ir pēdējais, ko tie vēlas redzēt Sekmīgi izlidojuši no šīs ligzdas ir 3 bērni, jo viens no sākotnējā četrinieka tika vanaga nomedīts. Taču ar visu to šī viennozīmīgi ir veiksmīgākā ligzda, kuru treilkameras ir jebkad dokumentējušas. Paldies entuziastiem, kas palīdzēja to atrast!

Vēl kāda ziņa, kas nav saistīta ar iepriekšējo - šogad pirmo reizi visā novērojumu vēsturē ir fiksēts, ka stārķi saviem mazuļiem pusdienās piedāvā zuti! Visīstākais zutis, kas bija vismaz pusmetru garš Iepriekš zuši melno stārķu ēdienkartē nav tikuši manīti.

Trešā un beidzamā ziņa - arī šajā ziemā tiks organizēti ligzdu meklējumu braucieni Tā kā sekojiet līdzi šeit ievietotajai informācijai - tiklīdz viss būs saskaņots, izziņosim, kad un uz kurieni dodamies meklēt tik vērtīgās un nezināmās melno stārķu mājvietas!