Aktivitātes melno stārķu aizsardzībai, 2017-2021
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
Prieks par jums un par melnajiem stārķiem - vismaz ligzda ir - un vai bijusi arī šosezon apdzīvota? Malacīši!
Paldies par reportāžu!!! Es nu jau kā mājās palicējs jūtu, cik ļoti tā tiek gaidīta!
Paldies par reportāžu!!! Es nu jau kā mājās palicējs jūtu, cik ļoti tā tiek gaidīta!
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
Ligzda bija apdzīvota, tur bija svaigi mēsli, tātad tur viss ir noticies šogadMade wrote:Prieks par jums un par melnajiem stārķiem - vismaz ligzda ir - un vai bijusi arī šosezon apdzīvota? Malacīši!
Paldies par reportāžu!!! Es nu jau kā mājās palicējs jūtu, cik ļoti tā tiek gaidīta!
Cik un vai mazie bijuši - to protams nevar zināt. Bet apdzīvota bijusi viennozīmīgi un vismaz trīs gadus no vietas
Paldies līdzijutējiem no malas, jo putnu Dieviņa palīdzība mums šeit bija ļooooti nepieciešama. Platība bija tiešām liela un ligzda varēja būt jebkur. Kopā ap 10 km nošpagojām, un būtu vismaz divtik perspektīvās platībās (kam jau vairs nebija īsti spēka), taču, ja ne tur, tad nolaistām ausīm brauktu mājās. Tā ka te tiešām bija milzīgs veiksmes faktors un mājās iedegto sveču faktors
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
Labs vakars!
Nedaudz sagurums, tāpēc reportāžas īsā versija bez bilžukiem.
Cēlāmies agri, jo bija jābrauc kāds gabaliņš. Cits ap 4:00, cits ap 5:00. Tie, kas Kuldīgā uz vietas, tika regulāri pamodināti, pa ceļam piezvanot un apvaicājoties, kā ar veselību. Ar veselību, izrādās, bija švaki, tāpēc Māra Daiga diemžēl izvēlējās kabatslakatiņus pastaigas pa mežu vietā. Nu ko, gadās arī tā. Veselību Daigai! Ceram, ka zupīte viņai gāja pie sirds.
Pa ceļam novērtējām gan salnas rīta baltumu, gan lēcošo sarkano saulīti, gan staltbriežus ganībās, gan beidzamo rudens zeltu. Tik skaistu rītu dēļ ir vērts celties četros vai piecos, tie liek dvēselei dziedāt.
Pirmos trīs pārbaudāmos kvartālus izstaigājām salīdzinoši veikli. Meži bija slapji, pielijuši, tāpēc nācās brist, lēkt pāri strautiņiem, piezemēties ūdenī, cilpot kā zaķiem. Tiem, kam bija garie gumijas zābaki, pat ne vienmēr kājas palika sausas. Šajās vietās nekā no stārķiem un ligzdām.
Devāmies tālāk. Nākamajā pārmeklējamā teritorijā tika diskaverots vistu vanags. Tiesa, noslēpās no kameras. Vēlāk tika izpīpēta potenciālā viņa ligzdas atrašanās vieta. Izrādās, vistu vanagiem Latvijā visur klājas švaki. Izņēmums ir tikai Rīga un tās teritorijas. (Man personiski liekas, Suntažu vanagiem klājas labi, jo vismaz mūsu vistu harēms šovasar tika par 5 eksemplāriem samazināts. Bet varbūt tas bija cits plēsējs, tāpēc tad nu dziļi atvainojos vistu vanagiem, jo personiski klāt viņu pusdienās nebiju, tikai uzlasīju spalviņas.)
Visbeidzot lielākais un neskaidrākais mežu masīvs. Te kaut kur pa vidu Mārim Strazdam bija zināma melno stārķu vecā ligzda (nobrukusi jau sen), gan arī kāds jaunbūvētas ligzdas makets. Gajām uz tiem ar domu, ka pēc iespējas viss tiks izķemmēts, kaut arī mūsu rīcībā nebija rota Latvijas Bruņoto spēku karavīru. Bet tik neticīgi un savā ziņā skeptiski (iekšēji ticību nezaudējot) bijām. Veco ligzdu atradām. Tā tiešām pasen nobrukusi. Iztaustījām vecos pēļus (trūdus), novērtējām 250-gadīgo priedi, kuras zaros tā bija... un bridām tālāk.
Vienā mirklī mūsu Māris, izbrienot uz stidziņas, pēkšņi iesaucas: kas tad tā par ligzdu?! Skatos - nu nezinu, kas tā par ligzdu. Simba un Ligzdas gariņš arī skatās uz to ligzdu. Bet Māris Strazds gan zināja => nu tā tāču ir tā ligzda, ko meklējam!
Ligzdas koks patiešām interesants ar vairākām zaru arkām pāri ligzdai, kur vecākiem "pakūkot", bet jaunajiem mācīties lēkāt pa zariem. Apmēram 15m augstumā. Apakšā šī gada stārķu mēsli gan uz zemes, gan uz mazās eglītes šīgada skujiņām, kas diezgan droši liecina, ka te izaudzināta jaunā paaudze. Māris Strazds veica visus mērījumus un pētījumus, kas nepieciešami. Pārbaudīja koka vecumu, kas arī ir vairāk par 200 gadiem. Piefiksēja mūsu kā komandas dalībnieku vārdus, lai viss būtu ļoti oficiāli.
No sirds izpriecājušies, kad Māris Strazds bija pabeidzis savus pētījumus un pierakstus, vēl devāmies apskatīt beidzamo objektu - mācību jeb pagaidu ligzdas maketu. Tā tāda neliela un pussabrukusi arī tika diskaverota. Nekāda aktivitāte te nav bijusi, tāpēc bridām ārā no meža. Izbrišana no meža bija slapja un nedaudz nogurdinoša. Uzrāvām pat dziesmu "Mums nav laika ar līkumu iet...!"
Nu, beigu galā uz jūŗjiņas stāvkrasta tika uzvārīta super garda skābeņu zupiņa. Nezinu, kur mums tie vēderi tik ietilpīgi, bet gandrīz visu lielā katla saturu notiesājām.
Pa lielam, tāda fantastiska svētdiena bija...
Pievienojieties jūs citi citreiz ar!
Nedaudz sagurums, tāpēc reportāžas īsā versija bez bilžukiem.
Cēlāmies agri, jo bija jābrauc kāds gabaliņš. Cits ap 4:00, cits ap 5:00. Tie, kas Kuldīgā uz vietas, tika regulāri pamodināti, pa ceļam piezvanot un apvaicājoties, kā ar veselību. Ar veselību, izrādās, bija švaki, tāpēc Māra Daiga diemžēl izvēlējās kabatslakatiņus pastaigas pa mežu vietā. Nu ko, gadās arī tā. Veselību Daigai! Ceram, ka zupīte viņai gāja pie sirds.
Pa ceļam novērtējām gan salnas rīta baltumu, gan lēcošo sarkano saulīti, gan staltbriežus ganībās, gan beidzamo rudens zeltu. Tik skaistu rītu dēļ ir vērts celties četros vai piecos, tie liek dvēselei dziedāt.
Pirmos trīs pārbaudāmos kvartālus izstaigājām salīdzinoši veikli. Meži bija slapji, pielijuši, tāpēc nācās brist, lēkt pāri strautiņiem, piezemēties ūdenī, cilpot kā zaķiem. Tiem, kam bija garie gumijas zābaki, pat ne vienmēr kājas palika sausas. Šajās vietās nekā no stārķiem un ligzdām.
Devāmies tālāk. Nākamajā pārmeklējamā teritorijā tika diskaverots vistu vanags. Tiesa, noslēpās no kameras. Vēlāk tika izpīpēta potenciālā viņa ligzdas atrašanās vieta. Izrādās, vistu vanagiem Latvijā visur klājas švaki. Izņēmums ir tikai Rīga un tās teritorijas. (Man personiski liekas, Suntažu vanagiem klājas labi, jo vismaz mūsu vistu harēms šovasar tika par 5 eksemplāriem samazināts. Bet varbūt tas bija cits plēsējs, tāpēc tad nu dziļi atvainojos vistu vanagiem, jo personiski klāt viņu pusdienās nebiju, tikai uzlasīju spalviņas.)
Visbeidzot lielākais un neskaidrākais mežu masīvs. Te kaut kur pa vidu Mārim Strazdam bija zināma melno stārķu vecā ligzda (nobrukusi jau sen), gan arī kāds jaunbūvētas ligzdas makets. Gajām uz tiem ar domu, ka pēc iespējas viss tiks izķemmēts, kaut arī mūsu rīcībā nebija rota Latvijas Bruņoto spēku karavīru. Bet tik neticīgi un savā ziņā skeptiski (iekšēji ticību nezaudējot) bijām. Veco ligzdu atradām. Tā tiešām pasen nobrukusi. Iztaustījām vecos pēļus (trūdus), novērtējām 250-gadīgo priedi, kuras zaros tā bija... un bridām tālāk.
Vienā mirklī mūsu Māris, izbrienot uz stidziņas, pēkšņi iesaucas: kas tad tā par ligzdu?! Skatos - nu nezinu, kas tā par ligzdu. Simba un Ligzdas gariņš arī skatās uz to ligzdu. Bet Māris Strazds gan zināja => nu tā tāču ir tā ligzda, ko meklējam!
Ligzdas koks patiešām interesants ar vairākām zaru arkām pāri ligzdai, kur vecākiem "pakūkot", bet jaunajiem mācīties lēkāt pa zariem. Apmēram 15m augstumā. Apakšā šī gada stārķu mēsli gan uz zemes, gan uz mazās eglītes šīgada skujiņām, kas diezgan droši liecina, ka te izaudzināta jaunā paaudze. Māris Strazds veica visus mērījumus un pētījumus, kas nepieciešami. Pārbaudīja koka vecumu, kas arī ir vairāk par 200 gadiem. Piefiksēja mūsu kā komandas dalībnieku vārdus, lai viss būtu ļoti oficiāli.
No sirds izpriecājušies, kad Māris Strazds bija pabeidzis savus pētījumus un pierakstus, vēl devāmies apskatīt beidzamo objektu - mācību jeb pagaidu ligzdas maketu. Tā tāda neliela un pussabrukusi arī tika diskaverota. Nekāda aktivitāte te nav bijusi, tāpēc bridām ārā no meža. Izbrišana no meža bija slapja un nedaudz nogurdinoša. Uzrāvām pat dziesmu "Mums nav laika ar līkumu iet...!"
Nu, beigu galā uz jūŗjiņas stāvkrasta tika uzvārīta super garda skābeņu zupiņa. Nezinu, kur mums tie vēderi tik ietilpīgi, bet gandrīz visu lielā katla saturu notiesājām.
Pa lielam, tāda fantastiska svētdiena bija...
Pievienojieties jūs citi citreiz ar!
Last edited by La Marie on 23 Oct 2017 11:08, edited 1 time in total.
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
La Marie, paldies par interesanto stāstu
Vai pareizi sapratu, ka iespējamo ligzdas mežu "ķemmējāt" ejot viens no otra zināmā attālumā un vienkārši skatoties augšā? Vai arī tika dotas vēl kādas pazīmes, pēc kurām var saprast, ka tuvumā ir ligzda?
Vai pareizi sapratu, ka iespējamo ligzdas mežu "ķemmējāt" ejot viens no otra zināmā attālumā un vienkārši skatoties augšā? Vai arī tika dotas vēl kādas pazīmes, pēc kurām var saprast, ka tuvumā ir ligzda?
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
Jā, mēs gājām ķēdē, ieturot apmēram 10 m distanci.Vērotāja wrote: Vai pareizi sapratu, ka iespējamo ligzdas mežu "ķemmējāt" ejot viens no otra zināmā attālumā un vienkārši skatoties augšā? Vai arī tika dotas vēl kādas pazīmes, pēc kurām var saprast, ka tuvumā ir ligzda?
Protams, tikām izstruēti, kādos kokos potenciāli varētu būt ligzda, par mēsliem zem ligzdas koka, kā arī - ligzdas koka miza apakšā visā garumā ir nedaudz zaļgana.
Skatījāmies gan zem kājām, gan virs galvas, jo citādāk jau nevarēja.
Veiksme bija mūsu pusē.
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
Lielos vilcienos jau gan tikām aicināti pieiet pie jebkura potenciāla (liela tātad, lielāka par vidusmēra priedi) klāt un apskatīt no visām pusēm. Jo ligzda no vienas puses var nebūt redzama, bet no otras - redzama.
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
Vēl gribēju pateikt lielu paldies mūsu fantastiskajai komandai - ornitalogam Mārim Strazdam un forumiešiem - Simbai, Ligzdas gariņam un MĀRIM! Bez jums, mīļie, nu nekādi. Jūs esat lieliski!
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
La Marie, par šodienu īpašs paldies ir tieši Tev tieši Jo bez Tevis mēs tur šodien nebūtuLa Marie wrote:Vēl gribēju pateikt lielu paldies mūsu fantastiskajai komandai - ornitalogam Mārim Strazdam un forumiešiem - Simbai, Ligzdas gariņam un MĀRIM! Bez jums, mīļie, nu nekādi. Jūs esat lieliski!
Paldies Tev par šodienas pozitīvo un smaidu pilno kompāniju un aizvizināšanu un Mārim paldies par stafetes pārņemšanu
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
La Marie, brīnišķīgi tēlains apraksts, tikpat kā pati pabijusi... Tik rosinoši! Visiem paldies, foršie!
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
Tāds lepnums, it kā pati būtu bijusi Ak jūs, mīlīši!
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
Kāri kampju katru uzrakstīto vārdu . Malacīši, paldies !
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
La Marie, paldies par fotogrāfijām
Pie ligzdas koku identifikācijas bija minēts, ka ligzdas koku miza ir zaļgana. Interesanti kāpēc? Vai tādēļ, ka tiek "mēsloti"?
Un vēl interesanti - kādā nez veidā tie koku zari var saaugt šādos ķeburos?
Pie ligzdas koku identifikācijas bija minēts, ka ligzdas koku miza ir zaļgana. Interesanti kāpēc? Vai tādēļ, ka tiek "mēsloti"?
Un vēl interesanti - kādā nez veidā tie koku zari var saaugt šādos ķeburos?
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
Tieši putnu mēslojuma dēļ viņi apaug ar kaut kādu zaļu aļģi, kura saglabājas vēl vairākus gadus pat pēc putnu aiziešanas no ligzdas.Vērotāja wrote:La Marie, paldies par fotogrāfijām
Pie ligzdas koku identifikācijas bija minēts, ka ligzdas koku miza ir zaļgana. Interesanti kāpēc? Vai tādēļ, ka tiek "mēsloti"?
Un vēl interesanti - kādā nez veidā tie koku zari var saaugt šādos ķeburos?
Tādas ķeburainas priedes šajā pastaigas reizē redzējām diezgan daudz, taisni jābrīnās ka katrā no viņām nebija pa ligzdai.
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
Paldies, Māri
Varbūt ķeburainajām galotnes apskādētas un tāpēc zari auga uz sāniem?
Varbūt ķeburainajām galotnes apskādētas un tāpēc zari auga uz sāniem?
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
Ar saviem darbiem bju palaidusi šo notikumu garāmLa Marie wrote:Atradām!
Super, baigie malači! Paldies par fotogrāfijām un stāstījumu, bet, galvenais, par paveikto darbu!
Koks gan interesants ar saviem ķeburainajiem zariem, kā mākslīgiem, lai vieglāk ligzdu uzcelt
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
Lieli malači jūs visi pieci! Tiešām prieks, apsveicu!!
Paldies par interesanto reportāžu!
Paldies par interesanto reportāžu!
Re: Melnie stārķi Zemgalē, 2017 (Zīle un Ozols)
Ja pareizi sapratu, tad jūrmalā zupu strebjot tika nolemts šo ekspedīciju rīkot 5. novembrī. Un nevienam šeit nav jāuztraucas par pazušanu - visi atrodas viens otra redzamības zonā. Pie kaut cik pieņemamiem laika apstākļiem šis pasākums ir vienkārši kolosāla pastaiga pa mežu.Simba wrote:Tāks, mīlīši!
Pārceļam Madonas/Lubānas braucienu uz 4. vai 5. novembri
Gaidu ziņas no potenciālajiem līdzbraucējiem
Šajā maršrutā ir konkrēti zināms, ka eksistē šī ligzda /ir foto/, tikai nav zināms kurā vietā, apm. 6km. gara josla.
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/