Vērotāja wrote:Simba, lianaliesma,
aicinājumā lasīt komentārus pie tā "čiekuru raksta"
https://dabasdati.lv/forums/viewtopic.p ... 32#p164232 ietvēru domu, ka ja neskaita dažus entuziastus, kuri tur komentāros cīnās, lielākā daļa cilvēku neatbalsta Dabas draugu aktivitātes. Tāda pati situācija ir pie visiem rakstiem, kuri ir par šo tēmu.
Kāpēc? Tāpēc, ka Dabas aizstāvju aicinājumi nepieņemt grozījumus, cilvēks-parastais uztver kā aicinājumu nekopt mežu. Te kāds komentētājs būtībā pauž kopējo domu:
Ko iesaki, ja mežs ir mūsu dabas bagātība? Nedarīt neko? Ļaut tam augt kā pagadās? Tā rīkotos tikai slikts saimnieks.
Vai mums jau nepietiek ar bardaku citur?
Tas, ko visu laiku mēģinu pateikt - ir skaidrs ko grib mežrūpniecība (valsts). Ir skaidrs kāpēc tās puses argumenti ir meli, to lieliski ir argumentējis un iztirzājis Māris Strazds. Bet kāds ir "mūsu puses" piedāvājums? Uz ko mēs aicinām? Kādas izmaiņas likumprojektā vēlamies panākt?
Njā, es esmu pesimists - manuprāt, cīņa par dabas vērtību saglabāšanu (ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā) principā ir zaudēta. T.i. nerunājot varbūt pat par kaut kādiem konkrētiem lēmumiem un argumentiem par/pret tiem, bet tā vispārīgi - Latvijas sabiedrībai daba un dabas vērtības tās bioloģiskā izpratnē kopumā ir vienaldzīgas. Komentāri pie šāda veida rakstiem, kur dominē klajš stulbums un neizpratne par dabas procesiem, ir tikai tam pierādījums. Dabiski meži ar superīgu bioloģisko daudzveidību (sākot ar putniem un beidzot ar kukaiņiem, sēnēm u.c. organismiem)? Sapuvuši brikšņi, kas nevienam nav vajadzīgi. Atmirusi priede? Sapuvis, nekam nederīgs baļķis (nevis mājvieta desmitiem sugu kukaiņu vēl vairākus desmitus gadus pēc koka 'nāves'). Utml. Vecam sunim jau jaunus trikus neiemācīt - t.i. pašreizējai paaudzei (25-70 g.) iemācīt un iestāstīt, ka Latvijas mežos un pļavās arī slēpjas un dzīvo tādas vērtības, ko nevar naudā izmērīt, praktiski nav iespējams. Ja cilvēks jautā, kāds man ir labums no tā, ka Latvijā dzīvo ap 60 krāšņvaboļu vai 130 koksngraužu sugu? Pārdot jau šos kukaiņus nevar? Nevar. Vai kāda no sugām ir tāda, kas dzīvo tikai un vienīgi Latvijā? Nē nav - pazudīs no Latvijas, visticamāk turpinās dzīvot citur. Pat mazie ērgļi - nu nebūs 3500 pāri, bet 300-500? Kāda starpība? Līdz ar to - vērtība jau ir tikai tāda 'emocionāla'. Vidējam cilvēkam tiešām ir vienalga - cik kukaiņu vai putnu sugas Latvijā dzīvo vai dzīvos nākotnē. Vajadzētu strādāt ar jauniešiem skolās, bet nu mūsdienu tehnoloģiju laikmetā pat visinteresantākais bioloģijas skolotājs (un tādu jau ir mazums) diez vai spēs iepotēt bērniem kaut kādu spēcīgu pamat izpratni par ekoloģiju, meža bioloģisko vērtību u.c. lietām, kas rosinātu viņā domas par to, ka ē - tā taču mēs attiekties pret savu dabu nedrīkstam. Vajadzētu audzināt ģimenē, bet atgriežamies pie fakta, ka esošā paaudze principā ir 'zudusi' un visticamāk savam bērnam mācīs to pašu ko viņš pats zin - atmiris koks mežā = sapuvis koks, mežs ar brikšņiem = nevērtīgs un nekopts mežs. Apburtais loks no kā īsti neredzu variantus kā izrauties. T.i. es pats cenšos rakstīt blogā un visādi citādi šur un tur stāstīt/rādīt par kukaiņu daudzveidību Latvijā. T.i. nevar jau cilvēkam rasties doma, ka vajag kaut ko aizsargāt, ja viņš nezin ka Latvijā kaut kas tāds vispār ir saprotams. Bet nu to jau lasa tikai šaura mērķauditorija kam tas interesē - jāmēģina izlauzties plašākā auditorijā? Droši vien, bet pret LVM u.c. mežsaimniecības daudzmiljonu budžeta PR mašinēriju diez vai tas būs līdzēts. Atliek vien paskatīties kādu 'pielaizītu' tēlu rāda mammadaba.lv un skaidrs - sabiedrības viedoklis par LVM ir vairāk kā pozitīvs. Kāds raud par sēņu vietu izciršanu? Uzreiz mammadaba saka - bet mūsu sakoptajos mežos taču sēnes ir vieglāk lasīt kā nekoptos 'dabisko mežu' brikšņos un bebrainēs? Cilvēks padomā - bet tiešām! Un savā ziņā jau LVMs nemelo - sēņu vietas LVM mežos būs vēl gadu desmitus un simtus uz priekšu. Ko tad 'vidējam' cilvēkam vairāk vajag! Tak ne jau koksngraužu sugu daudzveidību - sēnes, ogas un meža taku kur 3x mēnesī aizbraukt uz stundu pastaigāt un ar suni izskraidīties, smuku sakoptu ezermalu kur papeldēties un pikniku uztaisīt un varbūt pamakšķerēt.
Vārdu sakot - grozi kā gribi, nākotni es neredzu īpaši krāsainu. Visu cieņu Viesturam Ķerum, Mārim Strazdam, Jānim Priedniekam, Jānim Rozītim u.c. aktīvistiem, kas vismaz publiski cenšas aktīvi iestāties pret 'mašinēriju', bet nu tas nebūs līdzēts. Es pats šai cīņai sen jau būtu atmetis ar roku. Pēdējā laikā esmu apjautis, ka laikam vienīgā nākotnes cerība ir, ka vienkārši izdodas saglabāt esošās aizsargājamās dabas teritorijas (ko droši vien ar laiku LVMs tā vai citādi pagriezīs kā kaut kādu baigo kompromisu - lūk, mēs taču tās Jums neatņemam, ko Jūs vēl gribat?) lai nu cik tādas mums tagad nebūtu + kādu turpmāko 10-20 gadu laikā varbūt jāmēģina maksimāli izcīnīt un izveidot kādas jaunas (vai kā dabas liegumus, vai mikroliegumus vai kādā citā formā). Tās aizsargājamās dabas teritorijas tad arī būs tās vienīgās vietas, kur pēc 30-50 gadiem varēsim ieiet un mēģināt atrast tās 130 koksngraužu sugas - pārējais būs izcirtumi, jaunaudzes un 10-50 gadu veci meži, kam bioloģiskā vērtība no putnu, kukaiņu u.c. organismu viedokļa būs maza (taču LVM varēs sist pie krūts, ka mežu platības taču nesamazinās, jo lai vai tur izcirtums, jaunaudze - tas ir mežs). Un sabiedrības vairākumam jau ar to pilnībā pietiks.