Melno stārķu migrācija 2015-2021

[Emotion]

"Mežavairogos" uzņem savvaļas dzīvniekus un protams ārstē, ja vajag.

[Made]

No raksta:
Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai, un vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, neitralizēšanu/iemidzināšanu. Vietējām pašvaldībām pēc Dzīvnieku aizsardzības likuma prasībām būtu jāizveido un jāuztur dzīvnieku patversmes, jāizķer, jāizmitina un jāaprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušie savvaļas dzīvnieki vai jāslēdz līgumi ar fizisko vai juridisko personu par šādu dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi.

Latvijā nav speciālu savvaļas dzīvniekiem paredzētu patversmju vai rehabilitācijas centru. Zooloģiskie dārzi un dzīvnieku patversmes iespēju robežās pieņem arī savainotus savvaļas dzīvniekus un veic to ārstēšanu, taču jāsaprot, ka ne vienmēr šādas iespējas ir pieejamas tuvākajā patversmē vai zooloģiskajā dārzā, tāpēc iepriekš ar patversmi vai zooloģisko dārzu vēlams sazināties.

Dabas aizsardzības pārvalde nepieciešamības gadījumā konsultēs iedzīvotājus par rīcību ar atrastajiem savainotajiem savvaļas dzīvniekiem, tai skaitā stārķiem, un to turēšanas apstākļiem, kā arī normatīvo aktu prasībām, kas jāievēro, ja izvēlas mājās turēt/izbarot stārķi. Tomēr iestādes speciālisti uzsver – ja izvēlaties savvaļas dzīvniekam palīdzēt, izvērtējiet savas iespējas un to, vai palīdzība dzīvniekam/putnam tiešām nepieciešama. Ja dzīvnieku pēc ārstēšanas/izbarošanas nav iespējams atlaist savvaļā, informāciju par tuvākajām piemērotajām savvaļas dzīvnieku turēšanas vietām, var iegūt Dabas aizsardzības pārvaldē.
http://rekurzeme.diena.lv/vietejas-zina ... rki-102943

No Dzīvnieku aizsardzības likuma
4.pants. (1) Aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tas ir:
..
4) dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī;
...
39.pants. Vietējās pašvaldības izveido un uztur dzīvnieku patversmes, izķer, izmitina un aprūpē izķertos un atsavinātos mājas (istabas) dzīvniekus, kā arī izmitina un aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus vai slēdz līgumu ar fizisko vai juridisko personu par šādu dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi.
(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)
http://likumi.lv/doc.php?id=14940

Es zinu tikai to, ka Rīgas pašvaldība bija/ir noslēgusi šādu līgumu ar Beinerta klīniku un zinu personīgi par diviem gadījumiem, kad viņi pieņēma bez maksas ārstēšanā Rīgā savainotu vārnu (pirms vairākiem gadiem) un lauku piekūnu (nupat nesen). Viņu mājaslapā gan nekas par to nav atrodams tāpat es nezinu par tās vārnas tālāko likteni (atradēja solījās to savākt, ja nebūs atlaižama savvaļā, par piekūnu laikam nebija šādu runu).

Un noteikti jāpiezvana Dabas aizsardzības pārvaldei

[Made]

Vēl ir šis veikums
http://dabasdati.lv/forums/viewtopic.php?f=19&t=1169

lianaliesma- super bildīte un ziņa!

[Vērotāja]

Vēl ir šis veikums
http://dabasdati.lv/forums/viewtopic.php?f=19&t=1169

Tā ir sertificēta rehabilitācijas stacija. Uģis neārstē, bet palīdz atkopties. Bet uz atklāšanu bija zoodārza pārstāvji un tas jūras ērglis bildēs arī nācis no zoodārza pacientiem. Zoo viņš ir izārstēts, taču lidot nekad nevarēs, tāpēc vadīs savas dienas tajā centrā līdz mūža galam.

[Made]

Iespējams, ka tieši rehabilitācijas vietu vajag vairāk (spriežot pēc dzirdētā jautājuma pirms ārstēšanas uzsākšanas - vai ņemsiet pie sevis to vārnu, ja kas..)

[Made]

Tilapija

Iespējams, ka daļa no apraksta par audzēšanu, izplatību un leģendām pieder Nīlas tilapijai (Nile tilapia, lat Oreochromis niloticus), kura, tāpat kā meklētā “sarkanvēdera” jeb Tilapia zillii, pieder Cihlīdu (Cichlidae) dzimtai, bet abām ir daudz mīļvārdiņu sinonīmu..

Tilapija ir visizplatītākā zivs pasaulē. To ēda jau faraonu laikos. Saskaņā ar leģendu, šo zivi Jēzus dalīja saviem sekotājiem pie Galilejas jūras. Tilapijas nosaukums angļu valodā parādījies jau kopš 1849. gada. Tā pazīstama arī kā Sv. Pētera zivs. (Konkrēti šeit es lasīju par Nīlas tilapiju http://receptes.tvnet.lv/vardnica/zivis ... /tilapija/, bet citās saitēs par sv. Pētera zivi sauc “zillii” tilapiju).

Tilapiju saimnieciskām vajadzībām audzē 50 valstīs visā pasaulē un tā ir pieejama visu gadu par mērenām cenām. To audzē Ekvadorā, Kostarikā, Kolumbijā, Hondurasā, Brazīlijā, ASV dienvidos un rietumos. Tropiskā klimata joslas zemēs (Hoondurasā, Papua-Jaungvinejā, Filipīnās, Indonēzijā) šie projekti ir “zaļie” jeb videi draudzīgi, jo nav nepieciešama enerģija, lai uzturētu baseinā tropu temperatūru. Mērenās joslas zemēs ilgtspējīgi būtu izmantot siltumu no rūpnīcu un spēkstaciju ražošanas atkritumiem (zemāk ievietotajā videosaitē zemūdens ceļojums ar tilapijām notiek Smoļenskas atomstacijas ūdenskrātuvē).

Tilapiju audzēšana ir vienkārša un ienesīga – tās ir visēdājas, mazuļiem nav planktona fāzes (nezinu, ko tas nozīmē – var apēst jau kaut ko lielāku par planktonu?), labi panes augstu apdzīvotības blīvumu, strauji aug, garšīga.

Dažos reģionos tās audzē rīsu laukā – ielaiž rīsu stādīšanas laikā un rīsu ražas laikā arī zivis sasniegušas ēdamo lielumu (12-15 cm).

Atšķirībā no lašiem, kas atkarīgi no augsta proteīna satura barības (zivis, gaļa) komerciāli nozīmīgo sugu tilapijas ir veģetārietes un ēd dārzeņus vai graudaugus – parasti gan tās sauc par visēdājām (omnivores), lai gan ēdienkartē tikai pirmā sastāvdaļa raisa asociācijas ar faunas pārstāvjiem – tilapijas barojas galvenokārt no planktona, šķiedrveida aļģēm, ūdens makrofīta un citiem augiem. Tā rezultātā, savvaļas tilapijās neuzkrājas toksīni. Zivjaudzētavās tilapiju galvenokārt baro ar graudiem.

Komerciāli audzē tikai vīriešu kārtas tilapijas, lai izvairītos no liela skaita mazu zivtiņu nozvejas dīķī (interesanti, kurā brīdī viņi tās šķiro).

Tropu un subtropu zemēs vairākas tilapiju sugas, tostarp arī “zillii” kļuvušas par nopietnu problēmu kā invazīva suga.

ASV tilapija ir piektajā vietā no vispatērētākām zivīm. Pasaulē tilapija ir trešais nozīmīgākais zivju akvakultūras produkts pēc karpas un lašu dzimtas zivīm, tāpēc tilapijas minētas kopā ar lašiem un karpām kā zivs, ar kurām tiek veikti ģenētiskie eksperimenti vairākos zinātnes virzienos:
- uzlabot komerciālai izmantošanai raksturīgās iezīmes;
- izmantot kā bioreaktoru biomedicīniski svarīgu olbaltumvielu attīstīšanai;
- izmantot kā ūdens piesārņojuma mērīšanas indikatorsugu;
- izstrādāt jaunus dzīvnieku modeļus (ne zīdītājus);
- funkcionālās genomikas pētījumi.
Līdz ar to notiek karstas diskusijas, lai nepieļautu GMO pārtikā, tāpat notiek kustība pret iespējamo piesārņojumu un par zivju labturību.

Tilapija ir viena no populārākajām zivīm zivju restorānos un zivju tirdziņos. Tā ir vidējās klases zivs, ko pārdod veselu vai kā fileju. Tai ir sulīga gaļa, ar vieglu un saldu garšu. Jēla gaļa ir sārta, pie ādas nedaudz tumšāka, vārīta – balta. Zivs ir nedaudz ar pārslainu tekstūru. Tilapija ir barojoša un veselīga, ar daudz proteīniem un zemu tauku saturu.

Krieviski tilapijas parādās akvārija zivtiņu aprakstos, bildēs un video Тиляпия Зилля / Аквариумные рыбки; Семейство рыб: Семейство Цихловые, или Цихлиды (Cichlidae). Латинское название: Tilapia zilli). Akvārija zivtiņu (aha, 15-20cm lielas!) apraksts tik mīlīgs (par tēviņu spilgtāk, jo “viņas” ir mazākas un blāvākas): "Zivtiņas pamatkrāsa – no sudraboti pelēkas līdz tumši olīvzaļai, bieži ar iezaļganu, dzeltenīgu vai sarkanīgu spīdumu. Kāzu tērps kontrastaināks – vīnsarkans ar zeltu un zaļganumu, melnu vēderiņu, izteiktākām joslām. Galva un žaunu vāki zaļi, krūšu daļa un pavēdere tumši, spuras brūnganas. Muguras spura – ar dzeltenu plankumu."

Ir pieejami vairāki video ar lieliem akvārijiem (500 l un vairāk; 200 l minimāli), kuros ir dažādu sugu skaistas daudzkrāsainas cihlīdas (World's Greatest relaxing African Cichlid Aquarium https://www.youtube.com/watch?v=XPybKZkH1CQ) un pēc tam ir labi, ja spējam papriecāties arī par zemūdens ceļojumu pa mērenās joslas dabisko ūdenskrātuvi kopā ar savvaļas tilapijām (tiesa, video nobeigumā autors aizrāvies ar citu ūdens iemītnieku https://www.youtube.com/watch?v=MA0Yh6_mkBM).

[Made]

Bildē akvārija zivtiņa ir apakšā vidū, bet pa labi ir veltījums Mārim – Nīlas tilapiju loms Iedomājos, ka viņš tur sēž un makšķerē, gaidīdams melnās ceļotājas

[Lianaliesma]

Iespējams, ka tieši rehabilitācijas vietu vajag vairāk (spriežot pēc dzirdētā jautājuma pirms ārstēšanas uzsākšanas - vai ņemsiet pie sevis to vārnu, ja kas..)

Vērotāj, vai varam lūgt Uģi Bergmani mums pastāstīt, kā viņiem tur klājas?

[Lianaliesma]

27.oktobris
Nespēju mierīgi domāt par Feju... cik tālu līdz ūdenim, naktij pienākot...

[Vērotāja]

27.oktobris
Nespēju mierīgi domāt par Feju...

Viņa tomēr pārlidoja? Tā jau ir puse veiksmes, jo kā Māris Strazds vakar rakstīja - "Arī viņas pēdējais punkts ir virs jūras un jācer, ka pa šodienas atlikušo gaišo laiku viņai izdosies sasniegt Krētu vai kādu citu salu, kur pārnakšņot."
Cik sapratu, viņi tumsā nespēj lidot.

[Lianaliesma]

Feja kopš vakardienas pieveikusi 748 km pāri Vidusjūrai un tuksnesim... Kāda malacīte!

Droši vien tas nav vairs tālu līdz Sivas oāzei



http://www.geo.lu.lv/uploads/media/Afri ... rga_01.pdf

Interesants apraksts par Sivas oāzi http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/5 ... vilinajums

[Simba]

Feja kopš vakardienas pieveikusi 748 km pāri Vidusjūrai un tuksnesim... Kāda malacīte!

Tiešām malacis, milzīgs prieks par viņu
Šobrīd viņa ir starp divām oāzēm, ļoti, ļoti jātur īkšķi, lai viņai izdodas ātri kādu atelpas vietiņu sev atrast

[Emotion]

Feja kopš vakardienas pieveikusi 748 km pāri Vidusjūrai un tuksnesim... Kāda malacīte!

vai tā var būt?? pārāk liels tas skaitlis...\loti liels.

[Made]

Jā, Emotion, tāds attālums patiešām liekas neticams, bet pēc Gora datiem tā sanāk. Kad es mērīju ar lineālu kartē, man pat vairāk sanāca (jo lielāks mērogs, jo vairāk ). Domājams, ka, rupji rēķinot, viņas ceļš virs jūras ir nepilni 400 km un tātad pa tuksnesi ap 350. Līdz Nīlai tuvākais attālums varētu būt (lielākais pēc lineāla, mazākais - koriģēts ar Gora rezultātu attiecību pret lineālu) 430-550 km, bet, ja viņu vilks "pa kreisi" (kā Eiropā), tad Nīla strauji attālinās - līdz Asyut jau kādi 500-640 km, bet, ja lidos patreizējā virzienā, tad Nīla jau būs 850-1100 km attālumā.

Iespējams, ka viņai Nīlu nemaz nevajag - aizlidos pa oāzēm vien. Paskat, ir sastopami pat mākslīgie avoti - attēlā divi augšējie ir no Šivas oāzes apkārtnes - viens mākslīgs, bet otrajā viducī kaut kas "verd" - vai nu arī mākslīgs, vai tāds pats karstais avots kā zem tā redzamais no otra - Gara oāzes apkārtnes.
Apakšējie divi ir no Bawiti un El-Harra oāzes apkārtnes, kur tam ceļam gals redzams. Patiesībā ceļš iet tālāk, tikai uzreiz uz augšu, uz Kairu, un nav iespējams aprēķināt attālumu līdz Nīlai.

Vienlaikus man šķiet, ka viņa jau ir pietiekami labi ielidojusi Āfrikā - ja būtu turējusies pa kreisi kā AT901, tad būtu grūtāk.

[Sandra L.]

Kāds prieks par Feju!
Vakar vīrs teica: "Viņa taču ir feja, tātad pārlidos jūru."
Tagad jātur īkšķi, lai nonāk līdz ūdenim!
Zuzīte malacīte arī Āfrikā Kā izskatās viņas lidojuma apkārtne?

[Sunshine]

Video nosaukumā ir gan Upenes vārds, gan fotogrāfa un video autora Giora Leitner vārds, gan zivju dīķu Neve Eitan nosaukums, kur viņa fočēta.... ar visu gredzena numuru OC4R...

Kāds prieks, liels paldies par šo video! Ja vēl tikai video varētu atšķirt, kura no visiem viņa ir

Liels paldies arī Madei, lianaliesma un citiem par bezgala atraktīvajiem, saistošajiem melno stārķu ceļojumu aprakstiem un bildēm!

[Maz-ko-zinu]

Video nosaukumā ir gan Upenes vārds, gan fotogrāfa un video autora Giora Leitner vārds, gan zivju dīķu Neve Eitan nosaukums, kur viņa fočēta.... ar visu gredzena numuru OC4R...

Kāds prieks, liels paldies par šo video! Ja vēl tikai video varētu atšķirt, kura no visiem viņa ir

Var atšķirt, diezgan viegli - viņai ir raidītājs uz muguras.

[Lianaliesma]

Kāds prieks, liels paldies par šo video! Ja vēl tikai video varētu atšķirt, kura no visiem viņa ir

Sunshine, var redzēt - viņa ir kadra vidusdaļā, līdzīgi kā fotogrāfijā, un ar gredzenu ap kājiņu! Jā, un raidītājs uz mazās muguriņas!

[Lianaliesma]

Māra Strazda jauns komentārs Feja made it!, šoreiz angliski (pagaidām)! http://www.goris.lv/en/feja-made-it/#

Īsumā...
Feja to paveica!
Satriecošas ziņas par Feju!... vakar vēl virs Peloponēses, šorīt jau Lībijā! Feja lidojusi visu nakti 450km pāri Vidusjūrai un 300 km pāri Sahārai virzienā uz Nīlu. Precīzus lidojuma datus iegūsim vēlāk...tomēr liekas, ka šis varētu būt rekords melno stārķu lidojuma ilgumam un iespējams, pirmais nakts lidojums. Vēl tiks apjautāti Māra S. kolēģi...
Zuze vakar ielidojusi Āfrikā un virzās Nīlas virzienā, pavisam nedaudz priekšā Fejai.
Upene joprojām Izraēlas zivju dīķos, Sarma - Turcijas (sāls?) ezeros. Kate ārpus uztveres zonas.


Māris Strazds October 27, 2015

After alarming news of yesterday I was somehow worried to look at the current situation, particularly that of Feja. The news were “killing”… Her last point was south of Peloponnese off the coast of Greece, her first point of this morning was … in Libya! That means without any doubt that she has been flying all night long, covering some 450 km over the Mediterranean and after having done that she made another 300 km across Sahara in direction towards Nile today. Precise distance (and more important – elevation and time schedule of her flight) we will get only when her full data will become available at the first download but this is close to daily record flight of Black Stork and possibly the first evidence of a night flight. I do ask for comments / corrections from other stork researchers if I’m wrong!

In this way Feja has “cut” some 500 km of extra flight around Mediterranean compared to the distance covered by Zuze. Zuze entered Africa yesterday as expected and is heading toward Nile, only a little ahead of Feja. Upene is still exploring fishponds in Israel, Sarma – some (salt?) lakes in Turkey. Kate is “off-line”, also as expected.

[Simba]

Paldies, lianaliesma, par šo info, paldies, paldies, paldies!!!