Dažāda informācija par melnajiem stārķiem 2019-2025

[Lianaliesma]

storkgirl, jāvēršas pie Levita&CO kā runas vīra, kas idejiski, vispārcilvēciskās un juridiskās kategorijās spēj formulēt nepieļaujamus likuma pantus, kuru rezultātā var tikt nodarīts neatgriezenisks zaudējums dabai, līdz ar to sabiedriskajam labumam, tuvākā vai tālākā nākotnē. Un tad jau dabas zinātņu speciālisti var vētīt punktu pa punktam un ikreiz jābūt gataviem pierādīt kādas augu vai dzīvnieku sugas apdraudējumu tuvākā vai tālākā nākotnē ar skaitļiem.

Egils Levits

Dabas un vides aizsardzība ir pirmo reizi 2014.gadā arī uzņemta Satversmē. Satversmes preambula paredz, ka ikvienam ir pienākums rūpēties par vidi un dabu. Tas ir pirmo reizi, ka šāds pienākums ir uzņemts Satversmē juridiskā tekstā. Ko tas nozīmē. Tas ir vispirms morāls pienākums.
...
Tev savas personiskās intereses, piemēram, ekonomiskās intereses, peļņas gūšanas intereses, ir jāsaskaņo ar visas sabiedrības interesēm. Un tu nevari vienkārši teikt, savas peļņas dēļ es tagad darīšu šo un to, tas ir jāsaskaņo, un pie šīs saskaņošanas pieder arī tas, ka es savu peļņu un savas ekonomiskās intereses varu gūt tikai tādā veidā, kas neskar sabiedrības kopējo labumu. Sabiedrības kopējais labums ir politisks jēdziens, ir morāls jēdziens, bet tas ir arī juridisks jēdziens, kas ir ietverts Satversmes preambulā. Tas nozīmē, ka lai ko es daru, darbībām jābūt tādām, kas dod pienesumu sabiedrības kopējam labumam, pie kā pieder arī vide un daba, vai vismaz netraucē vai nerada zaudējumus.
...
Šodien mēs varam teikt, ka cilvēks diemžēl ir "uzvarējis" dabu. Šodien cilvēks ir spēcīgs, daba vāja. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir apzināti jāaizsargā tas, kas palicis pāri no dabas. Tagad, šodien, cilvēkam ir uzdevums, jauns uzdevums visā cilvēces vēsturē dabu aizsargāt. Tas nebija 18. gadsimtā, tas nebija pirms 1000 gadiem. Šodien tas ir jauns uzdevums. Tas ir apzināts uzdevums. Tas ir politisks uzdevums. Tas ir juridisks uzdevums. Tas ir morāls uzdevums. Tas mums pašiem ir jāapzinās, un šī uzdevuma sajūta jādod tālāk nākamām paaudzēm.

[Lianaliesma]

Tomēr - to pulks ir krietni liels:

Sabiedriskajai iniciatīvai «100 kailcirtes Latvijas simtgadei» pievienojies biedrības «Zemes draugi» projekts «Ilgtspējas skola», Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, biedrība «Zaļā brīvība», Latvijas Ornitologu biedrība un Vides aizsardzības klubs.

Kā ar Dabas aizsardzības pārvaldi?

[Lianaliesma]

http://jauns.lv/raksts/bizness/263581-m ... tremistiem

[Mīce]

Nu re, tāds prieks, es vakar mājās kā traka bļāvu "urrā" , kad uzzināju, ka esam vismaz šoreiz panākuši savu!Teikšu godīgi- neticēju mums labvēlīgam rezultātam! Prieks, ka mūsu tomēr ir tik daudz, ka spējam ietekmēt pie varas esošos mantraušus!

[puke]

Man gribētos būt piesardzīgākai. Šis MIB paziņojums vēl nenozīmē, ka Zemkopības ministrija neko vairs nelems. Viņi tikai aicina, ir apvainojušies un publiskajā telpā lej samazgas... Laiks rādīs vai šādi tik vienkārši viņi atkāpsies.

[Simba]

Kā ar Dabas aizsardzības pārvaldi?

DAP ir valsts pārvalde. Pieņemu, ka tā ir iestāde, kas nevar kost rokā, kas to baro.

http://jauns.lv/raksts/bizness/263581-m ... tremistiem

Savukārt šeit es ar diezgan lielu garantiju varu minēt, ka vislielākais aizvainojums viņiem ir pret M.Strazda atšifrējumu, kur izrādās, ka MĪB pārstāv 0.28% daļu no visiem Latvijas mežu īpašniekiem (nevis pat knapos 5%) un nevienu no piejūras mežu īpašumiem, par kuriem tā iestājās. Un šobrīd, kad visa viņu ambrāža ir pārsprāgusi kā balons, tad vienīgais, kas atliek, ir publiski mētāties ar samazgām. Man subjektīvi šī upura loma liek tikai pasmīnēt par šiem apvainotajiem nabadziņiem. Un dod konstruktīvu drosmi un spēku turpmākam.
Dīvaini tik, ka šis atsaukums parādījās tieši pēc M.Strazda pēdējiem komentāriem Dienas raksta sakarā, kur facebookā V.Ķerus uzaicinātie MĪB pārstāvji izteikties tā arī pazuda ar bālu attaisnojumu: "Mums sapulce..."

Un gandrīz vienmēr konstruktīvisms tiek slīcināts emocijās.

- tā saka nabaga aizvainotais Kristaps Klauss. Bez nevienas emocijas

Un publiskais fui! ir visām avīželēm un ziņu portāliem, kas šobrīd štancē vienas puses "aizvainojumu", nevis kā žurnālistikai pienākas - saliekot divus viedokļus vai divus argumentus kopā, tādējādi izveidojot vienotu stāstu

[Simba]

Man gribētos būt piesardzīgākai. Šis MIB paziņojums vēl nenozīmē, ka Zemkopības ministrija neko vairs nelems. Viņi tikai aicina, ir apvainojušies un publiskajā telpā lej samazgas... Laiks rādīs vai šādi tik vienkārši viņi atkāpsies.

Aizkulisēs Māris Strazds arī saka, ka pienāks arī pirmdiena. Taču šis ir devis spēkus tai pirmdienai. Un ticību, ka kopā mēs tiešām varam. Ir tikai jāgrib. Un jāatbalsta vienam otru šai procesā.

[puke]

Un publiskais fui! ir visām avīželēm un ziņu portāliem, kas šobrīd štancē vienas puses "aizvainojumu", nevis kā žurnālistikai pienākas - saliekot divus viedokļus vai divus argumentus kopā, tādējādi izveidojot vienotu stāstu

Jā, pilnīgi pievienojos. Ir sanācis lv presē strādāt dažādās redakcijās, bet tā paviršība, veidojot materiālus, un nevēlēšanās iedziļināties ar katru mirkli pieņemas spēkā. Īpaši sarūgtināja Meļņika kungs...

[Vērotāja]

storkgirl, jāvēršas pie Levita&CO kā runas vīra, kas idejiski, vispārcilvēciskās un juridiskās kategorijās spēj formulēt nepieļaujamus likuma pantus, kuru rezultātā var tikt nodarīts neatgriezenisks zaudējums dabai, līdz ar to sabiedriskajam labumam, tuvākā vai tālākā nākotnē. Un tad jau dabas zinātņu speciālisti var vētīt punktu pa punktam un ikreiz jābūt gataviem pierādīt kādas augu vai dzīvnieku sugas apdraudējumu tuvākā vai tālākā nākotnē ar skaitļiem.

Egils Levits

Dabas un vides aizsardzība ir pirmo reizi 2014.gadā arī uzņemta Satversmē. Satversmes preambula paredz, ka ikvienam ir pienākums rūpēties par vidi un dabu. Tas ir pirmo reizi, ka šāds pienākums ir uzņemts Satversmē juridiskā tekstā. Ko tas nozīmē. Tas ir vispirms morāls pienākums.
...
Tev savas personiskās intereses, piemēram, ekonomiskās intereses, peļņas gūšanas intereses, ir jāsaskaņo ar visas sabiedrības interesēm. Un tu nevari vienkārši teikt, savas peļņas dēļ es tagad darīšu šo un to, tas ir jāsaskaņo, un pie šīs saskaņošanas pieder arī tas, ka es savu peļņu un savas ekonomiskās intereses varu gūt tikai tādā veidā, kas neskar sabiedrības kopējo labumu. Sabiedrības kopējais labums ir politisks jēdziens, ir morāls jēdziens, bet tas ir arī juridisks jēdziens, kas ir ietverts Satversmes preambulā. Tas nozīmē, ka lai ko es daru, darbībām jābūt tādām, kas dod pienesumu sabiedrības kopējam labumam, pie kā pieder arī vide un daba, vai vismaz netraucē vai nerada zaudējumus.
...
Šodien mēs varam teikt, ka cilvēks diemžēl ir "uzvarējis" dabu. Šodien cilvēks ir spēcīgs, daba vāja. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir apzināti jāaizsargā tas, kas palicis pāri no dabas. Tagad, šodien, cilvēkam ir uzdevums, jauns uzdevums visā cilvēces vēsturē dabu aizsargāt. Tas nebija 18. gadsimtā, tas nebija pirms 1000 gadiem. Šodien tas ir jauns uzdevums. Tas ir apzināts uzdevums. Tas ir politisks uzdevums. Tas ir juridisks uzdevums. Tas ir morāls uzdevums. Tas mums pašiem ir jāapzinās, un šī uzdevuma sajūta jādod tālāk nākamām paaudzēm.

lianaliesma, manuprāt tā ir vienkārši lieliska ideja vērsties pie Levita kunga. Jo Levita kungam ir svars un autoritāte sabiedrībā un arī varas galā; tāpat viņš ir jurists ar loģiskiem un juridiski precīziem domas formulējumiem. Un, protams, Levita kungu neviens žurnālists, MIB, ZM neuzdrošināsies nosaukt par nopirktu zaļo ekstrēmistu vai līdzīgi. Viņā ieklausās un katram viņa publiski paustam vārdam ir nozīme.

[Vērotāja]

Pievērsos retāk apmeklēto portālu portālu pārskatīšanai un uzdūros šim rakstam. Šī informācija man līdz šim nebija zināma:

29. novembra valdes sēdē Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes locekļi ieņēma stingru nostāju gaidāmo mežu ciršanas grozījumu lietā, aicinot ministriem Raimondam Bergmanim un Andai Čakšai, kā arī zaļajiem Saeimas deputātiem iestāties pret virzītajiem MK noteikumu grozījumiem par koku ciršanu mežā.
Pilns raksts portālā pietiek.com
https://pietiek.com/raksti/latvijas_zal ... rsanu_meza

[Zinta]

Vakar bija raidījums krievu valodā Ļičnoje delo par šo tēmu, otrajā daļā.
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.12.2017 ... .id113348/
Varbūt var šīs saites kaut kur apkopot, jo man jau šķiet pārāk viegla tā piekāpšanās un grozījumu virzības atsaukšana.

[Vērotāja]

Zinta, domāju, ka apkopot nav nepieciešamības, jo diskusijas ar saitēm aizņem vien dažas lapas un tāpat ir pietiekoši viegli atrodamas.

Kas attiecas uz likumprojektu, Zintas ievietotā sižeta pēdējais teikums varētu būt viena no iespējamām atbildēm, kāpēc virzība apturēta.
Lai gan vispār joprojām ir pārāk maz informācijas par aizkulišu argumentiem.

[Simba]

Jaunums par raidītāju ietekmi uz putniem

Ņemot vērā, ka daļu sabiedrības joprojām māc šaubas par raidītāju ietekmi uz melno stārķu izdzīvošanas spējām, piedāvājam apkopojumu:

Tad, kad sāka lietot pirmos raidītājus dažādu dzīvnieku migrāciju izpētei, tos patiešām varēja saukt par eksperimentiem, taču tas notika krietni pirms mobilo telefonu ēras ienākšanas cilvēku ikdienā. Attālā izsekošana kļuva iespējama tad, kad 1978. gadā sāka darboties zinātnisko satelītu sistēma ARGOS (Advanced Reserch Global Observation Sattelite). Argos platformas raidītāja uztvērējs (Argos Platform Transmitter Terminal; saīsināti PTT), kā oficiāli sauca pirmos lietotos raidītājus, strādāja tikai šajā sistēmā (Tuvāka informācija https://en.wikipedia.org/wiki/History_o ... technology). Pēc GSM (Global System for Mobile Communications) tehnoloģijas aprakstīšanas 1998. gadā, sākās uz šīs platformas bāzētu daudz precīzāku raidītāju izstrāde un lietošana.

Raidītāju pārbaudēs, strādājot gan ar putniem, gan zīdītājiem, gan uz sauszemes, gan ūdenī, ir noskaidrots, ka raidītāja svars nedrīkst pārsniegt 3-5% no izsekojamā dzīvnieka svara, lai tas neietekmētu pētāmā objekta darbības un veiktspēju. Protams, ir veikti pētījumi arī par raidītāju ietekmi uz dzīvniekiem, kam tie uzlikti, un būtiskākā konstatētā ietekme attiecas uz raidītāja priekšējās virsmas radīto bremzējošo spēku nevis uz to svaru, dzīvniekiem, kas pārvietojas ūdenī - visvairāk jūras bruņurupučiem. Ūdens ir daudz blīvāka vide par gaisu un jūras bruņurupuča (vai delfīna) virsma ir pilnīgi gluda. Jebkurš izvirzījums uz tās rada turbulenci, kas var ietekmēt kustību, vai kustības nodrošināšanā ieguldāmo enerģijas patēriņu (apmēram, kā maza antena uz mašīnas jumta nedaudz, bet tomēr palielina mašīnas degvielas patēriņu).

Teorētiski šāda veida raidītāji varētu ietekmēt tādu putnu darbību, kas medī, pikējot lidojumā (lielais piekūns) vai pikējot ūdenī (kā zivjērglis). Par zivjērgļiem daži pētnieki ir izteikuši viedokli, ka raidītāji var ietekmēt putnu veiktspēju (un, līdz ar to dzīves ilgumu), taču pat tas nav pierādīts, un runa ir par putniem, kas var dzīvot vairāk nekā 20 gadus (ar raidītāju uz muguras). Tā kā lielais piekūns bija viena no sugām, kuru visvairāk skāra DDT izraisītā skaita samazināšanās (1970. gados), šī suga, ziemošanas (un eventuālā piesārņojuma uzņemšanas) vietu noskaidrošanai ASV ir ļoti daudz pētīta, izmantojot tieši raidītājus. Šie darbi ir devuši būtiskas zināšanas par piekūnu ziemošanas vietām, migrāciju ceļiem un daudz ko to saglabāšanai ļoti nozīmīgu, bet nevienā no pētījumiem varbūtējā pašu raidītāju ietekme nav pat pieminēta.

Putniem lietoto raidītāju priekšējā mala ir apmēram 2,25 cm2 liela (maza), melnā stārķa frontālā "virsma" (projekcija) ir mazliet lielāka par 600 cm2 (spārnu priekšmala, un ķermenis, skatoties no priekšas, lidojošam putnam). Raidītājs to palielina tikai par ~0.4%, kas ir nenozīmīga atšķirība. Turklāt, tā bieži vien ir daļēji ieslēpta muguras spalvās, līdz ar to pat taisnvirziena lidojumā nekādu turbulenci nerada. Raidītāji netraucē lidot albatrosiem, kas ir vieni no visvairāk ar to palīdzību izsekotajiem putniem un kuru regulāri lidojumi ir vairāk nekā 10,000 km gari (BirdLife International, 2004). Jau 2003.g. ar raidītājiem ir izsekoti vairāk nekā 500 dažādu sugu albatrosi un lielie vētrasputni un vienam pašam klaidoņalbatrosam no Dienviddžordžijas ligzdošanas kolonijas, 115 putnu kopējais izsekošanas ilgums ir 37712 stundu. Jāatgādina, ka albatrosi, pārsvarā tunču zvejas dēļ ir globāli viena no visvairāk apdraudētajām putnu grupām, taču arī šajā publikācijā, kas apkopo daudzu pētnieku darbu albatrosu migrāciju un barošanās vietu izpētē nav neviena vārda par varbūtēji negatīvu raidītāju ietekmi uz to dzīves ilgumu vai veiktspēju. Albatrosi, protams, var nosēsties okeānā un papeldēt, taču raidītāji uz muguras nav traucējuši sarkanajām puskuitalām veikt beznosēšanās migrāciju no Aļaskas līdz Jaunzēlandei (10400 km 175 stundās; Newton, 2008) Pats lidojums ir grūts tikai mūsu iztēlē, jo putni lidojot ļoti daudz izmanto vēju un gaisa plūsmas. Lidojuma laikā putnus nekas neapdraud (jo tie atrodas plēsējiem un šāvējiem neaizsniedzamā 600-1500m augstumā). Riskanta ir atrašanās uz zemes atpūtas un barošanās vietās.

Attiecībā uz melno stārķi jāņem vērā arī tā lidošanas maniere ceļojot. Ceļoties augšup, putns riņķo, izmanto cēlējspēku, kas uz spārnu un ķermeņa virsmu darbojas no apakšas (raidītājs ir uz muguras, raugoties no apakšas atrodas "aiz putna" un nekādi neietekmē cēlējspēka lielumu), lidojuma lielākā (un ātrākā) daļa ir slīdēšana lejup no augstākā punkta, nepatērējot nekādu spēku - līdzīgi kā ar mašīnu no kalna lejup var braukt, degvielu vispār nepatērējot, vienalga, kas uz tās ir sakarināts virsū. Tiešā lidojumā raidītāja priekšējā mala ir redzama, taču tiešu lidojumu putni pārsvarā izmanto tikai īsiem pārlidojumiem starp barošanās vietām, kur lidošanas ātrums ir mazs un, attiecīgi mazs ir arī bremzējošais spiediens uz putna "priekšējās virsmas".

Mūsu lietoto raidītāju svars kopā ar siksnām, kas raidītāju notur putnam uz muguras, ir mazliet mazāks par 60 gramiem (~58). Ja to attiecina pret ļoti vāja melnā stārķa svaru (2700 g.), tie ir 2,2%, bet no normāla stārķa svara (3000 g) - tieši 2%. Pirmajos divos gados, kad raidītājus izmantojām, pie vairākām ligzdām tika pielikti fotoslazdi, lai konstatētu, kā un vai putni uz tiem reaģē, jo ir zināms, ka no sev nepatīkamiem objektiem (piemēram, gredzeniem uz kājas) dažas sugas cenšas atbrīvoties. Visa līdzšinējā informācija no ligzdām, kur fotoslazdi ir bijuši, liecina, ka putnus šie raidītāji netraucē, jo viņi tos pilnīgi ignorē. Protams, slikti vai nepareizi uzlikts (pārāk stingri novilkts) raidītājs var traucēt putnam lidot, taču nevienā gadījumā no mūsu pētītajiem putniem nav nekāda pamata pat aizdomām par jelkādu raidītāja ietekmi. Igauņiem ir bijuši vairāki melnie stārķi, kuriem ir raidītāji. Viens no tiem – Raivo pie raidītāja tika 2006. gadā (~10 gadu vecumā), aizvadot 12 sekmīgas ligzdošanas sezonas un tas ir produktīvākais stārķis Igaunijā līdz 2017. gadam, sezonā izaudzinot 3-4 cāļus. Diemžēl šī gada septembra sākumā putns nositās uz elektrolīnijām Turcijā (http://birdmap.5dvision.ee/LV/2017/autu ... =0&speed=1) 2016. gadā ar raidītāju tika aprīkots Karl, kura sekmīgo ligzdošanas sezonu varēja vērot tiešraidē (http://www.looduskalender.ee/forum/view ... ?f=2&t=878)

Iespējams, ka kaut kāda ietekme tiem ir tāpat kā tā ir mobilajam telefonam (reizi dienā tiek sūtīts sms), taču raidītāja ietekme uz putnu noteikti ir mazāka par, piemēram, mobilo telefonu signāla ietekmi uz mūsu smadzenēm, it īpaši, ņemot vērā to, ka mēs šo ierīci ar jaudīgu raidītāju regulāri un ilgstoši turam pie galvas, tieši pie vienas no galvaskausa atverēm (auss). Mobilo telefonu ērā ir apmēram tikpat nesena, kā raidītāju izmantošana, taču sabiedrības interešu aizstāvji nez kādēļ nerīko protesta akcijas pie Apple vai LMT mītnēm. Tā vietā viņi paši intensīvi lieto šos telefonus. Kāpēc telefona varbūtēji slikto ietekmi vairums ignorē, katrs lietotājs var pajautāt pats sev un atbildēt uz šo jautājumu arī pats. Kaismīgo raidītāju negatīvās ietekmes sludinātāju patiesā motivācija (neskaitot vienkārši muļķību) drīzāk ir nevēlēšanās pieņemt nepatīkamo realitāti, kuru daudzos gadījumos mēs esam uzzinājuši, tieši pateicoties raidītāju izmantošanai - albatrosu gadījumā tā ir masveidīga nelegāla tunču zveja neatļautās teritorijās un ar neatļautiem paņēmieniem, un stārķu piemērā - neglaimojošā aina par Latvijā notiekošo procesu ietekmi pretstatā ar "tas ko es neredzu mani neuztrauc" kontekstu paustajam "viedoklim", ka pie sliktā stāvokļa vainīga ir situācija Āfrikā. Raidītāju dēļ mēs uzzinām, kur tieši paliek putni, kāpēc tos neredz barošanās vietās Izraēlā, uzzinām, kur tie nositas uz elektrolīnijām, kur tiek nošauti, kuras barošanās vietas ir nepieciešams aizsargāt utt. Tas ir stāsts par skabargu cita acī un baļķi savējā. Starp citu, līdz 2013. gadam, mērot un gredzenojot stārķēnus Latvijā, kad nekādi raidītāji nevienam nav tikuši izmantoti, ir bijuši pāris gadi, kad gandrīz puse no mazuļiem ir ar nepietiekamu masu - vienkārši sakot, pusbadā. Arī raidītāju ietekme?

Māris Strazds

Avoti:
BirdLife International (2004). Tracking Ocean wanderers. The global distribution of albatroses and petrels. Results from the Global Procellariiform Tracking Workshop, 1-5 September, 2003, Gordon's Bay, South Africa.
Newton, I. (2008) Bird Migration. Pp 15-47 in del Hoyo, J., Elliott, A. & Christie, D.A. eds. (2008) Handbook of the birds of the world. Vol 13. Penduline-tits to Shrikes. Lynx Edicions, Barcelona.

[Lianaliesma]

Paldies Mārim S. par tēmas sīku analīzi.
Protams, ja ar raidītāju palīdzību varam un arī darām iespējamo putnu aizsardzībai, tas attaisno raidītāju izmantošanu.

[Simba]

Sveiki mīlīši

Man un Mūsu Mārim (MM) aizkulisēs domas dalās, kad jāsāk bļaut par nākamo pasākumu, tad nu piekāpjos Mūsu Mārim un sāku bļaut jau tagad pirms svētkiem, lai, svētkos ēdot zirņus un speķraušus, morāli varam sākt gatavoties janvāra ekspotīcijai uz Latgali un mazums - ar pieēstiem punčiem varbūt var sākt zābakus pucēt

Tātad - 2018.gada 20. un 21. janvārī organizējam divu dienu braucienu uz Latgali meklēt vismaz trīs apvidos stārķu ligzdas.

Tas, ko Simba ir izdarījusi (un par ko varat man mesties krāgā) - es palūdzu, lai mums rezervē lauku māju Pakrasti (Sventes pagasts, Daugavpils novads), kas ir netālu no nākamās dienas meklējamiem objektiem. Nakšņošanas vietas ir 15-18 cilvēkiem, izmaksas 13 EUR no personas, ja salasamies vairāk par 10 gab. Ja mazāk, tad 15 EUR. Apzvanīju vēl dažas tuvākās vietas, un 13 EUR bija zemākais, ko man izdevās nokaulēt. Tur ir virtuve, iespējas cept, vārīt, šmorēt un vēl visādīgi izcelties saprāta robežās
Ja par nakšņošanu kādam ir gaišāka ideja, lūdzu celiet galdā un rezervāciju atceļam.

Mūsu Māris klusībā cierē uz kaut kādu neformālo tusiņu Ja viņš pats ( ) aprunāsies piemēram ar Ķužu Jāni, tad kas zin - var jau būt, ka vakarā no 17:00 līdz gulētiešanai mēs tiešām varam apvienot lietderīgo ar patīkamo, jo gan jau Strazdu Māri mums izdosies pierunāt uz parunāšanos

Aicinu pieteikties interesentus

Brauc:
Simba (ir auto)
Māris Strazds
d.e.
MĀRIS (ir auto)

[Vērotāja]

Tas, ko Simba ir izdarījusi (un par ko varat man mesties krāgā) - es palūdzu, lai mums rezervē lauku māju Pakrasti (Sventes pagasts, Daugavpils novads), kas ir netālu no nākamās dienas meklējamiem objektiem.

http://viesunamiem.lv/pakrasti
http://www.celotajs.lv/lv/e/pakrasti

[d.e.]

Sveiki mīlīši

Man un Mūsu Mārim (MM) aizkulisēs domas dalās, kad jāsāk bļaut par nākamo pasākumu, tad nu piekāpjos Mūsu Mārim un sāku bļaut jau tagad pirms svētkiem, lai, svētkos ēdot zirņus un speķraušus, morāli varam sākt gatavoties janvāra ekspotīcijai uz Latgali un mazums - ar pieēstiem punčiem varbūt var sākt zābakus pucēt ...
Aicinu pieteikties interesentus

Izskatās vilinoši ! Diezgan ilgs laiks vēl līdz pasākumam, bet es it kā sliecos uz domu, ka gribētu piedalīties. Tikai pagaidām gan nezinu vai ar savu auto.

[MĀRIS]

Labrīt!
Domāju ka braukšu, tikai jācer, ka tas rozā kaķis....!
Sazvanījos ar Jāni Ķ. Viņš pagaidām apsolīt neko nevar, sarunājām sazvanīties janvāra pirmajā pusē, kad būs skaidrāk zināmi Viņa darba plāni.

[Made]

No FB. Super!

[vabolīte]

Made
Paldies, ka ieliki arī šeit !