Dažāda informācija par melnajiem stārķiem 2019-2025

[Lianaliesma]

... No tiem laikiem man tik Durberts spilgtākā atmiņā un mana panika, kad aizgāju uz pirmo tusiņu

Ai, cik sen tas bija, vai ne?! Un nu jau sajūta, ka kopā pudu sāli esam apēduši

[d.e.]

Simba,paldies par reportāžu ! Jūs visi esat baigie malacīši !
Ļoti ceru, ka man sanāks piebiedroties nākamajam braucienam !

[Simba]

Ai, cik sen tas bija, vai ne?! Un nu jau sajūta, ka kopā pudu sāli esam apēduši

Vai tad nu patiesi tikai vienu?

Starp citu, šīs sadaļas mierīgās pļāpas man uzsita šodien nostaļģiju, jo pirms trim gadiem mums kaut kā tikpat rimti tas notikās, man šķiet
Un paldies tam labajam gariņam, kas šo sadaļu samenedžēja, kamēr mēs stārķos vazājāmies

[Simba]

Ļoti ceru, ka man sanāks piebiedroties nākamajam braucienam !

Forši
20.-21.janvārī braucam uz divdiennieku uz Latgali un meklējam divas vai trīs ligzdas
Tas, kamā man nav šobrīd nekāda sapratne un kamā es ļoooti labprāt uzklausītu viedokļus, kā labāk - kur nakšņojam? Medņuriests ir par tālu pārbraucienam. Priecāšos, ja kāds palīdzētu šo parisināt

[Made]

Laikam jāzina, kur notiks meklēšana. Pirmajā dienā jau arī kaut ko pameklēs..
Viesu mājas jāskatās tad pēc tām vietām, piemēram, es paņēmu meklētājā viesu namus Viļakā un tur ir iedotas koordinātas, var kartē sameklēt
http://vilaka.lv/index.php?page=naktsmitnes-edinasana

[Simba]

Pievienoju nupat tapušu Māra Strazda atbildes rakstu uz šodien "Diena" publikāciju:
https://www.facebook.com/DzivibasLidoju ... 6506842251

Tālākā tekstā pievienoju tekstuālo daļu tiem, kam raksts nav pieejams:

Jau iepriekš rakstīju ( http://www.goris.lv/vel-kads-nepareizs-viedoklis/), ka, lasot tādu zinātnieku rakstīto, kuri paši saprot, ko stāsta un kaut ko arī zina, "purva pazinējam" ir interesanti lasīt to, kas netiek stāstīts. Ja daiļliteratūra ir pasniegta intervijas formā, tad interesanti ir jautājumi, kurus intervētājs neuzdod.
Kopš Diena ir mainījusi savus saimniekus, pēc dažādām publikācijām es vairākkārt esmu mēģinājis sazināties ar tās redakciju, lai aizrādītu uz kļūdām vai komentētu dažus viedokļus. Neanonīmi. Vienīgā no redaktorēm, kas uz šādām vēstulēm ir atbildējusi, ir Inga Melberga un paldies viņai par to! Citi, it īpaši pie avīzes redakcijas domājamā augšgala piederošie, nav apgrūtinājuši sevi pat ar vienu rindiņu, lai apstiprinātu vēstules saņemšanu. Tā kā Romāns Meļņiks (RM), kas ir gan šodien "Dienā" publicētās intervijas ar meža īpašnieku biedrības (MĪB) vadītāju Arni Muižnieku (AM) (Histērija par mežu ciršanu - priekšvēlēšanu laika ietekmē, Diena, pirmdiena, 11. decembris, 2017, 4. un 5. lpp.) autors, gan arī atļāvies komentārā paņirgāties par "vides pseidosargiem" (Komentārs "Jābūt "vispareizākajiem", Diena, pirmdiena, 11. decembris, 2017, 2 lpp.), pie kuriem, tēmas ietvaros laikam piederu arī es, vēršos ar šo vēstuli pie viņa, nevis izmantojot tiešu epastu, bet nosacīti publiski. Galu galā Romāns Meļņiks pretendē uz to, ka pauž "neitrālās sabiedrības" viedokli, taču baro šo sabiedrību ar diezgan vienveidīgu „pārtiku”. Ja arī šoreiz Diena neuzskatīs par vajadzīgu atbildēt, tad neitrālajai sabiedrībai būs vismaz informācija par to, kas vēl ir atrodams pieliekamajos.
Tādēļ es gribētu tikai minēt dažus jautājumus, kurus Meļņika kungam ir aizmirsies uzprasīt, vai arī MĪB "vienas balss turētāji" ir laipni palūguši to nedarīt. Tādu variantu, ka RM būtu vienkārši nekompetents, es nepieļauju.
Vispirms citāti no rakstītā, tad daži skaidrojumi kontekstam un mani papildjautājumi. Kvardātiekavās ieliktie daudzpunkti norāda vietas, kur es no citētā teksta oriģināla esmu izņēmis nebūtiskus fragmentus.
RM: "Lieli strīdi ir par meža apsaimniekošanu piejūras teritorijā. Kāpēc šī tēma mežiniekiem ir tik ļoti aktuāla, ka tā jātracina Latvijas sabiedrība?"
AM: "Šajā gadījumā runājam par priedi. [...], bet mēs nerunājam par to joslu, kas ir tuvāk par 300 metriem no krasta [...]. Runa ir par to mežu daļu, kas ceļam otrā pusē."
AM uz RM uzdoto jautājumu neatbild, bet RM tas neinteresē, jo šo tēmu viņš vairs neiztirzā. Mani tas interesē un es gribētu dzirdēt atbildi ne tikai uz neatbildēto uzdoto jautājumu, bet arī atbildes uz šādiem neuzdotiem jautājumiem:
1. Ja runa ir par priedi, kā priedes ekoloģija (atjaunošanās spēja) atšķiras dažādās ceļu pusēs?
2. Ja priedes abās pusēs neatšķiras, par ko tomēr ir runa?
Uzvedinošs papildjautājums, kas ir pats svarīgākais:
3. Vai Latvijas mežu apsaimniekošana (kopš 2000. gada, kad tika pieņemti tagad spēkā esošie mežizstrādi regulējošie normatīvie dokumenti) ir bijusi ilgstspējīga?
Uz pēdējo jautājumu derīgas ir tikai divas īsas atbildes - "jā ir" vai "nē, nav". Ja pareiza ir pirmā, vēl viens papildjautājums
4. Kādu laika periodu aptver "ilgtspēja" atbilžu rakstītāja izpratnē (precīzi, gados)?
Ja pareizs ir otrais variants, tad tikai atgādne par to, ka 2000. gadā likumdošanu gatavoja un virzīja fiziski tie paši cilvēki, kas ir gatavojuši un virza tagadējos grozījumus. Tālāk par pārstāvniecību.
AM: "Vidējā īpašuma platība ir 10 ha. [...] "Mums ir vairāk nekā 350 biedru".
Pieņemot, ka "vairāk" veido tie trīs lielie nosauktie un pārējās organizācijas, skaitīsim, ka MĪB ir 350 privāto mežu īpašnieku. 2003. gadā Latvijā fizisko personu īpašumā un lietojumā bija 1,23 miljoni ha meža, kas sadalījās 166790 īpašniekiem (125442) vai lietotājiem (41348). Vidējā īpašuma platība toreiz bija 7.5 ha (Zemkopības Ministrija, 2003). Atkal, pieņemot, ka privāto īpašumu kopējā platība nav mazinājusies (ja tā tagad ir lielāka, arī tagadējais īpašnieku skaits ir lielāks; M.S.), un, ņemot vērā AM minēto tagadējo vidējo meža īpašuma platību, meža īpašumi pieder apmēram 123 tūkstošiem (Latvijas) iedzīvotāju. 350 ir tikai 0,28% no tiem. Lai kāda partija iekļūtu parlamentā un pārstāvētu savu vēlētāju viedokli, tai jāpārsniedz 5% visu vēlētāju atbalsta barjera. Tā kā šī konteksta rindkopa satur dažus pieņēmumus, tad vēl daži jautājumi, arī saistībā ar tā arī neiztirzāto tēmu par piejūras mežiem:
5. Cik % no mežu īpašniekiem MĪB pārstāv (vienu skaitli, lūdzu!)?
6. Cik MĪB biedru (neskaitot Latvijas Valsts mežus) īpašumi atrodas diskutētajā piejūras joslā (konkrētu skaitu, lūdzu!)?
7. Kāpēc organizācija, kas neaptver pat 1% no nozares subjektiem, pretendē uz visas sabiedrības interešu pārstāvniecību, runājot arī par valsts mežiem (kas pieder arī visiem pārējiem Latvijas pilsoņiem)?
Visbeidzot par statisktiku un procesu cēloņiem
AM: "Aizbrauc, jo labi apmaksātu darba vietu laukos ir par maz, ne jau tāpēc, ka Latvijā mežus cērt, kā to atkal daži mēdz pasniegt. Drīzāk otrādi - mežu apsaimniekošana vēl daudzmaz ļauj noturēt cilvēkus laukos, jo tur ir darbs."
Jautājums:
8. Kā (ar konkrētiem skaitļiem pa gadiem) ir mainījies mežizstrādē nodarbināto cilvēku skaits Latvijā?
9. Kā ir mainījies mežizstrādē izmantoto moderno meža traktoru (hārvesteru) skaits šajā pašā laikā?
Ja nozares pārstāvjiem ir grūtības uz šo jautājumu atbildēt, piedāvāju uzvedinošu statistiku no intervijā arī piesauktās Somijas, tikai nevis Latvijas nezinīšu, bet pašu somu izpildījumā. Nozarē strādājošo skaita samazināšanos neizraisa iedzīvotāju izbraukšana vienalga uz kurieni. To izraisa nozares uzņēmumu peļņas kāre un tehnoloģiju attīstība. Pievienotā diagramma ir no brošūras par mežu aizsardzību (Hanski & Walsh, 2004), taču statistikas datu oriģināls ir diagrammā norādīts - tas ir Somijas Mežu gadagrāmatas 2001 un 2002. gads. Brošūrā ir vēl kāds interesants salīdzinājums - Viens no Somijas nacionālajiem parkiem - Oulankas nacionālais parks (27 000 ha, atrodas 800 km no Helsinkiem, pie Krievijas robežas) gadā piesaista 165 000 apmeklētājus un tādējādi nodrošina 700 pastāvīgas darba vietas tā teritorijā un tiešajā apkārtnē, kas ir "divas reizes vairāk, nekā Oulanka spētu nodrošināt, ja tās teritorija tiktu izmantota koksnes ieguvei, pat iekļaujot visas netiešās darba vietas no investīcijām rūpniecībā, apakšuzņēmējus utt."(*) Vēl piebildīšu, ka šīs brošūras pirmais autors ir pasaules mēroga autoritāte ekoloģijā, nu jau aizsaulē aizgājušais profesors Ilkka Hanski.
Vēl, runājot par Somijas "zaļumu", jāpiemin divas lietas. Kad BirdLife International Eiropas mežu konferencē (kas, starp citu, notika Latvijā) šī gadsimta sākumā tika izvērtēts visu Eiropas valstu mežu stāvoklis no to dabas vērtības viedokļa, tad Somija ieņēma godpilno priekšpēdējo vai pēdējo (no galvas vairs neatceros) vietu, kopā ar Zviedriju. Izvērtējumā, protams, piedalījās gan paši somi, gan zviedri. Somijas mežu izciršanu lielā mērā sekmēja un izraisīja vēsturiskā situācija pēc Otrā pasaules kara. Somija kā Vācijas sabiedrotais skaitījās karā zaudējusi un tai bija jāmaksā milzu reparācijas Padomju Savienībai.
Pēdējais jautājums:
10. Kam ir jāmaksā reparācijas Latvijas iedzīvotājiem?

(*) [M.Strazda tulkojums. Oriģināla teksts ir šāds: This is twice the number Oulanka would provide were it to be used for timber production, even including all indirect jobs from industrial investments, sub-contracting etc.]
Avoti:
Ilkka Hanski & Marcus Walsh. (2004). How much, how to? Practical tools for forest conservation. BirdLife European Forest Task Force, Helsinki, Finland.
Zemkopības ministrija. (2003) Meža nozare Latvijā. Zemkopības ministrija, Rīgā, 35 lpp.

[Vērotāja]

Paldies, Simba

Parasti saista Māra Strazda domas, spriedumi, bet bieži mazliet kaitina liekvārdība (atvainojos meistaram, bet ir viņā tāds trūkums).
Šoreiz ir labi! Ir gan doma, gan laba izteiksmes forma. Malacis!

[Simba]

Paldies, Simba

Parasti saista Māra Strazda domas, spriedumi, bet bieži mazliet kaitina liekvārdība (atvainojos meistaram, bet ir viņā tāds trūkums).
Šoreiz ir labi! Ir gan doma, gan laba izteiksmes forma. Malacis!

Es visu laiku domāju par to Tavu frāzi saistībā ar argumentu trūkumu. Un manuprāt lielākā problēma nav šis saraskts. Lielākā problēma joprojām ir komunikācijas trūkums starp divām pusēm un to, ka dzird tikai viena puse. jo otrā nav ieinteresēta. Un visu laiku domāju, ko šai kontekstā dos saraksts.
Paldies par atzinību, vismaz šai reizē. Zinu, ka Tevī daudzi ieklausās un Tavs viedoklis tādēļ vēl jo vairāk ir svarīgs.

[Vērotāja]

Simba, diezgan cītīgi sekoju šīm diskusijām par izmaiņām likumā, bet jāsaka godīgi, ka patiešām nesaprotu to būtību.
Jā, ir skaidrs, ka mežrūpniecības nozare grib atļauju cirst mazāka diametra priedes tuvāk jūrai un dabas aizstāvji ir pret to. Taču man, kā ieinteresētam sabiedrības loceklim, nav skaidrs ko tieši piedāvā viena puse un ko piedāvā otra? (te es atkal par to tabulu)

Var jau "sabiedrības vārdā" t.i. mūsu vārdā rakstīt Saeimai. Bet lai rakstītu, ir jāsaprot ko mēs prasām? Par ko iestājamies? Mana racionālā dvēsele prasa faktus, skaitļus, salīdzinājumu tabulas un, ja argumenti ir mūsu pusē, tad balsot pret tiem no Saeimas prasīs ļoti lielus paskaidrojumus sabiedrībai.
Duļķainā ūdenī viegli darīt melnas lietas, skaidrā to darīt ir daudz sarežģītāk.

[Simba]

Vērotāj, tālākā tekstā 100 kailcirtes Latvijas simtgadei atbilde uz Taviem jautājumiem un neskaidrībām. Tas, uz ko arī es aicinu - iesaistieties, mīļie, visi, kam šis ir sāpīgi.
No savas puses priecāšos, ja vēl kā varu ar vidutāja lomu gaisināt jautājumus.

Sveiki! Paldies par ziņu. Un patiešām, šobrīd diskusija vairs nav tikai par dabu. Tā ir jau ievirzījusies citā līmenī - par to, kā Latvijā notiek dabas resursu, konkrēti - mežu, apsaimniekošana, kā interesēs tā notiek, un kas ir patiesie grozījumu iemesli. Taču, atbildot uz forumiešu jautājumiem - tāda tabula ir sagatavota, mēģināsim pēc iespējas ātrāk dabūt publicējamā formā. Jāsaka, ka visi cilvēki, kas ar šo tēmu strādā, to dara ārpus sava darba laika - pa naktīm, brīvajā laikā, bet tas arī nozīmē to, ka uz priekšu tik ātri neiet.
Par čiekuriem Ir skaidrs, ka nekad nebūs tā, ka viss visiem patiks, bet šī konkrētā čiekuru ideja radās cilvēkiem - mūsu nelielajai aktīvistu grupai, kas pieteicās ar vēlēšanos konkrēti darboties. Un reizēm ir vajadzīgas skaļas un radikālas lietas, lai vispār iešūpotu un iekustinātu ūdeņus. Katrā gadījumā - liels paldies par to, ka sekojat līdzi, domājat līdzi, pat, ja tās domas ir atšķirīgas, uzdodat jautājumus. Patiesībā jau tas tieši ir viens no mūsu mērķiem.
Būsim priecīgi, ja forumieši gribēs vēl iesaistīties - ar savu viedokli, skatījumu, jautājumiem!

[Vērotāja]

Paldies par atbildi

[puke]

Sveika, Simba, Vērotāja un forumieši!

Šoreiz arī es tomēr gribu iesaistīties šajā diskusijā, kaut nejūtos nemaz speciāliste mežsaimniecības un konkrēti šo grozījumu jautājumos, tāpēc izklāstīšu tikai savu viedokli.

Grozījumu izstrādātāji grib: atļaut kailcirtes priežu mežos apm. no 300 m līdz 5 km no jūras un samazināt galvenās cirtes caurmēru (priedēm, eglēm un bērzam) – respektīvi atļaut jaunākus kokus nocirst nesagaidot Meža likumā noteikto 101 gada vecumu.

Sabiedrisko organizāciju aktīvisti: grib nepieļaut šo grozījumu veikšanu. Konkrēti kuras sabiedriskās organizācijas var atrast te: www.100kailcirteslatvijai.lv

Konkrētāk par putniem. Tiem nebūs tik resnu koku, kurā izkalt dobumu vai uzbūvēt ligzdu (piemērs ar melno stārķi – tas būvē ligzdas vismaz 45 cm resnos kokos, bet priedi (pieņemot grozījumus) varēs nocirst jau 30 cm resnumā). Vēl vairāk palielināsies arī vispār nocirst pieļaujamās mežu platības un es neloloju ilūzijas, ka mežrūpnieki to neizmantos, jo viņi par meža izdevīgumu runā tikai ciparos un no kokapstrādes industrijas viedokļa, aizmirstot, ka mežs nav tikai naudas ieguves vieta. Turklāt galvenie grozījumu bīdītāji jau nav lauku tantīte ar dažiem hektāriem meža, kura ir izmisumā, bet valsts mežus apsaimniekojošs lieluzņēmums.
Ja varēs vairāk cirst, tas arī nozīmē, ka viņi to darīs cauru gadu un vēl vairāk putnu ligzdas ies bojā ligzdošanas sezonā. Kā arī meži paliks fragmentārāki (vismaz savā lauku mājas apkārtnē izjūtu to ļoti jau tagad – nu nav vairs meža, ir tikai kantīte gar ceļmalu, lai neizskatās tik traki).

Kāpēc viss tik duļķains? Tāpēc, ka vienā pusē ir meža industrija ar milzīgiem līdzekļiem, ietekmi, varu un iespējām, no otras puses entuziasti pret kuriem cīnās nežēlīga mašinērija. Jā, brīžiem tas paliek emocionāli, jo apakšā ir reāli emocionāli stāsti.

Vai jūs ticat - ja meža industrijai tiks nolikta uz galda bļoda ar zelta monētām (atļauja cirst piejūrā un mazākus kokus visur, izņemot aizsargātos mežus), tad viņi tikai uz to skatīsies un ārkārtas situācijā paļems pa monētai?

[Vērotāja]

Paldies, puke.

Tāpēc, ka vienā pusē ir meža industrija ar milzīgiem līdzekļiem, ietekmi, varu un iespējām

Vai kaut kur var uzzināt kas ir īpašnieki piejūras mežiem - līdz 5 km no jūras?
Valsts?
Ja valsts, tad šie grozījumi varētu būt saistīti ar nodokļu reformu un tuvojošajām vēlēšanām, kurās ZZS jāizskatās iespējami labi.


p.s. Ļoti labi saprotu, ka dabas aizstāvji necīnās zelta monētu dēļ (lai gan šis viedoklis ļoti bieži izskan komentāros pie rakstiem), jo kāda gan nauda kādam tiek no tā, ka dzīvo stārķis vai ērglis.... taču, mīļie, lūdzu, lūdzu... šoreiz emocijas pie malas. Cīņā pret naudas mašīnu var izmantot tikai naudas mašīnas metodes - aukstas un racionālas.
Un atcerieties, jums ir atbalsts!

[Lianaliesma]

puke, paldies par komentāru un skaidrojumu.

Manuprāt, tieši atbalstītāju vairuma emocionālais "Nē" ir tas, uz ko cer ornitologi, dabas nozaru speciālisti un sabiedriskie aktīvisti, jo - 1. politiskas un finansiālas ieinteresētības, kas dod sparu mežu īpašniekiem, mums pārējiem Latvijas iedzīvotājiem nav (ja būtu, droši vien viss būtu vēl sarežģītāk...) un emocionālā poga ir tā, uz ko atliek spiest - Latvijas un mūsu bērnu nākotne, Latvijas dabas, tās putnu un dzīvnieku pasaules tiesības uz normālu eksistenci, utt. un 2. samudžinātajiem likuma pantiem izurbties cauri ir neiespējami, ne jau par velti tie tā tiek mudžināti un šifrēti.

Cepuri nost Māra Strazda&CO priekšā - viņa spējai to spēli izprast, pamanīt slēptos zemūdens āķus, detalizēti atspēkot daudzajos rakstos (ko mums tomēr nav viegli aptvert, vismaz man noteikti tas ir par sarežģītu). Tad nu atbalstam viņus, cik un kā katrs varam.

[Lianaliesma]

Vai kaut kur var uzzināt kas ir īpašnieki piejūras mežiem - līdz 5 km no jūras?
Valsts?
Ja valsts, tad šie grozījumi varētu būt saistīti ar nodokļu reformu un tuvojošajām vēlēšanām, kurās ZZS jāizskatās iespējami labi.

http://www.goris.lv/vel-kads-nepareizs-viedoklis/

Tāpat kā no Google kartes nevar redzēt, kam mežs pieder, bet tikai to, kur tas ir vai nav, tā no nosaukuma nevar redzēt, kas “lācītim vēderā”. Bet Latvijas meža īpašnieku biedrībai (MIB) “vēderā” ir A/S Latvijas valsts meži.

Tas nekur netiek publiski pausts, taču citādi nav izskaidrojama MIB mājas lapā atrodamā informācija ka “2007.gada sākumā biedrības biedru īpašumā un tiesiskajā valdījumā bija 1,68 miljoni hektāru meža, kas veido 57% no visām Latvijas meža platībām.“12. Savukārt LVM mājaslapā varam uzzināt, ka LVM Latvijā apsaimnieko “1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,41 miljoni hektāru ir mežs.“13. Visu kopā saliek Valsts mežu dienesta vietne: “Meži Latvijā aizņem 2 965 118 ha. Pēc Valsts meža dienesta datiem, kas apkopoti MVR (par inventarizētajām platībām, kas tiek pakļautas saimnieciskajai darbībai, kuru regulē Meža likums), mežainums ir 50,3% (meža zemju platības (3 247 763 ha) procentuālā attiecība pret valsts teritorijas kopējo platību). Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm (Eiropā meži vidēji aizņem 33% no sauszemes teritorijas). Latvijā valstij pieder mežs 1 489 523 ha platībā (50,2% no kopējās), savukārt pārējiem īpašnieku mežu kopplatība ir 1 475 595 ha (49,8% no visu mežu platības).“14

Tā kā “citi īpašnieki” ietver gan privātos, gan pašvaldības, gan aizsardzības ministrijas un VARAM pārziņā esošos mežus (poligoni, nacionālie parki un rezervāti), tad 57% no visiem mežiem ir iespējami tikai tad, ja tajos ietilpst LVM apsaimniekotie meži. Tas, savukārt, nozīmē to, ka citi īpašumi MIB “pārvaldītajos mežos” ir diezgan sīka vienība un, galvenais, ka LVM ir ļoti, ļoti svarīgs biedrs/

....
Vienkāršības labad atmetīsim tos mežus, kas ir vai skaitās aizsargāti kā Natura 2000 vietas. …No pārējiem, formāli neaizsargātiem mežiem 5 km zonā gar Rīgas līča un Baltijas jūras krastu ~76%5, (kopā vismaz 660 km²) ir valsts meži, kurus apsaimnieko A/S “Latvijas Valsts meži” … Privātu apsaimniekojamu mežu tur ir ļoti maz.

[Made]

Man patīk MS odziņas un labirinti, īpašais stils, jūtama personība pa visām vārdu spraugām. Pirms pāris gadiem esmu izteikusies par viņu kā par meistarīgu manipulatoru (un tāpat ar aizrautību varēju klausīties, ko viņš runā, un meklēt pretargumentus), tomēr šajos mežu rakstos ir liela uzticība viņam, un gribas aplaudēt par to, kā atklāj "mežacirtēju" manipulācijas.

Pirmajā rakstā viņš apskata šādu pamatojumu cirst kailcirtes, nevis tikai izlases cirtes:

“sausās minerālaugsnēs, kādās aug aptuveni 16 procenti priežu mežu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā (300 metri līdz pieci kilometri no jūras, bet ne 300 metru kāpu zonā), kur līdz šim atļautas tikai izlases cirtes, priežu atjaunošana nenotiek sekmīgi“.
Atis Rozentāls, Priekšā izšķiršanās par mežu nākotni. Diena, Otrdiena, 31. oktobris, 2017. 4. lpp.

Un šim nevainīgajam un it kā pārliecinošajam, bet būtībā tikai slēpti naudas argumentam “atjaunošana nenotiek sekmīgi” parāda neracionālo un “nenaudas” aspektu – pieaugušai priedei taču nav tikai koksnes (pieauguma) vērtība, viņa tikai tagad sāk savu pieaugušo dzīvi.

Trūkstošais sīkums ir tas, ka priedes kādā vietā uz vismaz 100 gadiem visvieglāk ir saglabāt, nevis tās nocērtot un tad kaut kā mēģinot atjaunot, bet ļaujot tām augt visus interesējošos 100 (un pēc tam mierīgi vēl 100) gadus, jo tās taču tur jau ir. Priedei normāls mūža ilgums ir ap 400 gadiem un 200 gadi tām ir tikai pusmūžs – tik, cik cilvēkam 50. Pēc Saeimas gribas un ar cirtēju pavēli mēs tās “novācam” 100 gadu vecumā, kas, pārrēķināts cilvēku mūžā, ir 25 gadi. Priedes pēc 100 gadiem vairs nedodot pieaugumu un tāpēc “jāaizstāj ar jaunām”.

Man kaut kā nemaz neprasās vairs skaitļi un fakti. Ja tas ir emocionālais arguments, tad man ar to nudien pilnīgi pietiek. Ja mums vēl ir saglabājušies vienlaidus mežu masīvi, tad man gribas tos arī turpmāk saglabāt un nekādā gadījumā nepārvērst par rūtiņām.



Vēl jo vairāk, ja šo valsts mežu īpašniece esmu arī es un mani bērni, mazbērni":

Vienkāršības labad atmetīsim tos mežus, kas ir vai skaitās aizsargāti kā Natura 2000 vietas. …No pārējiem, formāli neaizsargātiem mežiem 5 km zonā gar Rīgas līča un Baltijas jūras krastu ~76%5, (kopā vismaz 660 km²) ir valsts meži, kurus apsaimnieko A/S “Latvijas Valsts meži” … Privātu apsaimniekojamu mežu tur ir ļoti maz.

Nu un tagad pēc polittehnoloģijas manam emocionālajam argumentam pretī jāliek LVM nauda budžetā - it kā mežu nauda būtu vienīgā iespēja izglābt valsti....

[Simba]

Šorīt uz vakardienas M.Strazda rakstu atsaucās pats Dienas raksta autors Romāns Meļņiks, uz kura komentāru ir devis atbildi arī Māris Strazds. Tālākā tekstā Māra Strazda atbilde uz konkrēto R.Meļņika komentāru, kas atspoguļots dialoga formātā:

RM: Vispirms jau par to, ka kāds jautājums palicis neuzdots. Viena lieta, ka visiem jautājumiem avīzē vienkārši nepietiktu vietas, cita - atbildes uz vairākiem no ierosinātiem jautājumiem manā skatījumā ir pašsaprotamas.

MS: Nekas nav pašsaprotams, arī jautājumu izvēle, kurus atspoguļot un kurus ne.

RM: Piemēram, par to, kā atšķiras priedes abās ceļa pusēs - ir taču skaidrs, ka, radot robu kāpu zonā, veidosies erozija un tur nekas vairs ilgu laiku neaugs. Aizvējā, tātad aiz šīs 300 metru zonas, jaunaudzes iekopt ir iespēja. Tāpat saprotams, ka ceļš ne visur ir attiecīgajā attālumā, tas pieminēts, lai situācija būtu saprotamāka.

MS: Loģika apgalvo, ka priežu ekoloģija abās pusēs ceļam (vai vienalga, cik metrus no jūras) protams ir vienāda un tā pati loģika saka to, ka, izmantojot "argumentu" par priežu atjaunošanu diskusijā par to vai ir vai nav jācērt kailcirtes jūrmalas joslā, bet uzsverot, ka vienā daļā mežu tas tā ir be otrā, "protams" nav, arguments ir aiz matiem pievilkts! Formulējumus par cirsmu veidiem piejūras joslā - pret kuriem tagad tā iestājas, savulaik ierosināja paši meža nozares pārstāvji, par to var atrast arī protokolus tolaik notikušajās visādu darba grupu apspriedēs. Ja nozares runas vīri beidzot beigtu uzskatīt visus pārējos par muļķiem un pateiktu, ka iemesls vajadzīgajām izmaiņām ir tas, ka trūkst ko cirst (tādā tempā un apjomā, kā tas darīts pēdējos gadus), tad būtu ļoti grūti atrast pretargumentus.

RM: Par iepriekšējiem noteikumiem un ilgtspēju atbilde ir gan intervijā, gan arī par to citur dzirdēti argumenti, proti, tie neveicina tādu mežu atjaunošanos, kādi bijuši, bet gan izretināto priežu mežu aizaugšanu ar krūmiem un lapukokiem.

MS: Nezinu, cik liels speciālists Jūs esat meža atjaunošanā, par ko šoreiz nav stāsts, bet atgādināšu to, ko Jums vajadzētu zināt - kas ir ilgtspēja šī vārda vispārpieņemtajā nozīmē. Angļu termins «sustainability» ir cēlies no Latīņu sustinere (tenere, turēt; sus, augšā). Vārdnīcas piedāvā vairāk nekā desmit vārda «sustain» nozīmes. Galvenās ir «saglabāt», «atbalstīt», «ilgt». Kopš 1980. gadiem ar to vairāk saprot cilvēku sabiedrības pastāvēšanas ilgtspēju uz Zemes un šīs pieejas «produkts» ir populārākā ilgtspējas definīcija, kuru 1987. gada 20. martā formulēja ANO Bruntlandes (vadītā) Komisija: “ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina pašreizējās sabiedrības vajadzības, būtiski neietekmējot nākamo paaudžu iespējas apmierināt viņu vajadzības (sustainable development is development that meets the needs of the present without compromising the ability of future generations to meet their own needs).
Šī nav vienīgā šī termina definīcija, bet arī vairums citu būtībā neatšķiras. Svarīgākie vārdi tajā ir "nākamās paaudzes" (uzsveru - daudzskaitlī!). Lai kādu vienas paaudzes cilvēku sabiedrības nomaiņas ilgumu mēs izvēlētos, mazākais nākamo paaudžu skaits, ar kurām mums ir jārēķinās, ir divas (jo tas ir mazākais iespējamais daudzskaitlis). Tātad, jebkurš apgalvojums par to, ka mežu resursi tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, nozīmē to, ka tie PIETIKS VISMAZ DIVĀM NĀKAMAJĀM PAAUDZĒM, saimniekojot TĀDĀ PAŠĀ VEIDĀ un tempā kā pašlaik. Apgalvojumus par mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu var atrast daudzos gadsimta sākuma dokumentos - tātad, viss ir kārtībā, resursu netrūkst un netrūks vismaz vēl divām nākamajām paaudzēm! Kāds pamatojums ir jebkādām saimniecisko prasību izmaiņām? Kāpēc jāmaina ciršanas caurmērs? Visa taču pietiek! Tāpēc gribēju tikai uzzināt, cik ilgs ZM&Co izpratnē ir vienas paaudzes nomaiņas ilgums, ja jau ilgspēja uz esošajiem spēles noteikumiem ir beigusies...
Savukārt, ja vāvuļošana par ilgspēju līdz šim ir bijuši klaji meli, tad tos ir skandinājuši tie paši personāži, kas joprojām vada meža nozari un mēģina mūs pārliecināt par jauno noteikumu pareizību. Tagad viņi sāks pēkšņi runāt taisnību? Zeme, atveries...

RM: Savukārt spekulācijas par to, cik un kādus mežu īpašniekus pārstāv attiecīgā biedrība, ir, piedodiet, tukšs populisms.

MS: Kad es runāju pats savā vārdā, es nekarinu sev priekšā nekādas biedrības. Es pārstāvu pats sevi. MĪB pretendē uz "meža īpašnieku" pārstāvēšanu, bet runā zemkopības ministrijas & Co sacerētus tekstus. Ja MĪB biedriem nav neviena īpašuma joslā, par kuras izciršanu viņi tā iestājas, tad, piedodiet, kas tas ir?

RM: Parādiet biedrību, kura pārstāv kādas interešu grupas vairākumu.

MS: Te nu savu viedokli varētu paust daudzas biedrības. Es ļaušu viņām to darīt pašām.

RM: Izņemot tās, ko veido daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanai, citas grūti iedomāties. Ir vesela virkne NVO, kuras pārstāv idejas, piemēram, par korupcijas novēršanas nepieciešamību, nevis biedrus.
Esmu par līdzsvarotu attīstību. To arī akcentēju savā komentārā. Raušanās galējībās - vai nu visus mežus totāli aizsargājot, vai ļaujot brīvu zāģēšanu - ir strupceļš.Tas, kas pietrūkst šajā gadījumā, turklāt, abās pusēs - vēlmes ieklausīties pretējās puses viedokļos, spējas tos pieņemt, respektēt. Tā vietā redzu savstarpēju noķengāšanu. Diemžēl.

MS: Cilvēku redze tā ir iekārtota, ka katrs redz to, ko grib redzēt. Es varētu sākt ar lūgumu parādīt ne tikai manis, bet arī jebkura "vides pseidosarga" rakstītos vai citādi dokumentētos tekstos, ka vajag aizsargāt VISU. Es negribu uzreiz apgalvot, ka tādu nav, jo noteikti neesmu lasījis un redzējis visu, kas par šo tēmu Latvijā ir sarakstīts. Ja tāds apgalvojums atradīsies, tad būs interesanti redzēt, kurš pseidosargs un kādā kontekstā to ir teicis. Bet, tieši tāpat kā es nezinu Jūsu motivāciju, šādus, manuprāt, apsurdus apgalvojumus rakstot, iesaku nespekulēt ar "viedokļiem" par vides sargātāju motivāciju, kaut ko mēģinot saglabāt Latvijā.

Es runāšu tikai par sevi. Lai gan es ļoti labi pārzinu situāciju pasaulē un esmu savulaik sēdējis arī Eiropas Savienības mežu un korķa konsultatīvās padomes sastāvā kā BirdLife International pārstāvis, tur klausoties klātienē meža nozares lobistu argumentus un žēlabas arī Eiropas līmenī, man, latviski sakot, ir pie vienas vietas, kas notiek Brazīlijā vai Sumatrā. Es esmu darbojies pa mežiem visā Latvijā katru gadu kopš 1982. gada un tās bildes pārmaiņas aizņem pārāk lielu smadzeņu daļu, lai jebkādas pasaules tendences varētu to ietekmēt. Kad rakstījāt par raušanos pirmrindniekos visās jomās, droši vien aizmirsās uzrakstīt, ka Latvija ir līderos Eiropā pēdējās desmitgadēs notikušās meža fragmentācijas ziņā. Ir tikai četras valstis kurās mežu iekštelpa ir proprcionāli mazāk, nekā Latvijā - tās ir Malta, Sanmarīno, Islande un Īrija (http://publications.jrc.ec.europa.eu/re ... 7-en-n.pdf). Bet pēc funkcionāla meža zuduma (https://www.eea.europa.eu/data-and-maps ... sessment-1 4. attēls) sliktākas par Latviju ir tikai Malta un Islande. Tie ir 2006. gada dati (kopš tā laika šis tas ir vēl mainījies un ne jau uz labo pusi). Tas ir par tēmu - pseidosargu bļaustīšanās Eiropā.

Tanī brīdī kad tie, kas "kļūdas pēc" nocērt 190-gadīgu izcili vērtīgu mežu, spēs savu kļūdu izlabot, noliekot to atpakaļ vietā, nevis tikai dvest - "piedodiet, kļūdījāmies" tad sarunas starp tām pusēm, kas cenšas kaut ko saglabāt un visu nocirst, kļūs vienlīdzīgas. Bet pagaidām man nav gadījies dzirdēt pat šādus dvesienus. Ja kāda mežaudze ir nepamatoti aizsargāta, tad aizsardzību (kas ir politisks lēmums) var noņemt minūtes laikā. Lai izlabotu cirtēju "kļūdu", ir vajadzīgi 190 gadi. Lūk, šie 190 gadi arī šķir abas puses no vienlīdzīgas sarunas.
Vieni par otriem ņirgājas (kā Jūs par dabas pseidoaizstāvjiem), otri rej un cenšas iekost, ja tiek kādai bikšu starai klāt. Dabas sargātāju diskusijas ar meža (vai lauksaimniecības) nozari ir sliekas sacensība ar ceļa rulli. Iepriekš negribēju to bakstīt ar pirkstu ģīmi, bet ja jau, tad jau - taču Muižnieka kungam tanī intervijā paspruka arī viens patiess vārds - "kāpu zonu neviens negrib izpļaut". Nu liels paldies par to pašu. Izpļaut grib tikai visu pārējo. Bet atgādinu vien to, ka tajos izpļautajos izcirtumu plašumos tie šeit palikušie pavadīs visu savu atlikušo dzīvi.

[storkgirl]

Arī man ir neliels komentārs:
Mani fascinē, cik mežu nozare (tie tur, augšā, nerunāju par individuāliem mežu īpašniekiem) ir tik ļoti vienpusīga. Visas intervijas no viņu puses skan kā vārds vārdā izlasīts diktāts. Jā, daļa viņu grozījumi varbūt tiešām ir nepieciešami, neesmu meža eksperts. BET. Tas, ka viņi atsakās pagaidīt Biotopu kartēšanas rezultātus, absolūti noraida Miera periodu putnu ligzdošanas laikā, ietekmes uz vidi novērtējums - nav. Biju sēdē un Dūklava kungs skaidri lika noprast, ka vajag šos grozījumus steidzīgi izbīdīt cauri. Un vairākās reizēs viņš skaidri parāda - kas tad jūs tur, 1000 cilvēki tagad pukstat? Tas taču nekas nav. "Dabas daudzveidība, ekosistēma un visi citi tie smukie vārdi, ko dabas draugi lieto, nu jūs jau zināt". Tātad visas konvencijas, kur Latvija ir apņēmusies saglabāt dabas daudzveidību, aizsargājamo sugu stabilu populāciju, sabiedrības viedokļa ņemšanu vērā - tie ir tikai smuki vārdi? Es kā Latvijas pilsone jūtos kā saņēmusi spļāvienu sejā. Un šis pats kungs balso par raundapa izmantošanu - jeb teju atklātu tautas indēšanu. Atveriet acis. Tiešām katrs eiro ir tik vērts? Un argumenti par lielo mežu nozares nodokļu devumu valstij - ko tas dod, ja nauda principā tiek izšķiesta? Nerunāšu par konkrētiem piemēriem, kur tieši, jo to vienkārši ir pārāk daudz. Ja cilvēki individuāli un sabiedrība kopumā apzinātos, ka vajag samazināt savu ietekmi uz vidi, savākt aiz sevis utt. Piemēram, kādēļ vajag aizsprostot upes, lai dabūtu enerģiju, kuru pēc tam izšķiež, piemēram, lieki dedzinot apgaismojumu telpās, apgaismojot ēkas, lai būtu baigi smuki? Tā vietā, lai nedaudz sevi ierobežotu, darām kā ērtāk. Tagad milzīgas summas iegulda klimata politikā, lai gan reāli vienkārši vajag beigt skriet pēc ekonomiskās izaugsmes.

Es jums varu apgalvot, ka dabas draugiem neviens nemaksā. Es vismaz nevienu centu neesmu saņēmusi. Dabas aizsardzība Latvijā lielā mērā notiek entuziasma līmenī. Katrs ziedo savu laiku, līdzekļus, enerģiju. Piedodiet, bet tas, ka likumos ir ierakstīts, piemēram, iznīcināt putnu ligzdas, bet mežizstrāde notiek pavasarī - to nevar savienot. Jūs paši labi to zināt. Tādēļ ir daļa mežu īpašnieku, kuri atklāti saka - es pavasarī mežā neeju, lai putni ligzdo. Bet mežu nozare atbild - miera periods nav īstenojams, tas nesīs pārāk daudz zaudējumus jeb "neiegūsim tik daudz naudas, cik gribam", "Mežu nozare nevarot pielāgoties". A ko dara lauksaimnieki, kuri nevar visu gadu sēt un audzēt? Kādēļ meža nozare nevar pielāgoties? Jo ir daļa, kuriem meži ir galvenais bizness, viņi ir pieraduši tā. Cilvēki palikšot bez darba... Un cik cilvēki palika bez darba, jo aizsākās hārvesteru sistēma? Atbildes uz šo, protams, mežu nozare atbildēt nevar. Un neatkarīgi no tā, ko jūs lasāt komentāros zem visiem rakstiem, vērtīga atziņa, kuru es tur atradu: "Lietas būtību nemaina, ka meži tiek un tiks izcirsti kosmiskā ātrumā. Katru gadu novācot aizvien jaunas platības, bet tas, kas ataug vietā, tik ātri vietā atpakaļ neparādās".

Mežu nozares arguments ir, ka likumā ir noteikts konkrēts daudzums kubikmetru, ko drīkst izcirst katru gadu un tas nepieaugs. Jā, bet meži neatjaunojas TIK ātri. Ātri var mežu nozāģēt, bet ne izaudzēt. Mums jau tagad ir tik milzīgas platības ar jaunaudzēm un tas ir skaidrs ikvienam, ka pie pašreizējiem apjomiem trūkst ko zāģēt. Ja ZM un mežu nozare kopumā izdarītu kā Somijā - veselas platības nodod dabas saglabāšanai (pirms pieņem vispār šādus grozījumus) - varbūt es arī neko neteiktu. Stārķis mežā, protams, pats par sevi nenes naudu, bet Somijas konferencē bija ziņojums no Polijas, kur bija aprēķināts, ka ienākumi no tūristiem un ornitologiem, kuri brauc uz Belovežas gāršu, pārsniedz summu, ko varētu iegūt, ja visu gāršu nozāģētu un pārdotu. Bet vai meža nozare būs tā, kura maksās Eiropai soda naudas, kad mums līdz kritiskam stāvoklim samazināsies aizsargājamās sugas indivīdi? Nē. To maksās no kopējā valsts budžeta.

[Vērotāja]

Simba, paldies! Lieliski! Māris Strazds ir paņēmis pareizo toni - precīzi, argumentēti fakti. Ideāli!

[Made]

Palaidīšu nepārbaudītas ziņas, kas nodarbina domas pēdējā laikā
Privātā sarunā par to, kā tad pazīstama ģimene iztiek un kur strādā, man atstāstīja, ka māmiņa esot noskrējusies pa mežiem - viņai esot jaunajiem meža īpašniekiem (pēdējā laikā ārzemniekiem) jāierādot, kas tad tai gabalā esot - sākot no vienas vietas, pa spirāli aprakstot katru koku. Un nu jau visi labie meži tur esot pārdoti, atlikuši vien briksnāji, kur grūti izspraukties. Es biju domājusi, ka cirsmas pārdod, ne pašu meža zemi, bet īsti noskaidrot nevarēju.
Interesanti būtu zināt, kas tad ir pārdevējs - vai no privātajiem tiek uzpirkts? Tam vajadzīga kāda inventarizācija, ja? Un kālab pērk - nociršanai vai turēšanai (kā ieguldījumu veids). Nebūtu slikti, ja ar uzpircējiem varētu konkurēt kāds mežiem draudzīgs fonds, kura darbības mērķis ir nevis peļņa, bet mežu ilgtspējīga apsaimniekošana, arī meža nekoksnes vērtību ieskaitot.