Šī bija vienīgā ligzda, kurai melnais stārķis ir tuvumā stāvējis. Viennozīmīgi neapdzīvota un Pilsrundālē redzētā stārķa (labi, tas ir mans pieņēmums) bijusī mītnes vieta -
Un tikai tad sākās dienas labākā daļa ar zupas vārīšanu - tikai ap 16:00 ar ļoooti daudz nostaigātiem gabaliem atļāvāmies sev paņemt pauzi. Kopainu neviens aiz izsalkuma neuzņēma (laikam, vai ne?), bet tika iemūžināts brīdis, kad Māris atkal apbižoja Simbu
(apbižošana sākās brīdī, kad Māris Simbai uzzvanīja
divas minūtes pirms modinātāja, Simbai piedzenot gandrīz vai sirdsklauves ar absolūtu neizpratni - cik Simba ir nogulējusi un cik ātri tagad kas jāķer
)
Absolūtais mans subjektīvais secinājums - mēs izdarījām savu darbu nevis par 100%, bet par 110%, jo sākotnēji bija paredzētas div-ar-pus
desas. Rezultējās tās ar četrām, vai četrām ar vienu desmitdaļu, ja pieskaita kapus. Šai gadījumā visvairāk ir žēl par tiem redzētajiem stārķiem (arī ar ligzdas materiāliem), kuri tā arī paliek neaizsargāti, ja viņi vispār vēl ir. Un, ja tā vieta, kur viņi ir apmetušies, tiek gludi
noskūta, tad no šīs sadaļas sākas mana subjektīvā skumja par to, ka šodiena bija tāda, kāda bija. Taču tai pat laikā man ir neizsakāms prieks un gandarījums par mūsu grupas vēlmi izlikt sevi visu un iet meklēt un meklēt, un meklēt, lai dotu no sevis to labāko, pat pāri saviem spēkiem, ko tai brīdī varam. Un tieši šī komandas sajūta un pleca sajūta šodienā ir tas nenovērtējamais, kas man personīgi ir iedevis milzīgu gandarījumu un prieku par šodienu kā tādu.
Paldies, mīļie! Jūs visi (mēs visi) bijām lieliski - arī aizkulisēs līdz zilumiem īkšķus turošie un atbalstošie savās domās! Man ir neizmērojams prieks būt kopā ar jums
Paldies! 
)
