savus vecākus, un kuri nelido mājās, mani pārņem cilvēcīgs žēlums. Arī bailes, ka viņi var nosalt, nomirt badā. Ar prātu jau saprotu, ka cāļi
nav vairs tik mazi un ir pietiekoši spēcīgi, un viņi neaug inkubatorā, bet savvaļā un pie tās skarbuma jāpierod. Zīlei arī regulāri jāaizstāv ligzda. Nu tā kaut kā nelāgi....
Jāgaida saulainākas dienas.
21.35 Slapji kā žurkulēni apņēmīgi gaida vecākus. Nez, vai vakariņas vispār šovakar būs. Izskatās, ka šādā sliktā laikā vecākiem galīgi nesokas ar barības atrašanu.
Vai tā var būt, ka vecāki vispār uz nakti neparādās?
Skatoties vien man auksti paliek. 
Es nemaz nedusmojos un ļoti priecātos, ka biežāk kāds profesionālis vai pieredzējušāks vērotājs dalītos ar mums nesaprašām, atbalstītu. Paldies, ka to jau darāt. Tā mēs te veselu traģēdiju, šausmu stāstus varam uzburt. 
Nu tā kaut kā. Es esmu lasījusi Jūsu abu ar Lianuliesmu u.c. iepriekšējo gadu vērojumu pierakstus. Nu tie bija diezgan līdzīgi emocionāli. Jā, tagad Jūs esat izaugušas citā līmenī. Tā kā tam vajadzīga vairāku gadu pieredze. Vēlreiz paldies, ka saprotat.
