Labrīt, atsaucoties uz pēdējo dienu diskusiju saistībā par ligzdu atstāšanas vecumu, M.Strazda komentārs:
Replika par ligzdas atstāšanas vecumu
Vēršu visu vērotāju uzmanību uz to, ka joprojām lielākā daļa kvalitatīvas un pareizas informācijas par melno stārķi NAV nekur publicēta, tā tiek pašlaik apkopota un daudzi iegūtie dati būtiski maina mūsu zināšanas par šīs sugas bioloģiju. Ligzdas atstāšanas vecums nav izņēmums un tieši ar raidītājiem aprīkotie putni un gredzenoti putni ligzdās, pie kurām ir pielikti fotoslazdi ir būtiskākā informācija šajā jomā. Pašlaik manā rīcībā ir drošas ziņas par 51 putnu kopš 2013. gada un var teikt, ka viss, kas publicēts līdz tam, ir pētnieku (arī manis, protams) izfantazētas muļķības. Vikipēdija kā kaut kāds sākotnējs izejas avots nav slikts, taču tās nelaime ir anonimitāte. Ja tekstu sastādījis nekompetents rakstnieks, kā tas šajā gadījumā noteikti ir, tad diezgan neizbēgami viņš tajā sabāž visas iespējamās eksotiskās aplamības, ko var atrast pārskata avotos un var būt arī kaut ko pieraksta no sevis klāt. Slikti avoti ir arī tā pati vikipēdijā citētā "pārskata literatūra" - vissādas faktu lapas u.tml., ko sastāda vairumā gadījumos par konkrēto sugu tikpat nekompetenti "speciālisti". Rezultātā iegūtais izziņas avots ir rosols, kas satāv no 1/3 veciem produktiem un 1/3 produktiem, kam rosolā vispār nevajadzētu būt. Ne pārāk baudāms.
Minēšu tikai vienu piemēru no citētā raksta - par āmurgalvja ligzdas izmantošanu. Diez kur, kā un kādā veidā, ja Eiropas putni Āfrikā neligzdo vispār (kur to areāls ar āmurgalvja izplatību pārklājas), bet Dienvidāfrikas populācija ligzdo tikai uz klintīm. Kādā zooparkā varbūt? Un, cik kroplam ir jābūt stārķim, lai tas varētu ielīst āmurgalvja ligzdā (kas ir kā milzīga žagatas ligzda)?
Mares vecums patiešām ir vismaz 75 dienas, taču viens putns ir viens putns. No n=1 nekādu zinātni nevar iztaisīt un nevajag taisīt - un nevajag pat piesaukt kā argumentu, jo tas var izrādīties unikāls izņēmums! Jūs nezinat, vai tas vienīgais nejauši nav "Kristaps Porziņģis", ja taisāties pēc tā spriest, par "cilvēka pareizo augumu". Pārskata dati no 51 putna, par ko šāda informācija ir, ir vidēji 81,9 dienas, minimāli 64,3 dienas, maksimāli 99,5 dienas. Šogad šis tas nāks pie šīs datu kopas klāt, taču diemžēl to vidū nebūs neviens no šī gada webkameras putniem - šķilšanās datumi gan viņiem ir zināmi precīzi, taču putni nav ne mērīti, ne gredzenoti un tādēļ nav droši atšķirami. Tas, kas ir zināms no citām ligzdām, ir fakts, ka vecākais putns ne būt ne obligāti atstāj ligzdu pirmais. Šķilšanās secībai ar ligzdas atstāšanu ir diezgan mazs sakars.
Sešiem jaunajiem putniem, kas ir sasnieguši vismaz pilnu viena gada vecumu un kam ir zināms ligzdas atstāšanas vecums, tas ir šāds - Mellene (2013) 92,5 dienas, Kate (2014) 85,4 dienas, Sarma (2015) 85,2 dienas, Raitis (2016) 82,5 dienas, Mare (2016) 75,2 dienas, un putns ar gredzenu 0C8U (2016) 79,4 dienas, vidēji 83,4 dienas. Divi jaunākie putni, kas ir sasnieguši Āfriku (Tince 2013 g. un Zuze 2015 g.), ligzdu atstāja 72,3 dienu vecumā, bet neviens putns, kas ligzdu atstājis pirms šī vecuma (un, uzsvēršu, tos visus no ligzdas izdzina cilvēki!), nesasniedza pat Āfriku. Par daudzu citu (gredzenoto putnu) sekmēm mēs pagaidām neko nezinām, jo vairums datu ir iegūti 2017. gadā un šie putni vēl nav atgriezušies Eiropā.
Turklāt, no minētajiem sešiem jaunajiem putniem, tikai vienam - Raitim, ir zināms precīzs šķilšanās datums un laiks, t.i. viņa vecums ir zināms precīzi. Visiem citiem tas ir aprēķināts pēc mērījumiem gredzenošanas laikā un ir "vismaz" tāds, kā norādīts. Atkarībā no dažādiem apstākļiem, kļūda var būt 1-2 dienas (t.i. šie putni var būt 1-2 dienas vecāki nekā izrēķināts). Citās valstīs pētnieku gredzenoto putnu vecumu nenosaka, tas ir zināms tikai tiem dažiem putniem, kas izauguši webkameru priekšā, līdz ar to citur šādu pietiekamā skaitā esošu datu pagaidām vienkārši nav.
Arī spriedelējumus par to, kuri vecāki (tēvs vai māte) bērnus baro vai ne "līdz beigām" vai ne, nevajag balstīt uz divām trim ligzdām. Ir ligzdas, kur viens no vecākiem ir pametis puspieaugušus jaunos otra apgādībā jau jūlija vidū, ir vēlas ligzdas, kur jaunie putni ir pārtraukti barot, jo abi vecie putni ir devušies prom tad, kad tas ir jādara, atstājot jaunos savā ziņā un ir vēl daudz visādu variantu. Lūdzu nevispāriniet "kā pareizi notiek" no divām trim ligzdām! Tas tas pats, kā dot "objektīvu" vērtējumu par cilvēci pēc trim jūsu trepjutelpas kaimiņiem...
Tādēļ, ka šīs kameras dati ir gandrīz neizmantojami (tāpēc, ka par cāļiem nav „pievienotās informācijas” un tos nevar atšķirt), man par kameru ir ļoti maza interese pat tad, kad esmu pie datora. Vienīgais, ko varu piebilst principā, ir – 4 jaunie putni ligzdā ir nevis izņēmums, bet norma. Neregulāra parādība, kas liecina par labu gadu, ir 5 (šogad Latvijā man ir zināma viena tāda ligzda), izņēmums ir 6 (dokumentēti vienreiz Polijā). Trīs jaunie liecina par to, ka gads ir „problemātisks”, jebkas zem tā – ka nav labi, un jo mazāk, jo sliktāk. Parasti sekmīgāki (izdzīvo un turpina ligzdot paši) ir vecākie putni no perējuma, taču ir gadījumi, kad tādi ir pastarīši. Ir ligzdas, kur sekmīgi ir 3 jaunie no 4 vienā gadā un ir ligzdas, kur neviens no izperētajiem 30+ mazuļiem vairāk nekā 10 gadu laikā tā arī nekur neparādās. Visiem šiem gadījumiem ir konteksts, taču tas nekad nav „redzams uz ekrāna” – vecāku pieredze vai tās trūkums (saistīts ar pieaugušo putnu vecumu, dzīves ilgumu konkrētajā vietā utt.), dažāda veida traucējumi apkārtnē, klimatiskā situācija, barības pieejamība, putnu kondīcija atgriežoties no Āfrikas un vēl daudz kas cits.
Te atsauce uz manis pieminēto „nelielo referenci”, kas var būt maldinoša. Latvijā webkamera ir bijusi pie 3 ligzdām kopā 5 gadus (0, 2, 2, 0, 4 mazuļu), cik es zinu, kameras ir vai ir bijušas pie ligzdām Igaunijā, Ungārijā, Polijā un Beļģijā (reižu skaitu un ligzdu kopskaitu nezinu, bet pat visas kopā diez vai pārsniegs 20). Gads no gada atšķiras (arī attiecībā uz konkrēto ligzdu) un ligzda no ligzdas atšķiras viena gada ietvaros. Ir jēga salīdzināt viena gada ligzdas savā starpā (ņemot vērā konkrēto vietas kontekstu – barošanās apstākļus, vecāku pieredzi utt.) vai vienu ligzdu starp gadiem, bet ne „eņģeļus ar ķieģeļiem” – piem., ligzdu Ungārijā 2015. gadā ar ligzdu Latvijā 2017. gadā. Iegūtais rezultāts būs tik pat vērtīgs, kā salīdzinot ciparu 2 ar ciparu, teiksim, 4. Atšķiras. Kas no tā? Nekas. Divi dažādi cipari.