Īstais laiks meklēt ligzdas?
Pēdējās nedēļās ik pa brīdim ienākas ziņas par melno strārķu novērojumiem vai par to atrastām ligzdām. Ligzdas atrašana ir svarīgs faktors gan tiem, kas vienkārši vēlas paglābt mazliet meža (mikroliegumu iespējams izveidot tikai apdzīvotai ligzdai), gan tiem, kam rūp, lai arī nākotnē būtu iespēja savu māju apkārtnē šādu putnu vēl redzēt. Nebūs, kur ligzdot, nebūs šeit arī šo putnu. Tāpēc daži komentāri un daži padomi.
Vispirms ir prieks par to, ka beidzot Latvijā ir arī tādi cilvēki, kas ar ligzdas atrašanu lepojas, nevis kā velns no krusta baidās minēt savu vārdu, lai neuzzinātu kaimiņš, LVM vai vēl kāds bubulis. Var jau viņus saprast, jo šī nevēlēšanās lepoties ar apzinātajām vērtībām, kas vismaz daļai cilvēku Latvijā ir vērtības, parāda to "vilku baru, kādā mēs dzīvojam un kādā tonī ir jākauc", ja gribi būt pareizs. Šī attieksmes kopaina rāda, ka izcirtumu un celmu mīlētāju Latvijā ir vismaz par kārtu vairāk kā ogotāju, sēņotāju un arī dažu melno stārķu mīlētāju. Pēdējie varēs priecāties vien tad, kad savus vārdus publiski saukt kaunēsies pirmie. Vienīgi tad pārāk daudz mežu vairs var nebūt palicis.
Arī stārķu ligzdu gadījumā izpaužas "not in my backyard" (ne manā pagalmā) attieksme pret dabas saglabāšanu. Vispār daba "noteikti ir vajadzīga", taču ne manā īpašumā. Kāds (1) vietēja mēroga viedokļu līderis tieši tā ir teicis - savā mežā es nevienam neko neteikšu, bet ja runa ir par valsts mežu - pats palīdzēšu iet meklēt. Putni, kas ligzdo valsts mežos ne ar ko nav labāki vai sliktāki par citiem, bet ja mērķis ir saglabāt pēc iespējas visus, tad gluži labi var sākt ar mēģinājumu vispirms atrast visas ligzdas valsts mežos. Tam ir vismaz trīs labi iemesli.
Pirmkārt, lai gan privāto un valsts mežu īpatsvars ir līdzīgs, valsts mežos atrodas teju divas trešdaļas visu ligzdu, tuklāt vismaz oficiāli valsti personificējošie pilsoņi nevar ņerkstēt par to, ka suga jāsaglabā, ja tā pati valsts, kuru viņi sakās pārstāvam, ir uzņēmusies starptautiskas saistības un noteikusi, ka suga ir jāaizsargā.
Otrkārt, kaut gan valsts mežu personāls atrod apmēram 2/3 visu ligzdu, kas zināmas to apsaimniekojamajā teritorijā, šīm ligzdām ir problēma. Manā rīcībā ir informācija par 140 ligzdām, kas LVM apsaimniekotajā teritorijā atrastas no 2011. līdz 2017. gadam. 97 no tām atraduši LVM darbinieki, 43 uzrādījuši dažādi citi avoti - VMD darbinieki, ornitologi, ieskaitot mani pašu, sēņotāji u.tml. Detalizētu informāciju var izlasīt tabulās, bet īsumā - vairāk nekā piektdaļa (22%) no LVM darbinieku atrastajām ligzdām tiek uzrādītas tikai pēc tam, kad „pie ligzdas ir nocirsts viss, kas tur ir cērtams”(2) . Tas, protams, atsaucas uz stārķu ligzdošanas sekmēm pēc atrašanas un arī uz pašu ligzdu mūžu - vairāk nekā puse no tām kopš atrašanas 2018.g. jau ir gājusi bojā, bet cilvēku no malas atrastajās ligzdās pēc atrašanas putnu sekmība kopumā (nevis vienā konkrētā gadā) ir krietni labāka.
Tas tādēļ, ka cilvēki no malas ligzdas atrod vai sameklē mežā, kamēr tas vēl ir. Ja izdodas paspēt izveidot mikroliegumu un mežs arī saglabājas, tad izredzes, ka putns tajā vietā var dzīvot ļoti ilgi, ir ļoti labas.
Trešais iemesls ir saistīts ar dažām pašlaik ierosinātām pārmaiņām likumdošanā. Naudas cirtēju lobijs cenšas panākt, lai tur, kur jau izsniegti ciršanas apliecinājumi, nedrīkstētu nodrošināt nekādu meža aizsardzību. Nereklamēts papildinājums šiem labojumiem droši vien būs sīks labojums citos MK noteikumos, kas ļaus izsniegt ciršanas apliecinājumus desmit gadus uz priekšu un tad jau pašreizējie pie galda piekļuvušie savas atlikušās rosīšanās laikā varēs sagrābties gana. Taču gadījumā, ja kaut vai tikai pirmais no šiem labojumiem tiks apstiprināts, tad LVM paši vairs nevienu ligzdu savlaicīgi neatradīs - jo gandrīz visas ligzdas tur tiek atrastas tikai, gatavojot cirsmas. Tātad tad, kad vairs nedrīkstēs neko saglabāt. Ja stārķus mīloši cilvēki no malas nepalīdzēs, atrodot tās krietni pirms tam, tad valsts mežu apsaimniekotāji var sākt slikti izskatīties. Tāpēc, cilvēki no malas, ir vērts meklēt! Mēs palīdzēsim gan stārķim dzīvot Latvijā, gan LVM labi izskatīties! Tā ir, kā saka „win-win” situācija.
Kā meklēt? Nav jāstaigā pa mežu ar galvu gaisā, bet tad ja ieraugāt aizdomīgi nobalsinātu zemi, tad gan vērts paskatīties augšup. Šogad ir pēdējiem gadiem neparasti daudz sekmīgu ligzdu un pašlaik jaunie putni ir lieli, bet mēslu zem ligzdas daudz. Uldis Malējs tā atrada ligzdu, meklējot ragus, bet Grīnbergu ģimene - ogojot.
Uldis Malējs (A) un viņa atrastā ligzda, skatoties uz to no apakšas (B). Ligzda ir neparasta ar to, ka tā atrodas uz ozola zara, cieši pie liepas stumbra - pie celma abi koki ir cieši saauguši kopā
Parasti ligzda ir labi ieraugāma, taču var būt gadījumi, kad mēslu zemē ir daudz (a), bet pati ligzda novietojuma dēļ nav ieraugāma nemaz (B). Tomēr, pārfāzējot zināmo teicienu par dūmiem un uguni, jāsaka, nav putnu mēslu bez putniem, kas tos atstāj. Tad jācenšas atrast kaut kur sāņus vietu, no kuras ligzdu tomēr var ieraudzīt. Jāpiebilst, ka šādas, „neieraugāmas” ligzdas melnajam stārķim ir ārkārtīgi retas - faktiski attēlā redzamā ir vienīgā tāda, kas ir zināma no vairāk nekā 1100 jebkad pārbaudītām ligzdām.
Par ligzdas esamību tuvumā var liecināt putni, kas redzēti kādā barošanās vietā vai pārlidojot. Šobrīd visvērtīgākie ir tādi novērojumi, kad kādā labā upītē vai vēl neizžuvušā grāvī regulāri tiek novērots viens putns, kurš pēc barošanās lido konkrētā virzienā. Tas gandrīz droši nozīmē, ka viņam ir ligzda ar bērniem, kuri regulāri jābaro. Svarīgi ir tas, ka abi vecāki gandrīz nekad nebarojas vienās un tanīs pašā vietās un, ka putns ar pilnu guzu uz ligzdu lido teju „taisni kā pa diegu” - jo nesamā barības deva ir krietni smaga. Atliek tikai iegaumēt šo virzienu un doties turp meklēt (vai aicināt mūs talkā). Tikai jāatceras, ka putns uz labu vietu var lidot diezgan tālu - pat vairāk nekā 10 km.
Ja redzat divus putnus kopā, tad pašreizējā brīdī neko daudz iesākt nevar. Tie gandrīz droši ir vai nu nesekmīgi ligzdojuši vai vēl neligzdojoši putni, kas „brūtējas” un kam saistības ar ligzdu var vispār nebūt. Tādus novērojumus ir vērts ziņot ar domu par jauniem un/vai nezināmiem ligzdošanas iecirkņiem, kur kaut ko meklēt varētu būt vērts tad, kad ligzdas vieglāk ieraugāmas - bezlapu laikā. Protams, ja ir izredzes, ka mežs šo bezlapu laiku sagaidīs vēl vertikālā stāvoklī.
Lai Jums izdodas!
Māris Strazds, 25.07.2018.
(1) Runa ir par konkrētu cilvēlu ar vārdu un uzvārdu, taču attieksme ir tik tipiska, ka nosaukt vārdu nebūtu pareizi - tad visi pārējie, kas domā un būtu gatavi rīkoties tieši tāpat, kā vārdā nenosauktais kungs, zinās, ka runa nav par viņiem.
(2) Šis citāts ir īsts konkrēta LVM darbinieka izteikums pēc kādas ligzdas atrašanas.
) Un ka lidojumā neaizmuka 
šķiet, ka tur mudž no lapsām 
šķiet, ka tur mudž no lapsām 
!