

Kad es palasīju, ka ņurņiki izaug 10 cm gari, tad es arī pieņēmu, ka tie var būt ņurņiki un tālāk nemeklēju..forelljjanka wrote: ↑30 May 2018 20:34 Jūs tik visu laiku ņurņiki,ņurņiki!Ņurņiki ir nēģu mazuļi,dzīvo ierakušies gruntī(gan upes gan strauta)upes,strauta dibenā.Melnie stārķi barību notver,nevis izrok!
Periodiski redzamās sīkās čuskveidīgās radības,visticamāk ir strauta nēģi,šobrīd jau nārsts sāk beigties,strauta nēģi tāpat kā citas apaļmutes(nēģi nav zivis!)pēc nārsta nobeidzas,tad nu visiem(arī gandriem)dzīres.Gan jau lasa nost arī no nārsta bedrītēm vēl dzīvos,nārstojošos...
Tie strauta nēģi nārstojošie gan tādi spēcīgi, akmeņus cilāIkru attīstība ilgst 6—17 dienas. No tiem izšķiļas 3–4 mm gari iedzelteni kāpuriņi. Kāpuri 3—7 dienas pēc izšķilšanās ir mazkustīgi. Kad izaug vismaz 0,5 cm gari, tie uzturas upes seklākajās vietās, ierakušies gruntī, gar krastu un sēkļos, kur upes gultne smilšaina un ar organiska materiāla (dūņu un detrīta) piejaukumu un sāk intensīvi baroties ar sīkām dzīvu un atmirstošu augu daļiņām. Kāpuri ir akli, acis viņiem paslēptas zem ādas, tik tikko samanāmas. Mutes forma ir nevis apaļa, bet stūrainas spraugas veidā, ragvielas zobu nav. Žaunu atveres - trīsstūrainas, atrodas īpašās sānu rievās.[5] Kāpuri tik ļoti atšķiras no pieaugušajiem nēģiem, ka ilgu laiku cilvēki tos uzskatīja par patstāvīgu dzīvnieku sugu. Kāpuri, kurus mēdz saukt par ņurņikiem, pavada upēs 4—6 gadus. Pēc tam, kad tie izauguši gandrīz desmit centimetrus gari, no rudens līdz pavasarim noris pārvēršanās, kuras laikā dzīvnieki nespēj uzņemt barību. Pēc pārvēršanās ņurņiks kļūst par aptuveni 15 cm garu upes nēģi un aprīlī vai maijā dodas uz jūru. Vikipēdija.
Es arī ar tādām domām un piesardzību vēroju, baidoties pat pieminēt, bet nu izskatās, ka šogad ar barību ir labi un mazie jau paaugušies tik lieli, ka tad, kad sāks nākt lielās zivis, visi spēs apēst arī tās.