Latvijas Dabas fonds
Evolūcijas gaitā, lai suga izdzīvotu, plēsīgajiem putniem ir pielāgojums, ka izaug tik daudz mazuļu, cik var izbarot, un vienmēr tiek vairāk baroti vecākie mazuļi, lai izdzīvotu vismaz tie
Kamera ir uzlikta, lai novērotu dabiskās norises bez cilvēka iejaukšanās. Simtiem citu ligzdu katru gadu notiek līdzīgi
Pielāgojums - ziedot jaunākos mazuļus - plēsīgajiem putniem ir veidojies miljonos gadu, tas nepieciešams sugas izdzīvošanai. Tiešraides organizētāji neiejaucas dabas procesos, izņemot tos, kad putniem nodarīts kaitējums cilvēka darbības rezultātā.
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi. 2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē. Par ligzdas apkārtnē esošajiem zivju dīķiem
Leo wrote: ↑01 May 2021 22:24
... Ligzdas apkārtnē ir tikai privātīpašnieku dīķi. Nedaudz tālāk ir kāda pagasta administratīvā centra dīķi. Pilnīgi nevienā, 3-5 kilometru apkārtnē, nenotiek intensīva zivkopība. Ja nu kāds gara acīm iztēlojas kaut ko līdzīgu Nagļu, Skrundas vai Tomes zivsaimniecībām, tad tādu te tuvumā nav. Nekādu atbaidīšanas pasākumu nav, to tiešraidēs, jau kuro gadu, var pārliecināties, ka trokšņa lielgabalu nav, arī medību ieroču šāvienu skaņas nemaz tik bieži nav dzirdamas. Ūdens putnu medības notiek sāķot ar augusta otro sestdienu, sāķumā trešdienās un sestdienās,svētdienās,bet no 15. septembra katru dienu un tā līdz 30.novembrim. Neizslēdzu, ka kāds uz šaušanu tendēts indivīds varētu šaut arī uz ērgli, bet ar to lielīties nelielās. Dažu dīķi nenolaiž gadiem, pārsvarā makšķerē vai arī ar tīkliem mēģina ko izvilkt. Dažu dīķi nolaiž katru rudeni, lielākās zivis izmanto, mazās laiž atpakaļ un pludina atkal ūdens līmeni augšā.
Leo wrote: ↑02 May 2021 09:51...24.aprīlī jau rakstīju par zemo ūdens līmeni apkārtnes ūdenstilpnēs, kas ērgļiem veiksmīgu barības sagādāšanu ļoti traucēs, kā arī to, ka atsevišķu teritoriju " sakārtošana " cilvēku acīm tīkamā veidā, ir padarījusi to ērgļiem nepieejamu. Ir arī tādas ūdenstilpnes ligzdas apkārtnē, kur zivju ir pietiekami, bet jūras ērgļi nekad nav novēroti medījam. Pārāk tuvu cilvēkiem, maz koku novērošanai. Šogad dabas radītos traucējumus pastiprināja arī cilvēku radītās pārmaiņas, kas ligzdai kritiski svarīgākajās dienās izrādījās limitējošas.
2015. gadā šīs ligzdas mātīte bija gredzenota – uz tās labās kājas bija gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns kā mazulis ligzdā bija gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas tai bija gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme mums nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta. 2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā šis pāris sekmīgi ligzdoja – katru gadu izauga divi mazuļi. 2021.g. 28.marts - Raimis neatlidoja uz ligzdu.
Mildai ik pa laikam pievienojas vairāki sveši ērgļi.
_________________________________________________________________________________________
Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Knābja atšķirības - Mildai biezāks un garāks, K kungam apaļāks un īsāks
(bobby fotogrāfija)
Vērotāja wrote: ↑31 Dec 2019 15:06Mildas astes zīmējums.
Savienojuma līnija starp balto asti un tumšo ķermeni ir precīza, bez stariem.
Mildas aste 2020.gada februārī
Vērotāja wrote: ↑31 Dec 2019 15:06Raimja astes zīmējums.
Savienojuma līnijas malās starp balto asti un tumšo ķermeni ir tumši stari
Raimja aste 2019.gada septembrī viewtopic.php?p=232574#p232574
30.03.2021. Sižets Panorāmā Drāma Durbes jūras ērgļu ligzdāhttps://ltv.lsm.lv/lv/raksts/30.03.2021 ... .id215525/
Pazudis dzīvesbiedrs, trīs diennaktis bez ēšanas un nemitīga cīņa ar iebrucējiem. Drāma populārajā jūras ērgļu ligzdā Durbē, kam tiešraidē līdzi seko tūkstošiem vērotāju visā pasaulē. Kur palicis Raimis un kas notiks ar Mildu, kuri kopā bija sešus gadus? https://www.youtube.com/watch?v=apxv0vOqNKQ
15.04.2021. Ornitologs: Jūras ērglenes Mildas jaunais kavalieris, perējot svešas olas, «spēlē ģimenēs» Par Čipu nodēvētais jūras ērglis, kurš pēc tēviņa Raimja pazušanas iemitinājies ligzdā Durbē un pat sācis perēt mātītes Mildas pirms tam izdētās olas, “spēlē ģimenēs”, LSM.lv skaidroja Latvijas Dabas fonda ornitologs Jānis Ķuze. https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ ... s.a400702/
21.04.2021. Par spīti šaubām jūras ērgļu ligzdā izšķiļas cālishttps://www.liepajniekiem.lv/zinas/nova ... las-calis/ Ornitologs Jānis Ķuze skaidro, ka no trim olām šī, kurā iekšā attīstījies un pasaulē nācis mazulis, ir pēc skaita otrā. ”Jāredz, kas vēl būs ar trešo olu. Tās var šķilties ar trīs dienu intervālu,” saka putnu pazinējs.
22.04.2021. Jūras ērgļu ligzdā Durbē ģimenes dzīve sakārtojas: tēviņš Mildai un cālim atnesis zivihttps://www.tvnet.lv/7231026/juras-ergl ... nesis-zivi Pēc partnera Raimja zaudēšanas ērgļu mātītei Mildai klājās grūti, tomēr viņai ne tikai izdevies izperēt vismaz vienu atvasi, bet arī atrast sev jaunu, uzticamu partneri. Jaunais tēviņš, kuru ligzdas vērotāji nodēvējuši par Čipu, ne tikai pieņēmis mazo ērglēnu, bet mazuļa dzīves otrajā dienā beidzot arī sācis uz ligzdu nest ēdamo.
26.04.2021.Traģiski notikumi pirmdienas rītā risinājās jūras ērgļu ligzdā Durbē, kur bojā aizgāja abi ērglēni. Ornitologs un Latvijas Dabas fonda tiešraides kameru projekta vadītājs Jānis Ķuze sarunā ar portālu Jauns.lv skaidroja, ar ko saistīti šie notikumi un kas varētu notikt turpmāk. https://jauns.lv/raksts/zinas/440278-ka ... 7or5_C0Qho
______________________________ Ornitologa J.Ķuzes komentāri. Sakarā ar Raimja pazušanu kopš 28.03.2021.
Jānis Ķuze wrote: ↑29 Mar 2021 11:52Sveiki!
Lai gan Raimja atgriešanos ligzdā vēl izslēgt nevar, tik ilga tēviņa prombūtne šajā ligzdošanas sezonas laikā noteikti nav normāla un visdrīzāk liecina par to, ka putns ir vai nu beigts, vai nopietni savainots. Varam tikai minēt, kas ir īstais iemesls, un varianti ir daudzi. Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus, ticams skaidrojums ir iekšsugas konflikts.
Tagad tas būs Mildas pacietības un izturības jautājums, jo viena pati viņa šo darbu izdarīt nevar. Ja ligzdā būtu jau liels mazulis, to varētu izbarot arī viens pieaugušais putns, tomēr inkubāciju vai mazu mazuļu sildīšanu apvienot ar barības meklēšanu nevar.
Lai gan sekmīga ligzdošana šajā ligzdā šogad ir maz ticama, būs interesanti vērot notikumu turpmāko attīstību, ņemot vērā to, ka aktīvu interesi par šo ligzdu izrāda citi putni. Garajā Durbes ligzdas vēsturē šāds notikumu pavērsiens ir vērojams pirmo reizi.
Latvijas Dabas fonds 26 Apr 2021 Jānis Ķuze komentē: Par to, ko šorīt vērojām Durbes ligzdā, īsumā var teikt – daba ir daba. Izšķirīgais faktors šādam iznākumam bija barības trūkums.Normāli šādos apstākļos – kad ir tikko izšķīlušies cāļi, tēviņam ir pēc dažām stundām būtu jānes uz ligzdu barību. Pagājušajā gadā mēs varējām vērot, ka ligzda bija burtiski nokrauta ar zivīm.Jaunajam tēviņam instinkts nav bijis tik spēcīgs, līdz ar to barības nešana bija fragmentāra un nepietiekama. Līdz ar to arī mainījās mātītes uzvedība un viņa atstāja ligzdu un mazuļus.Tad, kad mazulis ar kustībām un skaņām vairs neizrāda dzīvības pazīmes, tad mātītei tas pārvēršas par barību un ir pilnīgi normāli tas, ka bojā gājušie mazuļi tiek apēsti.Būtiski ir tas, ka ir izdzīvojusi mātīte – daba nevar atļauties ziedot pieaugušu, veselu un vairoties spējīgu putnu ziedot ligzdošanas sezonai ar vājām izredzēm būt sekmīgai.Šobrīd ceram, ka mātīte turpinās uzturēties šajā teritorijā, izveidos jaunu pāri un nākamgad būs sekmīga ligzdošana.https://twitter.com/LDF_lv/status/1386570359260991488
Jānis Ķuze wrote: ↑19 Jun 2021 23:40Sveiki!
Komentārs par pēdējo dienu laikā te redzētajiem gredzenotajiem putniem - abi Durbes ligzdai ir jau zināmi: H491 (gredzenots 29.05.2017. DR Kurzemē), šis putns Durbes ligzdā ir redzēts arī 26.10.2018; H434 (gredzenots 28.05.2016. R Kurzemē), apmeklēja Durbes ligzdu arī 18.07.2020.
Paldies par vērību! Turpinoties nenoteiktībai ar nākamajiem šīs ligzdas saimniekiem, varam sagaidīt arī citus gredzenotu putnu novērojumus.
Jānis Ķuze wrote: ↑14 Jul 2021 14:33Sveiki! Par vakar te reģistrēto gredzenoto putnu - jā, tas ir LVR H473, gredzenoju to 18.05.2017 ligzdā Kurzemes R daļā, rajonā starp Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu. Šim putnam tas ir pirmais nolasījums. Ligzdā bija divi jaunie putni un otrs putns (H472, tēviņš) šopavasar tika atrasts nosities "Kurzemes loka" augstsprieguma līnijā rajonā pie Apriķiem.
.
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Labrīt!
7.29 kamera ir pieslēgusies un darbojas...
8.11-8.30 ik pa brīdim dzirdami apodziņa saucieni tuvāk un tālāk no ligzdas!
8.36 aust miglains rīts Durbes pusē!
16.22 pagājušas turpat 8 h no rīta bildes,bet skats praktiski nav mainījies-migla joprojām klāj mežu-sāk jau krēslot un arī šodien ligzdu neviens no ērgļiem nav apmeklējis!
Labrīt!
7.29/30 kamera pieslēdzās un uzreiz bija dzirdams meža pūces sauciens...
8.07-8.13 ik pa brīdim skanēja apodziņa svilpieni-dažu brīdi ļoti tuvu ligzdai!
8.40 ligzdu klāj neliela sniega kārtiņa...
9.06-9.11 skanēja satraukta sīļa ķērkšana netālu no ligzdas,bet neviens neatrādījās,pēc īsa brīža jau bija dzirdami klijānam līdzīgi saucieni-vai tur bija abi un sīlis izrādīja nepatiku,vai nu tas bija viņš pats un ''runāja divās mēlēs''? viņam tīri labi sanāk atdarināt citu putnu balsis,arī ērgļu...
12.27 garām ligzdas kokam lidoja krauklis un skaļi ķērca,bet neatrādījās...
12.39 ;13.08 ;13.25/26 un 13.44... bija dzirdami melnās dzilnas saucieni-šodien dikti aktīva,sauc bez mites,atkal un atkal!
Labrīt!
7.29 kamera pieslēgusies tiešraidei...
7.43 meža pūce sauca vairākas reizes!
no 8.09 apodziņš bija dzirdams svilpojam ik pa brīdim...
8.30-8.32 kraukļi lidinājās apkārt un ķērca-viens bija piezemējies tālajā labās puses egles galotnē!
8.50/51 vāvers (Vaira vai Varis?) izvilka no pieliekamā kādu gardumu (riekstu vai zīli?) un iekārtojies uz ligzdas malas ieturēja brokastu-grauza tā,ka ausis vien kustējās!
Kopš 2021.g. 28.marta tēviņš Raimis nav atgriezies ligzdā, Mildai ik pa laikam pievienojas vairāki sveši ērgļi.
viņam tīri labi sanāk atdarināt citu putnu balsis,arī ērgļu...