🔒Jūras ērgļi Durbē, 2018 (Milda un Raimis)

[karliiina_13]

9:49
Gandrīz vai idille, ja nebūtu tik skumji.

...gribēju jau likt tādu pašu bildi....mazais mammas ēnā,ik pa laikam pīkst...

[Vērotāja]

Kur var parakstīties? Problēma patiešām ir informācijas apritē. Tas nav cilvēku kūtrums.

Parakstīties var te https://manabalss.lv/par-mezizstrades-m ... nas-laika/

(Ik pa laikam Youtube čatā ielieku linku. Bet man tur nepatīk, tāpēc parasti čatu atslēdzu. Vispār jau LDF to vajadzētu salikt linku uz parakstu pie visām ligzdām ligzdu aprakstos un vēl papildus TOP laikā likt čatā linku.)

[Tālis]

10:36
Un tomēr vēl izšāva pēdējo pulveri ...

[Vērotāja]

tad tiešraižu ligzdu mazuļu gredzenošanu es pat uzskatu par obligātu, jo tikai tā mēs varam piefiksēt faktus, ar kuriem varbūt arī varam vērsties pie ornitologiem par gredzenošanas nelabvēlīgo ietekmi.

Māri, pilnīgi piekrītu, par ko vakar arī rakstīju.
Kamēr netiek dokumentēts, ka gredzenošana traumē putnus un var apdraudēt ligzdošanu, tikmēr nekas nemainīsies.

Lai gan patiesībā jau šodien ir uzkrāts pietiekošs dokumentētu faktu materiāls, ka gredzenošana jūtīgo sugu mazuļiem bieži atņem "laimīgo bērnību". Laikam neviens nevar pateikt kā "laimīgās bērnības" trūkums ietekmē turpmāko putna dzīvi. Jā, vecāki atskrien, nosviež zivi, aizmūk, tāpēc ne par badu ir runa. Tomēr ja jau daba ielikusi, ka vecāki ar mazuļiem ligzdā brīvi un diezgan ilgstoši komunicē (avots: baltgalvas ērgļi, kurus negredzeno), tātad tas laikam ir vajadzīgs putnēna attīstībai?
Ja neietekmē attīstību, tātad tas ir ētikas jautājums.

[mooda]

Ienāca prātā ideja, ja ilgstoši vērojot ligzdā notiekošo , gadu pēc gada, ir konstatējams fakts, ka šai apvidū ir nepietiekama barības padeve, vai nevarētu būtu viens no iemesliem - izjaukt ligzdas vietu?
Kā rodas ligzdas vietas, putni paši tās sāk konstruēt, vai tās ir cilvēku radītas vietas šiem lielajiem putniem?

[Emotion_]

Kur var parakstīties? Problēma patiešām ir informācijas apritē. Tas nav cilvēku kūtrums.

Parakstīties var te https://manabalss.lv/par-mezizstrades-m ... nas-laika/

(Ik pa laikam Youtube čatā ielieku linku. Bet man tur nepatīk, tāpēc parasti čatu atslēdzu. Vispār jau LDF to vajadzētu salikt linku uz parakstu pie visām ligzdām ligzdu aprakstos un vēl papildus TOP laikā likt čatā linku.)

Paldies, Vērotāja! Mēğināšu izplatīt fb un draugiem.lv.

[MĀRIS]

Ienāca prātā ideja, ja ilgstoši vērojot ligzdā notiekošo , gadu pēc gada, ir konstatējams fakts, ka šai apvidū ir nepietiekama barības padeve, vai nevarētu būtu viens no iemesliem - izjaukt ligzdas vietu?
Kā rodas ligzdas vietas, putni paši tās sāk konstruēt, vai tās ir cilvēku radītas vietas šiem lielajiem putniem?

Durbes ligzda ir putnu būvēta, bez cilvēku palīdzības. Viņi paši izvēlējās vietu. Blakus, ap 150 - 200m attālumā ir arī viņu būvētā vecā ligzda.

[karliiina_13]

11:22 pasēdējusi kādu brīdi zarā, Milda aizlido ...

[Lianaliesma]

Labrīt!

Hm... vai ir kas jauns zināms? No iepriekšējām sarunām sapratu, ka Durbertvillā negredzenos, bet Ošu mājās gan
(ja kas, es YT čatā runāto nepārzinu, ja skatos, tad puspilno ekrānu un tas čats paliek aiz kadra)

Māris šeit rakstīja, ka gredzenos. Apmēram kaut kad pagājušās nedēļas beigās rakstīja.

Jau vairākas reizes esmu rakstījis, ka gredzenos abas tiešraides ligzdas, lai iegūtu pēc iespējas daudz patiesas informācijas par notikumiem ligzdās arī pēc gredzenošanas. Tā kā gredzenošana monitoringa ietvaros notiek visās zināmajās jūras ērgļu ligzdās, tad tiešraižu ligzdu mazuļu gredzenošanu es pat uzskatu par obligātu, jo tikai tā mēs varam piefiksēt faktus, ar kuriem varbūt arī varam vērsties pie ornitologiem par gredzenošanas nelabvēlīgo ietekmi.

Protams, tā saka ornitologi un turpina gredzenot. Bet tas izskatās pēc atrunāšanās, neņemot vērā jau iegūto tiešraižu ligzdu pieredzi...
Kādu svarīgu patiesu infu ir ieguvuši ornitologi pēc Durbertas gredzenošanas, kad tiešraides ligzdā zinātnes vārdā jau tika upurēta ērglēna bērnība un lielo ērgļu stresaina ligzdošana? Ko ieguvām, izmērot jau zināmo ērgļa spārna garumu, varbūt nosakot dzimumu? Un cerot, ka reiz varbūt kāds noziņos, ka atradis putnu ar šādu gredzenu tur un tur?
Un kas, ka monitoringa ietvaros tā iepriekš notika? Redzot, kas notiek jūras ērgļu ligzdās pēc tādas brutālas iejaukšanās dabas procesos, pie tik trauslas cilvēkveidīgo panesamības... Tāpēc taču vērojam tiešraides, lai zinātu, kas notiek. Un nenotiek labi un dabiski.
Gredzenošanu attaisnotu vien konkrētas teritorijas ligzdu izpēte ar normālu pētījuma programmu zināmā laika posmā. Un ar raidītāju, lai tiešām zinātu, ko ērglis dara pēc tam, kad izlido no ligzdas. Viss pārējais ir demagoģiska atruna un neiztur loģisku argumentāciju.

P.S. Tieši šādas pārdomas izteica personiskā sarakstē igauņu ornitologs Urmass pirms pāris gadiem. Izskatās, ka te darbojas nespēja uzņemties atbildību un mainīt senāk iegājušos rīcību.

Lūdzu neuztvert personiski, izsaku tikai savu redzējumu par notiekošo no malas, saprotu, ka tie, kas tieši nodarbojas ar putnu aizsardzību, ir tieši tādā pat atbilžu meklēšanas ceļā, kā būtu vislabāk.

[Parsley]

Skatījos google mapē ka ap Durbi ir vairakas ūdenskrātuves. Tātad problēma šoreiz varetu but karstums nevis ja piem vienīgā vieta kļuvusi nepieejama.

[Vērotāja]

Skatījos google mapē ka ap Durbi ir vairakas ūdenskrātuves. Tātad problēma šoreiz varetu but karstums nevis ja piem vienīgā vieta kļuvusi nepieejama.

Karstuma dēļ varētu būt, ka zivis iet dziļumā, pie ūdens virsmas šīs var teju uzvārīties.
Ērglis jau medī no augšas.

Vēl var būt kaut kādu ūdensaugu izplatība, kas apgrūtina redzamību no augšas. d.e. te ielika video no upītes pie savas vasarnīcas viewtopic.php?p=185887#p185887

[Greisy]

Skatījos google mapē ka ap Durbi ir vairakas ūdenskrātuves. Tātad problēma šoreiz varetu but karstums nevis ja piem vienīgā vieta kļuvusi nepieejama.

Karstuma dēļ varētu būt, ka zivis iet dziļumā, pie ūdens virsmas šīs var teju uzvārīties.
Ērglis jau medī no augšas.

Vēl var būt kaut kādu ūdensaugu izplatība, kas apgrūtina redzamību no augšas. d.e. te ielika video no upītes pie savas vasarnīcas viewtopic.php?p=185887#p185887

mazliet nesaprotu, tad otrā ligzdā mazāks karstums, jeb jūrā zivis neiet dziļumā? Tur pat plekstes nes..
*******************************
Un vēl tik pat mazliet es neizprotu to tekstu par nemaisīšanos, kad kāds lūdz nobērt kādas zivis zem koka... Kameras likt var, gredzenot var...Tā taču ir maisīšanās.. Dažu zivju nomešana noteikti neko nemainītu dabas notikumos.. ērgļi nav zvirbuļi, nav jau bariem.. Bet, nu - ok, es tikai izteicu viedokli un pat nelūdzu pēc atbildes vai rīcības

[karliiina_13]

12:42 mazuļi ligzdā vieni, saule cepina! Tādas aizdomas, ka Milda kaut kur ēnā sēž...tikko Raimis ieradīsies ar zivi, tā kliegdama būs klāt! (varbūt, ka tā ir pat labāk, Vilnītis vismaz nepīkst , nav kam sūdzēties un prasīt ēst)

[Jānis Ķuze]

Ienāca prātā ideja, ja ilgstoši vērojot ligzdā notiekošo , gadu pēc gada, ir konstatējams fakts, ka šai apvidū ir nepietiekama barības padeve, vai nevarētu būtu viens no iemesliem - izjaukt ligzdas vietu?
Kā rodas ligzdas vietas, putni paši tās sāk konstruēt, vai tās ir cilvēku radītas vietas šiem lielajiem putniem?

Sveiki!
Nav nekāda pamata uzskatīt, ka šai apvidū būtu problēmas ar barību. Šī sezona ir īpaša, salīdzinot ar vismaz iepriekšējām desmit - lielai daļai jūras ērgļu ligzdošanas sekmes ir ļoti zemas, kā arī ligzdošana ir uzsākta salīdzinoši vēlu (to redzam arī abās tiešsaistes kamerās). Domājams, ka pie vainas ir laika apstākļi, tomēr par detaļām es spekulēt negribu. Neproduktīvas vai mazproduktīvas ligzdas šai sugai ir normāla parādība, tādēļ domāt, ka šādas ligzdas būtu jāizjauc, ir nevietā. Ja putniem tas būs izdevīgi, tie paši pārcelsies uz citu vietu, dažkārt arī visai lielā attālumā (ir gadījumi, kad pārcelšanās notiek virzienā tuvāk barošanās vietām).
Ligzdošanas teritorijas rodas, ja pastāv nepieciešamie priekšnoteikumi - brīva, neaizņemta teritorija, brīvs pāris, labas barošanās iespējas, un apstākļi ligzdas būvēšanai (piemērots koks, paciešams traucējuma līmenis u.c.). Dažkārt kāds no šiem apstākļiem pamainās (izzūd barošanās vieta, uzrodas traucējuma avots), un putni teritoriju var pamest.

[Parsley]

Paldies par atbildi Jāni. Cik ilgi mazais var izturet ar tik maz barību un tādā karstumā?

[Emotion_]

Milda, šķiet, vispār nezvejo. Vai nemāk??

[skarleta]

13.06
Kāda liela starpība augumiņos

[Sarmīte]

Protams, tā saka ornitologi un turpina gredzenot. Bet tas izskatās pēc atrunāšanās, neņemot vērā jau iegūto tiešraižu ligzdu pieredzi...
Kādu svarīgu patiesu infu ir ieguvuši ornitologi pēc Durbertas gredzenošanas, kad tiešraides ligzdā zinātnes vārdā jau tika upurēta ērglēna bērnība un lielo ērgļu stresaina ligzdošana? Ko ieguvām, izmērot jau zināmo ērgļa spārna garumu, varbūt nosakot dzimumu? Un cerot, ka reiz varbūt kāds noziņos, ka atradis putnu ar šādu gredzenu tur un tur?
Un kas, ka monitoringa ietvaros tā iepriekš notika? Redzot, kas notiek jūras ērgļu ligzdās pēc tādas brutālas iejaukšanās dabas procesos, pie tik trauslas cilvēkveidīgo panesamības... Tāpēc taču vērojam tiešraides, lai zinātu, kas notiek. Un nenotiek labi un dabiski.
Gredzenošanu attaisnotu vien konkrētas teritorijas ligzdu izpēte ar normālu pētījuma programmu zināmā laika posmā. Un ar raidītāju, lai tiešām zinātu, ko ērglis dara pēc tam, kad izlido no ligzdas. Viss pārējais ir demagoģiska atruna un neiztur loģisku argumentāciju.

P.S. Tieši šādas pārdomas izteica personiskā sarakstē igauņu ornitologs Urmass pirms pāris gadiem. Izskatās, ka te darbojas nespēja uzņemties atbildību un mainīt senāk iegājušos rīcību.

Lūdzu neuztvert personiski, izsaku tikai savu redzējumu par notiekošo no malas, saprotu, ka tie, kas tieši nodarbojas ar putnu aizsardzību, ir tieši tādā pat atbilžu meklēšanas ceļā, kā būtu vislabāk.

Paldies ,lianaliesma.Viss tik pareizi pateikts.

[karliiina_13]

13:43 ligzdā bez izmaiņām, mazuļi vieni saulē, vecāki nav rādījušies...

[skarleta]

13.45
Nu smuka jau gan Robe
Ja blakus nebūtu tā nelaimes čupiņa ,tad bilde būtu pavisam smuka