🔒Jūras ērgļi Latvijā, 2014 (Lubāna un Sartas)

[Lianaliesma]

Vērotāj, šie ērgļi salīdzinoši ir lielāki par baltgalvas ērgļiem ?

[Vērotāja]

Nē, nevajadzētu būt. Nu varbūt jūras ērgļi ir mazliet lielāki. Ar DNS analīzēm esot atklāts, ka tie esot vienas sugas dažādi paveidi, lai gan oficiāli skaitās divas atsevišķas sugas.

Baltgalvas spārnu plētums 168-224 cm
Jūras spārnu plētums 200-230 cm

Wikipēdija (Latviski, kas ļoti iepriecina)

http://lv.wikipedia.org/wiki/Baltgalvas_%C4%93rglis

http://lv.wikipedia.org/wiki/J%C5%ABras_%C4%93rglis

[Vērotāja]

Mamma jau 20 minūtes guļ ligzdā, vai tiešām gatavojas dēt?

[Lianaliesma]

Interesanti, kā zivju barība ietekmē šos ērgļus - domājot par to, ka melnajiem stārķiem Latvijā dabonamā barība ir tik indīga.

[Vērotāja]

Man liekas, ka atšķirība ir tā, ka šie ērgļi tomēr medī salīdzinoši lielās ūdenstilpnēs, tātad kaitīgo vielu koncentrācija tur ir mazāka. Stārķi tās mazās zivteles ķer vairāk vai mazāk tuvāk krastam un mierīgākās vietās (bridējputns), kur tomēr ir mazāka ūdens aprite.
Tāds apmēram man tas domu gājiens šajā sakarībā


p.s. 17.57 ērglīte joprojām guļ ligdā!

[Vērotāja]

18.27 Tūlīt satumsīs pavisam, ērgļa kundze paliek nakšņot




papildinu:
18.33 kundze piecēlās, ilgi uz kaut ko debesīs skatījās, līdz 18.36 aizlidoja
18.37 uz dažām sekundēm ligzdā ielidoja viens no ērgļiem
18.38 mežā dzirdama ērgļu pārošanās

[Lianaliesma]

18.38 ...viņa tomēr aizlido. Attēls gan ir jau pārāk neskaidrs (turklāt radical.ru šodien niķojas...)

[forelljjanka]

Interesanti, kā zivju barība ietekmē šos ērgļus - domājot par to, ka melnajiem stārķiem Latvijā dabonamā barība ir tik indīga.

Paga,paga,kur Tu ņēmi ,ka melnajiem stārķiem LATVIJĀ !!! dabonamā barība ir indīga ???Cik līdz šim dzirdēts ,melnie stārķi, olu mīkstčaulību izraisošo DDT, kopā ar barību uzņem ziemošanas vietās Āfrikā,kur tas joprojām plaši tiek izmantots kaitēkļu apkarošanā! Pagājušā gadsimta otrajā pusē DDT bija par iemeslu jūras ērgļa populācijas katastrofālam stāvoklim Baltijas jūras reģionā,un tikai pateicoties Zviedrijas?(īsti neatceros,gan jau ne vienas pašas Zviedrijas,vai arī Somijas)pūlēm īpašā projektā, poplulāciju izdevās ne tikai saglabāt ,bet pamatīgi atjaunot!
Protams,intensīvā lauksaimniecība zināmā mērā ietekmē Latvijas ūdeņu kvalitāti,tomēr pagaidām,izņemot atseviškus ekscesus(kā tiem biteniekiem un dāņu zemniekam)nekas tāds visaptverošs nav dzirdēts!

[Lianaliesma]

Liekas, vakar Māris Strazds filmā pieminēja -asins analīzēs bija uzrādījies augsts Hg sastāvs un Āfrikā atrastajam putnam asins analīze bija vēl sliktāka.... un to, ka gan Latvijas, gan Vācijas speciālistiem šķiet, ka tieši mazo putnu barība ir sliktās asinsainas iemesls... jo gredzenoti tika mazie putni un tiem tika ņemtas asins analīzes, bet mazie tika ēduši tikai barību, ko vecāki atnesa ik dienas no apkārtnes. Tika izteiktas aizdomas, ka iemesls tam, kāpēc stārķis Āfrikā tuvojās mājām un tiem cāļiem, kādēļ viņu arī nošāvis zēns , drīzāk varēja būt putna sliktais veselības stāvoklis...
Tieši pēc asins analīzes izmaiņām varot gūt pārskatu par asins ainas izmaiņām un tas palīdzētu ko spriest par nāves cēloni - tas vēl protams ir jāpēta. Un galvenais, ka būtu jāpēta barība.

Bet es īsti nesapratu, kādā sakarā ir graudi... stārķi ēd graudus? ,,, jo viņi bija atraduši mežā kodinātu graudu čupas, lai gan spečuki saka, ka tos tagad ar dzīvsudrabu nekodinot...... vai arī no graudiem dzīvsudrabs nonāk augsnē un tiek saindētas vardes un zivis mazajās upēs?

[Vērotāja]

Labvakar, forelljjanka

Atbildēšu lianasliesmas vietā par to kur to rāva. Vakar vakarā LNT rādīja filmu par Māra Strazda projektu kopā ar Maksa Planka institūtu melno stārķu monitorēšanā.

Kad mazajiem, Latvijā dzimušajiem stārķiem, kuri vēl nav izlidojuši no ligzdas, lika raidītājus, viņiem ņēma asins paraugus. Visos asins paraugos tika atklāts dzīvsudrabs paaugstinātā koncentrācijā.
Stārķis, kurš mira (neatceros kurā) Āfrikas valstī mira no saindēšanās radītajiem iekšējo orgānu bojājumiem (Strazda vārdi).

Māris Strazds un vācu kolēģi izsaka pieņēmumu, ka tas ir no kodinātiem graudiem.
Tālāk filmā Vides dienesta darbiniece stāsta, ka dzīvsudrabu graudu kodināšanā neizmanto.
Un vēl tālāk filmā parāda graudu kaudzes mežā un aizkadra balss paskaidro, ka mežos dzīvnieku iebarošanai tiek bērti ar dzīvsudrabu kodināti graudi un dabīgi, ka tas dzīvsudrabs nonāk apkārtējā vidē un seklajās ūdenskrātuvēs, kas ir strārķu barošanās vietas.

Grūti visu pārstāstīt, Tev vajadzētu to filmu noskatīties vai arī parunāt ar Māri Strazdu, Jāni Ķuzi vai citiem ornitologiem, kas piedalījās projektā.
Varētu būt, ka brīvdienās filmu atkārtos, vēlāk paskatīšos programmā.

[Vērotāja]

forelljjanka, es atradu to filmu. Tv3 play tā ir jau ielikta (Latvijas faili, epizode 24)

Lūdzu noskaties, mums ar lianuliesmu patiešām būtu ļoti interesanti saprast un uzzināt speciālistu spriedumus, jo tās beigas laikam ne viņa, ne es tā īsti nesapratām

Latvijas faili. Melnais stārķis. Dzīvības lidojums.

http://www.tvplay.lv/parraides/latvijas ... start=true

[Lianaliesma]

Paldies, Vērotāj, ka esi klāt... es nepamanīju, ka jautājumu uzdod foreļjanka... sveiks! domāju, ka Vērotāja, bet , protams, Tu taču arī skatījies vakar Māri Strazdu...

[Vērotāja]

lianaliesma, nu tas taču nav mans rakstības stils

[Lianaliesma]

lianaliesma, nu tas taču nav mans rakstības stils

[Vērotāja]

22.marts

Ezers acīmredzot ir ļoti tuvu, jo mikrofonā var dzirdēt lielo pavasara kņadu. Ļoti skaļas ūdensputnu balsis un brīžiem dzirdams kā šie sit ar spārniem pret ūdens virsmu

18.11 Ligzdā ielidoja ērglis, drīz vien aizlidoja

[Vērotāja]

Pie ezera šauj! Šāvieni bija dzirdami 18.32, 18.42, 18.44, 18.45, 18.48 (3x)

[Lianaliesma]

Pīles šauj...varbūt mežacūkas... neciešu medību ideju kā tādu ...

[Vērotāja]

23.marts

17.53 Abi ērgļi ligzdā

[Vērotāja]

24.marts

Tagad pa dienu pieklusuši, bet no rīta uz ezera atkal bija lielais pavasara trakums - daudzbalsīgi kliedza, spiedza, sita spārnus pret ūdeni

13.29 Mātīte atlidoja, minūtes desmit pastāvēja dīvainā pozā, tad iegūlās ligzdā.



Līdz 13.50 olas vēl nebija.

[Vērotāja]

13.50 Atkal pozā. Nu vispārt es teiktu, ka viņa dēj



13.55