Vecais jūrnieks wrote:es nopietni. Pirms šitā projekta es vispār par putniem neinteresējos vai arī tik daudz interesējos, lai paskatītos vai soliņš uz kura gribu apsēsties nav zem koka, kur daudz putni un kuri varētu mani apķēzīt.Diāna Janušone wrote:Nevaru saprast vai Vecais jūrnieks āzējas vai jautā pilnā nopietnībā, bet man nāk smiekli![]()
Nopietni jautājums ... vai vieni putni saprot citu putni skaņasm, balsis, klaigas? Jeb viņi saprot tikai savstarpēju komunikāciju?
Kā redzams Durberts uz citu putnu balsīm nereaģē, bet nereaģē jo viņš dzird to pašu ko mēs apmēram vai arī viņš saprot kas tiek runāts, bet tas nav tik svarīgi, lai viņš kaut kā reaģētu?
Tas, ka pašlaik dzied mežastrazdi, Durbertam nav svarīgi, tāpēc viņš nereaģē. Ja sāktu klaigāt kāds jūras ērglis, tad viņš pamostos un reaģētu.
Protams, putni saprot citu sugu saucienus, lai gan ne visi un ne visu sugu. Tā, piemēram, daudziem sīkajiem putniem ir līdzīgi saucieni, kas norāda, ka tuvumā ir kāds plēsējs (zvirbuļvanags, apodziņš, cauna u.c.). Ja, teiksim, apodziņu pirmā pamana kāda lielā zīlīte un sāk izdot briesmu saucienus, tos saprot ari citu sugu putni, kam apodziņš var būt bīstams.
Tāpat arī pūces reaģē uz citu pūču sugu balsīm. Ja mēs piemērotā mežā atskaņosim meža pūces saucienu, uz to var atsaukties ne tikai meža pūce, bet arī bikšainais apogs, urālpūce, ūpis, ja vien viņi tur dzīvo un viņiem ir atbilstošs noskaņojums.
Kas attiecas uz vārnām, vārnas ir gudri putni un ar pašnāvnieciskiem gājieniem parasti neaizraujas, tāpēc diez vai kāda no viņām uzdrošināsies tuvoties Durbertam