Simba wrote:Tas, ka ērgļu mātītēm vairāk kā tēviņiem cilvēka piekļūšana ligzdai ir ārkārtīgs stress, ir vairākkārt novērots.
Tāpēc jau gribēju zināt, kā bija ar Durbi 2014.gadā, kad tika gredzenoti 3 mazuļi, kā auga mazuļi pēc tam un varbūt tieši tādēļ ērgļi nomainīja ligzdošanas vietu šogad...
Un - ja jau ornitologiem ir svarīgi izzināt visu par putniem, kāpēc tieši šī informācija tomēr nav iegūta, vismaz nekur nevar par to izlasīt? Nav konsekvences...
Jo tāds stress pieaugušajiem putniem var būt par iemeslu populācijas samazināšanai.
Pievienots.
Nekā personiska, vienkārši loģiski secinājumi.
Vai vismaz teorētiski pastāv iespēja, ka tām ligzdām, kurās novērots šāds milzīgs stresa līmenis pēc gredzenošanas, nākamajos gados neveic mazuļiem gredzenošanu (ja vien nākamajā gadā Durbe šeit ligzdos)? Jo tāds drīzāk retorisks, bet jautājums ir - vai šāds putnu stress atsver zinātnisko aspektu? Durberta stresu mazāk redzam, šeit redzams tik tas, cik maz viņš ēd. Zivis šobrīd trīs, bet knapi vienu paskrubinājis. Kā bija ar igauņu pērnā gada putniem, kuriem mamma vairs pastāvīgi ligzdā neatgriezās (Eho vai Eha, ja nemaldos) - vai šai mammai bērni vēl joprojām tiek gredzenoti?
Man ir ļoti skumji to sacīt, bet diemžēl tas, kas notiek šobrīd ligzdā, ir cilvēka darbības rezultāts. Protams, tas nekādā gadījumā nav pārmetums J.Ķuzem. Tas, ka gredzenošana nepieciešama pētniecībai, lai palīdzētu šai sugai vairoties, ir saprotams. Tas, ka šīs sugas populācija ir gājusi mazumā arī cilvēka rīcības rezultātā, tas arī ir skaidrs. Līdz ar to šobrīd gredzenošana ir mēģinājums glābt to, uz ko mūsu priekšteči ir sagrēkojuši. Bet vispārināti ņemot tiešām gribētos zināt, vai vēlāk, sezonu noslēdzot, tiek veikts kāds apkopojums tam, kas novērots ar kameru palīdzību un ņemtas vērā sekas, kas radušās pēc gredzenošanas konkrētiem pāriem?
(Vēlreiz uzsveru - šis nav mēģinājums kādam uzbrukt vai kādu aizvainot personīgi, ja šis mans teksts tā ir uztverts, es ļoti par to atvainojos.)[/quote]
Es neesmu liela zinātāja, bet vakar man patika Leo ievietotājs teksts. Varbūt - tāpēc, ka ļoti gribu tam ticēt?
Es te ievietošu vēlreiz un jau iepriekš atvainojos, ja tas jau ir lasīts.
"No 1955. gada veselus piecpadsmit gadus Latvijā netika konstatēta neviena jūras ērgļu ligzda ar mazuļiem. Tikai 1971. gadā konstatēja vienu ligdzu. Un tas viss neskatoties uz niecīgajiem( pēc šodienas mērauklas raugoties) mežizstrādes apmēriem.Ne ligzdu, ne mazuļu. Mikroliegumus jūras ērgļu aizsardzībai sāka veidot jau 1959.gadā, bet arī tas nedeva rezultātus. Pāri Latvijai brāzās 1967. un 1969. gada vētras ar milzīgiem vējgāžu postījumiem mežos, sākās gucuļu laiki Latvijā, Družbas un Taigas rūca malu malās.Nekas nemainījās. No 1971. gada līdz 1984. gadam ligzdojošu pāru skaits pieauga nedaudz 3-6 . 1984. gadā, kā jau Jānis Ķuze rakstīja, sākās programma jūras ērgļu gredzenošanā.No 1984.gada līdz 1991. gadam ligzdojošu putnu skaits pieauga līdz 8-15 pāriem.2009.gadā ligzdojau jau 60-80 pāru. Uz šodienu lizgdojošu pāru skaits sasniedzis vairāk kā 100.Kā jau tika rakstīts, šajā laikā ligzdās apgredzenoti ap 400 jūras ērgļu mazuļu.Ja šī metode būtu ar tik graujošu negatīvu blakus efektu, šo putnu skaits nepalielinātos.Gredzenošana ir traucējums putnu dzīvē, rada stresu, bet tā palīdz mums, cilvēkiem, saprast kā palīdzēt šai sugai."