Jā, citēšanas pietrūkst, it sevišķi saturīgas.Emotion wrote:cik saldi guļ mūsu mīlulis.
man arī pietrūkst smaidiņu un iespēja citēt.
🔒Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Durbertam prāts mierīgs - zivs vēl rezervē.
Ar sāta sajūtu arī viss kārtībā - ja vēders pilns, nav jāpārēdas.
Durberts rāda, cik jau gari spārni.
Ar sāta sajūtu arī viss kārtībā - ja vēders pilns, nav jāpārēdas.
Durberts rāda, cik jau gari spārni.
Putnu dzīves iepazīšana un mīlestība uz tiem vieno cilvēkus.
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
10:04
Durberts ir aktīvs un, kā izskatās, jūtas ļoti mundrs



Durberts ir aktīvs un, kā izskatās, jūtas ļoti mundrs



Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
malacis, kā īsts džeks nodarbojas ar fizkultūru.
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Man radās pārdomas par vecāku lomu putnēnu dzīvē. Precīzāk par Jūras ērgļiem. Ļoti iespējams, ka es kļūdos un, ja tā ir, tad labprāt uzklausītu zinošāka viedokli
Ir ērglēni, kas uzaug ligzdās kopā ar saviem vecākiem, un ir ērglēni, kas vēl agrā vecumā tiek izņemti no ligzdas, lai no jauna ieviestu citā valstī. Cik saprotu, tad izņemtie ērglēni tiek nodrošināti ar barību, bet savus barotājus viņi neredz. Sanāk, ka ērglēni izaug bez emocionālās saiknes ar vecākiem. Un tomēr izņemtie ērglēni izaug par skaistiem putniem, kas iemācās medīt (vai tiek iemācīti), lidot, izveidot savas ģimenes.
Vai tas nozīmē, ka pašos pamatos Jūras ērgļiem savi mazuļi ir jānodrošina ar barību un aizsardzību (no plēsējiem, karstuma, aukstuma, lietus utt.), bet "saikne" ir nepieciešama tikai tam, lai "sasaistītu" šos putnus un viņi identificētu viens otru kā "aprūpējamo" un "aprūpētāju"? Vai vecāku tuvums vai viņu trūkums ietekmē ērglēnu emocionālo un sociālo attīstību? Cik liela daļa no ērgļu uzvedības ir vecāku iemācīta, dzīves iemācīta un cik liela daļa ir balstīta uz instinktu un dabas balsi?
Vai mūsu satraukums par Durbertiņa nošķirtību no Durbes nav balstīts uz tīri cilvēcīgu uzskatu, ka bērniem un vecākiem ir jābūt kopā un vecāku trūkums var ietekmēt bērna emocionālo, garīgo un sociālo attīstību? Bet ja nu putniem tā nav? Ja nu Durbertam ir pilnīgi vienalga vai Durbe/Roberts ir ligzdā vai nav, kamēr vien ligzdā ir pietiekami daudz barības un kamēr viņš pats ir drošībā?
Lielākā daļa no tiem ir retoriski jautājumi, kas radušies manu pārdomu laikā. Ja kādam ir zināmi pētījumi par šo tematu, tad labprāt ar tiem iepazītos

Ir ērglēni, kas uzaug ligzdās kopā ar saviem vecākiem, un ir ērglēni, kas vēl agrā vecumā tiek izņemti no ligzdas, lai no jauna ieviestu citā valstī. Cik saprotu, tad izņemtie ērglēni tiek nodrošināti ar barību, bet savus barotājus viņi neredz. Sanāk, ka ērglēni izaug bez emocionālās saiknes ar vecākiem. Un tomēr izņemtie ērglēni izaug par skaistiem putniem, kas iemācās medīt (vai tiek iemācīti), lidot, izveidot savas ģimenes.
Vai tas nozīmē, ka pašos pamatos Jūras ērgļiem savi mazuļi ir jānodrošina ar barību un aizsardzību (no plēsējiem, karstuma, aukstuma, lietus utt.), bet "saikne" ir nepieciešama tikai tam, lai "sasaistītu" šos putnus un viņi identificētu viens otru kā "aprūpējamo" un "aprūpētāju"? Vai vecāku tuvums vai viņu trūkums ietekmē ērglēnu emocionālo un sociālo attīstību? Cik liela daļa no ērgļu uzvedības ir vecāku iemācīta, dzīves iemācīta un cik liela daļa ir balstīta uz instinktu un dabas balsi?
Vai mūsu satraukums par Durbertiņa nošķirtību no Durbes nav balstīts uz tīri cilvēcīgu uzskatu, ka bērniem un vecākiem ir jābūt kopā un vecāku trūkums var ietekmēt bērna emocionālo, garīgo un sociālo attīstību? Bet ja nu putniem tā nav? Ja nu Durbertam ir pilnīgi vienalga vai Durbe/Roberts ir ligzdā vai nav, kamēr vien ligzdā ir pietiekami daudz barības un kamēr viņš pats ir drošībā?
Lielākā daļa no tiem ir retoriski jautājumi, kas radušies manu pārdomu laikā. Ja kādam ir zināmi pētījumi par šo tematu, tad labprāt ar tiem iepazītos

Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Interesanti jautājumi.Elina wrote:Man radās pārdomas par vecāku lomu putnēnu dzīvē. Precīzāk par Jūras ērgļiem. Ļoti iespējams, ka es kļūdos un, ja tā ir, tad labprāt uzklausītu zinošāka viedokli![]()
Ir ērglēni, kas uzaug ligzdās kopā ar saviem vecākiem, un ir ērglēni, kas vēl agrā vecumā tiek izņemti no ligzdas, lai no jauna ieviestu citā valstī. Cik saprotu, tad izņemtie ērglēni tiek nodrošināti ar barību, bet savus barotājus viņi neredz. Sanāk, ka ērglēni izaug bez emocionālās saiknes ar vecākiem. Un tomēr izņemtie ērglēni izaug par skaistiem putniem, kas iemācās medīt (vai tiek iemācīti), lidot, izveidot savas ģimenes.
Vai tas nozīmē, ka pašos pamatos Jūras ērgļiem savi mazuļi ir jānodrošina ar barību un aizsardzību (no plēsējiem, karstuma, aukstuma, lietus utt.), bet "saikne" ir nepieciešama tikai tam, lai "sasaistītu" šos putnus un viņi identificētu viens otru kā "aprūpējamo" un "aprūpētāju"? Vai vecāku tuvums vai viņu trūkums ietekmē ērglēnu emocionālo un sociālo attīstību? Cik liela daļa no ērgļu uzvedības ir vecāku iemācīta, dzīves iemācīta un cik liela daļa ir balstīta uz instinktu un dabas balsi?
Vai mūsu satraukums par Durbertiņa nošķirtību no Durbes nav balstīts uz tīri cilvēcīgu uzskatu, ka bērniem un vecākiem ir jābūt kopā un vecāku trūkums var ietekmēt bērna emocionālo, garīgo un sociālo attīstību? Bet ja nu putniem tā nav? Ja nu Durbertam ir pilnīgi vienalga vai Durbe/Roberts ir ligzdā vai nav, kamēr vien ligzdā ir pietiekami daudz barības un kamēr viņš pats ir drošībā?
Lielākā daļa no tiem ir retoriski jautājumi, kas radušies manu pārdomu laikā. Ja kādam ir zināmi pētījumi par šo tematu, tad labprāt ar tiem iepazītos
Ir par ko padomāt un aizdomāties.
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Mani arī šis moments uztrauc.Elina wrote:Man radās pārdomas par vecāku lomu putnēnu dzīvē. Precīzāk par Jūras ērgļiem. Ļoti iespējams, ka es kļūdos un, ja tā ir, tad labprāt uzklausītu zinošāka viedokli![]()
Ir ērglēni, kas uzaug ligzdās kopā ar saviem vecākiem, un ir ērglēni, kas vēl agrā vecumā tiek izņemti no ligzdas, lai no jauna ieviestu citā valstī. Cik saprotu, tad izņemtie ērglēni tiek nodrošināti ar barību, bet savus barotājus viņi neredz. Sanāk, ka ērglēni izaug bez emocionālās saiknes ar vecākiem. Un tomēr izņemtie ērglēni izaug par skaistiem putniem, kas iemācās medīt (vai tiek iemācīti), lidot, izveidot savas ģimenes.
Vai tas nozīmē, ka pašos pamatos Jūras ērgļiem savi mazuļi ir jānodrošina ar barību un aizsardzību (no plēsējiem, karstuma, aukstuma, lietus utt.), bet "saikne" ir nepieciešama tikai tam, lai "sasaistītu" šos putnus un viņi identificētu viens otru kā "aprūpējamo" un "aprūpētāju"? Vai vecāku tuvums vai viņu trūkums ietekmē ērglēnu emocionālo un sociālo attīstību? Cik liela daļa no ērgļu uzvedības ir vecāku iemācīta, dzīves iemācīta un cik liela daļa ir balstīta uz instinktu un dabas balsi?
Vai mūsu satraukums par Durbertiņa nošķirtību no Durbes nav balstīts uz tīri cilvēcīgu uzskatu, ka bērniem un vecākiem ir jābūt kopā un vecāku trūkums var ietekmēt bērna emocionālo, garīgo un sociālo attīstību? Bet ja nu putniem tā nav? Ja nu Durbertam ir pilnīgi vienalga vai Durbe/Roberts ir ligzdā vai nav, kamēr vien ligzdā ir pietiekami daudz barības un kamēr viņš pats ir drošībā?
Lielākā daļa no tiem ir retoriski jautājumi, kas radušies manu pārdomu laikā. Ja kādam ir zināmi pētījumi par šo tematu, tad labprāt ar tiem iepazītos
Bet Durberta gadījums ir savādāks, viņs nav izņemts no ligzdas, nedz arī viņam tagad klāt ir vecāki, sanāk viņs ir pilnīga savā varā un pašlaik viss, ko viņš varēs iemācīties un atkarīgs no instinktiem un no tā, ko viņš iepriekš redzējis no vecākiem.
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
10:41 Durberts ķeras pie lielās zives.
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Kad pirms daudziem gadiem sāku vērot putnus ligzdās, putnu attiecības, par labu draugu kļuvušo Dr.biol.Uģi Bergmani bombardēju ar jautājumiem par šo tēmu. Viņš atbildēja, ka šis aspekts nav pētīts, jo līdz webkameru ērai tas vispār nebija iespējams. Ornitologs no slēpņa nespēj vērtēt tik niansētas lietas. Tāpēc jebkas, kas attiecas uz putnu emocionālajām attiecībām ir tikai minējumi un pieņēmumi.Elina wrote:Man radās pārdomas par vecāku lomu putnēnu dzīvē. Precīzāk par Jūras ērgļiem. Ļoti iespējams, ka es kļūdos un, ja tā ir, tad labprāt uzklausītu zinošāka viedokli![]()
Ir ērglēni, kas uzaug ligzdās kopā ar saviem vecākiem, un ir ērglēni, kas vēl agrā vecumā tiek izņemti no ligzdas, lai no jauna ieviestu citā valstī. Cik saprotu, tad izņemtie ērglēni tiek nodrošināti ar barību, bet savus barotājus viņi neredz. Sanāk, ka ērglēni izaug bez emocionālās saiknes ar vecākiem. Un tomēr izņemtie ērglēni izaug par skaistiem putniem, kas iemācās medīt (vai tiek iemācīti), lidot, izveidot savas ģimenes.
Vai tas nozīmē, ka pašos pamatos Jūras ērgļiem savi mazuļi ir jānodrošina ar barību un aizsardzību (no plēsējiem, karstuma, aukstuma, lietus utt.), bet "saikne" ir nepieciešama tikai tam, lai "sasaistītu" šos putnus un viņi identificētu viens otru kā "aprūpējamo" un "aprūpētāju"? Vai vecāku tuvums vai viņu trūkums ietekmē ērglēnu emocionālo un sociālo attīstību? Cik liela daļa no ērgļu uzvedības ir vecāku iemācīta, dzīves iemācīta un cik liela daļa ir balstīta uz instinktu un dabas balsi?
Vai mūsu satraukums par Durbertiņa nošķirtību no Durbes nav balstīts uz tīri cilvēcīgu uzskatu, ka bērniem un vecākiem ir jābūt kopā un vecāku trūkums var ietekmēt bērna emocionālo, garīgo un sociālo attīstību? Bet ja nu putniem tā nav? Ja nu Durbertam ir pilnīgi vienalga vai Durbe/Roberts ir ligzdā vai nav, kamēr vien ligzdā ir pietiekami daudz barības un kamēr viņš pats ir drošībā?
Lielākā daļa no tiem ir retoriski jautājumi, kas radušies manu pārdomu laikā. Ja kādam ir zināmi pētījumi par šo tematu, tad labprāt ar tiem iepazītos
Mēs tagad atklājam šo sfēru kopā ar ornitologiem.
Izteikšu savu personisko viedokli - grūti spriest, cik šī emocionālā sfēra ir nepieciešama jauna putna turpmākajā dzīvē, ko tā dod. Bet esmu pārliecināta, ka putni izjūt emocijas. Bez šaubām, nav runa par sarežģītām un cilvēciskām, bet ērgļu mātes izjūt labsajūtu kad bužinās ar bērnu. Ērgļiem ir savstarpējas simpātijas un nepatika.
Mazos ērgļus mēs esam daudz vērojuši un, kas ir iepriecinši, dažādas ērgļu ģimenes, kas deva iespēju salīdzināt. Bija Igaunijā tāda ērgļu ģimene Tūle un Remo. Atšķirībā no visām mazo ērgļu mātēm, kuras varēja stundām bužināt un čubināt savus mazuļus, Tūle uzvedās ļoti atturīgi, agri sāka atstāt viņu vienu, esot ligzdā emocionālo saiti starp viņu un bērnu nevarēja just.
Tāda atturība attiecībā pret bērnu izraisīja to, ka bērns bieži tika zem lietus un saslima. Bija dzirdama plaušu "zāģēšana", gārgšana. Paaugoties viņš tomēr saņēmās un jau lidoja zaros, bet tad viņam uzbruka klijāns un jaunais putns aizgāja bojā. Tas bija ļoti skumji.
Te ir mūsu pieraksti par Tūles un Remo ģimeni un viņu bērnu Stefi 2012.gadā http://www.dabasdati.lv/forums/viewtopic.php?f=22&t=956
Aizmirtot asaras, tomēr radās pārdomas - kāpēc Tūle bija tāda? Ja Tūle būtu emocionāli tuvāka, varbūt bērns izaugtu spēcīgāks un būtu atsities no klijāna? Mūsu apčubinātais Latvijas ērglēns Miks pastāvēja par sevi un no klijāna uzbrukuma atsitās un palika sveiks un neskarts. Vai Tūles uzvedība bija ģenētiska kļūda? Varbūt Tūle izauga bez eocionālās saites ar saviem vecākiem?
Nezinu... man nav atbildes.
Tomēr secinājums, nezinot cēloņus, radās tāds, ka šī emocionālā saite ir vajadzīga, jo liek mātei vairāk rūpēties, sargāt savu bērnu, līdz ar to tas aug stiprāks un veselāks.
Gribu uzsvērt, ka tas ir personisks un absolūti nezinātnisks viedoklis

Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
11.20


Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Bet vai tomēr pastāv iespēja, ka Durbe neatgriezīsies pie Durberta??
Vērotāja, vai šo jautājumu varētu uzdot Jānim Ķ?
Vērotāja, vai šo jautājumu varētu uzdot Jānim Ķ?
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
11:23
Laba diena, visiem!
Paldies, Vērotāj, par skaidrojumiem un pārdomām!!
Es arī sliecos domāt, ka tomēr arī putnu mazuļiem ir nepieciešama mātes (abu vecāku) klātbūtne. Vakar vakarā, kad Durberts bija paēdis un šķiet visādi citādi ar dzīvi apmierināts, tad apgūlies uz guļu tā žēlīgi čirpstēja... tas izklasījās kā ilgas pēc apčubināšanas!
Tāpat šāda pārliecība par tuvības nepieciešamību rodas, atceroties zivjērgļu Laumas un Pērkona fantastiski ideālo tandēmu bērnu audzināšanā!
Jācer, ka līdzīgu baudījumu varēsim gūt vērojot šī gada zivjērgļu ģimenīti! 8}
Visiem jauku dienu!
Laba diena, visiem!
Paldies, Vērotāj, par skaidrojumiem un pārdomām!!
Es arī sliecos domāt, ka tomēr arī putnu mazuļiem ir nepieciešama mātes (abu vecāku) klātbūtne. Vakar vakarā, kad Durberts bija paēdis un šķiet visādi citādi ar dzīvi apmierināts, tad apgūlies uz guļu tā žēlīgi čirpstēja... tas izklasījās kā ilgas pēc apčubināšanas!

Tāpat šāda pārliecība par tuvības nepieciešamību rodas, atceroties zivjērgļu Laumas un Pērkona fantastiski ideālo tandēmu bērnu audzināšanā!
Jācer, ka līdzīgu baudījumu varēsim gūt vērojot šī gada zivjērgļu ģimenīti! 8}
Visiem jauku dienu!

Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Vērojot Durbertu, man šķiet, ka vecāku klātbūtne būtu nepieciešama arī tīri praktiski - ligzdas uzlabošanas un nostiprināšanas dēļ.
Līdz šim gan Durbe, gan Roberts regulāri nesa jaunus zariņus, sauso zāli, lielākus zarus ar ko nostiprināja ligzdas klājumu, nosedza" atkritumus" , kā arī vienkārši tāpat - abi bužināja ligzdas pamatu (varbūt, lai mīkstāka Durbertam gulēšana un varbūt, lai ligzda nenoblietētos, izvējotos, izžūtu pēc salīšanas utt.).
Praktiski šo nedēļu tas vairs nav darīts un ligzda ir tā kā nosēdusies, sablīvējusies.
Droši vien nekādu lielo apdraudējumu jau tas nerada, taču viss ko Durberts redz, kā dara vecāki... ir tā pieredze, ko iespējams viņš paņems tālāk sev līdz savā pieauguša putna dzīvē...
Nezinu kā tālāk risināsies notikumi šajā ligzdā, taču vērosim kā dabas mīļi un cerēsim, gaidīsim, ticēsim kā vienkārši cilvēki, lai Durbes un Roberta ligzdā VISS būtu labi!!!
Līdz šim gan Durbe, gan Roberts regulāri nesa jaunus zariņus, sauso zāli, lielākus zarus ar ko nostiprināja ligzdas klājumu, nosedza" atkritumus" , kā arī vienkārši tāpat - abi bužināja ligzdas pamatu (varbūt, lai mīkstāka Durbertam gulēšana un varbūt, lai ligzda nenoblietētos, izvējotos, izžūtu pēc salīšanas utt.).
Praktiski šo nedēļu tas vairs nav darīts un ligzda ir tā kā nosēdusies, sablīvējusies.
Droši vien nekādu lielo apdraudējumu jau tas nerada, taču viss ko Durberts redz, kā dara vecāki... ir tā pieredze, ko iespējams viņš paņems tālāk sev līdz savā pieauguša putna dzīvē...
Nezinu kā tālāk risināsies notikumi šajā ligzdā, taču vērosim kā dabas mīļi un cerēsim, gaidīsim, ticēsim kā vienkārši cilvēki, lai Durbes un Roberta ligzdā VISS būtu labi!!!
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Tas nozīmē, ka viss iet "auzās",tāpat kā tagad,jo šo vēstuli es rakstu apm 2 stundas. Bankrots!Emotion wrote:Māri, a kas ir "DIMBĀ"??![]()
![]()
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
viens no pieaugušajiem nolaidās gar ligzdu 12:14
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
" līdz ar to tas aug stiprāks un veselāks. "
piekrītu. Emocionāli stipra būtne ir arī fiziski spēcīga un izturīga.
piekrītu. Emocionāli stipra būtne ir arī fiziski spēcīga un izturīga.
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
12:13 Kāds no lielajiem bija ielidojis ciemos, bet tas notika tik fiksi, ka redzēju tikai jau kad lidoja prom.
Re: Jūras ērgļi Latvijā, 2015 (Durbe un Roberts)
Pēc skaņām likās, ka gribēja nolaisties uz zara, bet neizdevās, aizlidoja tālāk