Nu labi, es neprecīzi izteicos, ka galotnes. Patiesībā viss zivjērgļu mazuļu nosaukumu lietojums sāka pāriet sieviešu dzimtē -viņa/māsiņa atlidoja utt.
Un Tu jau pati raksti, ka Andri Šķēli uztver kā vīrieti, nevis domā par viņu kā par bezdzimuma radījumu

tas ir joks, bet būtība tāda - ja nav zināms mazuļa dzimums un mēs varam domāt kā gribam, tad kāpēc tam vārdam tomēr vairumā gadījumu jābūt tādam, ko lieto vīriešu dzimtē, bet ne sieviešu? Jo mēs lietvārdu galotnes pēc latviešu valodas likumiem taču saskaņojam dzimtē un skaitlī, īpašvārdiem ir savas nianses, bet tāpat saskaņojam. Caunei sievietei un Caunem vīrietim, ne?
Emocionālā attieksme ir domājot par to putnu kā par meiteni vai puiku, kāpēc man būtu jādomā viens, bet jārunā cits? Kad domāju, ka meitene, bija labi teikt Amata, kad domāju, ka varētu būt puika, gribējās teikt Amatiņš. Normāli taču, ne?