Vāvere nokrita no koka

[smml]

Staigāju pa mežu, nevienu neaiztiku. Skatos - priedē vāvere čakstina. Straujām, asām kustībām ņemas augstu, sarkanajā stumbra daļā, ka mizas plēksnītes birst lejā.

Tad pagriezās sāniski, it kā gribētu skriet stumbram apkārt, un krita lejā.

Mīksti piezemējās mazā eglītē, kas bija man priekšā, un uzleca atkal uz stumbra. Parausās mazliet uz augšu, paskatījās uz mani, un pārleca blakus eglē.

Izrāde bija ļoti īsa. Vēlāk sapratu, ka gribēja mani aizbiedēt, nu tik ļoti, ka leca virsū. Viss bija smalki aprēķināts - notēmēja uz eglīti un ar asti piestūrēja.

Tāda anekdote iz dzīves.