Dabasdati.lv Forums

Atvēršu vēl topiku par šo īpatnējo putnu . Pagājušajā nedēļā pie manis sāka kūkot, bet tagad, kad auksts palika, vairs nedzirdu - dzeguze arī ir no tiem putniem, kas atkal palido atpakaļ, ja par aukstu?
Kaut kur lasīju versiju, ka viņa pati neaudzē bērnus tāpēc, ka barojas ar kāpuriem, kam asas spalviņas un tādus mazuļi nav spējīgi sagremot. Savukārt, pieaugušā citu neko nemāk piedāvāt. Ir kādas citas versijas par šo ļoti īpatnējo parādību? Un vēl šai sakarā lasīju, ka tās spalviņas saduras kuņģī un dzeguze ik pa laikam atvemj kuņģa iekšējo daļu ar visām spalvām. Tādā gadījumā tas putns ir VĒL dīvaināks. Kas vēl interesants par dzeguzi zināms?

spiigana, ērgļu kamerā vēl šorīt ap 9 dzirdēju dzeguzi kūkojam, nez vai kaut kur tālu ir aizlaidušās.
Bet ar to kuņģa izvemšanu varbūt ir domāta atrija? Nesagremotās barības atliekas izvemj praktiski visi kukaiņēdāji un plēsēji.

Dzeguze iestājoties vēsākam laikam atpakaļ gan nelidos, jo ir tālais migrants (ziemo Āfrikā) un to atgriešanās ir pielāgota laikam, kad jau ir iespējams atrast barību pie mums - tāda 'palidošana atpakaļ' varētu būt vairāk raksturīga tuvajiem migrantiem, kas ziemo tepat Eiropā un uz ziemeļiem sāk migrēt agri pavasarī, kad pa ceļam tiešām var uznākt vēl kārtīga ziema. Un lai arī tagad ir vēss, tomēr nekāds ekstrēmi ārkārtējais aukstums jau nav, un barības objektus atrast noteikti ir iespējams. Tā dzeguze, kas kūkoja pirms nedēļas iespējams ir bijis kāds migrants, kas tagad vienkārši ir aizceļojusi tālāk.

Par to kāpēc evolūcijas gaitā ir izveidojusies šāda ligzdošanas uzvedība neko daudz nezinu, bet minētā teorija izklausās visai ticama Katrā ziņā cik lasīts, tad esot pat tā, ka katra mātīte ir specializējusies parazitēt uz kādu konkrētu putnu sugu un attiecīgi dēj olu, kas ir līdzīgi krāsota šīs sugas olām.

Vērotāja wrote:Bet ar to kuņģa izvemšanu varbūt ir domāta atrija?

Nē, bija tieši runa par to, ka tie matiņi saduras kuņģī un, kad kuņģis pilns, iekšējā daļa atdalās un izvemjās ar visu ādu, kurai apakšā jau izveidojusies jauna. Bāc, neatceros, kur to lasīju, būs jāparakņājas pa plauktu.

CerambyX wrote:Tā dzeguze, kas kūkoja pirms nedēļas iespējams ir bijis kāds migrants, kas tagad vienkārši ir aizceļojusi tālāk.

Tāda versija nebija ienākusi prātā, bet, jā, varētu būt, ka tā, ko dzirdēju bija caurceļotāja. Vispār ir interesanti ar dzegužu balsīm- tā kā esmu mūziķis ar absolūto dzirdi, vienmēr klausoties dzeguzes, nosaku, gan kas tās par skaņām, gan intervālu starp tām. Un ir tā, ka ne tikai katra dzeguze kūko citā augstumā, bet tā melodija viena kūkojiena ietvaros par pustoni pabīdās (tas ir viens taustiņš uz klavierēm). Un, otrkārt, atšķiras intervāls - klasiskajā pierakstā dota maza terca, kas ir trīs taustiņu apmērā, bet ir dzeguzes, kas kūko pat sekstas apjomā, tas ir līdz pat 9 taustiņi uz klavierēm. To tā grūti izstāstīt, bet starpība ir diezgan liela. Un vēl tā dziesma nebeidzas ar kū, bet vienu īsu ku, kas ir vēl cita nots. Būtu interesanti uzzināt - cilvēka balss augstums ir atkarīgs no balssaišu garuma un diametra - ja dzeguzēm atšķiras balss augstums -nez atšķiras arī balssaišu garums . Putniem jau tā dziedzmiekārta savādāka, nez kas nosaka atšķirības vienas sugas ietvaros .

Atradu, kur lasīju par dzeguzes īpatnībām- tā tomēr bija Kārļa Vilka "Atmiņas par putniem". Dzeguzei pieder...spēja periodiski nomainīt un izmest kā atriju sava kuņģa gļotādu... Atrija izskatījās kā melnganbrūna, sažuvusi iepriekšējās vasaras sēne, bet gulēja pļavā uz svaigi sazēluša cinīša, tāpēc arī to pacēlu. Pārgriežot atklājās, ka iekšpusē kā biezs samts stateniski sadūrušies kāpuru matiņi. Pie tam viņš raksta, ka tā arī nav atradis nevienu aprakstu par procesu, kā viņa izvemj to gļotādu, cik ilgi neēd, kāpēc tie matiņi saduras tikai kuņģī, nevis rīklē vai barības vadā. Izpētes vērts materiāls . Un viņš arī raksta par iespējamību, ka tieši šī iemesla dēļ dzeguze atdod savus mazuļus citiem. Dzeguzēni varot sākt ēst mataiņus, līdzko izveidojies īstais spalvu tērps. Interesanti .

Vispār ieinteresēja, paskatījos citas valsts netā un atradu informāciju, ka dzeguzes kuņģis ir pārklāts ar hitīna kutikulu, kurā sadurās kāpuru asie matiņi un dzeguze šo kutikulas slāni periodiski atvemj.

Es atvainojos, ka raksts krieviski. Informācija par kuņģi pašā apakšā
http://www.floranimal.ru/pages/animal/k/1520.html

Jā, nu praktiski apstiprinās tas, ka tā nav atrija tādā klasiskā izpratnē, bet tomēr daļa no pašas. Tai krievu rakstā pie bildes vesela čupa ar radnieciskajām "kukuškām", tādas pie mums nedzīvo vai slēpjas zem citiem nosaukumiem? Man tik lēns internets, ka mest visas googlē - tad līdz vakaram cauri netikšu

No augšas uz leju
Eudynamys scolopacea - Koels - izplatīta Ķīnā un uz leju līdz Austrālijai
Cuculus saturatus -Kurlā dzeguze - Austrumeiropā, Sibīrijā līdz Kuriļu salām
Coccyzus americanus - Dzeltenknābja dzeguze - Amerikā
Geococcyx californicus - Zemes dzeguze - Amerikā, Meksikā
Cacomantis variolosus - Krūmu dzeguze - Austrālijā un salās
Cuculus poliocephalus - Mazā dzeguze - no Krievijas Piejūras apgabala caur Indiju līdz Madagaskarai
Camator glandarius - Cekulainā dzeguze - Pirinejos, Āfrikā, Āzijā
Centropus sinensis - Pieša dzeguze - Indija, Ceilona
Crotophaga ani - Kūniņēdajs ani - Dienvidamerikā, Vestindijā
(latviski ir man brīvais tulkojums nevis oficiālie nosaukumi)

Ja lasi krieviski, enciklopēdijā žiznj životnih bija interesants raksts par dažādām dzeguzēm
http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc_animals/197/

Šorīt redzēju vienlaicīgi trīs dzeguzes !! Nekad nebija tā noveicies. Tā kā man vairs nav binokļa, grūti iet ar noteikšanu, arī šoreiz pirmajā brīdī likās, ka baloži - tie bieži pa trim pārvietojas (īstenībā īpatnēji, bet patiešām ne vienu reizi vien esmu redzējusi lauku baložus trijatā). Bet tās astes tādas pagaras un pašas arī smailākas. Tad divas aizlidoja tālāk, bet viena man degungalā ielaidās priedē un sāka kūkot, nu jau bija skaidrs . Šīs bija pelēkās, esmu redzējusi pie sevis arī brūnās. Uzradās jautājums - abas krāsu varietātes savstarpēji pārojas vai tomēr ne? Un, ja pārojas - pēc tam dzeguzenei daži tādi, daži tādi vai tomēr vienai dzeguzenei vienas krāsas bērni? Ja kāds to vispār ir varējis izpētīt - nav jau kā "normāliem" putniem ligzda, ko izpētīt .

Neviens man neatbild, turpināšu sarunāties pati ar sevi . Vakar atkal redzēju lidojošu dzeguzi un nospriedu, ka viņa ir līdzīga plēsīgajiem putniem - gan tas siluets, gan skatījos, cik viņa tālu planē. Varbūt viņā iekšā ir tas plēsīguma gēns, bet, tā kā lielajām nav lemts būt plēsīgām (viņas gan dažreiz apēdot olas ligzdā, kur dēj savējās ), tad vismaz mazuļiem ir tas gods būt plēsīgajiem putniem un nogalināt savus audžubrāļus... Interesants putns, patiešām .

spiigana wrote:Neviens man neatbild, turpināšu sarunāties pati ar sevi . Vakar atkal redzēju lidojošu dzeguzi un nospriedu, ka viņa ir līdzīga plēsīgajiem putniem - gan tas siluets, gan skatījos, cik viņa tālu planē. Varbūt viņā iekšā ir tas plēsīguma gēns, bet, tā kā lielajām nav lemts būt plēsīgām (viņas gan dažreiz apēdot olas ligzdā, kur dēj savējās ), tad vismaz mazuļiem ir tas gods būt plēsīgajiem putniem un nogalināt savus audžubrāļus... Interesants putns, patiešām .

Vērīgs novērojums. Dzeguzes tiešām nedaudz atgādina plēsīgos putnus. Cienījamais Aristotelis domāja, ka dzeguze rudenī pārvēršas par zvirbuļvanagu, bet pavasarī mainās atpakaļ par dzeguzi.

Jau visu aktīvo putnubildētāja laiku izmisīgi cenšos nobildēt dzeguzi. Neko jaunu nepateikšu,uz balss provokācijām it kā reaģē tomēr nekad nepietuvojas ,galvenais nenolaižas tuvumā.Cūcenes ar negadās...Kā agrāk,kad aktīvi copēju foreles,tad gan dažreiz tieši virs galvas ielaidās! Ruzganā forma pie mums laikam tomēr retāka,vai pārojas?Visticamāk ka jā.Katrā ziņa specializējas uz konkrētu sugu putniem.Mērķauditorija Latvijā-baltā cielava,erickiņš,sarkanrīklīte,Vācijā(ja nemaldos)niedru strazds...

forelljjanka wrote:Jau visu aktīvo putnubildētāja laiku izmisīgi cenšos nobildēt dzeguzi.

Nu to vienu no trim, kas man pie deguna nolaidās kūkot, ar normālu foķiku ļoti labi būtu varēts nobildēt. Diemžēl man tikai pilnīgs ziepju trauks . Tā gribas normālāku aparātu īpaši pēc cerambyx bloga aplūkošanas...
Pirms dažām dienām laikam redzēju dzeguzieni - vismaz tā izdomāju, jo viens dzeguzis kūkoja un man pāri pārlaidās vēl viena dzeguze, ļoti mērķtiecīgi kūkojiena virzienā. Un tad uz dažām minūtēm iestājās klusums . Pēc laiciņa atsākās kūkojiens. Nolēmu, ka dzeguziene ļāvās neatvairāmam valdzinājumam... Var jau būt, ka kļūdos, bet tēviņš un mātīte jau laikam pēc izskata nekā neatšķiras

Kurš teica, ka dzeguzes nekūko pēc 10. jūlija? Šorīt kūkoja kā traka.

Vēlākā dzirdētā kūkojam-19.jūlijs!