Dabasdati.lv Forums

Cerēju, ka dabas gudrajie te spriedelēs un es varēšu ar saviem ne tik gudrajiem jautājumiem pa vidu iespraukties, bet pagaidām tas kaut kā nenotiek ...
Jautājums par bungošanu - man te rinķī daudz bungo, ir iespējams tā uz ausi atšķirt, kas to dara? Izlasīju, ka gandrīz nebungo tikai vidējais dzenis, pārējie visi to dara. Pēc apraksta jau atšķiras garums un intonācija, bet cik tas ir dzirdams dabā? Jo es nekādas ļoti atšķirīgas bungošanas dzirdējusi neesmu
Bija man tāds gadījums, šķiet, ka toreiz arī piereģistrējot drusku aprakstīju. Divos kokos apmēram 50m attālumā bungoja dižraibie dzeņi (tā kā redzēju - droši). Pēc kārtas - viens, otrs, viens, otrs. Bet tad viens no viņiem atlidoja pie otra un abi sāka kauties. Pakāvās kādu minūti, tad tas aizlidoja atpakaļ un atsāka sabungošanos. Kas tas bija? Tam vienam nervi uzdeva? Kas vispār bungošanā ir tas, kas nosaka uzvarētāju - skaļums, virsskaņas, kaut kas cits?

Ja piešauj ausi tad dzeņus pēc bungājiena tiešām var atšķirt - tiesa tad ir jāpaklausās ieraksti vai arī dabā konkrēti jādzird kura suga kā bungo. http://www.putni.lv vairumam dzeņu sugu ir tie ieraksti + ja pieliek aprakstu no grāmatas (šajā gadījumā Meža putni), tad kko jau var mēģināt iemācīties atpazīt.

Dižraibais dzenis - Bungojot tarkšķis ar 'krītošām' beigām, krietni īsāks (īsāks par sekundi) nekā citām dzeņu sugām.
http://www.ornitofaunistika.com/lvp/bal ... elmins.mp3
Baltmugurdzenis - Bungojot tarkšķis ar lēnāku sākumu un klusākām, bet ātrākām beigām, ilgst ap 2 sek.
http://www.ornitofaunistika.com/lvp/bal ... elmins.mp3
Mazais dzenis - Bungo labprāt, nereti ļoti intensīvi, ar nelieliem intervāliem starp tarkšķiem.
http://www.ornitofaunistika.com/lvp/bal ... kmanis.mp3
Trīspirkstu dzenis - Bungojot tarkšķis ievērojami garāks nekā dižraibajam dzenim (ap 1,3 sek.), dobjš, vienmērīgs.
http://www.ornitofaunistika.com/lvp/bal ... inskis.mp3
Vidējais dzenis - Tiešām bungo reti, tā ka šis ieraksts droši vien tāds gadījuma rakstura.
http://www.ornitofaunistika.com/lvp/bal ... elmins.mp3
Melnā dzilna - Bungojot tarkšķis garāks un dobjāks nekā citām dzeņu sugām, bet vienmērīgā stirpumā
http://www.ornitofaunistika.com/lvp/bal ... elmins.mp3
Pelēkā dzilna - Bungojot tarkšķis ir ievērojami garāks nekā dižraibajam dzenim un vienmērīgs - bez krītošām beigām.
http://www.ornitofaunistika.com/lvp/bal ... inskis.mp3

Vispār tas ir mīts ka vidējais reti bungo! Bungo kā prieks ,tikai ļoti agrā pavasarī ,faktiski -ziemā.Šogad drebelēja februāra vidū un otrajā pusē,pēc tam gan manāmi retāk.Vidējo gan viegli pēc balss atšķirt,tā sauktās vēkšķēšanas.Ja par balsīm (bungošanu jau var uzskatīt par dzeņa dziesmu)ir divas labas vietnes, jā,vēl mums ir viens tāds stipti rets dzenis-zaļā dzilna...Bungo kā jau dzilnas-nopietni.Linki : http://www.xeno-canto.org/europe/ , http://www.tarsiger.com/sounds/index.php?lang=eng ,nu un protams,mūsu pašu www.putni.lv

Paldies . Manam meža internetam ornitofauna (un vispār jebkas, kur vairāk par tekstu ) ir grūta lapa, bet mēģināšu noķert kādu labāku brīdi un klausīties. Tomēr tas otrs jautājums - kurš ir līderis - tas kurš atradis rezonējošāku koku? Vai viņi nemaz nesacenšas. Bet tad kāpēc tie divi izkāvās .

Dzeņi jau nav nekāds izņēmums,izkaujas kā daudzi citi putni(vairums es pat teiktu),uzvar stiprākais!Ciņa par teritoriju,partneri(mātīti).Bungošana ir kā dziesma,izrādīšanās mātītei,konkurentiem.Tālāk ,kā dažreiz cilvēkiem,ja citi argumenti nelīdz,liek lietā dūres! Nav gan arī tik viennozīmīgi,ja pāris jau izveidojies,tādā kautiņā mātīte visbiežāk nāk papam palīgā un kopējiem spēkiem aiztriec robežpārkāpēju(dzeņiem gan varbūt tas nav tik raksturīgi)!Jāpiebilst gan,bungo abu dzimumu dzeņi. Šopavasar ar bildēšanas partneri Ainaru Mankusu, izprovocējām trīspirkstniekus,bungoja abi,iespējams,likdami saprast:Esam divi,pat nemeģiniet nāk mūsu teritorijā.Ja bungojamo koku maz,vienu var izmantot vairāku sugu dzeņi.Trispirkstu dzeņu pārim tādu netrūka!

Bungošanas laiks jau laikam iet uz beigām . Vismaz pie sevis vairs gandrīz nedzirdu, var jau būt, ka tāpēc, ka nevar sacensties ar zāģiem . Nekas, nākamgad sākšu janvārī mācīties atšķirības un no februāra gaidīt vidējo dzeni. Esmu pie manis redzējusi visus (zaļo dzilnu nepārprotami gan tikai vienu reizi pirms apmēram 10 gadiem), tad jau jābungā arī visiem .

Dižraibie vakar Sātiņos bungoja ka rīb vien!

Nezinu, vai tas saistīts, bet nedzirdēju viņus, kad bija silts. Tagad, kad aukstāks palika, atkal sākuši bungot

Šovakar izcirtumā izdzirdēju bungošanu. Īsa bija, nezinu, kurš tas bija, bet iedomājos - cik ilgi viņi bungo? Vai tad nav laiks jau beigt ? Viņi uzbungo savam priekam arī perēšanas laikā? Kāda vispār ir dzeņu tēviņu funkcija ligzdošanas laikā, cik aktīvi viņi piedalās mazuļu audzināšanā

Šorīt pēc ļoti ilga pārtraukuma izdzirdu, ka bungo - tā kā pēc tam atskanēja raksturīgais kliedziens, bija skaidrs, ka melnā dzilna. Vai nav jocīgs brīdis bungāšanai? Tas ir, viņa VĒL bungo vai JAU? Vai arī šogad viss sajucis... Bet vispār nopriecājos, ka tas man atgādinājums, ka jāsāk klausīties un mācīties bungošanas atšķirības ...

Bungo ,bungo tie dzeņi vēlā rudenī,ziemas sākumā.Pats gan esmu dzirdējis tikai baltmugurnieku tā darām,bet re ku nesen KleperAndris piesauc dižraibo ar.Īsti nezinu,tomēr pieļauju ka vairums veco dzeņu paliek un uzturas iepriekšējā dobuma tuvumā,t.i.saglabā veco teritoriju,nu un it kā loģiski,bungojot liek saprast citiem dzeņiem-Aizņemts! Un vēl,samērā daudzi uzskata ka vidējais dzenis nebungo!Bungo kā prieks ,tikai stipri agrāk kā citu sugu dzeņi,februāra sākumā,iespējams pat janvārī.Nu un ,cik ta te vairs līdz februārim.

Vakar manā pagalmā ganījās vidējais dzenis . Nekad agrāk nebiju novērojusi, ka kāds dzenis ilgstoši lēkātu pa zemi, rakņājoties pa pērnajām lapām un kaut ko uzlasot. Pa brīžam viņš uzlaidās kādus pārdesmit cm no zemes kokā, bet tad atkal noleca zemē un turpināja tēlot strazdu . Dzeņiem tāda uzvedība ir pierasta lieta un tikai man nebija gadījies, vai tomēr tas tāds īpašs eksemplārs ar tieksmi uz zemes meklēt ēdamo

spiigana wrote:Vakar manā pagalmā ganījās vidējais dzenis . Nekad agrāk nebiju novērojusi, ka kāds dzenis ilgstoši lēkātu pa zemi, rakņājoties pa pērnajām lapām un kaut ko uzlasot. Pa brīžam viņš uzlaidās kādus pārdesmit cm no zemes kokā, bet tad atkal noleca zemē un turpināja tēlot strazdu . Dzeņiem tāda uzvedība ir pierasta lieta un tikai man nebija gadījies, vai tomēr tas tāds īpašs eksemplārs ar tieksmi uz zemes meklēt ēdamo

Vidējo neesmu redzējis pa zemi cilpojam,dižraibo gan vairākas reizes.Melnajai dzilnai savukārt raksturīgi tādi zemi kalumi,faktiski celmā un saknēs.Gan jau viņi visipa zemi palēkā,ja ir kas garšīgs atrodams.Katrā ziņā nedomāju ,ka tas kas īpašs.