Dabasdati.lv Forums

Kādu nedēļu atpakaļ saskārāmies ar situāciju...
Pie Rīgas 14.vakarsskolas ir ligzda. Ieprieksējos gados novērojām, ka šajā ligzdā ir žagatas. Šogad pēc pastaigas tuvojāmie mājām un redzam pie skolas kaut ko neparastu. Režģī pie loga sitas putns. No sākuma padomajām, ka iesprūdis, un steidzāmies paskatīties, kā varpalīdzēt. Pieejot tuvāk ieraudzījām, ka pieaudzis sīlis pielidzo pie režģa un pēc tam ļoti ātri rauj uz citu pusi. Viņam pakaļ skrien kaķis. Režģī ar kajiņām turējas sīļa mazulis, kas bija izkritis no ligzdas. Kaķis jau ar ķepu nosita sīlēnu no režģa, kad piesteidzāmies un aitriecām to. Sīlēns vēl mazinš- viss vēders vēl pūkās. Abi vecāki sēž blakus uz koka zariem nevisai augstu. Sīļa mazulis māk lidot tikai zemu un tikai uz priekšu un tikai neilgi... Ligzda atrodas tresā stāva augstumā. Respektīvi, viņs nevar tikt atpakaļ drošībā. Stāvam un domajam- ko darīt??? Mūs vecaki neaiztiek, tikai uzmanīgi vēro. Piezvanījām uz 112... Mūs savienoja ar kaut kādu nodaļu, kas par dzīvniekiem atbild. Tur mums paskaidroja, ka palīdzēt var tikai glābēji, bet viņi uz sādu izsaukumu visticamāk nedosies... Man bija jautājums- vai tāda vecuma putnu var izbarot mājas (pieredze ir- mājās dzīvo vārna, kuru izglābām pēc tam, kad visu tās ģimeni un pašu vārnēnu nortieca smagā masīna)? Saņēmu atbildi, ka jā- varat mēģināt.
Nu ko- sākām tvarstīt mazo sīlēnu. Vins visādi no mums bēga prom- diezgan izveicīgs mazulis. Nosēdās uz trotuāra žoga (metaliska konstrukcija, kas atdala trotuāru no braucamās daļas), un skatās uz mani. Lai gan viņš vēl maziņš, jau mēģina pacelt savu sekstīti Jau manas plaukstas to ņem rokās, bet... viņs bija tik trausls, ka man bija bail salauzt viņam kaut ko... Žēlīgi brēc... Un te sākās skats, ko man neizdevās novērtēt, bet vīram gan- Sīlens nolec no žoga un bēg prom, es viņam pakaļ. Un jūtu savā galvā ietriecames nagu pāri... Vīrs stāsta, ka skats esot bijis fantastisks- pieaugušais sīlis izpleta savus spārnus, pilnībā pacēla seksti, viss tāds skaistulis, visa spalvu krāsu gamma ietriecas manā galvā
Sapratām, ka bez cīņas mums putnēnu uz mājām neaiznest, vecāki nedos to darīt. Iedzinām viņu krūmos, lai pa ceļu nestaiga un ar smagam domam devāmies prom...
Nakamajās dienās ne sīlēnu, ne vecākus vairs neredzējām....

Pēc apraksta izklausās, ka sīļu mazulis ir drīzāk ir nevis izkritis no ligzdas, bet gan vienkārši sasniedzis tādu vecumu, ka ir bijis gatavs pamest ligzdu. Ne vienmēr zvirbuļveidīgo putnu mazuļi ligzdu pamet pilnīgi lidspējīgi - pirmās dažas dienas var arī tā neveikli lēkāt pa zariem, zemi un veikt tikai nelielus pārlidojumus, bet nu tie aug ātri un pēc dažām dienām jau lidos labāk. Jūsu pieredzētais savukārt apstiprina, ka vecāki ir turpat blakus un nekādā gadījumā nav pametuši mazuli likteņa varā un beiguši par to rūpēties - tātad cilvēka palīdzība tam absolūti nav nepieciešama. Vispār jau atrodot putnu mazuli vienmēr vajadzētu pēc iespējas ātrāk doties prom un atstāt to mierā (ilga tā pētīšana, trenkāšana vai citas darbības var piesaistīt plēsēju uzmanību, kas pēc tam viegli atradīs jūsu vēroto mazuli), bet nu labi - pilsētas vidē, ja putns ir kaut kur uz ielas vai citā bīstamā vietā, tad varēti pieļaut tā pārnešanu uz drošāku vietu kaut kur turpat tuvumā (kur vecāki to var atrast).
Tā ka sausais atlikums - 95% gadījumu jebkuru atrasto putnu mazuli vajadzētu likt mierā un atstāt turpat kur ir atrasts (vai pārcelt kaut kur drošākā vietā, ja tas nepieciešams), bet nekādā gadījumā nevajadzētu tos nest mājās, jo vienkārši cilvēks bez pieredzes nespēj objektīvi izvērtēt vai tas ir nepieciešams vai nē (vairumā gadījumu mājās/uz Zoodārzu tiek nesti mazuļi kam palīdzība nav nepieciešama - rezultātā vecākiem tiek vienkārši atņemts vesels putna mazulis). Protams kaķi pilsētās (un citur) ir liela problēma, bet nu tur var palīdzēt vienīgi kaķa likvidēšana nevis putna mazuļa ņemšana uz mājām...

Paldies par komentāru
Par mājās nešanu- tā ir tāda cilvēciska vēlme palīdzēt no mūsu skata punkta, nevis no dzīvnieku (šajā gadījumā- putna) viedokļa. Ja arī būtu mazuli noķērusi un atnesuši mājas, mūsu vārna aiz greizsirdības būtu prātā sajukusi (un šeit nu vārda tiesā nozīmē- viņa pie mums jau dzīvo 7 gadus, vārnu intelektuāla attīstība ir labi izpētīta )

Mani gan moka cits jautajums- cik liela ir iespējamība, ka sīlēns izdzīvoja? Vienu kaķi patriecām mēs, bet sīlis nav diez ko liels, lai varētu stāties pretī plēsējam... Cik novērojām- vecāki uzmanību cenšas novērst uz sevi. Uzbrukums man jau bija izmisuma solis- kā pēdējais variants