Dabasdati.lv Forums

Turpmākajās dienās/nedēļās cītīgi vajadzētu pētīt un fotogrāfēt dzērvju kāšus, jo vakar Somijā 1x novērotā Kanādas dzērve (Grus canadensis), kas jau vakar kopā ar citām dzērvēm devās pāri Somu līcim, šodien ir sekmīgi novērota Igaunijas ziemeļos (~25km no Tallinas). Šī suga, protams, būtu jauna suga arī Latvijai.
Skaidrs, ka Igaunijā tā vēl var aizķerties, jo dzērvēm migrācija tā īsti vēl nav sākusies... Atliek sekot Igauņu kolēģu ziņām par to kur viņi to dzērvi turpmāk redzēs (ja redzēs).

Noteikšana it kā ir samērā viegla - pat uz švakas kvalitātes bildes. Te, piemēram, Somu novērojuma bilde (no tarsiger.com). Kanādas dzērve ir putns augšējā kreisajā stūrī - salīdzinot ar parastajām dzērvēm, tā ir nedaudz mazāka, bet krietni kompaktāka (īsāks kakls, īsākas kājas, īsāki spārni) un no apakšas "spīd" baltie vaigi un zods un gaišs kakls (pelēkajai dzērvei kakls kontrastējoši melns. Izņēmums ir jaunie putni, kam kakls pelēcīgs - Somu bildē divi augšējie putni labajā pusē).



Te bilde no interneta labā kvalitātē



Putns noteikti 'tusēsies' kopā ar dzērvēm un attiecīgi ir ļoti ticama versija, ka dosies kopā ar tām arī tālāk uz dienvidiem - attiecīgi ļoti liela iespēja, ka nokļūs arī Latvijas teritorijā. Protams pastāv iespēja, ka to var šķērsot arī tranzītā, bet iespējams var arī apsēsties kaut kur un padzīvot kādu laiku pie mums (protams, arī tagad Igaunijā viņa var ilgāku laiku pavadīt).
Lai nu kā - jātur acis vaļā!

Ne spalvas!

Bilde no Igaunijas novērojuma (avots: www.estbirding.ee). Izmēra ziņā tomēr ir visai ievērojama atšķirība.

Kanādas dzērve tas protams ir super,taču-tieši tāpāt ,iespēju robežās jāpēta mājas strazdi(cerībā uz sārto),dzeltenie tārtiņi,īpašu uzmanību pievēršot spārnu apakšai,tā sauktajām padusēm(tundras tārtiņš),gugatņiem,tādam pavisam mazam gugatnītim,visu vēl sarežģi pašu gugu lieluma variācijas(tatantilbe).Nu un protams bridēji(ja nu kur ir cerības sagaidīt ko superretu un jaunu sugu tad tie ir bridēji),tāpat jāatzīmē ,dzērvju baros var meklēt arī mazo dzērvi...Lai ne pūkas vērojumos!

forelljjanka wrote:Kanādas dzērve tas protams ir super,taču-tieši tāpāt ,iespēju robežās jāpēta mājas strazdi(cerībā uz sārto),dzeltenie tārtiņi,īpašu uzmanību pievēršot spārnu apakšai,tā sauktajām padusēm(tundras tārtiņš),gugatņiem,tādam pavisam mazam gugatnītim,visu vēl sarežģi pašu gugu lieluma variācijas(tatantilbe).Nu un protams bridēji(ja nu kur ir cerības sagaidīt ko superretu un jaunu sugu tad tie ir bridēji),tāpat jāatzīmē ,dzērvju baros var meklēt arī mazo dzērvi...Lai ne pūkas vērojumos!

Tā jau ir kā Tu saki, tikai vairumu to sugu jau grūti prognozēt, kad un kur tieši tie varētu uzrasties. Atliek tik tiešām visu laiku būt ļoti vērīgiem - un visupirms jāsamācās 'līdz kaulam' parastās sugas.
Kādam sārtajam strazdam man šķiet, ka tiešām kaut kur vajadzētu būt šogad - Zviedrijā šogad vairāki novērojumi un Lietuvā ar tagad viens bija. Tagad gan lielāka cerība uz kādu jauno putnu strazdu barā, bet to jau ar viegli 'izpīpēt' - brūngans mājas strazds ar dzeltenu knābi

P.S. - šorīt Kanādas dzērve vēl Igaunijā - turpat kur vakar

Pēc bildes redzams, ka patiešām krietni mazāka - kā ir ar lidojuma ātrumu? Viņa var tikt līdzi lielajām? Teorētiski tak atšķiras gan spārnu vēziena platums, gan ilgums, kā ar ritmu kāsī, ja viena ir citādāka? Turu īkšķi, lai izdodas arī Latvijā noķert .

spiigana wrote:Pēc bildes redzams, ka patiešām krietni mazāka - kā ir ar lidojuma ātrumu? Viņa var tikt līdzi lielajām? Teorētiski tak atšķiras gan spārnu vēziena platums, gan ilgums, kā ar ritmu kāsī, ja viena ir citādāka? Turu īkšķi, lai izdodas arī Latvijā noķert .

To tā grūti pateikt, bet es domāju, ka sevišķi lielām problēmām turēt līdzi nevajadzētu būt, jo ja salīdzina abu dzērvju sugu migrāciju paradumus, tad gan mūsu dzērvei, gan Kanādas dzērvei no ligzdošanas līdz ziemošanas vietām ir jāveic ~ līdzīgs attālums. Kanādas dzērvei tas varbūt pat vidēji lielāks - no Kanādas/Aļaskas uz ASV Dienvidiem/Meksikas pierobežu, bet mūsu dzērvēm no g.k. uz Eiropas Dienvidiem/Āfrikas ziemeļiem.

Tur jau droši vien nedaudz fizikā jāieskatās (kas gan nav mana stiprā puse) - putns ar lielākiem spārniem droši vien var atļauties veikt retākus spārnu vēzienus, taču droši vien patērēs vairāk spēka katram vēzienam (putns smagāks, spārna laukums lielāks), savukārt mazākam putnam otrādi - mazāk spēka patērējas tāpēc, ka spārni nedaudz mazāki un pats putns vieglāks, bet vairāk patērējas, jo nedaudz biežāk jāvicina. Rezultātā enerģijas patēriņš droši vien ir ļoti līdzīgs. Tik ļoti mazāka jau tomēr ar tā Kanādas dzērve nav Viena pasuga otrpus 'dīķim' esot pat tīri vai mūsu dzērves lielumā.

Šodien vēl dzērve tur pat Igaunijā - būs mums nedaudz jāpagaida

Te apraksts no Somu vakara un Igaunijas novērojuma:
http://karithaatajan.blogspot.com/2011/ ... dhill.html

Un Rallus dotais links links no lieliska video (autors Aivars Veide):
http://www.llk.ee/videod/Grus_canadensis.wmv

Dikti jau derētu novaktēt brīdi, kad tā kopā ar citām dzērvēm dodas uz D un šķērso Latviju!

Rallus wrote:Dikti jau derētu novaktēt brīdi, kad tā kopā ar citām dzērvēm dodas uz D un šķērso Latviju!

Nebūšu es optimists ! Uztankosies Estos(tā izskatās ka tankojās,jo jau vairākas dienas turpat)un -aidā,tranzītā,līdz ,piemēram,poļiem! Bet nu ,cerības ar ir,tikai...Pār Kolku un gar R krastu ,vai ar nobīdi uz kontinenta pusi.Cik nu vērots rudenspuses pitstopi ir izkaisītāki un nenoteiktāki kā pavasara!

Vēl mani mazliet mulsina putna parādīšanās vispār pie mums!Pāri Atlantijai,neticu...No A puses?Nenormāli tālu!!!Va tik nebūs kādam pasprukuse...

forelljjanka wrote:Vēl mani mazliet mulsina putna parādīšanās vispār pie mums!Pāri Atlantijai,neticu...No A puses?Nenormāli tālu!!!Va tik nebūs kādam pasprukuse...

Tāda iespēja teorētiski, protams, pastāv, tomēr tikpat iespējams tas var būt arī dabiskas izcelsmes putns. Dzērves nav sliktas lidotājas. Eiropā ir bijuši Kanādas dzērves novērošanas gadījumi, lai arī tie ir ļoti reti. Ja jau Kamčatkas kaija velns viņ' zin kādā veidā atkūlās uz šejieni, kāpēc, lai Kanādas dzērve to nevarētu?

2009. gadā Lielbritānijā un Francijā redzētā Kanādas dzērve esot bijis viens un tas pats putns. It kā veseli divi gadi pagājuši, bet teorētiski jau pastāv, ka šis ar ir tas pats putns, kas vienkārši ir visu šo laiku nemanīts kaut kur blandījies (nez gan cik tas ticami).

Rīt pa brīvdienām tur gaida lielu somu u.c. pieplūdumu skatīt dzērvi. Žēl, ka netieku. Man līdz Tallinai no mājām tuvāk nekā līdz Papei.

Tiko pienāca ziņa no Igaunijas, ka šorīt no 7:00-13:00 Kanādas dzērve vairs nav atrasta. Signāls meklēšanai LV pusē. Rīt gan pilnīgi droši vairāk priecāšos par savu jaundzimušo:)))

O, tad nu būs jāmēģina rīt izvelties ārā - neko mobils gan neesmu attiecīgi cerības minimālas, bet ja nu tomēr pārlido virs galvas

Rallus wrote:Rīt gan pilnīgi droši vairāk priecāšos par savu jaundzimušo:)))

Sveicu! Vēlu vselību gan bērnam, gan vecākiem

Mazā meita Grieta jau klāt un prieks riktīgākais:))!!! Paldies par vēlējumu:)

Vakar runāju ar igauņiem par Kanādas dzērves novērošanas varbūtību:

Viņuprāt 50/50%, ka dzērve vēl varētu būt Igaunijā (otri 50 - uz DR tik pat labi Vācijā). Vēl jau vākšanās laiks un Matsalu, Pērnavas līcis vai salas - mierīgi varētu būt. Pēc viņu vērojumiem ZR-Igaunijas dzērves parasti migrē DR virzienā. Tātad pie tāda pieņēmuma, ja nu LV kaut kur, tad drīzāk Užavas lejtece, nekā Murmastiene...).

Njā, šobrīd jau tas nedaudz paliek par adatas meklēšanu siena kaudzē. Bet ko var zināt - kamēr nav ieraudzīta Vācijā, tikmēr vēl cerības ir

Šodien ziņas par Kanādas dzērvi Lielbritānijas ziemeļos. Diez vai tas varētu būt tas pats putns...