Komandu un Dabasdatu 'krāsas' pārstāvēs: Valters Pranks, Sandris Rabkevičs, Ritvars Rekmanis un Uģis Piterāns
Tad jau redzēs kā mums tur ies, bet nu cīnīsimies
Torņu Cīņas 2012
Torņu Cīņas 2012
Jau nākamajās brīvdienās (19.-20. V) norisināsies tradicionālās 24h putnu vērošanas sacensības 'Torņu Cīņas 2012'! Esot pieteikušās 8 komandas un ar prieku varu ziņot, ka starp jau ierastajām, tradicionāli startējošajām komandām būs arī viena jauna - Dabasdati.lv komanda
Komandu un Dabasdatu 'krāsas' pārstāvēs: Valters Pranks, Sandris Rabkevičs, Ritvars Rekmanis un Uģis Piterāns
Tad jau redzēs kā mums tur ies, bet nu cīnīsimies
Komandu un Dabasdatu 'krāsas' pārstāvēs: Valters Pranks, Sandris Rabkevičs, Ritvars Rekmanis un Uģis Piterāns
Tad jau redzēs kā mums tur ies, bet nu cīnīsimies
Re: Torņu Cīņas 2012
Malači 
Lai jums veicas! Mēs turēsim īkšķus
Lai jums veicas! Mēs turēsim īkšķus
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
-
forelljjanka
- Posts: 316
- Joined: 17 Dec 2008 10:54
- Contact:
Re: Torņu Cīņas 2012
O,tas ir lab! Baigais bars neaizbrauks uz Užavas laukiem,vismaz nemaisīsies pa kājām! 
Re: Torņu Cīņas 2012
CEMEX Torņu cīņas 2012 ir tad veiksmīgi noslēgušās!
Uzvarētāju laurus jau otro gadu pēc kārtas plūca komanda 'Skaidrie Oklulāri' - Māris Jaunzemis, Valdis Ādamsons, Mārtiņš Briedis un Normunds Zeidaks, kas cīnījās Kaņiera ezera putnu tornī.
Kā tad gāja 'Dabasdati.lv' komandai? Ja uzreiz ķeras pie rezultātu gala, tad 8 komandu konkurencē mēs ierindojāmiesm 5. vietā. Bet par to visu var arī sīkāk
Viss, protams, sākās 3 pavāru restorānā 'Tam labam būs augt', kur notika gandrīz vai pati svarīgākā pasākuma daļa - pašu torņu izloze! Mūsu komanda tā sprieda, ka cerams netrāpīsies Burtnieka ezera tornis, kura vidējais rezultāts 90 bija diezgan kosmisks un nepārspējams (uzvaru iegūst tā komanda, kas visvairāk pārsniedz iepriekšējos gados sasniegto torņa vidējo ciparu), Kaņiera ezera tornis (dēļ potenciāli daudzajiem apmeklētājiem - kas gan varbūt tā nosacīti, jo beigās draudzīgākā komanda arī saņem balvas) un varbūt arī Dunduru pļavu torni, kas tāds garlaicīgākais no visiem. Mūsu komanda vilka olu kā pirmie un Ritvara veiksmīgā roka izvilka...
Tātad ne gluži tas 'vēlamākais' tornis... Bet kas nu 'krita', tas bija jāņem - devāmies ceļā un spriedām, ka teorētiski nav jau tik slikti, jo torņa vidējais rādītājs ar kuru mums būs jāsacenšas ir tikai 58 sugas. Attiecīgi, ja nu ir baigā veiksme, sakrīti visādi apstākļi un beigās 'izspiežam' kādas 65-70 sugas, tad jau varbūt būtu arī cerība uz augstu vietu. Mēs ar Ritvaru šeit 'cīnījāmies' jau Torņu cīņās 2010. gadā - un toreiz arī spriedām līdzīgi (tad ar 59 sugām un rādītāju +5 palikām 3. vietā).
Ierodoties uz torņa, aina pavērās tāda kāda tā Dundru pļavās ir - tornim priekšā un pa kreisi plašs klājiens ar pļavu, kurai pa vidu tek izlīkumotā Slampes upīte, kuras tecējums gan no torņa nav redzams. Krūmi pratiski nekādi.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Tornim aiz muguras - bērziņu puduris, samērā tuvu meža stūris (attēlā nav redzams) un arī pļava gar kuru tek grāvis ar atsevišķiem nelieliem krūmiem gar to. No torņa pa labi tālumā apstrādāti lauki.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Tātad - visntoaļ atklāta, vienveidīga ainava. Laiks rādījās ļoti labs - saulains un ar mērēnu vēju. Uzkāpjot tornī, gan atklājās, ka vējš ir samērā ņiprs, brīžiem tīri brāzmains un ne tas pats siltākais, kas uzreiz lika sniegties pēc kādas jakas. Tad nu 11:45 sākām skaitīt. Precīzi hronoloģiski, gan nebūs, jo nav uz rokas mūsu rezultātu lapa, bet vēlāk jau tas būs redzams.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Pirmā suga, ko atzīmējām bija lielais baltais gārnis, kas sēdēja pie Slampes upītes - jauna suga šim tornim! Tālāk sugas, protams, nāca visai raiti un parastākās atklātu ainavu sugas pārāk lielas problēmas nesagādāja - lauku cīruļi, lukstu čakstītes, griezes, pļavu čipstes, brūnās čakstes, bezdelīgas, mājas čurkstes utt. No meža puses arī dziedošu ķauķu dziesmas - iedzeltenais, melngalvas, dārza ķauķis, blakus arī brūnspārnu ķauķis. Dienas vidū siltās gaisa strāvas sāka izmantot arī lielie putni - baltais stārķis, peļu klijāns, mazais ērglis, drīz arī melnais stārķis. Vārdu sakot - darīt ir ko. Protams, pēc tā pirmā viļņa nāca tāds klusuma brīdis, kad tās nākamās sugas tomēr tik raiti nenāca - bet ik pa laikam jau šis un tas parādījās. Te parastā ūbele iedziedājās, te vistu vanags nolido virs meža, te sila cīrulis pāris minūtes uzdzied un tādā garā. Pulkstens 18 veicām pirmo sugu skaitīšanu un šķiet bijām jau apaļas 40 sugas 'izspieduši'.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Šķita jau visai cerīgi, bet tad nāca vakara stundas, kas izrādījās ļoti neproduktīvas... Ar lielām grūtībām Ritvars niedru stērsti izspieda tālumā niedrājā, Valters ierauga sīli, bet mēs visi nepaspējam to apskatīt un šis ielaižas mežā, šķiet vēl kas, bet principā vairākās stundās ļoti maz kas jauns. 'Izklausījām' mežu cik varējām, bet ne čuņčiņus, ne vītīšus utml. sugas neizdevās saklausīt. Gandrīz vai interesantākais, ko varēja darīt bija skatīties, kā tālumā aizdomīgi vīri kaut ko ar metāla detektoriem meklē vai arī raudzīties kā zaķi skraida pa ceļu.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Likām tad lielas cerības uz saulrieta stundu un laiku pēc tā, kad varēja kādas sugas aktivizēties. Šoreiz cerības vismaz daļēji attaisnojās - mežā sāka dziedāt dziedātājstrazds un izdevās saklausīt arī sarkanrīklīti, jau krēslā aktivizējās mērkaziņa, no Slampes upes puses izdevās saklausīt ceru ķauķa dziesmu, jau tumsā sāka klaigāt meža pūce. Tīri jauki, bet ne viss gaidītais parādījās - tā, piemēram, nesisināje ne upes, ne kārklu ķauķis un, lai arī cik cītīgi klausītos nedzirdējām lakstīgalu (to gan agri no rīta Valters ar Sandri dzirdēja tālumā, bet es ar Ritvaru diemžēl vēl gulēju). Pirmā diena šķiet beidzās ar tuvu pie 50 sugām.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Nākamais rīts uzausa ar miglu un, protams, ar mūsu cerībām, ka rīta putnu aktivitāte mums nesīs pulku sugu. Galu galā pirmajā dienā bija iztrūkušas tādas 'drošās sugas', kas bija redzētas no šī torņa iepriekšējos gados kā - svīre, žagata, zvirbuļvanags, dadzītis un arī jūras ērglis.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Miglā uz pļavām īsti nebija ko skatīties, tāpēc pievērsāmies meža pusei. Rīta agrumā izdevās beidzot visiem ieraudzīt sīli, no meža atskanēja Dižraibā dzeņa bungošana, virs meža tālumā nolido jūras kraukļu strīpa, Sandris tālumā saklausīja pelēkās dzilnas saucienus, beidzot sāka dziedāt mazais svilpis, gar torni nolodoja un bērzā iesēdās kaņepītis, Valters uz lauka atrada meža balodi, kas pēc tam nolidoja tieši virs torņa un tā - sugas nāca, bet samērā neregulāri.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Tuvojoties noslēguma laikam, aktuālākas palika trūkstošās 'regulārās' sugas - neviena joprojām nebija papildinājusi mūsu sarakstu. Lielākais kauns bija par jūras ērgli, kas ir gandrīz vai Dunduru pļavu 'simbols'. Cītīgi vērāmies gan tālumā pēc žagatām, gan debesīs pēc svīrēm, bet viss veltīgi. Sākoties siltajam laikam mūs vismaz aplaimoja ķīķis netālu no torņa. Beigu beigās Ritvars tomēr atrada arī jūras ērgli - bet tas pats bija pa ārprātīgu gabalu un nedaudz pakutināja mums nervus, pazuzdams aiz meža joslas pirms mēs visi bijām to apskatījuši. Par laimi tas parādījās vēlreiz.
Tā arī izrādījās pēdējā suga mūsu sarakstā. Savelkot visus galus kopā sanāca, ka 24 stundu laikā esam novērojuši 60 sugas - par 2 vairāk kā vidējais rādītājs. Tātad esam cīnījušies visai labi (neesam zem torņa vidējā rādītāja), bet ne izcili.
Tiesa nebija jau tā, ka gaisā palika karājoties daudzas sugas - šķiet oficiāli ārpus sarakasta palika tikai lakstīgala un sila strazds (redzēja tikai Ritvars). Citas bija tādas 'iespējams' sugas - piemēram, no rīta gan pāris reizes iebungojās dzenis, kas varbūt nebija dižraibais, taču no pāris bungojieniem mums neizdevās 'iziet' uz kādu konkrētāku variantu. Tāpat gan jau kaut kur plašajā debesu klajumā bija kāda svīre, kas palika nepamanīta. Čuņčiņš dziedāja kādus dažus desmitus metrus ārpus dzirdamība zonas un no torņa nebija saklausāms. Iespējams kādu tilbīti 'pazaudējām' Slampes upes virzienā, taču torņa novietojums nav labvēlīgs šādu sugu sameklēšanai (upes gultne nav nekur redzama). Attiecīgi teorētiski rezultāts gan jau varēja būt lielāks bet nu - šoreiz nebija
Lai nu kā - bija jau tīri feini tomēr. Tagad jāslīpē 'meistarība' un jāpiedalās arī nākamgad un jācer, ka izdosies izlozēt kādu interesantāku torni - kaut vai Kaņieri ar visiem daudzajiem apmeklētājiem
Uzvarētāju laurus jau otro gadu pēc kārtas plūca komanda 'Skaidrie Oklulāri' - Māris Jaunzemis, Valdis Ādamsons, Mārtiņš Briedis un Normunds Zeidaks, kas cīnījās Kaņiera ezera putnu tornī.
Kā tad gāja 'Dabasdati.lv' komandai? Ja uzreiz ķeras pie rezultātu gala, tad 8 komandu konkurencē mēs ierindojāmiesm 5. vietā. Bet par to visu var arī sīkāk
Viss, protams, sākās 3 pavāru restorānā 'Tam labam būs augt', kur notika gandrīz vai pati svarīgākā pasākuma daļa - pašu torņu izloze! Mūsu komanda tā sprieda, ka cerams netrāpīsies Burtnieka ezera tornis, kura vidējais rezultāts 90 bija diezgan kosmisks un nepārspējams (uzvaru iegūst tā komanda, kas visvairāk pārsniedz iepriekšējos gados sasniegto torņa vidējo ciparu), Kaņiera ezera tornis (dēļ potenciāli daudzajiem apmeklētājiem - kas gan varbūt tā nosacīti, jo beigās draudzīgākā komanda arī saņem balvas) un varbūt arī Dunduru pļavu torni, kas tāds garlaicīgākais no visiem. Mūsu komanda vilka olu kā pirmie un Ritvara veiksmīgā roka izvilka...
Tātad ne gluži tas 'vēlamākais' tornis... Bet kas nu 'krita', tas bija jāņem - devāmies ceļā un spriedām, ka teorētiski nav jau tik slikti, jo torņa vidējais rādītājs ar kuru mums būs jāsacenšas ir tikai 58 sugas. Attiecīgi, ja nu ir baigā veiksme, sakrīti visādi apstākļi un beigās 'izspiežam' kādas 65-70 sugas, tad jau varbūt būtu arī cerība uz augstu vietu. Mēs ar Ritvaru šeit 'cīnījāmies' jau Torņu cīņās 2010. gadā - un toreiz arī spriedām līdzīgi (tad ar 59 sugām un rādītāju +5 palikām 3. vietā).
Ierodoties uz torņa, aina pavērās tāda kāda tā Dundru pļavās ir - tornim priekšā un pa kreisi plašs klājiens ar pļavu, kurai pa vidu tek izlīkumotā Slampes upīte, kuras tecējums gan no torņa nav redzams. Krūmi pratiski nekādi.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Tornim aiz muguras - bērziņu puduris, samērā tuvu meža stūris (attēlā nav redzams) un arī pļava gar kuru tek grāvis ar atsevišķiem nelieliem krūmiem gar to. No torņa pa labi tālumā apstrādāti lauki.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Tātad - visntoaļ atklāta, vienveidīga ainava. Laiks rādījās ļoti labs - saulains un ar mērēnu vēju. Uzkāpjot tornī, gan atklājās, ka vējš ir samērā ņiprs, brīžiem tīri brāzmains un ne tas pats siltākais, kas uzreiz lika sniegties pēc kādas jakas. Tad nu 11:45 sākām skaitīt. Precīzi hronoloģiski, gan nebūs, jo nav uz rokas mūsu rezultātu lapa, bet vēlāk jau tas būs redzams.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Pirmā suga, ko atzīmējām bija lielais baltais gārnis, kas sēdēja pie Slampes upītes - jauna suga šim tornim! Tālāk sugas, protams, nāca visai raiti un parastākās atklātu ainavu sugas pārāk lielas problēmas nesagādāja - lauku cīruļi, lukstu čakstītes, griezes, pļavu čipstes, brūnās čakstes, bezdelīgas, mājas čurkstes utt. No meža puses arī dziedošu ķauķu dziesmas - iedzeltenais, melngalvas, dārza ķauķis, blakus arī brūnspārnu ķauķis. Dienas vidū siltās gaisa strāvas sāka izmantot arī lielie putni - baltais stārķis, peļu klijāns, mazais ērglis, drīz arī melnais stārķis. Vārdu sakot - darīt ir ko. Protams, pēc tā pirmā viļņa nāca tāds klusuma brīdis, kad tās nākamās sugas tomēr tik raiti nenāca - bet ik pa laikam jau šis un tas parādījās. Te parastā ūbele iedziedājās, te vistu vanags nolido virs meža, te sila cīrulis pāris minūtes uzdzied un tādā garā. Pulkstens 18 veicām pirmo sugu skaitīšanu un šķiet bijām jau apaļas 40 sugas 'izspieduši'.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Šķita jau visai cerīgi, bet tad nāca vakara stundas, kas izrādījās ļoti neproduktīvas... Ar lielām grūtībām Ritvars niedru stērsti izspieda tālumā niedrājā, Valters ierauga sīli, bet mēs visi nepaspējam to apskatīt un šis ielaižas mežā, šķiet vēl kas, bet principā vairākās stundās ļoti maz kas jauns. 'Izklausījām' mežu cik varējām, bet ne čuņčiņus, ne vītīšus utml. sugas neizdevās saklausīt. Gandrīz vai interesantākais, ko varēja darīt bija skatīties, kā tālumā aizdomīgi vīri kaut ko ar metāla detektoriem meklē vai arī raudzīties kā zaķi skraida pa ceļu.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Likām tad lielas cerības uz saulrieta stundu un laiku pēc tā, kad varēja kādas sugas aktivizēties. Šoreiz cerības vismaz daļēji attaisnojās - mežā sāka dziedāt dziedātājstrazds un izdevās saklausīt arī sarkanrīklīti, jau krēslā aktivizējās mērkaziņa, no Slampes upes puses izdevās saklausīt ceru ķauķa dziesmu, jau tumsā sāka klaigāt meža pūce. Tīri jauki, bet ne viss gaidītais parādījās - tā, piemēram, nesisināje ne upes, ne kārklu ķauķis un, lai arī cik cītīgi klausītos nedzirdējām lakstīgalu (to gan agri no rīta Valters ar Sandri dzirdēja tālumā, bet es ar Ritvaru diemžēl vēl gulēju). Pirmā diena šķiet beidzās ar tuvu pie 50 sugām.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Nākamais rīts uzausa ar miglu un, protams, ar mūsu cerībām, ka rīta putnu aktivitāte mums nesīs pulku sugu. Galu galā pirmajā dienā bija iztrūkušas tādas 'drošās sugas', kas bija redzētas no šī torņa iepriekšējos gados kā - svīre, žagata, zvirbuļvanags, dadzītis un arī jūras ērglis.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Miglā uz pļavām īsti nebija ko skatīties, tāpēc pievērsāmies meža pusei. Rīta agrumā izdevās beidzot visiem ieraudzīt sīli, no meža atskanēja Dižraibā dzeņa bungošana, virs meža tālumā nolido jūras kraukļu strīpa, Sandris tālumā saklausīja pelēkās dzilnas saucienus, beidzot sāka dziedāt mazais svilpis, gar torni nolodoja un bērzā iesēdās kaņepītis, Valters uz lauka atrada meža balodi, kas pēc tam nolidoja tieši virs torņa un tā - sugas nāca, bet samērā neregulāri.
Foto autors: Sandris Rabkevičs
Tuvojoties noslēguma laikam, aktuālākas palika trūkstošās 'regulārās' sugas - neviena joprojām nebija papildinājusi mūsu sarakstu. Lielākais kauns bija par jūras ērgli, kas ir gandrīz vai Dunduru pļavu 'simbols'. Cītīgi vērāmies gan tālumā pēc žagatām, gan debesīs pēc svīrēm, bet viss veltīgi. Sākoties siltajam laikam mūs vismaz aplaimoja ķīķis netālu no torņa. Beigu beigās Ritvars tomēr atrada arī jūras ērgli - bet tas pats bija pa ārprātīgu gabalu un nedaudz pakutināja mums nervus, pazuzdams aiz meža joslas pirms mēs visi bijām to apskatījuši. Par laimi tas parādījās vēlreiz.
Tā arī izrādījās pēdējā suga mūsu sarakstā. Savelkot visus galus kopā sanāca, ka 24 stundu laikā esam novērojuši 60 sugas - par 2 vairāk kā vidējais rādītājs. Tātad esam cīnījušies visai labi (neesam zem torņa vidējā rādītāja), bet ne izcili.
Tiesa nebija jau tā, ka gaisā palika karājoties daudzas sugas - šķiet oficiāli ārpus sarakasta palika tikai lakstīgala un sila strazds (redzēja tikai Ritvars). Citas bija tādas 'iespējams' sugas - piemēram, no rīta gan pāris reizes iebungojās dzenis, kas varbūt nebija dižraibais, taču no pāris bungojieniem mums neizdevās 'iziet' uz kādu konkrētāku variantu. Tāpat gan jau kaut kur plašajā debesu klajumā bija kāda svīre, kas palika nepamanīta. Čuņčiņš dziedāja kādus dažus desmitus metrus ārpus dzirdamība zonas un no torņa nebija saklausāms. Iespējams kādu tilbīti 'pazaudējām' Slampes upes virzienā, taču torņa novietojums nav labvēlīgs šādu sugu sameklēšanai (upes gultne nav nekur redzama). Attiecīgi teorētiski rezultāts gan jau varēja būt lielāks bet nu - šoreiz nebija
Lai nu kā - bija jau tīri feini tomēr. Tagad jāslīpē 'meistarība' un jāpiedalās arī nākamgad un jācer, ka izdosies izlozēt kādu interesantāku torni - kaut vai Kaņieri ar visiem daudzajiem apmeklētājiem
Re: Torņu Cīņas 2012
Paldies, CerambyX, par ļoti, ļoti interesanto rakstu un skaistajām bildēm
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Torņu Cīņas 2012
CerambyX, paldies. Ļoti labs apraksts un bildes . Un rezultātam arī ne vainas, ir iespēja izaugsmei! Tādiem kā man atliek tikai apbrīnot, kā jūs mākat atpazīt balsis, bungojumus un putnus pa lielu gabalu. Un priecāties par to, kas kadrā noķerts .
. Un rezultātam arī ne vainas, ir iespēja izaugsmei! Tādiem kā man atliek tikai apbrīnot, kā jūs mākat atpazīt balsis, bungojumus un putnus pa lielu gabalu. Un priecāties par to, kas kadrā noķerts .